Lai vai kādi vēji pūš...

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - regulators) Telekomunikāciju un pasta departamentam šis bijis neparasti sarežģīts un spraigs gads. Pārmetumi biruši kā no pilnības raga, turklāt - no visām ierakumu pusēm. Bet pārmet tikai tiem, kas nepaguruši strādā, un paveikts tiešām ir neticami daudz. Kā saka paši regulatori - garlaicīgi nav. Bet kā pirmo liberalizācijas gadu vērtē Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS?

 

- Pirms gada, kad lielajam liberalizācijas maisam gals vēl nebija palaists vaļā, jums droši vien bija gluži cits priekšstats par to, kas jūs sagaida? Tagad pret regulatoru ierosināti trīs tiesas procesi - no visiem būtiskas ietekmes operatoriem. Jums pārmet pat to, ka par maz iejaucaties, neesat pietiekami agresīvi.

- Nekad neesam lolojuši ilūzijas, ka darbs būs vienkāršs un varēs dusēt uz lauriem. Lai potenciālie tirgus dalībnieki varētu nostāties starta pozīcijās, mums jau 2002. gadā bija jāizstrādā viss, kas saistīts ar būtisko ietekmi, ar tirgus analīzi, ar kritēriju noteikšanu, licencēšanas sakārtošanu, nacionālo resursu plānošanas pārņemšanu no Satiksmes ministrijas. Lai sakārtotu tirgu, divu gadu laikā esam apņēmušies izstrādāt visu paredzēto sekundāro likumdošanu. Esam jau ļoti tuvu šim mērķim. Šajā gadā galvenais akcents bija normatīvo aktu izstrāde par starpsavienojumiem un to regulēšanu, universālā pakalpojuma izmaksu aprēķināšanu u.c. prioritātes. Ja regulatoram nebūtu aktīvas pozīcijas un tas gaidītu, līdz valdība pieņems Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumus, mums vispār nebūtu iespējas plānot numerāciju, un mēs droši vien nebūtu izsnieguši nevienu licenci balss telefonijai. Tomēr esam uzņēmušies risku, paredzot, ka šis regulējums ietvers mūsu praksi - darbu ar nacionālajiem numerācijas resursiem. Šobrīd esam izsnieguši aptuveni 200 licences, un rinda pagaidām nesarūk. Tātad nav apsīkušas uzņēmumu cerības, ka vēl ir iespēja darboties šajā tirgū.

Attiecībā uz tiesvedības procesiem jāapzinās, ka sliktākais rezultāts būtu nevis regulatora lēmumu atcelšana, bet kaitējums pašiem uzņēmumiem, kuri sagatavojušies investīcijām. Arī viens no regulatora uzdevumiem ir piesaistīt investētājus, bet kā gan to izdarīt, ja tiesas procesu dēļ viss tiek nobremzēts.

Īpaši divdomīga situācija ir Tele 2, kas arī ir mūs iesūdzējis. Patiesībā tie ir divi uzņēmumi - Tele 2 (investors un mobilais operators) un Tele 2 Telekom, kurš šobrīd runā tikai par nodomiem, kuri arī mums ir labi zināmi. Tele 2 Telekom negrasās īpaši daudz investēt, bet pārņemt daļu Lattelekom klientu. Regulators neiebilst pret šādām iecerēm, bet, lai tās īstenotu, jāsāk kaut ko reālu darīt. Tomēr Tele 2 Telekom nav noslēdzis starpsavienojuma līgumu ne tikai ar Lattelekom (jo Lattelekom licencē esot viņiem nepieņemami nosacījumi), bet arī ar Tele 2, kura infrastruktūru viņi vēlas izmantot. Turklāt tarifiem viņu savstarpējā starpsavienojumu līgumā jābūt tādiem pašiem kā Tele 2 piedāvā citiem tirgus dalībniekiem.

- Tomēr daļa uzņēmumu joprojām uzskata, ka Latvijas tirgū nav sākusies reāla konkurence.

