Revolūcija interneta mūzikas tirgū
GUNTARS GRĪNUMS, LETA, speciāli SP
Mūzikas ierakstu industrijas naids pret
informācijas tehnoloģijām pārtop mīlestībā?
Ļoti iespējams, jo pēdējos gadus ilgusī ierakstu
kompāniju histērija, visās nelaimēs vainojot digitālo
pirātismu un mūzikas failu izplatību internetā,
šķiet noslēgusies vēl nesen tik neticamajā veidā
ja vien tiek dota pilnvērtīga iespēja, cilvēki
patiešām ir gatavi par digitālajiem mūzikas failiem maksāt,
kaut arī iespējas tos iegūt nelegāli joprojām ir itin
plašas.
Mūzikas
ierakstu biznesa eksperti pagaidām vēl neatmet bažas, ka
patlaban notiekošais varētu izrādīties tikai kāds
grūti prognozējamā interneta triks, tomēr jau sāk
izskanēt arī viedokļi, ka interneta mūzikas industrija
beidzot varētu būt sasniegusi daudzmaz nobriedušu vecumu.
Kad
mūzikas cienītāji aptvēra plašās iespējas,
neko nemaksājot, internetā lejuplādēt iecienīto
mūziku neierobežotā apmērā, eksperti to
vērtēja kā mūzikas tirgus revolūciju, kas
izraisīs plašas sekas. Pēdējo mēnešu notikumi
liek secināt, ka īstā revolūcija ir notikusi tikai tagad,
bet viss iepriekšējais bijis tikai pārejas posms, kurš
ilgākā perspektīvā panāks divas lietas mazinās
mūzikas ierakstu industrijas diktātu, dodot lielāku izvēles
brīvību faniem, un pilnībā pārveidos visu ierakstu
tirgu, dažādojot legālas ierakstu iegādes iespējas.
Kas
tad īsti ir noticis? Pretēji mūzikas ierakstu industrijas
bažām, ir pierādījies, ka cilvēki labprāt
maksā par internetā legāli lejuplādējamām
dziesmām MP3 formātā. Ir pierādījies, ka interneta
mūzikas izplatīšana ir populāra ne tikai tāpēc,
ka datortīklā tika dota iespēja iegūt ierakstus bez maksas,
bet tāpēc, ka šāds ierakstu iegūšanas
ceļš faniem šķiet ērts. Lai par to varētu tik
droši runāt, pietika ar viena kvalitatīva un pārdomāta
interneta mūzikas veikala atklāšanu rezultāti ir
pārliecinoši. Tāpēc Jupiter Research jau
prognozē, ka mūzikas tirdzniecība internetā līdz 2008.
gadam pieaugs no pašreizējā viena procenta īpatsvara
līdz vismaz 12 procentiem, ziņo BBC.
Apple
riskē un uzvar
Par
pagrieziena punktu pirks vai nepirks debatēs ir jāuzskata Apple
Computer apņēmīgā rīcība, uzņemoties
risku un beigu beigās ar garu degunu atstājot neticīgos
konkurentus. Firmas bosa Stīva Džobsa revolucionārais
eksperiments, uz kura rezultātiem ar aizturētu elpu gaidīja vai
visas ierakstu kompānijas, sākās aprīlī, kad Apple
atklāja interneta mūzikas veikalu iTunes tikai Macintosh
lietotājiem. Jaunais serviss ļāva datoru lietotājiem
lejuplādēt mūzikas failus, par vienu dziesmu maksājot 99
centus.
Džobsam,
kurš ir pazīstams ar spēju, pārslavējot savus
produktus, likt cilvēkiem sev ticēt, vajadzēja gaidīt tikai
nieka pusgadu, un viņš bez bažām varēja iziet
plašākās tautās, atklājot iTunes arī
masām milzīgajam Microsoft Windows lietotāju pulkam.
Eksperiments ar Macintosh lietotājiem bija tik veiksmīgs, ka
vairs nav nekādu šaubu mūzikas cienītāji
nesastāv tikai no bezmaksas labumu kārotājiem, viņi ir
gatavi par iecienīto mūziku maksāt, ja šāda
iespēja tiek legāli dota.
Džobss
prognozē, ka līdz nākošā gada aprīlim Windows
lietotāju miljongalvainajam pulkam iTunes jau būs
pārdevis 100 miljonus dziesmu. Turklāt iTunes interneta
veikals ir pakārtots Apple mūzikas pleijeram iPOd,
kuram tiek prognozēta liela popularitāte, kas to padarīs par
vienu no visdārgākajiem pleijeriem tirgū. Jāpiebilst, ka
pagaidām iTunes veikali ir pieejami tikai Amerikā, taču
iecerēts, ka jau no nākošā gada amerikāņiem
varēs pievienoties arī visas pasaules Macintosh, kā
arī Windows XP un Windows 2000 lietotāji, raksta
aģentūra dpa.
