DTV jomā neko nedrīkstam sasteigt
1
Saruna ar
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes
priekšsēdētāju ģenerāldirektoru Ivaru GOLSTU.
- LVRTC ģenerāldirektora amatā esat aptuveni
pusotru mēnesi. Un tomēr. Katru uzņēmumu, t. i., jebkuru
struktūru, var uzskatīt par sistēmu, kas uzlabojama. Jums,
iespējams, ir radies kāds jauns, īpaši noderīgs,
svaigs priekšstats par LVRTC, kas nodots jūsu
pārvaldījumā.
- Iepazinies ar ikdienišķo darbu, varu teikt, ka
kopumā LVRTC galveno nacionālo funkciju nodrošināt
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu apraidi, to skaitā arī
nacionālā pasūtījuma programmu apraidi valstī, kā
tas ir arī noteikts centra statūtos, veicis labi. Mēs visi varam saņemt Valsts radio un televīzijas pakalpojumus labā
kvalitātē, t. i., apraide notiek pietiekami labā
līmenī. Šķiet, pašlaik nav vajadzīgi milzīgi
tehniski uzlabojumi. Savukārt, būdams ar biznesa un finanšu
pieredzi, redzu, ka var veikt dažus uzlabojumus, piemēram, LVRTC
caurskatāmības palielināšanā, uzlabojot LVRTC iepirkumu
politiku, kā arī darbu ar centra personālu. Tās ir lietas,
ar kurām tuvākajā laikā centīšos nodarboties
pirmām kārtām. Protams, neaizmirstot arī tehnisko
stāvokli.
- Vēlētos uzzināt jūsu domas par turpmāko,
kas sagaida mūsu valsts televīziju. Par analogās
televīzijas (ATV) pāreju uz digitālo televīziju (DTV). Par
ATV à DTV pārejas procesu pie mums
uz pasaules vai Eiropas fona, ņemot vērā tās
grūtības, kas šo pārejas procesu pavada, piemēram, DTV
firmu bankroti Lielbritānijā un Spānijā, kurus
acīmredzot izraisa firmu vēlme pārāk ātri atgūt
ieguldītos līdzekļus. Varbūt jūs zināt, kāds
stāvoklis ar DTV tagad ir Amerikas Savienotajās Valstīs?
- Iepazīstoties ar ārzemju pieredzi, aizvien
vairāk pārliecinos par to, ka Latvijā šai pārejai no
ATV à DTV jābūt ļoti
pārdomātai. Mēs neko nedrīkstam sasteigt. Mums
jāmācās gan no kļūdām, gan arī
jāpārņem labākās idejas. Pasaulē patlaban ir
tikai viena vieta Berlīne, Vācijā (Par DTV attīstību
Vācijā sk. arī SP 3/2003, 26.27. lpp. Red. piezīme), kur pilnībā
funkcionē DTV, bet citur, kur tiek organizēta ATV à DTV pāreja, tā nenotiek
bez sarežģījumiem. Tā ir joma, kur savijas dažādi
aspekti. Gan tehniskie, gan biznesa, gan arī valsts pārvaldes
aspekti. Šķiet, panākumus var gūt, tikai rūpīgi
izsverot un saskaņojot visu iesaistīto - raidorganizāciju,
firmu, kas nodrošina interaktivitāti, TV programmu producentu, TV
programmu pakešu veidotāju u. c., bet, pats galvenais, TV
skatītāju, viedokļus un vajadzības. Piemēram,
Itālijā šī izsvēršana un saskaņošana
noritēja parlamentā un tika izdiskutēta ļoti sīki no
visiem viedokļiem. Nesen tur DTV oficiālā atklāšanas
ceremonija tika īpaši pieskaņota ES ministru konferencei.
- Pušu viedokļu saskaņošanai ļoti
svarīga ir valsts konceptuālā pieeja. Citiem vārdiem,
ļoti svarīgi izstrādāt perfektu elektronisku
sabiedrības plašsaziņas līdzekļu attīstības
NACIONĀLO KONCEPCIJU, kas piemērota digitālā
informācijas laikmeta apstākļiem. Pirmo reizi tā tika
izstrādāta 1996. gadā, tad 1999. gadā. Taču
koncepcijas trešais variants tikšot likts galdā, pēc
avīžu ziņām, novembra beigās. Tam nu vajadzētu
ietvert visus sarežģītos jūsu pieminēto pušu
(varbūt var teikt, DTV attīstības spēles dalībnieku)
viedokļus un prasības. Vai LVRTC ļaudis šajā
koncepcijas izstrādes procesā piedalās?
- Tiešām, Sakaru ministrija izstrādā
jaunu DTV virszemes apraides (t. i., Eiropas standartam DVB-T atbilstošu)
koncepciju un LVRTC un Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra
(DLRTC) speciālisti dod savu pienesumu, ieteikumus. Apmaināmies ar
idejām.