- Nekādi nevaru piekrist šādam Telekomunikāciju asociācijas viedoklim. Trīs tiesvedības procesi, kurus ierosinājuši, atļaušos teikt, trīs tirgus monopolisti, liecina tieši par pretējo: konkurence saasinās. Tiesa, mobilās telefonijas tirgū tā, manuprāt, nav pietiekama, jo abi operatori strādā harmonizēti, paralēli pazeminot cenas viens pēc otra, pa mazam solītim. Tas man atgādina padomju laiku kārtslēcēju Sergeju Bubku, kurš pastāvīgi uzstādīja pasaules rekordus, ik reizes pārlecot par centimetru augstāk, lai gan varēja uzreiz par 20. Nekomentēju, vai mobilajiem operatoriem ir liela vai maza peļņa, bet katrā ziņā viņiem vēl ir pietiekama rezerve, lai palētinātu pakalpojumu cenas. 

Lattelekom šobrīd lielāko konkurenci izjūt nevis no jaunajiem fiksētā tīkla, bet gan no mobilajiem operatoriem. Nav vairs tālu brīdis, kad LMT būs vairāk klientu nekā Lattelekom. Abiem mobilajiem operatoriem kopā jau tagad ir vairāk par miljonu klientu.

Esam izvērtējuši tirgus daļas, gatavojot lēmumu par būtisko ietekmi tirgū 2004. gadā. Fiksētajā tirgū uzņēmums Lattelekom ir zaudējis aptuveni četrus procentus (galvenokārt konkurencē uz starptautiskajām sarunām). Tas gan neizklausās daudz, bet daļā ES dalībvalstu pat divus gadus pēc tirgus atvēršanas bijušo monopolistu tirgus daļa fiksētajā balss telefonijā joprojām bija palikusi nemainīga (100%). Toties Latvijas nomāto līniju tirgū jau vairāk nekā ceturtā daļa tirgus pieder citiem spēlētājiem.

- Vai bijāt gaidījis, ka jau pirmajā liberalizācijas gadā tiks izsniegts tik daudz licenču? Ko jūs teiktu tiem uzņēmumiem, kuri uzskata, ka licencēšanas noteikumi ir pārāk liberāli (tikai valsts nodeva), un ko tiem, kuri joprojām domā, ka regulators liek šķēršļus nopietnas konkurences uzsākšanai?

 - Te ir vairāki aspekti. Viens ir tīri emocionāls - daudzi ir nocietušies, gaidīdami monopolstāvokļa beigas, lai sāktu biznesu. Jā, Latvijā ir vienkāršota un lēta licenču iegūšanas procedūra. Bet vai labāka būtu cita galējība, - ja licences būtu dārgas un tās varētu nopirkt tikai daži uzņēmumi? Tiesa, droši vien daļa jauno spēlētāju pēc pāris gadiem vairs nebūs tirgū. Arī lielajās ES valstīs vidēji palikuši 20-40 balss telefonijas pakalpojumu sniedzēji, bet šo rādītāju tik augstu uzrauj Lielbritānija, kurā ir ap 100 operatoru. No 2001. līdz 2002. gadam tikai pāris valstīs operatoru skaits ir nedaudz palielinājies, bet lielākajā daļā tas samazinās.

Tiesa, nestabilie operatori nereti rada lielas problēmas klientiem. Piemēram, ir tādi interneta pakalpojumu sniedzēji, kas ļoti aktīvi darbojas, piesaistot klientus. Kad tas izdodas, izrādās, ka uzņēmumi nevēlas paplašināt darbību vai nenodrošina solīto servisa līmeni. Tā klientiem rodas lielas pretenzijas. Klients, protams, var izvēlēties citu operatoru, bet lielākā daļa licenču saņēmēju ir Rīgā (daži - pat tikai dažos Rīgas kvartālos) un visur nemaz nav alternatīvas. Nereti nav pat nekādu izvēles iespēju. Šāda situācija klientam ir ļoti nepatīkama. Tomēr ir cerība, ka tirgū ienāks aizvien vairāk sakarīgu operatoru, kas spēs nodrošināt saistības un atļausies regulāri investēt arī infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. Tātad regulatora vēlme stingri uzraudzīt licenču noteikumu izpildi ir pilnīgi attaisnojama. Jaunais regulēšanas režīms paredz vēl vienkāršāku licencēšanas procedūru nekā tagad, jo būs tikai vispārīgā reģistrācija un par licences izsniegšanu vairs nelems regulatora padome. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumiem netiks izvirzīti nekādi nosacījumi un kritēriji.

- Viens no nozīmīgākajiem konkurences elementiem ir starpsavienojumi.

