Amatieru radiosakari jautājumos un atbildēs IV

 

Ir gadījumi, kad daudzas un dažādas stacijas vienā frekvencē gandrīz nepārtraukti raida izsaukuma signālus, dažreiz arī “5NN”, bet nav dzirdams, ko tās izsauc un ar ko strādā. Kas tur varētu notikt?

Visticamāk tajā vai tuvākajā frekvencē strādā kāda DX stacija. Iespējami divi varianti – staciju nedzirdat tāpēc, ka nav labvēlīgu radioviļņu izplatīšanas nosacījumu vai arī DX stacija šajā frekvencē tikai uztver, bet raida kādā citā (split), parasti dažus kilohercus zemāk. Var būt gan viens, gan otrs faktors vienlaikus.

Pirmkārt, uzmanīgi pārbaudiet frekvenču joslu līdz 10 kHz lejpus pile-up frekvences. Nereti kādu nedisciplinētu amatieru dēļ DX stacijas raidīšanas frekvencē veidojas nelāga situācija (piemēram, laiku pa laikam var būt dzirdami QSY, QRT, UP). Šai frekvencei jāpievērš pastiprināta uzmanība, ļoti iespējams, ka tieši šeit, varbūt ļoti vāji, dzirdams DX.

Otrkārt, pievērsiet uzmanību, no kuras valsts raida izsaucošās stacijas. Ja tie pārsvarā ir amerikāņi vai japāņi, var gadīties, ka īpašam satraukumam nav pamata – augstākos īsviļņu dipazonos var gadīties, ka tie metušies uz kādu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem, kurš attiecībā pret jums atrodas tā saucamajā radioviļņu mirušajā zonā un nav dzirdams, kā arī nevar būt jums DX stacija.

 

Kā labāk strādāt ēterā: pašam raidīt vispārējo izsaukumu  vai  meklēt un izsaukt citas stacijas?

Vislabākais ir saprātīgi izmantot abus variantus. Izsaucot citas stacijas (strādājot meklēšanas režīmā), visracionālāk ir nodibināt kontaktus ar stacijām no valstīm vai apgabaliem uzskaitot atsevišķi katrā diapazonā un izstarojuma klasē, kuru vēl nav jūsu kolekcijā, kā arī ar stacijām, kuras jebkāda iemesla dēļ jums šķiet interesantas. Raidot vispārējo izsaukumu - CQ, vajadzēs atbildēt katram, kurš jūs izsauks, tātad, var gadīties arī radiosakari, kuri īpašu interesi neradīs. Tomēr var gadīties arī kontakts ar jums jaunu valsti. Turklāt, ja jūs kāds izsauc, tātad, visticamāk, korespondentam vajadzīgs ne tikai kontakts ar jūsu radiostaciju, bet arī Jūsu QSL kartīte. Tas dod cerību, ka arī savējo viņš nekavēsies atsūtīt.

No vienas puses, darbu meklēšanas režīmā parasti vērtē kā mērķtiecīgāku, bet, no otras puses, tas tomēr ir egoistiskāk nekā raidīt vispārējo izsaukumu, jo, ja neviens neraidīs vispārējo izsaukumu ēterā, būs klusums un nebūs ko meklēt.

 

Kādas ir vispārējā izsaukuma (CQ) raidīšanas īpatnības?

Pirmkārt, iepriekš jānovērtē vispārējā situācija ēterā un jāizdara secinājumi, vai ir vērts raidīt vispārējo izsaukumu. Raidīt CQ ir jēga tikai pēc tam, kad vairākas reizes esat pārklausījis visus jums atļautos frekvenču diapazonus un konstatējis, ka nav dzirdams nekas tāds, kas radītu īpašu interesi.

Nepieciešams ļoti rūpīgi izvēlēties frekvenci, kurā raidīt CQ. Ja nav citu kritēriju, tad sākumā no enerģētiskā skatu punkta lietderīgi izmantot visaugstāko no tobrīd dzīvajiem īsviļņu diapazoniem.  Nav jēgas raidīt vispārējo izsaukumu, ja ēters pārpildīts ar atmosfēras trokšņiem vai industriālajiem traucējumiem. Raidot CQ šādos apstākļos, ir iespēja nokļūt neērtā situācijā gadījumā, ja jūs mēģinās izsaukt stacija ar vāji dzirdamu signālu.

