Telekomunikāciju olimpiskās spēles Ženēvā

 

Lielākā pasaules telekomunikāciju izstāde ITU World Telecom notiek reizi četros gados Ženēvā - gluži kā Olimpiskās spēles. Šogad tā notika no 13. līdz 19. oktobrim izstāžu kompleksā Palexpo. Visa pasaules telekomunikāciju bagātība - 850 stendos. Starp tiem arī četri Latvijas uzņēmumi, kuri bija apvienojušies zem LMT stenda jumta. Tiesa, mainījušies izstādes ekspozīciju akcenti, šoreiz jūtami dominēja Āzijas uzņēmumi. Bet galvenais - ikviens izstādē varēja atrast to, ko visvairāk vēlējās.

 

Mainās akcenti

Šķiet, viens no pirmajiem jautājumiem, kas radās daudziem Telecom 2003 apmeklētājiem, aplūkojot plašo izstādes teritoriju, bija: kāpēc nekur neredz Nokia, Siemens, Alcatel, Ericsson, Motorola stendus, kuri allaž dominējuši gan ar iespaidīgajiem apmēriem, gan dizainu, gan jauno produkciju. Iepriekšējā - 1999. gada - Ženēvas izstādē ik uz soļa dūrās acīs Motorola reklāmas plakāti, bet visi pilsētas taksometri rotājās Nokia krāsās. Šai reizē līdzīgu dominējošo lomu ieņēma strauji augošais Korejas uzņēmums Samsung. Eiropas un arī ASV mobilo telekomunikāciju krīze (UMTS licenču augsto izsoles cenu dēļ), kas gan jau sākusi atšķetināties, gluži nevilšus kļuvusi par auglīgiem pelniem, kuri ļauj Āzijas tirgus feniksam piedzimt un attīstīties visā krāšņumā. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka Eiropas uzņēmumiem Ženēvā nebija, ko rādīt, arī minēto lielo dūžu produkcija šur tur bija redzama to partneru vai izplatītāju stendos.

Lai gan Ericsson stenda nebija, toties ļoti aktīvs bija SonyEricsson, kur varēja aplūkot lielisku nākotnes (cerams, tuvas) projektu. SonyEricsson, šķiet, ir pirmie pasaulē, kas plāno ražot mobilos tālruņus ar iebūvētām digitālajām fotokamerām, kuru attēla izšķirtspēja jau būs mērāma megapikseļos. Attēlu kvalitāte ir lieliska - tie neatšķiras no tiem, kurus var iegūt ar augstas klases digitālo fotokameru. Tirgū jau ir citu ražotāju modeļi ar 300 K izšķirtspēju, bet, ja tā būs mērāma megapikseļos, tad to jau drīzāk vajadzētu dēvēt par fotoaparātu ar mobilā tālruņa iespējām.  SonyEricsson stendā bija eksponētas šo kameru matricas, varēja aplūkot arī attēlus, kādus ar to varēs iegūt.

 

Nākotnes idejas

Viens no Ženēvas izstādes mērķiem ir pārsteigt, demonstrēt interesantus nākotnes produktu prototipus, kuri nereti ir tikai idejas līmenī, un līdz konkrētam risinājumam vēl tālu. Bet kāpēc gan ne! Ja vien uzņēmumi ir gatavi atklāt savas idejas, tas parasti ir daudz aizraujošāk, nekā vērot labi apgūtu tehnoloģiju atspoguļojumu produkcijā, kas nereti atšķiras tikai pēc dizaina.

Mitsubishi izveidojis divdaļīgu multimediju komunikācijas ierīci, kura sastāv no galvā liekamas lentes un informācijas moduļa, kuru var turēt rokā un dot komandas. Lentē iemontēts ekrāns, kurš, uzliekts galvā, atrodas tuvu acīm un izskatās ļoti liels, tāpēc paredzams, ka ar šo ierīci ērti varēs skatīties filmas vai klausīties mūziku. Stendā kāds firmas pārstāvis paskaidroja, ka šis ir tikai prototips un pagaidām vēl nav izlemts, kādā virzienā šo ideju attīstīt. Tomēr plānots, ka ap 2008.-2010. gadu varētu tapt kas reālāks.

Šajā pašā stendā varēja vērot arī komunikācijas aparātu aproces veidolā, kas varētu pildīt gan tālruņa, gan multimediju ierīces funkcijas. Bet pats aizraujošākais - to var locīt, burzīt vai sarullēt un tas darbojas tāpat, - it kā tam par visiem šiem terora aktiem būtu ne silts, ne auksts. 

Sharp stendā bija vērojami šķidro kristālu trīsdimensiju (3D) displeji, kurus uzņēmums gatavojas ražot sērijveidā. Tos var izmantot gan kabatas formāta digitālajam plānotājam, gan piezīmjdatoram u. c. 3D displeji rada tādu pašu vizuālo efektu kā trīsdimensiju filma, tikai nav jālieto īpašas brilles, - displejs pats rada telpiska attēla iespaidu. Interesanti, ka ar fotoaparātu nav iespējams fiksēt šī attēla telpiskumu. To redz tikai ar aci.