- Jā, tiem ir izšķirošā loma praktiskās konkurences ieviešanā, bet šos procesus nevar sakārtot vienā gadā. Par to liecina arī citu ES valstu pieredze: daudzviet bija vajadzīgi pieci gadi, lai panāktu visiem pieņemamus starpsavienojumu tarifus. Rezultāti uzlabojās pakāpeniski, tīklu operatoriem ik gadus piedāvājot aizvien atraktīvāku un labāk izstrādātu pamatpiedāvājumu. Svarīgi arī, ka tur regulatoram ir plašas tiesības iejaukties dažādos starpsavienojumu līgumu aspektos un konfliktu risināšanā.

Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka jāapstiprina nevis starpsavienojumu procedūra un nosacījumi (kā citās ES valstīs), bet gan starpsavienojumu pamatlīgums, kas ir tikai nākotnē noslēdzamā līguma pamatmodelis. Lai procesu sekmīgāk vadītu, jau 2002. gadā izstrādājām ieteikumus pamatpiedāvājumā iekļaujamajām prasībām. Izstrādājām arī tehniskos noteikumus, kas paredz, kādas Latvijā ir normētās prasības, kādiem jābūt interfeisiem, kāda veida sistēmas pieļaujams savstarpēji savienot u. tml. Šobrīd ir noslēgti 17 starpsavienojumu līgumi, no kuriem septiņus noslēdzis Lattelekom (no tiem četrus - ar  jaunajiem operatoriem). Tas liecina, ka šie līgumu nosacījumi tomēr  nav pilnīgi nepieņemami.

- Ne visiem ir skaidrs, kāpēc regulators apturējis tarifu zvaniem no Lattelekom tīkla uz citu operatoru  tīkliem.

- Regulators apturējis vienu tarifu - 9 santīmus, ko Lattelekom ir noteicis šādiem zvaniem. Dabiski, ka gribam lemt par šā tarifa apstiprināšanu, jo tas jāmaksā iedzīvotājiem. Turklāt viņi nemaz nezina, ka zvana uz cita operatora tīklu, kur ir citi tarifi. Uzskatām, ka šī maksājuma lielums šobrīd nav pamatots, un tas ir tarifs, kurā iejaucamies tieši. Padome ir lēmusi pieprasīt konkrētu informāciju, lai Lattelekom pamato šāda tarifa nepieciešamību. Regulatora likums paredz jautājuma par tarifiem izskatīšanai 90 dienas, bet ceram, ka tas notiks ātrāk, jo tarifa neapstiprināšana kavē pakalpojuma piedāvājumu tirgū.

- Tele 2  izpilddirektors Mats Tillī nesen izteicās, ka viņš negrasoties steigties, maksājot par starpsavienojumu divus, bet pakalpojumu pārdot par vienu latu. Kā jūs to komentētu?

- Varu atbildēt ļoti konkrēti. Piedāvātais tarifs 1,7 santīmi ir zemāks nekā klientiem Lattelekom tīklā. Tātad nav tā, ka minūtes tarifs ir augstāks. Tur, protams, automātiski atkrīt jebkāda ievērojama peļņa. Bet Tele 2 nekādi negrib saskatīt kādu būtisku atšķirību: Lattelekom tarifi gala lietotājiem tiek regulēti, bet Tele 2 - ne. Tā kā Tele 2 paliek manevrēšanas iespējas, viņi var nopelnīt uz efektivitātes un lielāka apjoma rēķina. Starpsavienojumu tarifs, protams, ar laiku kritīsies, citādi nebūtu nekādas jēgas visām šīm analīzēm un metodikām. 

Starp citu, mums mēdz pārmest, ka regulators aizstāv monopolistus. Es pieeju tam ļoti reāli: ja starpsavienojums tiek piedāvāts, tas ir jānodrošina. No otras puses, nav zināms, kāds būs pieprasījums - viss tikko sākas. Cik uzņēmumu ārpus Rīgas vēlēsies pieslēgties Lattelekom tīklam? Ieguldīt investīcijas šādā gadījumā ir tas pats, kas šaut miglā.

Protams, lielais licenču skaits un jauno operatoru interese ir būtisks arguments, lai Lattelekom pazeminātu starpsavienojumu cenu, paredzot, ka būs aizvien vairāk šī pakalpojuma pircēju.