Šī
ir legālās lejuplādēšanas dzimšana, saka
Džobss un tūlīt pasmejas par savu konkurentu Bilu Geitsu: un
visu laiku labākā Windows programma. Džobsa
panākumus uzslavējis arī mūziķu vidē itin
ietekmīgais grupas U2 līderis Bono: - Tas ir tā, it kā
programmatūras pāvests tiktos ar Dalailamu.
iTunes līdz oktobra vidum bija jau pārdoti 13
miljoni dziesmu tikai Macintosh lietotājiem vien, un, atklājot
veikalu arī Windows lietotājiem, nav šaubu, ka šis
skaitlis astronomiski pieaugs. Līgums ar AOL pieeju iTunes
piedāvā burtiski viena klikšķa attālumā 25
miljoniem šīs milzu kompānijas lietotāju. Apple boss
noslēdzis līgumus ar mūzikas ierakstu firmām, kas
viņam atļauj pārdot apmēram 400 tūkstošus
dziesmu, turklāt tiek īstenota plaša reklāmas kampaņa
kopā ar Pepsi, kuras dzērienu cienītājiem bez maksas
tikšot piedāvāti apmēram 100 miljoni dziesmu.
Džobsu
gan nekādi nevar nosaukt par vienīgo gudrinieku. Interneta
mūzikas veikalu projekti pēdējos mēnešos aug kā
sēnes, un aizvien vairāk kompāniju vadītāju vairs
nebaidās no jebkādā secībā izteiktiem vārdiem mūzika
un internets. Jau darbojas virkne interneta mūzikas veikalu, un
vēl daudzums firmu ir paziņojušas, ka drīzumā
tādus atvērs.
Tomēr
Džobss par konkurentiem pagaidām tikai smejas: - Mēs esam labi
sākuši, bet mūsu konkurenti vēl nav pat nonākuši
līdz starta vārtiem.
Mūzikas fanu viedoklis
Nav
noslēpums, ka mūzikas failu apmaiņas servisu lietotājus
saukt par pirātiem ir muļķīgi. Protams, viņu
veiktās aktivitātes ir arī grūti dēvēt par
ētiskām, turklāt tās patiešām nonāk
pretrunā ar likumu. Taču, šos miljonus cilvēku pasludinot
par noziedzniekiem, kaut gan viņu vairākums pat neapzinās, ka
pārkāpj likumu, nenāktu par ļaunu ieklausīties
viņu argumentos, ko ierakstu kompānijas ilgus gadus nevēlējās
darīt.
Kad
mūzikas lejuplādētāji tiek kritizēti, viņu pretargumenti
ir visai pamatoti, pamatā koncentrējoties uz
neapmierinātību ar morāli novecojušās ierakstu
industrijas neatbilstību pircēju interesēm. Visasākā
kritika ierakstu industrijas virzienā vēlās pēc tam, kad
ierakstu kompānijas sāka mēģinājumus saukt tiesas
priekšā mūzikas failu lejuplādētājus. Protams,
otrs sāpīgākais jautājums bija fanuprāt
nesamērīgi augstās kompaktdisku cenas veikalos.
Līdzšinējās
ierakstu tirdzniecības ēras pretinieki uzsver, ka industrija burtiski
uzspiež iegādāties fanam veselu albumu arī tad, ja
viņam ļoti patīk puse tajā ievietoto dziesmu, bet otra puse
vienkārši riebjas. Tikmēr internetā viņš var
lejuplādēt tikai tās dziesmas, kuras vēlas. Tajā pašā
laikā ierakstu veikalā diez vai būs iespējams atrast
jebkuru dziesmu, kuru cilvēks, piemēram, pēkšņi
izdzird radio. Ja nu šī dziesma ir vairākus gadus veca un nekad
nav bijusi superhita statusā? Veikalā tās visticamāk
nebūs, bet internetā atradīsies bez garas meklēšanas.
Un, ja arī šī dziesma veikalā būs, tad vajadzēs
to iegādāties kopā ar pārējām albuma
kompozīcijām, protams, samaksājot arī par tām,
norāda BBC.
Faniem
nav nekādu ilūziju par ierakstu industriju. Iemesli, kāpēc
miljoniem dziesmu nonāk noputējušos arhīvos un vairs nav
iegādājamas, arī šķiet skaidri industrija
baidās zaudēt kontroli. Baidās piedāvāt
pārāk plašas izvēles iespējas pircējiem,
baidās, ka tādējādi agri vai vēlu zaudēs
iespēju diktēt mūzikas cienītājiem, kas, kad un kur
tiem būtu jāiegādājas.
Interneta
laikmets mūzikas cienītājiem ir devis neiedomājamu
brīvību. Brīvību klausīties to, ko cilvēks
vēlas, kad vēlas un kur vēlas.