Panasonic stendā dominēja ideja radīt modes aksesuārus ar tehnoloģiskām iespējām. Un vai nav lieliski, ja auskari, kulons vai aproce ne vien rotā saimnieci, bet arī pilda identifikācijas, atmiņas, elektroniskās atslēgas u. c. funkcijas. Turpat gozējās arī cita komunikāciju ierīce - saulesbrilles Sunglass terminal. Tā kā visus šos nākotnes ideju iemiesojumus varēja gan aplūkot, bet to lietošanas instrukcijas nebija, var tikai minēt, vai, piemēram, saulesbrilles vadāmas ar balss komandu vai varbūt tās spēj nolasīt saimnieka domas un pārraidīt, piemēram, biznesa idejas citam tādu pašu briļļu nēsātājam. Panasonic  stendā bija redzama arī komunikācijas ierīce Holograph viewer phone, kurai nebūs vajadzīgs displejs, jo tas hologrāfiska attēla veidā lidināsies tieši virs ierīces. Jā, ko gan visu ražotāji spējīgi izgudrot, lai tikai piesaistītu publikas un potenciālo lietotāju interesi.

 

Uzmanības piesaistīšana

Ženēvā daudzu uzņēmumu stendi piesaistīja apmeklētāju uzmanību ne tikai ar produkciju un informāciju, bet arī ar dažādiem vilinošiem knifiņiem. Piemēram, Ķīnas nacionālajā paviljonā nogurušie apmeklētāji varēja baudīt profesionālu pēdu masāžu (to vēlējās ļoti daudzi), Koreja izklaidēja ar nacionālo cīņu, kas atgādināja deju, Mitsubishi stendā notika kosmiskā prezentācija Nākotnes elpa, Orange piesaistīja uzmanību ar lielu akvāriju, kurā draiskojās pavisam īstas zivtiņas. Panasonic stendā apmeklētāji varēja nopelnīt suvenīrus ar 3G telefona palīdzību. Viens 3G tālrunis bija piestiprināts pie tālvadāma ekskavatora modelīša, un ar otra tāda paša tālruņa palīdzību apmeklētāji varēja vadīt ekskavatoru tā, lai tas satvertu  kādu no suvenīriem. Jāteic, gluži interesants veids, kā demonstrēt 3G darbībā.

Telecom Italia stendā varēja vērot reālu priekšmetu hologrāfiskos dubultniekus. Realitātes efekts bija tik pilnīgs, ka ar aci nekādi nevarēja atšķirt īsto atslēgu vai tālruni no hologrammas. To varēja sajust vienīgi ar tausti - mēģinot satvert hologrammu, roka izgāja tai cauri. Tiesa, Telecom Italia stenda apmeklētāji tā aizrāvās ar hologrammu tvarstīšanu, ka uzņēmuma darbinieki raizējās, vai kāds maz ievērojis, ko īsti prezentē pats Telecom Italia. Tomēr jāteic, ka par spīti bažām, hologrammu efektu stendos bija izmantojuši diezgan daudzi uzņēmumi.

 

Bils Geitss - izstādes nagla

Taču, šķiet, viens no lielākajiem vilinājumiem daudziem apmeklētājiem bija redzēt dzīvu Bilu Geitsu, kurš kopā ar kolēģiem bija izveidojis ko līdzīgu tehnoloģiju šovam, demonstrējot, kā ciparu tehnoloģijas iespiežas itin visās dzīves jomās. Microsoft imitēja situāciju, ka Londonas centrā kādai mašīnai saplīsusi riepa, kā notiek sazināšanās ar autoservisu, kura datu bāzē ir visi dati par šo mašīnu, tās modeli, kā arī par pašu īpašnieku, viņa foto utt.. Servisa darbinieki nosaka auto atrašanās vietu ar GPS sistēmu un problēmu ļoti operatīvi atrisina.

Jāteic, ka Geitss darbojās ļoti atraktīvi un vienlaikus radīja arī ļoti profesionālu iespaidu, - kā jau cilvēks, kurš daudz un ļoti sakarīgi (bez prezentācijas materiāliem) spēj runāt par IT un komunikāciju tēmām. Ne velti viņa uzstāšanās kļuva par izstādes naglu, ar to bija pilnas avīzes un to translēja visi ziņu kanāli.

 

Latvija - trešais starts Ženēvā

LMT piedalījās World Telecom izstādē jau trešo reizi. Pirmo reizi - 1995. gadā - kopā ar Lattelekom, 1999. gadā - tikai LMT, šoreiz - kopā ar trim partneriem -Lattelekom, IT Alise un SAF Tehnika. Kopējais stenda sauklis bija Latvija - moderna telekomunikāciju vide. Tā mērķis - parādīt, ka Latvijā pieejamas modernas telekomunikācijas un IT risinājumi gan korporatīvajiem, gan privātajiem klientiem.

Stenda spilgtās krāsas un atraktīvais firmas Bulterjers (pastāvīgais LMT sadarbības partneris dizaina un uzņēmuma tēla projektos) veidotais dizains padarīja to viegli pamanāmu un atpazīstamu (protams, dominēja LMT oranžie toņi). Publikas uzmanību piesaistīja arī stendā skanošā latviešu mūzika.

Latvijas uzņēmumu stendos bija plaša informācija par to sniegtajiem  pakalpojumiem un IT&T risinājumiem, par Verdi iespējām oriģinālprogrammatūras izstrādē u. c. Publikas interese par Latvijas stendu bija pietiekami liela. Varbūt arī tādēļ, ka ne Lietuva, ne Igaunija līdz šim nav piedalījusies Ženēvas izstādēs. Jācer, ka Latvijas uzņēmumu jaundibinātie kontakti būs pietiekami auglīgi, lai nezustu interese piedalīties arī nākamajās Olimpiskajās spēlēs.

Gunta KĻAVIŅA

sadarbībā ar LMT

un Lattelekom ziņām