- Viens no svarīgākajiem un arī visvairāk apspriestajiem regulatora dokumentiem, kuru visi tirgus dalībnieki ar nepacietību gaida, ir izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika. Regulators to apstiprinājis jau vasarā, bet šo normu ieviešana paredzēta nākamā gada sākumā, jo procedūra ir gana sarežģīta. 

- Būtībā metodikas ieviešana uzņēmumam nozīmē ieviest papildu grāmatvedības sistēmu. Pašiem uzņēmumiem tā jāpārkārto, jāizsauc auditorfirma, kas visu pārbauda. Regulators tur maz ko var līdzēt. Termiņu (nākamā gada sākums) nosaka regulatora metodika. Iespēju robežās viss ir izstrādāts laikus, bet, kas attiecas uz šīs metodikas piemērošanu starpsavienojumiem, Latvijas likumā Par telekomunikācijām izmaksu metodika tiek prasīta no visiem, arī no lielajiem kritizētājiem, ko gan vēl neviens nav iesniedzis. Tas varbūt nav īsti korekti, jo nesaskan ar Eiropas regulējumu. Jāpiezīmē, ka regulatoram nav resursu, lai piesaistītu neatkarīgu auditoru. Citās ES valstīs uzņēmumiem atļauj izdevumus par auditēšanu iekļaut izmaksās (par to maksā abonenti), tāpat darīsim arī mēs. Latvijā ir tikai dažas lielās auditorfirmas, kam ir nepieciešamā kompetence, un to pakalpojumi ir ļoti dārgi.

Kad uzņēmums ir noslēdzis vairākus starpsavienojuma līgumus, regulatora pienākums ir analizēt tos un konstatēt, vai tie ir diskriminējoši vai ne. Mēs varam to novērtēt, salīdzinot tarifus starp operatoru tīkliem. Bet daudz grūtāk ir konstatēt, kādus tarifus uzņēmums izmanto tīkla iekšpusē. Noteikumi paredz, ka uzņēmums arī tīkla iekšpusē piemēro tādas pašas izmaksas, kā piedāvā ārpusē. Piemēram, par līnijām vai infrastruktūras izmantošanu jābūt tādiem pašiem tarifiem, kā piedāvā konkurentiem. Tomēr to ir ļoti sarežģīti kontrolēt. 

Daži apgalvo, ka Latvijas regulators apstiprinājis ļoti dīvainu modeli, tomēr tas ir īstais, lai gan nav vienīgais. Labākā metode starpsavienojumu izvērtēšanā - long run incremental cost (LRIC) -, bet tā nav piemērojama bez sākotnējiem datiem un aprēķiniem, ir pietiekami komplicēta, un to var likt lietā turpmākajos gados.

- Tele 2 apgalvo, ka nav sākusies konkurence arī abonēšanas maksas tirgū. Kādas varētu būt šādas konkurences sekas?

- Šajā gadījumā Tele 2 spēlē ar Lattelekom kārtīm, jo tas ir tieši tas, ko vēlas arī viņi - līdzsvarot tarifus, lai varētu palielināt abonēšanas maksu. Lattelekom galvenais arguments ir tāds, ka samazinās ieņēmumi no citiem sektoriem, īpaši no starptautiskajām sarunām, kas ļāva kompensēt daļu no neieņemtās abonēšanas maksas.

Arī citās ES valstīs notiek tarifu līdzsvarošana, un ir atļauts palielināt abonēšanas maksu, bet tur ir atšķirīga situācija. Tur bija ļoti daudz fiksētā tīkla abonentu, mobilā konkurence sākās citā tirgus posmā. Ja kāds operators paaugstina abonēšanas maksu, kādam citam ir vieglāk piedāvāt tās atlaides. Tā kā Lattelekom abonēšanas maksa Latvijas apstākļiem nav īpaši augsta, konkurentiem ir problemātiski piedāvāt vēl zemāku. Otrs aspekts, kas ietekmē Lattelekom, - viņi zaudē diezgan daudz klientu, tāpēc abonēšanas maksas palielināšana tikai paātrinātu abonentu zaudēšanu. Tātad uzņēmuma tarifu politikai jābūt pamatīgi izsvērtai.