- Tātad NACIONĀLĀ KONCEPCIJA skars ATV à DTV pārejas procesu
vistiešākajā veidā?
- Tieši tā. Dokumentam jāparedz ATV à DTV procesa pāreja. Tam
jāparedz DTV ieviešanas laiks, ATV slēgšanas laiks,
attīstības posmi, izmantotās metodes un, protams,
finansējums. Līdztekus ir jābūt sarunai ar DTV
lietotājiem. Ar pēdējiem saprotu DTV programmu un
interaktīvo pakalpojumu producentus, tās struktūras, kurām
jānodrošina informācijas sabiedrības attīstība,
kurām ir lieliska iespēja ar DTV palīdzību likvidēt t.
s. digitālo plaisu, nodrošinot e-pārvaldi tiešām
gandrīz ikvienam Latvijas pilsonim. Tāpēc nekādā
gadījumā nedrīkstam aizmirst DTV lietotāju TV
skatītāju, no kura vistiešākā mērā būs atkarīgs
tas, kā mums izdosies izplatīt uztverošo parku. Vai TV
skatītājs patērētājs pieņems šo DTV ideju
vai nepieņems.
- Tiešām, gala vārdu teiks lietotājs
TV skatītājs. Šeit var saskatīt analoģiju ar mobilā
telefona paaudžu 2G, 2,5G un 3G lietotājiem. Visu šajā
tirgū un turpmāko attīstību nosaka mobilo runātnieku
atsaucība un iespējas iegādāties sev kaut ko jaunu,
izmantot jauno piedāvāto pakalpojumu. Bet kā jūs
domājat, vai nacionālā koncepcija būtu
jāizstrādā Sakaru ministrijai vai Nacionālajai Radio un televīzijas
padomei (NRTP)?
- Šis tomēr ir jautājums par valsts
pārvaldes struktūru, un ar valsts politiku sakaru nozarē
nodarbojas ministrijas Sakaru departaments. Tādēļ tieši
viņiem ir uzdots izstrādāt koncepciju. Šķiet,
nacionālajā koncepcijā būs atspoguļots visu
pieminēto viedoklis.
- Varbūt NRTP var labāk paust TV
skatītāju viedokli, sevišķi laikā, kad pati padome
aktualizē TV abonentmaksas ieviešanas nepieciešamību
analogajai televīzijai. Bet, runājot par pāreju ATV à DTV, jūs
pieminējāt Vāciju. Acīmredzot no Vācijas
vajadzētu mācīties pilnīgot šī pārejas
procesa atklātību, ļoti intensīvo sabiedrības
informēšanu un pārdomātu procesa organizāciju.
Taču Berlīnes piemēru aktualizē apstāklis, ka visa
sarežģītā ATV à DTV pāreja tika organizēta tikai to
septiņu procentu mājsaimniecību dēļ, kuras izmantoja
virszemes ATV apraidi. Pārējie vācu pilsoņi Lielberlīnes
apgabalā izmantoja un iespējams turpina izmantot satelītu un
kabeļtelevīzijas TV programmu distribūcijas veidus, tagad jau
DTV variantā. Te nonākam pie trim galvenajām TV programmu
saņemšanas iespējām.
- Šiem galvenajiem trim TV programmu distribūcijas
veidiem Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus ir
pastāvējis brīvais tirgus. Kas tad šai laika posmā ir
noticis? Satelīttelevīzija ir izplatījusies lauku rajonos un no
pilsētām attālinātos rajonos, t. i., tajās
vietās, kur nav bijusi pieejama kabeļtelevīzija, kura, kā
mēs vērojam, ir izplatījusies vietās ar lielu
iedzīvotāju blīvumu (tas nenozīmē, ka SAT
šķīvju vai bļodu pilsētās nav!). Savukārt
virszemes TV tiešām ir raidījusi visur, nodrošinot TV
pārraides tiem ļaudīm, kuriem nav pieejams ne kabeļpieslēgums,
tāpēc ka viņi nedzīvo blīvi apdzīvotās
vietās, ne satelītbļoda. Vai nu tas ir materiālo
iespēju dēļ, vai nu tā prozaiskā iemesla
dēļ, ka no Latvijas TV programmām
satelītpārraidēs ir pārstāvēta tikai viena, t. i.,TV3.
Tātad Latvija no TV programmu sadales veidu viedokļa ir pa vidu starp
lielu iedzīvotāju blīvumu, kur liela loma pieder
kabeļtelevīzijai, un lielu laukumu, kuru būtu ekonomiski
izdevīgi noklāt ar satelīttelevīziju. Tāpēc
Latvijas situācijā virszemes TV apraides ir ļoti izdevīgas.
