Elektroniskais grāmatu plaukts tavā datorā
Elektroniskais grāmatu plaukts tavā datorā
Vajadzība bibliotēkās organizēt
informāciju šobrīd jau ir mērāma gadu
tūkstošos. Aleksandrijas bibliotēkā (m. ē.
sākums) tās ziedu laikos tika uzglabāti aptuveni 700 000
pergamenta ruļļu, kuri toreiz tika kārtoti pēc to tematikas.
Vēl pirms dažiem desmitiem gadu vienīgais informācijas
organizēšanas veids bibliotēkās bija kartīšu
katalogi. Tagad šim mērķim tiek lietotas dažādas
bibliotēku informācijas sistēmas, un viena no šīm
sistēmām ir Latvijas Izglītības informatizācijas
sistēmas (LIIS) projektā veidotā Bibliotēka.
Vēsture
1997. gadā Latvijas Republikas Izglītības
un zinātnes ministrija noslēdza līgumu ar Latvijas
Universitāti par LIIS izveidi, un šajā pašā gadā
sākās arī Bibliotēkas izstrāde. Jau
nākamajā gadā Bibliotēka tika lietota 20
bibliotēkās. Starp pirmajiem Bibliotēkas lietotājiem
ir:
·
IZM Pedagogu
izglītības un atbalsta centrs (PIAC);
·
bibliotēka
Pūce;
·
Aizkraukles 2.
vidusskolas Mediju centrs;
·
Jelgavas skolu
valdes Metodiski informatīvais centrs;
·
Valmieras
Pārgaujas ģimnāzija.
2003. gadā Bibliotēku lieto 338
bibliotēkās. Katras jaunas bibliotēkas pievienošanās Bibliotēkas
lietotāju saimei ir nesusi sev līdzi dažādus
vērtīgus padomus un ierosinājumus, kas palīdzējis sistēmai
pastāvīgi attīstīties.
Par Bibliotēku
Sistēmas izstrādātājiem ir sešu
gadu pieredze, un šo gadu laikā Bibliotēkas
funkcionalitāte ir nepārtraukti augusi: kļūstot no relatīvi
vienkāršas dokumentu krātuves par sistēmu, kas ļauj
veikt visus bibliotekāra ikdienas pienākumus.
Sistēma nodrošina divas funkcionāli
atšķirīgas darba vietas: bibliotekāram un
lasītājam. Bibliotekāra darbs ar sistēmu notiek Lotus
Notes vidē. Lasītāja funkcijas pieejamas gan no Lotus
Notes vides, gan no interneta pārlūkprogrammas. Minimālās
tehniskās prasības datoram, lai strādātu ar Bibliotēku,
ir: Pentium II 266MHz, 128 MB RAM un 500 MB brīvas vietas uz
cietā diska.
Ar sistēmas palīdzību ir iespējams
veikt šādas bibliotekāra darba vietas funkcijas:
·
norādīt
ziņas ne tikai par grāmatām, bet arī par elektroniskajiem, nošu,
periodiskajiem izdevumiem, analītiskajiem aprakstiem un citiem dokumenta
tipiem;
·
aizpildīt
ziņas par izglītības iestādēm specifiskiem
materiāliem: mācību grāmatām, darba
burtnīcām un skolotāju grāmatām;
·
veidot aprakstus,
kas ir savietojami ar starptautisku bibliogrāfisko aprakstu standartu MARC
21;
·
veidot autorības
failus, norādot detalizētas ziņas par autoriem;
·
iegūt
aptuveni 20 dažādus pārskatus par bibliotēkas fondu un
apmeklējumu;
·
pievienot
savam katalogam aprakstus no citu bibliotēku katalogiem, tādējādi
samazinot datu ievades rutīnu;
·
iegūt
informāciju par lasītājiem no LIIS apakšsistēmām Personas
un Audzēkņi;
·
veikt lasītāju
automatizētu apkalpošanu: pieņemt pasūtījumus, izsniegt
un saņemt grāmatas.