Situācija nav vienkārša. Kāpēc ir šīs spekulācijas par abonēšanas maksu? Droši varu teikt, ka uzņēmumi vēlas, lai regulators līdzsvarotu tarifus, paaugstinot abonēšanas maksu. Bet maksātāji būtu iedzīvotāji. Tad sanāktu, ka tieši iedzīvotāji ar saviem maciņiem uztur konkurenci. Ir jau arī citi modeļi tarifu līdzsvarošanai - bez abonēšanas maksas paaugstināšanas. Par to esam gatavi runāt.

- Vai jums ir informācija, cik nopietni jaunie operatori ir ķērušies pie darba?

- Mums ir informācija, jo vācām datus par tirgus daļām, lai noteiktu būtisko ietekmi. Darbību sākušo uzņēmumu skaits šobrīd tuvojas simtam (skaitot arī interneta pakalpojumu sniedzējus, kabeļtelevīzijas u. c.), tātad vismaz puse kaut ko dara. Parasti licence ir izņemta vairāku pakalpojumu sniegšanai, bet sākumā uzņēmumi nereti vairāk attīsta vienu no tiem. Ja darbība tomēr izrādītos nesekmīga, tad diez vai operators mēģinās sniegt arī citus pakalpojumus.

 Uzņēmumiem arī turpmāk vismaz reizi gadā būs obligāti jāiesniedz regulatoram pamatinformācija, bet, piemēram, dati par kvalitāti - reizi ceturksnī. Apkopojam arī informāciju par resursu aizņemtību, kas parāda, cik aktīvi operatori strādā (ja numerācijas resursi nav aizņemti - nestrādā). Mums būs jāpieiet ļoti individuāli, jo mums ir tiesības arī atņemt resursus, ja tie ilgstoši netiek lietoti. Šādu uzraudzību veiksim arī turpmāk. 

- Kādu kopējo ainu šie apkopotie dati rāda?

- To, kādas tirgus daļas ir zaudētas. Gan starpsavienojumu, gan balss telefonijas tirgū, kur vērtējums veikts gada vidū, situācija pēc pusgada noteikti jau ir mainījusies. Drīz redzēsim, kā tagad sadalās tirgus (varētu būt kādi trīs vai četri galvenie spēlētāji). Piemēram, ja Latvijas dzelzceļš varētu ātrāk atrisināt problēmas ar Lattelekom, viņiem būtu diezgan labas izredzes starpsavienojumu tirgū.

- Joprojām nav radīts universālā pakalpojuma fonds.  

- Šogad bija plānots izstrādāt universālā telekomunikāciju pakalpojuma (plašāk par to skat. SP’4 74. lpp. – G.K.) tīro izmaksu noteikšanas metodiku (tā vēl nav pieņemta). Bijām pieredzes apmaiņā pie Īrijas regulatora. Viņi apstiprināja - šādus normatīvus Eiropā vēl neviens nav izstrādājis. Viņi to plāno nākamā gada pirmajā pusē. Būtiskās ietekmes operatoram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, bet regulatoram jālemj, vai tās ir radījušas pārlieku apgrūtinājumu uzņēmumam. Lattelekom uztrauc tas, ka nav definēti kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts, vai tas ir pārmērīgs apgrūtinājums vai ne. Piekrītu, ka viņi labprāt gribētu kādu normatīvo aktu ar spēles noteikumiem, bet diemžēl tādu nav paredzēts izstrādāt. Mēs metodikā noteiksim izmaksu aprēķinu principus pakalpojumiem, par kuriem viņi varētu prasīt kompensāciju, bet par vērtēšanas kritērijiem vēl diskutējam. Spēles noteikumiem jābūt tādiem: ja regulators ir atzinis, ka zaudējumi ir kompensējami, tad operators ir tiesīgs šo kompensāciju saņemt. Turpretī, ja šim nolūkam nebūs atrasti līdzekļi (un nebūs fonda), uzņēmumam būs brīvas rokas neturpināt sniegt šos pakalpojumus vai dažus no tiem. Protams, viņi var sniegt prasību arī Eiropas tiesā. Regulators var vienīgi rosināt valdību pasteidzināt lēmumu par universālā pakalpojuma fondu.