- Lēš, ka satelīttelevīzijas Latvijai
izmaksātu pārāk dārgi. Jāmaksā gan
raķetniekiem satelīta šāvējiem orbītā, gan
par pašu satelīta aparatūru vai tās nomu. Taču ASV
eksperti uzskata, ka satelītelevīzijas sākumposmā
vienā transponderā varēja savietot 4-6 TV kanālus, bet
mūsdienās, MPEG-2 standartam tālāk attīstoties,
transponderā var izvietot jau 18 kanālus, nemaz nerunājot par
MPEG-4 standartu, kas pieļauj 40 TV kanālu atpakaļnoraidi uz
zemi ar vienu transponderu. Šis apstāklis kanālu skaita
palielināšana gandrīz par kārtu noteikti samazinās
izmaksas. Iestājoties ES, Latvijai būs arī jāizbeidz
dzīvot nošķirti. Draudzīgi biedrojoties ar kaimiņiem,
Baltijas laukums - jūs minējāt tikai Latvijas laukumu - pieaugtu
ne tikai apjomā, bet arī iedzīvotāju skaita ziņā
(apmēram septiņi miljoni), kas ļoti svarīgi, lai
pasākums atmaksātos.
- Paskatīsimies, kā uz to reaģē tirgus.
Raidošā kompānija līdz šim varējusi
izvēlēties, kādā veidā tā vēlas raidīt
savu signālu. Līdz šim izvēle nepārprotami sliecās
par labu virszemes, klasiskai, mums jau ierastai TV programmu apraidei.
Jautājumu par izmaksu aprēķiniem tirgus apstākļos veic
tirgus dalībnieki. Tiem, protams, jāseko līdzi.
- Protams. Jautāju tikai no satelītbļodu
zvērinātu aizstāvju viedokļa, kuri pārejos TV
distribūcijas veidus nopeļ. Acīmredzot tiešām
jāpiekrīt Berlīnes DTV kampaņas logo virszemes DTV
pāri visam (DTV-T uberalles fernsehen). Bet mainīsim tematu,
paliekot pie virszemes apraides. Vai DTV attīstībā
nevajadzētu vairāk sekot Somijas piemēram, kas nu beidzot
pēc lielām pūlēm vairāku gadu garumā
izstrādājusi savu dekoderu, D kastīti Nokia MHP-STB, kura
prezentēta septembrī Berlīnes izstādē un kurā
instalēta, kā pats nosaukums norāda, Multimedia Home Platform
(par MHP vienkāršotā veidā sk. arī SP 3/2001, 37. lpp.
un 4/2001, 47. lpp. Red. piezīme) - platforma, kas DTV
interaktivitāti, nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem
kā e-gids, e-veikals, e-banka u. c., vainago ar piekļuvi internetam.
Tiesa, tas nebūs īstais internets, bet pseidointernets. Kā
vērtējat ar interaktivitāti saistītās lietas?
- Par DTV nevar runāt bez interaktivitātes, bez
atgriezeniskās saites. Droši vien vaina tajā apstāklī,
ka, runājot par DTV, vēlamies vai nevēlamies šķirot
starp tehnisko pārraidi, kad signāls ir vienkārši
kodēts ciparu formā, un to pakalpojumu jeb to TV saturu, kas veidots
un saskaņots ar DTV apraides interaktīvajām iespējām. Domāju,
ka TV skatītājam daudz vairāk par to, kādā
formātā signāls ir modulēts un kā tas nonāk
viņa antenā, interesē tās iespējas, tie pakalpojumi,
tas plašais apvārsnis, kas paveras, ieslēdzot
digitālās televīzijas uztvērēju. Piekrītu, ka par
interaktivitāti daudz vairāk jāinformē sabiedrība.
Tiešām, šobrīd neredzam visas tās iespējas, visus
tos apvāršņus, ko var dot MHP platformas ieviešana. Domāju,
kas tas ir revolucionārs pavērsiens, kas salīdzināms ar
interneta izplatīšanos sabiedrībā. Ja cilvēks saka,
man nav vajadzīga DTV, labāks attēls, iespēja ar DTV
samaksāt bankas rēķinu vai izmantot citu pakalpojumu, tas
nenozīmē ka viņa apgalvojums ir pareizs. Vēl 80. gadu
beigās nebija priekšstata, ko varētu darīt ar 20 MB vinčestru,
kā to spēs piebāzt ar datiem. Pirms vēl apmēram desmit
gadiem cilvēki nezināja, ko darīt ar mobilo telefonu. Šobrīd
vēl neesam apzinājuši visas iespējas, ko mums sola DTV.
Taču DTV perspektīvā padarīs dzīvi vieglāku.
Tehniski informācijas sabiedrību šaurākā skaidrojumā
var definēt kā sabiedrību, kas bāzējas uz trim
stūrakmeņiem, trejām lietām: personālo datoru un
interneta pieslēgumu, mobilo telefonu un ... DTV, protams, ar
interaktivitāti. Tās ir pazīmes, kā sabiedrību redz ES
komisijas Telekomunikāciju un informācijas Sabiedrības
departaments.