Iesākumā pacentieties atrast pietiekami platu, no citām stacijām brīvu frekvenču apgabalu: strādājot ar telegrāfu (CW), vēlams ne mazāk kā 2 kHz, bet ar telefoniju (SSB) – ne mazāk kā 6 kHz (protams, iekļaujoties jums atļauto diapazonu robežās). Šajā apgabalā nedrīkst būt dzirdami nekādi, pat visvājākie signāli. Jebkurš traucējums, kas vāji dzirdams šeit, citās vietās var izpausties ļoti spēcīgi, tādējādi pilnīgi pārklājot jūsu raidīto signālu.

Ja pēc dažu minūšu klausīšanās izvēlētajā apgabalā nav nekādu pārmaiņu, tad apgabala vidū noraidiet īsu jautājumu, vai frekvence nav aizņemta (telegrāfā noraidot jautājuma zīmi, bet balss telefonijā pajautājot Is the frequency in use?). Saskaņā ar noteikumiem, izejot ēterā, jānoraida arī savs izsaukuma signāls. Tomēr šādā situācijā, vienreiz īslaicīgi noraidot jautājumu, pēc raksta autoru viedokļa, pieļaujamas nelielas atkāpes no oficiālo dokumentu prasībām: ja izrādīsies, ka jūsu izvēlētā frekvence jau ir aizņemta, tad jo īsāks būs jautājums, jo mazāk traucējumu radīsiet citiem. Ja neviens uz jautājumu neatsaucas, noraidiet jautājumu vēlreiz, bet šoreiz pievienojot savu izsaukuma signālu. Ja joprojām valda klusums – frekvence ir brīva un nosacīti jūs kļūstat par tās saimnieku, bet, ja tomēr izdzirdat kādus signālus (šajā brīdī nav nozīmes, vai esat tos sapratis vai ne) – frekvenci kāds jau ir aizņēmis. Nekādā gadījumā necentieties atvainoties vai kaut ko pārjautāt, ar to tikai papildināsiet svešam radiosakaram radītos traucējumus. Labāk klusējot atrodiet citu brīvu frekvenču apgabalu.

Vispārējo izsaukumu vislabāk raidīt īsu (telegrāfā 1-1,5 minūtes, balss telefonijā vēl īsāk), pēc tam pāriet uz 10-15 sekunžu ilgu uztveršanu un tad atkal atkārtot izsaukumu, līdz kamēr kāds jums atbild. Telegrāfa raidījumā atkārtoti raidiet divas trīs reizes CQ, vienu reizi de un divas trīs reizes savu izsaukuma signālu. Balss telefonijas režīmā izsaukuma procedūra ir apmēram tāda pati, tikai de vietā sakiet from vai here is (šeit), bet savu izsaukuma signālu izrunājiet pa burtiem (piemēram: Yankee, Lima, three, Golf, Foxtrot, Mike).

Izsaukuma beigas telegrāfa raidījumā ir dienesta signāls raidījuma beigas – AR (bez pauzes starp burtiem A un R) un var būt papildināts ar uzaicinājumu atbildiet!- burts K (praksē bieži noraida tikai K, bez AR). Strādājot telefonijas režīmā, pāreja no raidīšanas uz uztveršanu ir vārds over (uztveru) .

Pārejot uz uztveršanu, jo īpaši strādājot ar CW, klausieties ne tikai savu frekvenci, bet arī uz augšu un leju no tās 500-600 Hz robežās (bet tikai tā, lai pēc tam nemainās jūsu raidīšanas frekvence). Jābūt gatavam, ka iespējamo korespondentu signāli var būt vāji un ne tieši jūsu frekvencē. Ja jūsu raidītais CQ 10-15 minūšu laikā palicis bez sekmēm, tad kaut kas jāmaina - frekvence, diapazons, izstarojuma klase vai arī jāpāriet uz meklēšanas režīmu. Nenāks par ļaunu arī pārbaudīt aparatūru.

Ja esat saņēmis atbildi uz izsaukumu, tūlīt pēc radiosakara beigām atkal raidiet īsu CQ – iespējams, ka jūs jau dzird kāds cits. Gadījumos kad vienlaikus atbild vairākas stacijas, pacentieties iegaumēt kaut divus trīs katra izsaukuma signāla burtus. Ja, pēc tiem vadoties, neizdodas izdalīt kaut ko konkrētu, tad atbildiet tai stacijai, kura pirmā beidz raidījumu. Nepilna izsaukuma signāla uztveršanas gadījumos noraidiet kodu QRZ un vairākas reizes to izsaukuma signāla daļu, kuru esat sapratis, ar jautājuma zīmēm.