Kad izstrādājām universālā pakalpojuma saistības 2003. gadam, Lattelekom uzskatīja, ka viņiem nedrīkst uzlikt saistības, kamēr nav izveidots universālā pakalpojuma fonds. Šai ziņā mūsu nostāja bija strikta. Eiropas pieredze ir tāda, ka fonda esamība vai neesamība nav priekšnosacījums saistību uzlikšanai. Cita lieta - būs ļoti grūti panākt saistību izpildes turpināšanu, ja būsim atzinuši, ka mūsu uzliktās saistības ir radījušas pārāk lielu apgrūtinājumu. Kritērijs var būt arī t. s. netiešie ieguvumi (pozitīvs uzņēmuma tēls, potenciāli klienti nākotnē u. c.), sniedzot pakalpojumus nerentablajos reģionos. Tos nav viegli definēt un aprēķināt, nepastāv arī  noteikta metodika. Protams, šie netiešie ieguvumi nebūs izšķirošie, bet, lēmumu pieņemot, mēs paredzam tos formulēt.

- Sakaru Pasaule pastāvīgi pievērsusi uzmanību dažādām regulatora aktualitātēm. Labprāt uzzinātu, kā šie jautājumi risinājušies gada garumā. Viena no tēmām - kvalitātes kontrole.

- Šogad darām mazliet elastīgāk. Kad kādā rajonā kvalitātes pārbaude ir beigusies, tehniskos protokolus uzreiz iesniedzam Lattelekom un arī citiem lielajiem operatoriem, kuru tīklos tiek mērīta kvalitāte, lai viņi jau laikus zinātu, kāda ir situācija. Pērn iesniedzām mērījumus, kad operatori tos pieprasīja. Lattelekom kvalitātes problēmas ir tajos pašos rajonos, kur pērn - Preiļos, Ludzā, Tukumā. Tur saglabājies analogais tīkls. Tas nozīmē, - ja būs runa par tarifu izmaiņām, tad diez vai mēs atļautu paaugstināt kādu tarifu analogajā tīklā. Lai gan šī tīkla pārklājuma procents ir mazs, tas skar pietiekami daudz klientu.

- Aizvien vairāk uzmanības jāpievērš arī nacionālajiem resursiem - numerācijai, operatoru izvēles kodam, frekvencēm.

- Šobrīd Satiksmes ministrijai ir īpašs risinājums par resursiem. Iespējams, tas būs politisks lēmums saistībā ar sektorpolitiku. Regulatora funkcijas resursu licencēšanā tomēr saglabājas - arī jaunajā regulējumā: ja resurss būs ierobežots, tiks izdotas atļaujas ar īpašu lēmumu.

Par resursiem vienmēr ir konkurence. Piemēram, sākumā bija grūti prognozēt, cik uzņēmumu pieprasīs operatoru izvēles kodus. Īso (trīsciparu) operatoru izvēles kodu resursi ir izsmelti. Tomēr prakse liecina, ka operatori drīzāk izvēlas četru un piecu ciparu kodus nekā maksā par deficītiem resursiem, ja numerācija nav bezmaksas resurss kā Latvijā.

Neesam atteikuši nevienu resursu pieprasījumu, ne arī kavējuši to piešķiršanu. Esam rīkojuši publiskas konsultācijas par frekvencēm, piemēram, lai informētu, ka nākamgad Latvijā tiks atvērts jauns diapazons - 5 GHz, kas varētu būt tikpat pieprasīts kā 2,4 GHz šobrīd. Mums bija 14 priekšlikumu un pieprasījumu šim spektram. Esam vienojušies par kārtību, ir pieņemts Latvijas standarts, kas ļaus atvieglot diapazona atvēršanu.

Vērojama arī operatoru interese par dažiem UMTS diapazoniem, kuri atrodas blakus joslās, bet netika piedāvāti, izsolot trešo UMTS licenci. Izsole varētu būt augustā, bet modelim jābūt sagatavotam ātrāk, lai netiktu kavēts laiks un paspētu to sagatavot. Regulatora kompetencē gan neietilpst gatavot izsoles un konkursus, ko mums dažkārt pārmet. UMTS diapazoni ir ļoti jutīgi un mēs saprotam, ka aizskaram iespējamo licencēšanas jomu, jo konkursā frekvenču diapazoni varētu tikt pārskatīti. Ja UMTS licence atkal netiks izsolīta un par to nebūs pietiekamas intereses, tad mums nav jāglabā ļoti lieli rezerves diapazoni, kas tiek taupīti neizsolītajai trešajai licencei. Tādā gadījumā abi pašreizējie operatori, piemēram, varētu piepirkt klāt no Latvijas valsts šos rezerves resursus, ja vēlēsies.