- Dzīvojam laikā, kad sakāmvārds mūžu
dzīvo, mūžu mācies jātulko kā jaunu
metožu, vismodernāko tehnoloģiju nepārtraukta
apgūšana un ieviešana. Ja to nedarām, tad panīksim.
Jutos lepns, ka DTV jomā Baltijā esam pionieri. Sākumā šķita,
ka raksti periodikā par DTV kā iedzīvošanos uz valsts
rēķina, par DTV kā par digitālo afēru, par
digitūļām utt. ir tendenciozi. Kā varat komentēt
pašreizējos, gandrīz vai ikdienas rakstus presē par DTV
pašreizējo stāvokli Latvijā?
- Termins digitālā televīzija DTV - ir
lietots ļoti dažādās nozīmēs un dažādos
kontekstos. Iepriekš jau runājām, ka vajadzētu nodalīt
DTV izpildījuma, tehniskā un satura ziņā, tāpat
arī, apspriežot Latvijas digitalizēšanas līgumu ar firmu Kempmayer, vajadzētu nodalīt DTV ideju vispār no
tā, kas ir noticis Kempmayer līguma sakarā. Šobrīd šie apstākļi tiek noskaidroti. Ceru, ka agrāk vai
vēlāk tiksim skaidrībā ar šī procesa tiesiskajiem
aspektiem. Savukārt mūsu centra uzdevums, valsts nozīmes
uzdevums, ir rūpēties, lai tiktu izstrādāta pareiza DTV
attīstības koncepcija, un rūpēties par praktisko plānu sagatavošanu DTV ieviešanai Latvijā. Šobrīd (ceru, ka
žurnālisti var palīdzēt šīs situācijas
labošanā) diemžēl jēdziens digitālā
televīzija Latvijā tiek lietots pārāk daudzās
nozīmēs. Katru reizi vajadzētu precizēt, ko ar to
domājam.
- Latvija ir paradoksu valsts. Nu jau kuro reizi miljoni
ir pazuduši kaut kādā, pilnveidotas Einšteina
relativitātes teorijas paredzētā, mistiskā melnā
caurumā. Uz kādas finanšu bāzes DTV tiks taisīta? Vai šim
mērķim izmantos Latvijas Mobilā telefona akcijas? Vai Kempmayer
jau atsūtītās aparatūras pirmie konteineri aizgādāti
atpakaļ, atrodas vēl muitā, bet varbūt mūsu
inženieri tos jau izpakojuši un likuši lietā?
- Jautājumi par to, kas notiek ar aparatūru
muitā, ir saistīti ar iepriekšējo līgumu ar Kempmayer. Šis process tagad ir pārcēlies uz tiesu zālēm, par līgumu interesējas izmeklēšanas iestādes, un es patiesi ceru, ka
agrāk vai vēlāk iegūsim skaidrību par Kempmayer
līguma patiesajiem apstākļiem. Mūsu centrs
strādā, lai plāni par DTV attīstību Latvijā īstenotos.
- Tiesa, šī lieta, acīmredzot,
pagaidām vēl ir neskaidra un miglā tīta. Un tomēr, kad
Latvijā varētu tikt sāktas DTV pārraides?
- Eksperimentālās DTV pārraides jau notiek.
- To mēs zinām. Vismaz žurnāls Sakaru
Pasaule par to sabiedrību ir jau informējis. Kā
prognozējat, kad, kaut aptuveni, migla izklīdīs un lietas
noskaidrosies? Aptuveni kad SM pārstāvis, varbūt pats ministrs,
ar šķērēm pārgriezīs lentīti un
oficiālās DTV pārraides Latvijā tiks sāktas?
- Drīzāk var runāt par to, kad sāksies
Latvijas digitalizācijas process, un par to, kad tas tiks realizēts. Šī
procesa koncepciju izstrādā Sakaru ministrija, Latvijas valdība,
t. i., Ministru kabinets un arīdzan visi Latvijas pilsoņi, bet to
tehniski realizēs LVRTC.
- Nu labi. Jūs nevēlaties zīlēt, kad
tas varētu notikt. Varam tikai konstatēt bēdīgo faktu, ka
DTV attīstība Latvijā ir nobremzēta. To atzīst
arī jaunā DLRTC vadība, ar ko man bija tas gods nesen
sazināties.
- Tas saistīts ar tiesas norisi un Kempmayer
lietas risinājuma juridiskiem un finansiāliem aspektiem. Nezinu, vai
šobrīd kāds cilvēks to var pateikt.
- Tātad tas, kad DTV vilciens Latvijā atkal
sāks kustēties, pilnībā atkarīgs no Stokholmas
starptautiskās šķīrējtiesas, kurai Latvija iesniedza
prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu ar Kempmayer.
- Te drīzāk būtu jāpiekrīt jūsu
teiktajam, jo arī DLRTC neviens nespēs atbildēt uz šo
jautājumu.
- Ko jūs gribētu piebilst pie tā, kas
saistīts ar DTV?