Kopējais
mūzikas fanu secinājums varētu būt šāds tā
vietā, lai iemācītos auglīgi izmantot jaunās
tehnoloģiskās iespējas, konservatīvā un
vecmodīgā industrija ar visiem spēkiem cenšas turēties
pretī tehnoloģijām, citādi domājošajiem draudot
ar represijām. Turklāt ar represijām ne tikai pret
cilvēkiem, kas cenšas gūt finansiālu labumu, gandrīz
vai rūpnieciski pavairojot lejuplādētās dziesmas un
piedāvājot tās iegādāties, bet arī pret tiem, kas
internetā iegūst dziesmas tikai personiskai lietošanai savā
datorā. BBC raksta, ka failu lejuplādētāji salīdzina
savu darbību ar televīzijas raidījumu ierakstīšanu
videolentēs, vienlaikus uzsverot, ka šādi rīkojas
tāpēc, ka viņiem netiek sniegta likumīga alternatīva.
Nav
iespējams nepiekrist mūzikas ierakstu industrija pret tehnikas
revolūciju ir cīnījusies apaļus desmit gadus,
saglabājot tādu pasaules skatījumu, it kā tirgus būtu
uz visiem laikiem iestrēdzis 1993. gada situācijā, kad
mūzikas tirgū bija viens valdnieks kompaktdisks, kuru neviens
nespēja apdraudēt.
Vecmodīgā industrija
Mūzikas
industrija tāpat kā Holivudas kino biznesa darboņi jau ilgus
gadus tiek kritizēti un pat izsmieti par nespēju atteikties no
vecmodīgā darba stila, saskaroties ar jauno tehnoloģiju laikmeta
izaicinājumiem. Visus pēdējos gadus mūzikas ierakstu
kompānijas nepārtraukti vaimanāja par šaušalīgo
internetu, kura dēļ tiek ciesti milzīgi zaudējumi,
visās nelaimēs vainojot tieši mūzikas failu nelegālo
izplatību internetā un pat gandrīz piemirstot
iepriekšējās ēras bubuli - kompaktdisku pirātismu.
Dažus pēdējos gadus šīm vaimanām pievienojās
arī kino industrija, kas beidzot apjauta, ka to šī problēma
skar tieši tikpat lielā mērā, jo interneta failu
apmaiņas servisos filmu faili tiek lejuplādēti un pavairoti
gandrīz tikpat lielā apjomā kā mūzikas ieraksti.
Protams, augstas kvalitātes filmu failu izmērs ir daudz lielāks
un to lejuplādēšanai nepieciešams kaitinoši ilgs laiks
un lietotāju datoros krietni lielāka datu uzglabāšanas
kapacitāte, taču šis apstāklis interneta lietotājus
neattur no iespējas filmas saņemt bez maksas, turklāt itin
labā kvalitātē un bieži pat agrāk par to oficiālo
nonākšanu veikalā DVD formātā.
Tomēr
abas industrijas līdz šim nav spējušas tehnoloģiju
revolūciju izmantot savā labā. Tās aizrāvās ar
tiesu prāvām pret pirātiem un failu
lejuplādētājiem, kaut gan bija pavisam skaidrs, ka
tradicionālais biznesa modelis bija novecojis jau tajā
brīdī, kad kļuva iespējams mūzikas un filmu failus
izplatīt internetā.
Mūzikas
industrijas dati liecina, ka kopš 1999. gada veikalos piegādāts
par 26 procentiem mazāk ierakstu un ieņēmumi kritušies par
14 procentiem. Šādas neveiksmes izraisījušas plašu
štatu samazināšanas kampaņu tādās
kompānijās kā Warner Music, EMI, BMG, Sony,
kā arī Universal, kas nupat paziņojusi par vēl 1350
darbavietu likvidēšanu, lai gadā ietaupītu 200 miljonus
dolāru, ziņo aģentūra Associated Press. Protams,
kompānija finanšu neveiksmēs jaunus vaininiekus nemeklēja
tie esot tādi failu apmaiņas servisi kā Kazaa un Morpheus,
kā arī aizvien plašākā mūzikas kopēšana
kompaktdiskos.
Kaut
gan mūzikas industrija par iedarbīgu soli uzskatīja
vēršanos pret privātpersonām par nelegālu failu
lejuplādēšanu, ierosinātās tiesu prāvas
izraisīja regulāru jautrību pasaules plašsaziņas
līdzekļos, kad parādījās ziņas, piemēram,
par to, ka par repa failu lejuplādēšanu iesūdzēts 80
gadīgs vectētiņš vai kurlmēms datora lietotājs.