- Vēl viena aktualitāte - piekļuves tīkla atsaistīšana.

- Likums paredzēja, ka regulators izstrādā tehniskos noteikumus, kārtību un nosaka termiņus. Visi trīs punkti ir izpildīti. Latvijas likumā nav teikts, ka piekļuves tīkla atsaistīšanas prasība attiecas tikai uz būtiskas ietekmes operatoriem, bet gan uz visiem, kam ir savs piekļuves tīkls. Termiņš - 2004. gada 1. maijs, kad stājas spēkā attiecīga ES regula. Lai to ieviestu, nav vajadzīgs nacionālais likums, regula automātiski stājas spēkā valstīs, kas uzņemtas ES. Regula noteic, ka būtiskās ietekmes operatori šo pakalpojumu nedrīkst atteikt un ka uzņēmumam šīs pakalpojuma cena ir jāpamato ar izmaksām. Regulators, iespējams, piedāvās arī šim pakalpojumam iesniegt uzņēmuma pamatpiedāvājumu. Regulatoram šobrīd gan nav tādu tiesību, bet tādas dos jaunais likums.

- Tātad topošais likums Par telekomunikācijām paredz lielākas pilnvaras  regulatoram.

- Jaunajam likumam it kā būtu jāparādās līdz 2004. gada 1. maijam - tā ir solīts sarunās ar ES. Ja tas tiks pieņemts, mums būs lielākas pilnvaras. Sagatavošanās tomēr noris ļoti nekvalitatīvi un lēni, arī Satiksmes ministrijas līdzdalība likuma tapšanā ir bijusi nepietiekoša. Pats esmu uzrakstījis vairākas nodaļas likumā (man tas nebūtu jādara) – piemēram, par starpsavienojumiem (kādas būs regulatora funkcijas). Ja likums tomēr kavēsies, tad pret valsti var tikt piemērotas ES sankcijas.

- Diez vai jums kādreiz ir bijis tik asu izjūtu gads! Sanāk, - lai ko arī jūs darītu, vienmēr būs kāds, kas atradīs jūsu rīcībā nozieguma sastāvu. Kādas zāles šai gadījumā būtu lietojamas?

- Vienas zāles būtu turpināt aktīvi iet tirgū un neierosināt tiesu procesus, jo ar tiem mākslīgi tiek kavēta konkurence. Mūsuprāt, mums bija labs risinājums mobilajiem operatoriem - piedāvāt, piemēram, lauku rajonos kādu citu tehnoloģiju. Pietiktu ar dažām bāzes stacijām un varētu sniegt pakalpojumus ne tikai biznesa klientiem, bet arī privātpersonām. Tas būtu arī ļoti labs papildus stimuls gan LMT, gan Tele 2 sākt aktīvi pildīt UMTS licences nosacījumus, kas paredz nākamgad sākt 3G komercpakalpojumus. Un, ja viņi justu pakausī kāda cita uzņēmuma elpu, kas gan strādātu ar kādu citu tehnoloģiju, tas būtu ļoti stimulējoši.

- Kopumā ņemot, šis ir viens no asākajiem gadiem jūsu darba dzīvē.

- Es to saku vienkāršāk - regulatoram nav garlaicīgi. Tā arī ir normāla prakse, ka regulatora lēmumus pārsūdz tiesā. Varbūt arī tas ir simptoms, ka ar Latvijas tirgu viss kārtībā? Varētu vienīgi vēlēties, lai tiesa efektīvāk darbojas, lai tur nebūtu tik garas rindas. Vajadzētu būt tā, kā paredz jaunais regulējums - lai jebkurš regulatora lēmums, kas tiek pārsūdzēts, tiktu tiesā atrisināts ne ilgāk kā četrus mēnešos.

Jaunais elektronisko komunikāciju regulējums būs nākamā gada prioritāte. Eiropas Komisija kandidātvalstu regulatoriem izvirza prasības būt svētākiem nekā Romas pāvests,  ko spekulatīvi izmanto arī tirgus dalībnieki.

Tā kā, runājot par asumu, ir gluži kā tajā krievu dziesmā – pokoj nam toļko sņitsa*….

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 

·                   - miers mums rādās tikai sapņos… (tulk. no krievu valodas)