- Ceru, ka Latvijā būs daudz cilvēku, kas
spēs novērtēt DTV iespējas. Tā būs panākumu
ķīla, lai DTV ieviešana Latvijā sekmētos. Ieinteresēto
tiešām būs daudz: no vienas puses firmas pakalpojumu
sniedzēji, kas centīsies aizņemt brīvās vietas, no
otras TV skatītājs, praktiski visa tauta.
Arnolds VĪTOLS
Saruna ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju ģenerāldirektoru Ivaru GOLSTU.
- LVRTC ģenerāldirektora amatā esat aptuveni pusotru mēnesi. Un tomēr. Katru uzņēmumu, t. i., jebkuru struktūru, var uzskatīt par sistēmu, kas uzlabojama. Jums, iespējams, ir radies kāds jauns, īpaši noderīgs, svaigs priekšstats par LVRTC, kas nodots jūsu pārvaldījumā.
- Iepazinies ar ikdienišķo darbu, varu teikt, ka kopumā LVRTC galveno nacionālo funkciju nodrošināt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu apraidi, to skaitā arī nacionālā pasūtījuma programmu apraidi valstī, kā tas ir arī noteikts centra statūtos, veicis labi. Mēs visi varam saņemt Valsts radio un televīzijas pakalpojumus labā kvalitātē, t. i., apraide notiek pietiekami labā līmenī. Šķiet, pašlaik nav vajadzīgi milzīgi tehniski uzlabojumi. Savukārt, būdams ar biznesa un finanšu pieredzi, redzu, ka var veikt dažus uzlabojumus, piemēram, LVRTC caurskatāmības palielināšanā, uzlabojot LVRTC iepirkumu politiku, kā arī darbu ar centra personālu. Tās ir lietas, ar kurām tuvākajā laikā centīšos nodarboties pirmām kārtām. Protams, neaizmirstot arī tehnisko stāvokli.
- Vēlētos uzzināt jūsu domas par turpmāko, kas sagaida mūsu valsts televīziju. Par analogās televīzijas (ATV) pāreju uz digitālo televīziju (DTV). Par ATV à DTV pārejas procesu pie mums uz pasaules vai Eiropas fona, ņemot vērā tās grūtības, kas šo pārejas procesu pavada, piemēram, DTV firmu bankroti Lielbritānijā un Spānijā, kurus acīmredzot izraisa firmu vēlme pārāk ātri atgūt ieguldītos līdzekļus. Varbūt jūs zināt, kāds stāvoklis ar DTV tagad ir Amerikas Savienotajās Valstīs?
- Iepazīstoties ar ārzemju pieredzi, aizvien vairāk pārliecinos par to, ka Latvijā šai pārejai no ATV à DTV jābūt ļoti pārdomātai. Mēs neko nedrīkstam sasteigt. Mums jāmācās gan no kļūdām, gan arī jāpārņem labākās idejas. Pasaulē patlaban ir tikai viena vieta Berlīne, Vācijā (Par DTV attīstību Vācijā sk. arī SP 3/2003, 26.27. lpp. Red. piezīme), kur pilnībā funkcionē DTV, bet citur, kur tiek organizēta ATV à DTV pāreja, tā nenotiek bez sarežģījumiem. Tā ir joma, kur savijas dažādi aspekti. Gan tehniskie, gan biznesa, gan arī valsts pārvaldes aspekti. Šķiet, panākumus var gūt, tikai rūpīgi izsverot un saskaņojot visu iesaistīto - raidorganizāciju, firmu, kas nodrošina interaktivitāti, TV programmu producentu, TV programmu pakešu veidotāju u. c., bet, pats galvenais, TV skatītāju, viedokļus un vajadzības. Piemēram, Itālijā šī izsvēršana un saskaņošana noritēja parlamentā un tika izdiskutēta ļoti sīki no visiem viedokļiem. Nesen tur DTV oficiālā atklāšanas ceremonija tika īpaši pieskaņota ES ministru konferencei.
- Pušu viedokļu saskaņošanai ļoti svarīga ir valsts konceptuālā pieeja. Citiem vārdiem, ļoti svarīgi izstrādāt perfektu elektronisku sabiedrības plašsaziņas līdzekļu attīstības NACIONĀLO KONCEPCIJU, kas piemērota digitālā informācijas laikmeta apstākļiem. Pirmo reizi tā tika izstrādāta 1996. gadā, tad 1999. gadā. Taču koncepcijas trešais variants tikšot likts galdā, pēc avīžu ziņām, novembra beigās. Tam nu vajadzētu ietvert visus sarežģītos jūsu pieminēto pušu (varbūt var teikt, DTV attīstības spēles dalībnieku) viedokļus un prasības. Vai LVRTC ļaudis šajā koncepcijas izstrādes procesā piedalās?
- Tiešām, Sakaru ministrija izstrādā jaunu DTV virszemes apraides (t. i., Eiropas standartam DVB-T atbilstošu) koncepciju un LVRTC un Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) speciālisti dod savu pienesumu, ieteikumus. Apmaināmies ar idejām.