Protams, šo cilvēku datoros failus lejuplādējuši
viņu mazbērni vai citi radinieki
Daudzinot
sen zināmo patiesību, ka likumu nezināšana
neatbrīvo no atbildības, mūzikas kompānijas uzsver, ka
kādam ir jāuzņemas atbildība par nelegālajām
darbībām. Tomēr šāda vectētiņu iesūdzēšana
tiek asi kritizēta, norādot, ka industrija atkal cīnās pret
sekām, nedomājot par iemesliem. Taču arī filmu
kompānijas jau paziņojušas, ka gatavojas spert
līdzīgus soļus.
Acīmredzot
nākotnē tiesās vairāk tomēr tiks iesniegtas
prasības nevis pret failu lejuplādētājiem, bet pret tiem,
kas savus failus padara pieejamus nokopēšanai,
tādējādi izplatot legāli vai nelegāli iegūtu
svešu intelektuālo īpašumu. Tātad juristiem darba
netrūks, un viņi varēs plaši diskutēt par to, vai ar
autortiesību likumiem aizsargāta materiāla nolikšana
vietā, kur cits to var paņemt, ir tas pats, kas šo failu
augšuplādēšana, kas ir aizliegta ar likumu.
Legālās nākotnes vīzija
Eksperti
par ilgi gaidīto pagrieziena punktu tagad ir pasludinājuši
veiksmīgo Apple projektu, kas beidzot ir spējis likt
industrijas bosu sejās atplaukt smaidam, sniedzot tiem legālas lejuplādēšanas
laikmeta vīziju. Līdz šim ierakstu kompānijas interneta
mūzikas karā bija neapšaubāmas zaudētājas.
Vienīgais panākums bija pat grūti nosaucams par panākumu
tā bija populārā mūzikas failu apmaiņas servisa Napster
slēgšana, kura tika izcīnīta garās tiesu kaujās.
Taču šī uzvara tikai radīja vairākus citus
servisus, kas ļoti ātri kļuva populāri, piemēram, Kazaa,
turklāt tie bija mazāk centralizēti un līdz ar to daudz
grūtāk iznīcināmi.
Vienīgie
daudzmaz nopietnie mēģinājumi internetā piedāvāt
iespēju legāli lejuplādēt mūziku
izrādījās tikai skumjš joks, kas vēl vairāk
atsvešināja mūzikas fanus. Tie bija servisi, kuros tika
pieprasīta mēneša maksa par iespēju lejuplādēt
noteiktu skaitu mūzikas failu no pavisam nabadzīga kataloga. iTunes
ir pirmais interneta serviss, kas piedāvā patiešām
plašu mūzikas failu katalogu, prasot konkrētu samaksu par vienu
dziesmu un nenosakot nekādus skaita limitus.
Džobsa
auklējumam ir spēcīgi partneri, taču netrūkst arī
konkurentu. Arī pavisam nesen legāli atjaunotais Napster
piedāvās 500 tūkstošus dziesmu par tādu pašu cenu
kā iTunes, kopā ar Samsung veidotu integrētu
mūzikas pleijeru un joprojām ārkārtīgi labi
atpazīstamo Napster preču zīmi. Līdzīgu servisu
atklājis MusicMatch, un pat mūzikas telekanāls MTV
gatavojas savās interneta lapās iekārtot mūzikas failu
veikalu. Grūti spriest, kā veiksies jaunajiem projektiem, taču
acīmredzot tā būs tikai iekšēja konkurence, no kuras
ieguvējs būs mūzikas cienītājs, viss būs
atkarīgs no reklāmas un izdomas.
Tomēr
Napster, šķiet, nav nekādu izredžu atgūt
kādreizējos 60 miljonus lietotāju, kuri sen ir
pārsviedušies uz citiem mūzikas failu ieguves kanāliem.
-
Šajā telpā jau ir izveidojies pūlis, jo visiem ir
kļuvis skaidrs, ka šis kļūs par ļoti nopietnu biznesu,
- atzinis arī Napster par pieciem miljoniem dolāru
nopirkušās kompānijas Roxio vadītājs Kriss
Gorogs.
Tieši
Napster varētu kļūt par vārdu, ko pretī
Stīva Džobsa iTunes liks viņa mūžīgais
sāncensis Bils Geitss, jo Roxio ir noslēgusi darījumu ar
Microsoft par Napster iekļaušanu jaunajā šī
programmatūras giganta mediju programmā. Napster plānos
ir arī vairākas jaunas idejas, piemēram, pieskaņotu radio
staciju izveide un legālas iespējas sniegšana
lejuplādētās dziesmas kopēt uz kompaktdiskiem un citām
ierīcēm.
Protams,
mūzikas ierakstu industrijai nav daudz jāuztraucas par to, cik liela
konkurence būs tās glābējam iTunes. Kaut
gan industrijas bosi ar nepacietību vēlēja Džobsa
auklējumam žilbinošus panākumus, viņi priekā
berzē plaukstas par jebkuru jaunu projektu.