 

Kas ir virzītais izsaukums?

Tas ir izsaukums vai aicinājums atbildēt nevis jebkuram, bet konkrētai radiostacijai vai staciju grupai, noteiktas valsts, kontinenta,  radiostacijām vai arī kāda amatieru kluba biedru stacijām. Piemēram, strādājot ar telegrāfu, izsaukums CQ AF nozīmē Visām Āfrikas stacijām, bet CQ DX – Visām stacijām no citām pasaules daļām (izņemot to, kurā atrodas izsaucošā stacija), CQ TEST – Visiem sacensību dalībniekiem, CQ HSC – Visiem HSC kluba biedriem (HSC – starptautisks, lielu pārraides ātrumu cienošu radioamatieru telegrāfistu klubs). Sākt konkrētas stacijas izsaukšanu ar CQ kodu nav jēgas, šādos gadījumos jārīkojas vienkāršāk, piemēram, YL4AB YL4AB de YL4YZ…

Analoga ir procedūra, strādājot ar balss telefoniju: CQ Africa, CQ contest, CQ DX un YL4AB, YL4AB, šeit  YL4YZ. Vienmēr, ja pēc CQ koda seko kāds papildinājums, tas ir nevis vispārējais, bet virzītais izsaukums. Pirms uz to atbildēt, noskaidrojiet, vai varat attiecināt šo izsaukumu uz savu staciju. Atbildēt no Latvijas kādam, kurš izsauc Āfriku ir nepieklājīgi un bezjēdzīgi. Vēl nesaprātīgāk ir atbildēt uz izsaukumiem, kuri jums nav saprotami.

 

Kādos gadījumos drīkst izsaukt CQ DX raidošas stacijas un kādos nedrīkst?

Ja stacija raida virzīto izsaukumu CQ DX, tad īsviļņos un vidējos viļņos tas nozīmē, ka stacijas operators vēlas, lai atbildētu korespondenti no citām pasaules daļām. Pēc būtības nedrīkstam izsaukt nevienu Eiropas staciju, ja tā raida CQ DX, bet būsim vēlami korespondenti jebkurai ārpus Eiropas esošai stacijai. Ja nav skaidra kādas raidošas stacijas atrašanās vieta, tad, pirms tai atbildēt, ar radioamatieru rokasgrāmatās esošās  radiostaciju prefiksu tabulas palīdzību noskaidrojiet patiesību. Ar laiku visi galvenie prefiksi paliek atmiņā un nepieciešamība ieskatīties rokasgrāmatā rodas retāk.

Kad pats raidāt CQ DX, tad esiet konsekvents un atbildiet tikai citās pasaules daļās esošām stacijām (ne no Eiropas). Ja sāksiet atbildēt uz Eiropas staciju izsaukumiem, tad var atgadīties, ka to spēcīgie signāli neļaus sadzirdēt citu kontinentu stacijas, kuras pats tikko saucāt. Šādās reizēs jāignorē neuzmanīgo vai nepietiekami izglītoto Eiropas amatieru izsaukumus.

Ja ir vēlēšanās strādāt ar jebkuriem korespondentiem, raidiet vienkāršo CQ, bet ne CQ DX, tomēr nekad to nedariet frekvenču diapazonu apgabalos, kuri oficiāli vai neoficiāli paredzēti tikai tālsakariem (tā saucamie DX logi).  Izsaukumu CQ DX arī nebūt nevajag raidīt tikai DX logā, tāpat kā meklēt tālās radiostacijas, jo DX var parādīties jebkurā frekvencē!

Nedaudz savādāk ir ultraīsviļņu radiosakaros. Šeit nereti par DX sakariem tiek uzskatīti kontakti ar stacijām, kuras atrodas tikai dažu simtu kilometru attālumā, reti apdzīvotā WW-lokatora kvadrātā, kā arī tad, ja radiosakari nodibināti brīdī, kad radioviļņu izplatīšanās īpašības būtiski no atšķiras no ierastajām.

 

 

Jurijs BALTINS (YL2DX)

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)

www.dx.ardi.lv