- Tātad NACIONĀLĀ KONCEPCIJA skars ATV à DTV pārejas procesu vistiešākajā veidā?
- Tieši tā. Dokumentam jāparedz ATV à DTV procesa pāreja. Tam jāparedz DTV ieviešanas laiks, ATV slēgšanas laiks, attīstības posmi, izmantotās metodes un, protams, finansējums. Līdztekus ir jābūt sarunai ar DTV lietotājiem. Ar pēdējiem saprotu DTV programmu un interaktīvo pakalpojumu producentus, tās struktūras, kurām jānodrošina informācijas sabiedrības attīstība, kurām ir lieliska iespēja ar DTV palīdzību likvidēt t. s. digitālo plaisu, nodrošinot e-pārvaldi tiešām gandrīz ikvienam Latvijas pilsonim. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst DTV lietotāju TV skatītāju, no kura vistiešākā mērā būs atkarīgs tas, kā mums izdosies izplatīt uztverošo parku. Vai TV skatītājs patērētājs pieņems šo DTV ideju vai nepieņems.
- Tiešām, gala vārdu teiks lietotājs TV skatītājs. Šeit var saskatīt analoģiju ar mobilā telefona paaudžu 2G, 2,5G un 3G lietotājiem. Visu šajā tirgū un turpmāko attīstību nosaka mobilo runātnieku atsaucība un iespējas iegādāties sev kaut ko jaunu, izmantot jauno piedāvāto pakalpojumu. Bet kā jūs domājat, vai nacionālā koncepcija būtu jāizstrādā Sakaru ministrijai vai Nacionālajai Radio un televīzijas padomei (NRTP)?
- Šis tomēr ir jautājums par valsts pārvaldes struktūru, un ar valsts politiku sakaru nozarē nodarbojas ministrijas Sakaru departaments. Tādēļ tieši viņiem ir uzdots izstrādāt koncepciju. Šķiet, nacionālajā koncepcijā būs atspoguļots visu pieminēto viedoklis.
- Varbūt NRTP var labāk paust TV skatītāju viedokli, sevišķi laikā, kad pati padome aktualizē TV abonentmaksas ieviešanas nepieciešamību analogajai televīzijai. Bet, runājot par pāreju ATV à DTV, jūs pieminējāt Vāciju. Acīmredzot no Vācijas vajadzētu mācīties pilnīgot šī pārejas procesa atklātību, ļoti intensīvo sabiedrības informēšanu un pārdomātu procesa organizāciju. Taču Berlīnes piemēru aktualizē apstāklis, ka visa sarežģītā ATV à DTV pāreja tika organizēta tikai to septiņu procentu mājsaimniecību dēļ, kuras izmantoja virszemes ATV apraidi. Pārējie vācu pilsoņi Lielberlīnes apgabalā izmantoja un iespējams turpina izmantot satelītu un kabeļtelevīzijas TV programmu distribūcijas veidus, tagad jau DTV variantā. Te nonākam pie trim galvenajām TV programmu saņemšanas iespējām.
- Šiem galvenajiem trim TV programmu distribūcijas veidiem Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus ir pastāvējis brīvais tirgus. Kas tad šai laika posmā ir noticis? Satelīttelevīzija ir izplatījusies lauku rajonos un no pilsētām attālinātos rajonos, t. i., tajās vietās, kur nav bijusi pieejama kabeļtelevīzija, kura, kā mēs vērojam, ir izplatījusies vietās ar lielu iedzīvotāju blīvumu (tas nenozīmē, ka SAT šķīvju vai bļodu pilsētās nav!). Savukārt virszemes TV tiešām ir raidījusi visur, nodrošinot TV pārraides tiem ļaudīm, kuriem nav pieejams ne kabeļpieslēgums, tāpēc ka viņi nedzīvo blīvi apdzīvotās vietās, ne satelītbļoda. Vai nu tas ir materiālo iespēju dēļ, vai nu tā prozaiskā iemesla dēļ, ka no Latvijas TV programmām satelītpārraidēs ir pārstāvēta tikai viena, t. i.,TV3. Tātad Latvija no TV programmu sadales veidu viedokļa ir pa vidu starp lielu iedzīvotāju blīvumu, kur liela loma pieder kabeļtelevīzijai, un lielu laukumu, kuru būtu ekonomiski izdevīgi noklāt ar satelīttelevīziju. Tāpēc Latvijas situācijā virszemes TV apraides ir ļoti izdevīgas.