-
Mēs ticam, ka šis ir pārejas periods, - izteicies Universal
Music prezidents Zaks Horovics. - Ir daudz pozitīvu pazīmju,
jo legālie interneta servisi kļūst populāri, bet Kazaa
apjomi krītas. Mēs patiesībā esam ļoti optimistiski
noskaņoti un uzskatām, ka pārmaiņas, kuras patlaban veicam,
nodrošinās mums labas pozīcijas nākotnē.
Guntars GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP
Mūzikas ierakstu industrijas naids pret informācijas tehnoloģijām pārtop mīlestībā? Ļoti iespējams, jo pēdējos gadus ilgusī ierakstu kompāniju histērija, visās nelaimēs vainojot digitālo pirātismu un mūzikas failu izplatību internetā, šķiet noslēgusies vēl nesen tik neticamajā veidā ja vien tiek dota pilnvērtīga iespēja, cilvēki patiešām ir gatavi par digitālajiem mūzikas failiem maksāt, kaut arī iespējas tos iegūt nelegāli joprojām ir itin plašas.
Mūzikas ierakstu biznesa eksperti pagaidām vēl neatmet bažas, ka patlaban notiekošais varētu izrādīties tikai kāds grūti prognozējamā interneta triks, tomēr jau sāk izskanēt arī viedokļi, ka interneta mūzikas industrija beidzot varētu būt sasniegusi daudzmaz nobriedušu vecumu.
Kad mūzikas cienītāji aptvēra plašās iespējas, neko nemaksājot, internetā lejuplādēt iecienīto mūziku neierobežotā apmērā, eksperti to vērtēja kā mūzikas tirgus revolūciju, kas izraisīs plašas sekas. Pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka īstā revolūcija ir notikusi tikai tagad, bet viss iepriekšējais bijis tikai pārejas posms, kurš ilgākā perspektīvā panāks divas lietas mazinās mūzikas ierakstu industrijas diktātu, dodot lielāku izvēles brīvību faniem, un pilnībā pārveidos visu ierakstu tirgu, dažādojot legālas ierakstu iegādes iespējas.
Kas tad īsti ir noticis? Pretēji mūzikas ierakstu industrijas bažām, ir pierādījies, ka cilvēki labprāt maksā par internetā legāli lejuplādējamām dziesmām MP3 formātā. Ir pierādījies, ka interneta mūzikas izplatīšana ir populāra ne tikai tāpēc, ka datortīklā tika dota iespēja iegūt ierakstus bez maksas, bet tāpēc, ka šāds ierakstu iegūšanas ceļš faniem šķiet ērts. Lai par to varētu tik droši runāt, pietika ar viena kvalitatīva un pārdomāta interneta mūzikas veikala atklāšanu rezultāti ir pārliecinoši. Tāpēc Jupiter Research jau prognozē, ka mūzikas tirdzniecība internetā līdz 2008. gadam pieaugs no pašreizējā viena procenta īpatsvara līdz vismaz 12 procentiem, ziņo BBC.
Apple riskē un uzvar
Par pagrieziena punktu pirks vai nepirks debatēs ir jāuzskata Apple Computer apņēmīgā rīcība, uzņemoties risku un beigu beigās ar garu degunu atstājot neticīgos konkurentus. Firmas bosa Stīva Džobsa revolucionārais eksperiments, uz kura rezultātiem ar aizturētu elpu gaidīja vai visas ierakstu kompānijas, sākās aprīlī, kad Apple atklāja interneta mūzikas veikalu iTunes tikai Macintosh lietotājiem. Jaunais serviss ļāva datoru lietotājiem lejuplādēt mūzikas failus, par vienu dziesmu maksājot 99 centus.
Džobsam, kurš ir pazīstams ar spēju, pārslavējot savus produktus, likt cilvēkiem sev ticēt, vajadzēja gaidīt tikai nieka pusgadu, un viņš bez bažām varēja iziet plašākās tautās, atklājot iTunes arī masām milzīgajam Microsoft Windows lietotāju pulkam. Eksperiments ar Macintosh lietotājiem bija tik veiksmīgs, ka vairs nav nekādu šaubu mūzikas cienītāji nesastāv tikai no bezmaksas labumu kārotājiem, viņi ir gatavi par iecienīto mūziku maksāt, ja šāda iespēja tiek legāli dota.
Džobss prognozē, ka līdz nākošā gada aprīlim Windows lietotāju miljongalvainajam pulkam iTunes jau būs pārdevis 100 miljonus dziesmu. Turklāt iTunes interneta veikals ir pakārtots Apple mūzikas pleijeram iPOd, kuram tiek prognozēta liela popularitāte, kas to padarīs par vienu no visdārgākajiem pleijeriem tirgū. Jāpiebilst, ka pagaidām iTunes veikali ir pieejami tikai Amerikā, taču iecerēts, ka jau no nākošā gada amerikāņiem varēs pievienoties arī visas pasaules Macintosh, kā arī Windows XP un Windows 2000 lietotāji, raksta aģentūra dpa.