Darbu ar Bibliotēku atvieglo sistēmā
iekļautā svītru kodu tehnoloģija. Svītru kodi tiek
piešķirti gan grāmatu eksemplāriem, gan lasītāju
kartēm, līdz ar to lasītāju apkalpošanu var
pilnībā automatizēt, izmantojot svītru kodu
lasītāju.
Papildus Bibliotēkā ir iespējams
veikt arī šādas lasītāja darba vietas funkcijas:
·
meklēt
informāciju pēc dažādiem kritērijiem gan savā
katalogā, gan citu bibliotēku katalogos, kuru veidošanā
izmantota ne tikai Bibliotēka, bet arī citas bibliotēku sistēmas
(LiberMedia, ALEPH, Alise). Šāda veida
meklēšanu nodrošina Z39.50 klienta programmatūras atbalsts;
·
rezervēt
un pasūtīt grāmatas.
Lietotāji
Bibliotēka pamatā ir orientēta uz skolu
bibliotēkām, taču tā tiek izmantota arī citu tipu
bibliotēkās.
Bibliotēkas tips
Skaits
% no visām šī
tipa bibliotēkām
Skolu
313
26 %
Augstskolu
6
19 %
Publiskās
3
0,3 %
Citas
16
-
Kopā
338
15 %
Bibliotēkas lietotāju sadalījums pa
tipiem
Īpaši strauji lietotāju skaits audzis
pēdējos gados. Visvairāk Bibliotēkas lietotāju
ir Rīgā, taču pa kādam lietotājam ir katrā
rajonā. Ja vienā rajonā ir vairākas bibliotēkas, to
katalogus ir izdevīgi apvienot vienā - kopējā
katalogā. Izmantojot kopkatalogu, lasītājam ir iespēja
vispirms uzzināt, kurās rajona bibliotēkās ir viņam
nepieciešamā grāmata, un tikai tad apmeklēt konkrēto bibliotēku.
Kopkataloga veidošanas iespēja ir realizēta
arī Bibliotēkā, un šāds kopkatalogs ir
izveidots, piemēram, Rīgas rajonā, apvienojot 15 bibliotēku
katalogus.
Nākotnes vīzijas
Bibliotēka sākotnēji tika izstrādāta skolu
bibliotēkām, taču laika gaitā, sadarbojoties ar vairākiem
sistēmas lietotājiem, sistēma ir pielāgota arī cita
tipa krātuvēm. Īpaši daudz darba ir veltīts
mūzikas bibliotēku specifikas atbalstīšanai: nošu,
skaņu ierakstu un cita tipa materiālu aprakstīšanas
iespējām. Viens no sistēmas izstrādātāju
nākotnes uzdevumiem varētu būt muzeju, arhīvu un citu veidu
bibliotēku prasībām atbilstošu aprakstu veidošanas
iespēju ieviešana.
Kāpēc izvēlēties Bibliotēku?
·
Sešu gadu
pieredze bibliotēku sistēmas izstrādē.
·
Izstrādāta
laba, daudzfunkcionāla sistēma jebkura tipa bibliotēkai.
·
Tiek piedāvāti
divu līmeņu apmācības kursi - iesācējiem un
padziļinātie.
·
Tiek
piedāvāta mutiska un praktiska palīdzība darbā ar
sistēmu.
·
Izglītības
iestāžu bibliotēkām sistēma ir pieejama bez maksas.
·
Pārējām
iestādēm sistēma tiek piedāvāta par nelielu samaksu.
Kā iegūt Bibliotēku?
Sistēmu izmēģināšanai vai
lietošanai var iegūt, vēršoties raksta beigās norādītajā
adresē. Jums būs iespēja iegūt LIIS 6. laidiena kompaktdisku
ar sistēmas instalāciju, kā arī padomus vai praktisku
palīdzību tās uzstādīšanā.
Izglītības iestādes sistēmas instalāciju var
saņemt sava rajona skolu valdē vai LIIS reģionālajā
centrā.