- Lēš, ka satelīttelevīzijas Latvijai izmaksātu pārāk dārgi. Jāmaksā gan raķetniekiem satelīta šāvējiem orbītā, gan par pašu satelīta aparatūru vai tās nomu. Taču ASV eksperti uzskata, ka satelītelevīzijas sākumposmā vienā transponderā varēja savietot 4-6 TV kanālus, bet mūsdienās, MPEG-2 standartam tālāk attīstoties, transponderā var izvietot jau 18 kanālus, nemaz nerunājot par MPEG-4 standartu, kas pieļauj 40 TV kanālu atpakaļnoraidi uz zemi ar vienu transponderu. Šis apstāklis kanālu skaita palielināšana gandrīz par kārtu noteikti samazinās izmaksas. Iestājoties ES, Latvijai būs arī jāizbeidz dzīvot nošķirti. Draudzīgi biedrojoties ar kaimiņiem, Baltijas laukums - jūs minējāt tikai Latvijas laukumu - pieaugtu ne tikai apjomā, bet arī iedzīvotāju skaita ziņā (apmēram septiņi miljoni), kas ļoti svarīgi, lai pasākums atmaksātos.
- Paskatīsimies, kā uz to reaģē tirgus. Raidošā kompānija līdz šim varējusi izvēlēties, kādā veidā tā vēlas raidīt savu signālu. Līdz šim izvēle nepārprotami sliecās par labu virszemes, klasiskai, mums jau ierastai TV programmu apraidei. Jautājumu par izmaksu aprēķiniem tirgus apstākļos veic tirgus dalībnieki. Tiem, protams, jāseko līdzi.
- Protams. Jautāju tikai no satelītbļodu zvērinātu aizstāvju viedokļa, kuri pārejos TV distribūcijas veidus nopeļ. Acīmredzot tiešām jāpiekrīt Berlīnes DTV kampaņas logo virszemes DTV pāri visam (DTV-T uberalles fernsehen). Bet mainīsim tematu, paliekot pie virszemes apraides. Vai DTV attīstībā nevajadzētu vairāk sekot Somijas piemēram, kas nu beidzot pēc lielām pūlēm vairāku gadu garumā izstrādājusi savu dekoderu, D kastīti Nokia MHP-STB, kura prezentēta septembrī Berlīnes izstādē un kurā instalēta, kā pats nosaukums norāda, Multimedia Home Platform (par MHP vienkāršotā veidā sk. arī SP 3/2001, 37. lpp. un 4/2001, 47. lpp. Red. piezīme) - platforma, kas DTV interaktivitāti, nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem kā e-gids, e-veikals, e-banka u. c., vainago ar piekļuvi internetam. Tiesa, tas nebūs īstais internets, bet pseidointernets. Kā vērtējat ar interaktivitāti saistītās lietas?
- Par DTV nevar runāt bez interaktivitātes, bez atgriezeniskās saites. Droši vien vaina tajā apstāklī, ka, runājot par DTV, vēlamies vai nevēlamies šķirot starp tehnisko pārraidi, kad signāls ir vienkārši kodēts ciparu formā, un to pakalpojumu jeb to TV saturu, kas veidots un saskaņots ar DTV apraides interaktīvajām iespējām. Domāju, ka TV skatītājam daudz vairāk par to, kādā formātā signāls ir modulēts un kā tas nonāk viņa antenā, interesē tās iespējas, tie pakalpojumi, tas plašais apvārsnis, kas paveras, ieslēdzot digitālās televīzijas uztvērēju. Piekrītu, ka par interaktivitāti daudz vairāk jāinformē sabiedrība. Tiešām, šobrīd neredzam visas tās iespējas, visus tos apvāršņus, ko var dot MHP platformas ieviešana. Domāju, kas tas ir revolucionārs pavērsiens, kas salīdzināms ar interneta izplatīšanos sabiedrībā. Ja cilvēks saka, man nav vajadzīga DTV, labāks attēls, iespēja ar DTV samaksāt bankas rēķinu vai izmantot citu pakalpojumu, tas nenozīmē ka viņa apgalvojums ir pareizs. Vēl 80. gadu beigās nebija priekšstata, ko varētu darīt ar 20 MB vinčestru, kā to spēs piebāzt ar datiem. Pirms vēl apmēram desmit gadiem cilvēki nezināja, ko darīt ar mobilo telefonu. Šobrīd vēl neesam apzinājuši visas iespējas, ko mums sola DTV. Taču DTV perspektīvā padarīs dzīvi vieglāku. Tehniski informācijas sabiedrību šaurākā skaidrojumā var definēt kā sabiedrību, kas bāzējas uz trim stūrakmeņiem, trejām lietām: personālo datoru un interneta pieslēgumu, mobilo telefonu un ... DTV, protams, ar interaktivitāti. Tās ir pazīmes, kā sabiedrību redz ES komisijas Telekomunikāciju un informācijas Sabiedrības departaments.
- Dzīvojam laikā, kad sakāmvārds mūžu dzīvo, mūžu mācies jātulko kā jaunu metožu, vismodernāko tehnoloģiju nepārtraukta apgūšana un ieviešana. Ja to nedarām, tad panīksim. Jutos lepns, ka DTV jomā Baltijā esam pionieri. Sākumā šķita, ka raksti periodikā par DTV kā iedzīvošanos uz valsts rēķina, par DTV kā par digitālo afēru, par digitūļām utt. ir tendenciozi. Kā varat komentēt pašreizējos, gandrīz vai ikdienas rakstus presē par DTV pašreizējo stāvokli Latvijā?