Šī ir legālās lejuplādēšanas dzimšana, saka Džobss un tūlīt pasmejas par savu konkurentu Bilu Geitsu: un visu laiku labākā Windows programma. Džobsa panākumus uzslavējis arī mūziķu vidē itin ietekmīgais grupas U2 līderis Bono: - Tas ir tā, it kā programmatūras pāvests tiktos ar Dalailamu.
iTunes līdz oktobra vidum bija jau pārdoti 13 miljoni dziesmu tikai Macintosh lietotājiem vien, un, atklājot veikalu arī Windows lietotājiem, nav šaubu, ka šis skaitlis astronomiski pieaugs. Līgums ar AOL pieeju iTunes piedāvā burtiski viena klikšķa attālumā 25 miljoniem šīs milzu kompānijas lietotāju. Apple boss noslēdzis līgumus ar mūzikas ierakstu firmām, kas viņam atļauj pārdot apmēram 400 tūkstošus dziesmu, turklāt tiek īstenota plaša reklāmas kampaņa kopā ar Pepsi, kuras dzērienu cienītājiem bez maksas tikšot piedāvāti apmēram 100 miljoni dziesmu.
Džobsu gan nekādi nevar nosaukt par vienīgo gudrinieku. Interneta mūzikas veikalu projekti pēdējos mēnešos aug kā sēnes, un aizvien vairāk kompāniju vadītāju vairs nebaidās no jebkādā secībā izteiktiem vārdiem mūzika un internets. Jau darbojas virkne interneta mūzikas veikalu, un vēl daudzums firmu ir paziņojušas, ka drīzumā tādus atvērs.
Tomēr Džobss par konkurentiem pagaidām tikai smejas: - Mēs esam labi sākuši, bet mūsu konkurenti vēl nav pat nonākuši līdz starta vārtiem.
Mūzikas fanu viedoklis
Nav noslēpums, ka mūzikas failu apmaiņas servisu lietotājus saukt par pirātiem ir muļķīgi. Protams, viņu veiktās aktivitātes ir arī grūti dēvēt par ētiskām, turklāt tās patiešām nonāk pretrunā ar likumu. Taču, šos miljonus cilvēku pasludinot par noziedzniekiem, kaut gan viņu vairākums pat neapzinās, ka pārkāpj likumu, nenāktu par ļaunu ieklausīties viņu argumentos, ko ierakstu kompānijas ilgus gadus nevēlējās darīt.
Kad mūzikas lejuplādētāji tiek kritizēti, viņu pretargumenti ir visai pamatoti, pamatā koncentrējoties uz neapmierinātību ar morāli novecojušās ierakstu industrijas neatbilstību pircēju interesēm. Visasākā kritika ierakstu industrijas virzienā vēlās pēc tam, kad ierakstu kompānijas sāka mēģinājumus saukt tiesas priekšā mūzikas failu lejuplādētājus. Protams, otrs sāpīgākais jautājums bija fanuprāt nesamērīgi augstās kompaktdisku cenas veikalos.
Līdzšinējās ierakstu tirdzniecības ēras pretinieki uzsver, ka industrija burtiski uzspiež iegādāties fanam veselu albumu arī tad, ja viņam ļoti patīk puse tajā ievietoto dziesmu, bet otra puse vienkārši riebjas. Tikmēr internetā viņš var lejuplādēt tikai tās dziesmas, kuras vēlas. Tajā pašā laikā ierakstu veikalā diez vai būs iespējams atrast jebkuru dziesmu, kuru cilvēks, piemēram, pēkšņi izdzird radio. Ja nu šī dziesma ir vairākus gadus veca un nekad nav bijusi superhita statusā? Veikalā tās visticamāk nebūs, bet internetā atradīsies bez garas meklēšanas. Un, ja arī šī dziesma veikalā būs, tad vajadzēs to iegādāties kopā ar pārējām albuma kompozīcijām, protams, samaksājot arī par tām, norāda BBC.
Faniem nav nekādu ilūziju par ierakstu industriju. Iemesli, kāpēc miljoniem dziesmu nonāk noputējušos arhīvos un vairs nav iegādājamas, arī šķiet skaidri industrija baidās zaudēt kontroli. Baidās piedāvāt pārāk plašas izvēles iespējas pircējiem, baidās, ka tādējādi agri vai vēlu zaudēs iespēju diktēt mūzikas cienītājiem, kas, kad un kur tiem būtu jāiegādājas.
Interneta laikmets mūzikas cienītājiem ir devis neiedomājamu brīvību. Brīvību klausīties to, ko cilvēks vēlas, kad vēlas un kur vēlas.