Kontakti
Papildu informācija par Bibliotēku ir
iegūstama:
Latvijas Universitāte
Raiņa bulv. 19, 336. telpa
Tālr. 7034521, 7034474
E-pasts: mjankevica@liis.lv,
azogla@liis.lv
Artūrs ŽOGLA
Mārīte JANKEVICA-BALODE
Vajadzība bibliotēkās organizēt informāciju šobrīd jau ir mērāma gadu tūkstošos. Aleksandrijas bibliotēkā (m. ē. sākums) tās ziedu laikos tika uzglabāti aptuveni 700 000 pergamenta ruļļu, kuri toreiz tika kārtoti pēc to tematikas. Vēl pirms dažiem desmitiem gadu vienīgais informācijas organizēšanas veids bibliotēkās bija kartīšu katalogi. Tagad šim mērķim tiek lietotas dažādas bibliotēku informācijas sistēmas, un viena no šīm sistēmām ir Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projektā veidotā Bibliotēka.
Vēsture
1997. gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija noslēdza līgumu ar Latvijas Universitāti par LIIS izveidi, un šajā pašā gadā sākās arī Bibliotēkas izstrāde. Jau nākamajā gadā Bibliotēka tika lietota 20 bibliotēkās. Starp pirmajiem Bibliotēkas lietotājiem ir:
· IZM Pedagogu izglītības un atbalsta centrs (PIAC);
· bibliotēka Pūce;
· Aizkraukles 2. vidusskolas Mediju centrs;
· Jelgavas skolu valdes Metodiski informatīvais centrs;
· Valmieras Pārgaujas ģimnāzija.
2003. gadā Bibliotēku lieto 338 bibliotēkās. Katras jaunas bibliotēkas pievienošanās Bibliotēkas lietotāju saimei ir nesusi sev līdzi dažādus vērtīgus padomus un ierosinājumus, kas palīdzējis sistēmai pastāvīgi attīstīties.
Par Bibliotēku
Sistēmas izstrādātājiem ir sešu gadu pieredze, un šo gadu laikā Bibliotēkas funkcionalitāte ir nepārtraukti augusi: kļūstot no relatīvi vienkāršas dokumentu krātuves par sistēmu, kas ļauj veikt visus bibliotekāra ikdienas pienākumus.
Sistēma nodrošina divas funkcionāli atšķirīgas darba vietas: bibliotekāram un lasītājam. Bibliotekāra darbs ar sistēmu notiek Lotus Notes vidē. Lasītāja funkcijas pieejamas gan no Lotus Notes vides, gan no interneta pārlūkprogrammas. Minimālās tehniskās prasības datoram, lai strādātu ar Bibliotēku, ir: Pentium II 266MHz, 128 MB RAM un 500 MB brīvas vietas uz cietā diska.
Ar sistēmas palīdzību ir iespējams veikt šādas bibliotekāra darba vietas funkcijas:
· norādīt ziņas ne tikai par grāmatām, bet arī par elektroniskajiem, nošu, periodiskajiem izdevumiem, analītiskajiem aprakstiem un citiem dokumenta tipiem;
· aizpildīt ziņas par izglītības iestādēm specifiskiem materiāliem: mācību grāmatām, darba burtnīcām un skolotāju grāmatām;
· veidot aprakstus, kas ir savietojami ar starptautisku bibliogrāfisko aprakstu standartu MARC 21;
· veidot autorības failus, norādot detalizētas ziņas par autoriem;
· iegūt aptuveni 20 dažādus pārskatus par bibliotēkas fondu un apmeklējumu;
· pievienot savam katalogam aprakstus no citu bibliotēku katalogiem, tādējādi samazinot datu ievades rutīnu;
· iegūt informāciju par lasītājiem no LIIS apakšsistēmām Personas un Audzēkņi;
· veikt lasītāju automatizētu apkalpošanu: pieņemt pasūtījumus, izsniegt un saņemt grāmatas.
Darbu ar Bibliotēku atvieglo sistēmā iekļautā svītru kodu tehnoloģija. Svītru kodi tiek piešķirti gan grāmatu eksemplāriem, gan lasītāju kartēm, līdz ar to lasītāju apkalpošanu var pilnībā automatizēt, izmantojot svītru kodu lasītāju.