- Termins digitālā televīzija DTV - ir lietots ļoti dažādās nozīmēs un dažādos kontekstos. Iepriekš jau runājām, ka vajadzētu nodalīt DTV izpildījuma, tehniskā un satura ziņā, tāpat arī, apspriežot Latvijas digitalizēšanas līgumu ar firmu Kempmayer, vajadzētu nodalīt DTV ideju vispār no tā, kas ir noticis Kempmayer līguma sakarā. Šobrīd šie apstākļi tiek noskaidroti. Ceru, ka agrāk vai vēlāk tiksim skaidrībā ar šī procesa tiesiskajiem aspektiem. Savukārt mūsu centra uzdevums, valsts nozīmes uzdevums, ir rūpēties, lai tiktu izstrādāta pareiza DTV attīstības koncepcija, un rūpēties par praktisko plānu sagatavošanu DTV ieviešanai Latvijā. Šobrīd (ceru, ka žurnālisti var palīdzēt šīs situācijas labošanā) diemžēl jēdziens digitālā televīzija Latvijā tiek lietots pārāk daudzās nozīmēs. Katru reizi vajadzētu precizēt, ko ar to domājam.
- Latvija ir paradoksu valsts. Nu jau kuro reizi miljoni ir pazuduši kaut kādā, pilnveidotas Einšteina relativitātes teorijas paredzētā, mistiskā melnā caurumā. Uz kādas finanšu bāzes DTV tiks taisīta? Vai šim mērķim izmantos Latvijas Mobilā telefona akcijas? Vai Kempmayer jau atsūtītās aparatūras pirmie konteineri aizgādāti atpakaļ, atrodas vēl muitā, bet varbūt mūsu inženieri tos jau izpakojuši un likuši lietā?
- Jautājumi par to, kas notiek ar aparatūru muitā, ir saistīti ar iepriekšējo līgumu ar Kempmayer. Šis process tagad ir pārcēlies uz tiesu zālēm, par līgumu interesējas izmeklēšanas iestādes, un es patiesi ceru, ka agrāk vai vēlāk iegūsim skaidrību par Kempmayer līguma patiesajiem apstākļiem. Mūsu centrs strādā, lai plāni par DTV attīstību Latvijā īstenotos.
- Tiesa, šī lieta, acīmredzot, pagaidām vēl ir neskaidra un miglā tīta. Un tomēr, kad Latvijā varētu tikt sāktas DTV pārraides?
- Eksperimentālās DTV pārraides jau notiek.
- To mēs zinām. Vismaz žurnāls Sakaru Pasaule par to sabiedrību ir jau informējis. Kā prognozējat, kad, kaut aptuveni, migla izklīdīs un lietas noskaidrosies? Aptuveni kad SM pārstāvis, varbūt pats ministrs, ar šķērēm pārgriezīs lentīti un oficiālās DTV pārraides Latvijā tiks sāktas?
- Drīzāk var runāt par to, kad sāksies Latvijas digitalizācijas process, un par to, kad tas tiks realizēts. Šī procesa koncepciju izstrādā Sakaru ministrija, Latvijas valdība, t. i., Ministru kabinets un arīdzan visi Latvijas pilsoņi, bet to tehniski realizēs LVRTC.
- Nu labi. Jūs nevēlaties zīlēt, kad tas varētu notikt. Varam tikai konstatēt bēdīgo faktu, ka DTV attīstība Latvijā ir nobremzēta. To atzīst arī jaunā DLRTC vadība, ar ko man bija tas gods nesen sazināties.
- Tas saistīts ar tiesas norisi un Kempmayer lietas risinājuma juridiskiem un finansiāliem aspektiem. Nezinu, vai šobrīd kāds cilvēks to var pateikt.
- Tātad tas, kad DTV vilciens Latvijā atkal sāks kustēties, pilnībā atkarīgs no Stokholmas starptautiskās šķīrējtiesas, kurai Latvija iesniedza prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu ar Kempmayer.
- Te drīzāk būtu jāpiekrīt jūsu teiktajam, jo arī DLRTC neviens nespēs atbildēt uz šo jautājumu.
- Ko jūs gribētu piebilst pie tā, kas saistīts ar DTV?
- Ceru, ka Latvijā būs daudz cilvēku, kas spēs novērtēt DTV iespējas. Tā būs panākumu ķīla, lai DTV ieviešana Latvijā sekmētos. Ieinteresēto tiešām būs daudz: no vienas puses firmas pakalpojumu sniedzēji, kas centīsies aizņemt brīvās vietas, no otras TV skatītājs, praktiski visa tauta.
Arnolds VĪTOLS