Kopējais mūzikas fanu secinājums varētu būt šāds tā vietā, lai iemācītos auglīgi izmantot jaunās tehnoloģiskās iespējas, konservatīvā un vecmodīgā industrija ar visiem spēkiem cenšas turēties pretī tehnoloģijām, citādi domājošajiem draudot ar represijām. Turklāt ar represijām ne tikai pret cilvēkiem, kas cenšas gūt finansiālu labumu, gandrīz vai rūpnieciski pavairojot lejuplādētās dziesmas un piedāvājot tās iegādāties, bet arī pret tiem, kas internetā iegūst dziesmas tikai personiskai lietošanai savā datorā. BBC raksta, ka failu lejuplādētāji salīdzina savu darbību ar televīzijas raidījumu ierakstīšanu videolentēs, vienlaikus uzsverot, ka šādi rīkojas tāpēc, ka viņiem netiek sniegta likumīga alternatīva.
Nav iespējams nepiekrist mūzikas ierakstu industrija pret tehnikas revolūciju ir cīnījusies apaļus desmit gadus, saglabājot tādu pasaules skatījumu, it kā tirgus būtu uz visiem laikiem iestrēdzis 1993. gada situācijā, kad mūzikas tirgū bija viens valdnieks kompaktdisks, kuru neviens nespēja apdraudēt.
Vecmodīgā industrija
Mūzikas industrija tāpat kā Holivudas kino biznesa darboņi jau ilgus gadus tiek kritizēti un pat izsmieti par nespēju atteikties no vecmodīgā darba stila, saskaroties ar jauno tehnoloģiju laikmeta izaicinājumiem. Visus pēdējos gadus mūzikas ierakstu kompānijas nepārtraukti vaimanāja par šaušalīgo internetu, kura dēļ tiek ciesti milzīgi zaudējumi, visās nelaimēs vainojot tieši mūzikas failu nelegālo izplatību internetā un pat gandrīz piemirstot iepriekšējās ēras bubuli - kompaktdisku pirātismu. Dažus pēdējos gadus šīm vaimanām pievienojās arī kino industrija, kas beidzot apjauta, ka to šī problēma skar tieši tikpat lielā mērā, jo interneta failu apmaiņas servisos filmu faili tiek lejuplādēti un pavairoti gandrīz tikpat lielā apjomā kā mūzikas ieraksti. Protams, augstas kvalitātes filmu failu izmērs ir daudz lielāks un to lejuplādēšanai nepieciešams kaitinoši ilgs laiks un lietotāju datoros krietni lielāka datu uzglabāšanas kapacitāte, taču šis apstāklis interneta lietotājus neattur no iespējas filmas saņemt bez maksas, turklāt itin labā kvalitātē un bieži pat agrāk par to oficiālo nonākšanu veikalā DVD formātā.
Tomēr abas industrijas līdz šim nav spējušas tehnoloģiju revolūciju izmantot savā labā. Tās aizrāvās ar tiesu prāvām pret pirātiem un failu lejuplādētājiem, kaut gan bija pavisam skaidrs, ka tradicionālais biznesa modelis bija novecojis jau tajā brīdī, kad kļuva iespējams mūzikas un filmu failus izplatīt internetā.
Mūzikas industrijas dati liecina, ka kopš 1999. gada veikalos piegādāts par 26 procentiem mazāk ierakstu un ieņēmumi kritušies par 14 procentiem. Šādas neveiksmes izraisījušas plašu štatu samazināšanas kampaņu tādās kompānijās kā Warner Music, EMI, BMG, Sony, kā arī Universal, kas nupat paziņojusi par vēl 1350 darbavietu likvidēšanu, lai gadā ietaupītu 200 miljonus dolāru, ziņo aģentūra Associated Press. Protams, kompānija finanšu neveiksmēs jaunus vaininiekus nemeklēja tie esot tādi failu apmaiņas servisi kā Kazaa un Morpheus, kā arī aizvien plašākā mūzikas kopēšana kompaktdiskos.
Kaut gan mūzikas industrija par iedarbīgu soli uzskatīja vēršanos pret privātpersonām par nelegālu failu lejuplādēšanu, ierosinātās tiesu prāvas izraisīja regulāru jautrību pasaules plašsaziņas līdzekļos, kad parādījās ziņas, piemēram, par to, ka par repa failu lejuplādēšanu iesūdzēts 80 gadīgs vectētiņš vai kurlmēms datora lietotājs. Protams, šo cilvēku datoros failus lejuplādējuši viņu mazbērni vai citi radinieki
Daudzinot sen zināmo patiesību, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, mūzikas kompānijas uzsver, ka kādam ir jāuzņemas atbildība par nelegālajām darbībām. Tomēr šāda vectētiņu iesūdzēšana tiek asi kritizēta, norādot, ka industrija atkal cīnās pret sekām, nedomājot par iemesliem. Taču arī filmu kompānijas jau paziņojušas, ka gatavojas spert līdzīgus soļus.