Papildus Bibliotēkā ir iespējams veikt arī šādas lasītāja darba vietas funkcijas:
· meklēt informāciju pēc dažādiem kritērijiem gan savā katalogā, gan citu bibliotēku katalogos, kuru veidošanā izmantota ne tikai Bibliotēka, bet arī citas bibliotēku sistēmas (LiberMedia, ALEPH, Alise). Šāda veida meklēšanu nodrošina Z39.50 klienta programmatūras atbalsts;
· rezervēt un pasūtīt grāmatas.
Lietotāji
Bibliotēka pamatā ir orientēta uz skolu bibliotēkām, taču tā tiek izmantota arī citu tipu bibliotēkās.
Bibliotēkas tips |
Skaits |
% no visām šī tipa bibliotēkām |
Skolu |
313 |
26 % |
Augstskolu |
6 |
19 % |
Publiskās |
3 |
0,3 % |
Citas |
16 |
- |
Kopā |
338 |
15 % |
Bibliotēkas lietotāju sadalījums pa tipiem
Īpaši strauji lietotāju skaits audzis pēdējos gados. Visvairāk Bibliotēkas lietotāju ir Rīgā, taču pa kādam lietotājam ir katrā rajonā. Ja vienā rajonā ir vairākas bibliotēkas, to katalogus ir izdevīgi apvienot vienā - kopējā katalogā. Izmantojot kopkatalogu, lasītājam ir iespēja vispirms uzzināt, kurās rajona bibliotēkās ir viņam nepieciešamā grāmata, un tikai tad apmeklēt konkrēto bibliotēku.
Kopkataloga veidošanas iespēja ir realizēta arī Bibliotēkā, un šāds kopkatalogs ir izveidots, piemēram, Rīgas rajonā, apvienojot 15 bibliotēku katalogus.
Nākotnes vīzijas
Bibliotēka sākotnēji tika izstrādāta skolu bibliotēkām, taču laika gaitā, sadarbojoties ar vairākiem sistēmas lietotājiem, sistēma ir pielāgota arī cita tipa krātuvēm. Īpaši daudz darba ir veltīts mūzikas bibliotēku specifikas atbalstīšanai: nošu, skaņu ierakstu un cita tipa materiālu aprakstīšanas iespējām. Viens no sistēmas izstrādātāju nākotnes uzdevumiem varētu būt muzeju, arhīvu un citu veidu bibliotēku prasībām atbilstošu aprakstu veidošanas iespēju ieviešana.
Kāpēc izvēlēties Bibliotēku?
· Sešu gadu pieredze bibliotēku sistēmas izstrādē.
· Izstrādāta laba, daudzfunkcionāla sistēma jebkura tipa bibliotēkai.
· Tiek piedāvāti divu līmeņu apmācības kursi - iesācējiem un padziļinātie.
· Tiek piedāvāta mutiska un praktiska palīdzība darbā ar sistēmu.
· Izglītības iestāžu bibliotēkām sistēma ir pieejama bez maksas.
· Pārējām iestādēm sistēma tiek piedāvāta par nelielu samaksu.
Kā iegūt Bibliotēku?
Sistēmu izmēģināšanai vai lietošanai var iegūt, vēršoties raksta beigās norādītajā adresē. Jums būs iespēja iegūt LIIS 6. laidiena kompaktdisku ar sistēmas instalāciju, kā arī padomus vai praktisku palīdzību tās uzstādīšanā. Izglītības iestādes sistēmas instalāciju var saņemt sava rajona skolu valdē vai LIIS reģionālajā centrā.
Kontakti
Papildu informācija par Bibliotēku ir iegūstama:
Latvijas Universitāte
Raiņa bulv. 19, 336. telpa
Tālr. 7034521, 7034474
E-pasts: mjankevica@liis.lv, azogla@liis.lv
Artūrs ŽOGLA
Mārīte JANKEVICA-BALODE