Acīmredzot nākotnē tiesās vairāk tomēr tiks iesniegtas prasības nevis pret failu lejuplādētājiem, bet pret tiem, kas savus failus padara pieejamus nokopēšanai, tādējādi izplatot legāli vai nelegāli iegūtu svešu intelektuālo īpašumu. Tātad juristiem darba netrūks, un viņi varēs plaši diskutēt par to, vai ar autortiesību likumiem aizsargāta materiāla nolikšana vietā, kur cits to var paņemt, ir tas pats, kas šo failu augšuplādēšana, kas ir aizliegta ar likumu.
Legālās nākotnes vīzija
Eksperti par ilgi gaidīto pagrieziena punktu tagad ir pasludinājuši veiksmīgo Apple projektu, kas beidzot ir spējis likt industrijas bosu sejās atplaukt smaidam, sniedzot tiem legālas lejuplādēšanas laikmeta vīziju. Līdz šim ierakstu kompānijas interneta mūzikas karā bija neapšaubāmas zaudētājas. Vienīgais panākums bija pat grūti nosaucams par panākumu tā bija populārā mūzikas failu apmaiņas servisa Napster slēgšana, kura tika izcīnīta garās tiesu kaujās. Taču šī uzvara tikai radīja vairākus citus servisus, kas ļoti ātri kļuva populāri, piemēram, Kazaa, turklāt tie bija mazāk centralizēti un līdz ar to daudz grūtāk iznīcināmi.
Vienīgie daudzmaz nopietnie mēģinājumi internetā piedāvāt iespēju legāli lejuplādēt mūziku izrādījās tikai skumjš joks, kas vēl vairāk atsvešināja mūzikas fanus. Tie bija servisi, kuros tika pieprasīta mēneša maksa par iespēju lejuplādēt noteiktu skaitu mūzikas failu no pavisam nabadzīga kataloga. iTunes ir pirmais interneta serviss, kas piedāvā patiešām plašu mūzikas failu katalogu, prasot konkrētu samaksu par vienu dziesmu un nenosakot nekādus skaita limitus.
Džobsa auklējumam ir spēcīgi partneri, taču netrūkst arī konkurentu. Arī pavisam nesen legāli atjaunotais Napster piedāvās 500 tūkstošus dziesmu par tādu pašu cenu kā iTunes, kopā ar Samsung veidotu integrētu mūzikas pleijeru un joprojām ārkārtīgi labi atpazīstamo Napster preču zīmi. Līdzīgu servisu atklājis MusicMatch, un pat mūzikas telekanāls MTV gatavojas savās interneta lapās iekārtot mūzikas failu veikalu. Grūti spriest, kā veiksies jaunajiem projektiem, taču acīmredzot tā būs tikai iekšēja konkurence, no kuras ieguvējs būs mūzikas cienītājs, viss būs atkarīgs no reklāmas un izdomas.
Tomēr Napster, šķiet, nav nekādu izredžu atgūt kādreizējos 60 miljonus lietotāju, kuri sen ir pārsviedušies uz citiem mūzikas failu ieguves kanāliem.
- Šajā telpā jau ir izveidojies pūlis, jo visiem ir kļuvis skaidrs, ka šis kļūs par ļoti nopietnu biznesu, - atzinis arī Napster par pieciem miljoniem dolāru nopirkušās kompānijas Roxio vadītājs Kriss Gorogs.
Tieši Napster varētu kļūt par vārdu, ko pretī Stīva Džobsa iTunes liks viņa mūžīgais sāncensis Bils Geitss, jo Roxio ir noslēgusi darījumu ar Microsoft par Napster iekļaušanu jaunajā šī programmatūras giganta mediju programmā. Napster plānos ir arī vairākas jaunas idejas, piemēram, pieskaņotu radio staciju izveide un legālas iespējas sniegšana lejuplādētās dziesmas kopēt uz kompaktdiskiem un citām ierīcēm.
Protams, mūzikas ierakstu industrijai nav daudz jāuztraucas par to, cik liela konkurence būs tās glābējam iTunes. Kaut gan industrijas bosi ar nepacietību vēlēja Džobsa auklējumam žilbinošus panākumus, viņi priekā berzē plaukstas par jebkuru jaunu projektu.
- Mēs ticam, ka šis ir pārejas periods, - izteicies Universal Music prezidents Zaks Horovics. - Ir daudz pozitīvu pazīmju, jo legālie interneta servisi kļūst populāri, bet Kazaa apjomi krītas. Mēs patiesībā esam ļoti optimistiski noskaņoti un uzskatām, ka pārmaiņas, kuras patlaban veicam, nodrošinās mums labas pozīcijas nākotnē.
Guntars GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP