Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Svarīgāko notikumu hronoloģija

   

SENIE FAKTI 2003-II

 

Pirms 340 gadiem, 1623. gada 19. jūnijā, dzimis Blēzs PASKĀLS, franču matemātiķis, fiziķis, filozofs un literāts. Galvenie darbi ģeometrijā, aritmētikā, algebrā, varbūtības teorijā un fizikā. Atklājis hidrostatikas likumu (Paskāla likums), izstrādājis hidrauliskās preses darbības principu. Formulējis savienoto trauku likumsakarības (1653.). Paskāla likums – hidrostatikas pamatlikums (publicēts 1663.) - noteic, ka spiediens šķidrumā uz visām pusēm izplatās vienādi un vērsts perpendikulāri pret trauka sienām. Paskāls miris 1662. gadā.

 

Pirms 100 gadiem, 1903. gada 27. maijā, dibināts AEG un Siemens meitas uzņēmums Telefunken. 1906. gadā Telefunken sāka darboties kā radiostacija. Firmai piederēja daudzi patenti dažādās radiosakaru un radiofonijas nozarēs. Dzirdēta leģenda, ka Rīgas radiorūpnieks Aleksandrs Apsītis 20. gadsimta 30. gados bija noslēdzis līgumu ar Siemens par to, ka rūpnīcas ražotajos radiouztvērējos izmantos Telefunken radiolampas. Savukārt Siemens rūpnīca necels iebildumus, ka A. Apsītis savos radiouztvērējos izmantos Siemens radiouztvērēju shēmas. Telefunken pirms otrā pasaules kara esot gribējis Rīgā uzcelt radiolampu rūpnīcu, bet pret ko kategoriski iebildusi VEF administrācija.

 

Pirms 90 gadiem, 1913. gada 25. maijā, Giljemo Markoni iesniedza pieteikumu patentam par radioraidītāja shēmu ar noskaņotu tīkliņa kontūru, kas deva iespēju stabilizēt raidītāja frekvenci.

 

Pirms 75 gadiem, 1928. gada 11. maijā, ASV sāka regulārās televīzijas pārraides, sākotnēji trīs reizes nedēļā pa 90 minūtēm. Līdz tam jau bija veikti vairāki nozīmīgi priekšdarbi. 19. gs. otrajā pusē, tūlīt pēc fotoefekta atklāšanas un kvēlspuldzes izgudrošanas, tika iesniegti projekti attēlu pārraidīšanai: ASV (1875.), Portugalē (1878.), Francijā (1879.), Lielbritānijā. Nozīmīgs bija vācu inženiera Paula Nipkova priekšlikums, attēla apskatīšanai izmantot rotējošu disku (to vēlāk nosauca par Nipkova disku), kuram ir taisnstūra caurumiņi. Tie diskā izvietoti spirālveidīgi. Diskam griežoties, pirmais caurumiņš slīd pa pirmo rindu un apskata pēc kārtas attēla elementāros laukumiņus, respektīvi, nosaka katra laukumiņa gaismas spilgtumu; otrais caurumiņš slīd pa otro rindu, un tā pēc kārtas viena diska apgrieziena laikā tiek apskatīts viss attēls. Jo vairāk rindās attēls tiek sadalīts, jo katrā rindā vairāk laukumiņu tiek apskatīti, jo labāka kvalitāte pārraidāmajam attēlam. Kopējam apskatāmo punktu daudzumam attēlā vajadzētu būt 6 000–10 000. Tā kā cilvēka acij ir noteikta inerce, tā spēj visus atsevišķi kadrā redzētos laukumiņus uztvert kā vienu kopīgu attēlu. Šāda tipa aparatūru televīzijas pārraidēm Rīgā 1937. gada 10. novembrī demonstrēja Latvijas radiobiedrības telpās. Uztvērējā attēls bija sērkociņu kārbiņas lielumā. Bija paredzēts Rīgā, Skolas ielā, uzcelt Radionamu un ieviest skatu pārraides (toreiz terminu televīzija nelietoja; 1940. gada notikumi pārtrauca iesāktos darbus).

Trīsdesmitajos gados Nipkova disku nomainīja spoguļskrūve (gliemežvītnei līdzīga plāksne, kurai rotējot, uz tās atstarojās apskatāmā attēla elementārā laukumiņa gaismas spilgtums). Vienā kadrā ar to apskatīja attēla 40 000 punktu. Tas bija ļoti labs sasniegums. Uztvērējos sāka lietot Brauna lampu (katodstaru lampu). Attēla lielums stipri palielinājās. Bija arī televīzijas konstrukcijas novirziens, kurā plānoja attēlus uzņemt filmā un demonstrēt filmu.

Rīgas televīzijas raidītājs sāka darboties 1954. gada 6. novembrī (pēc gada atzīmēsim tā 50 gadu jubileju).

 

Pirms 20 gadiem, 1983. gada 25. maijā, DeTeWe, pirmais vācu uzņēmums, demonstrēja ciparsignāla iestāžu telefona sakaru centrāli Conten 300. Tajos gados telekomunikāciju iekārtu konstruktori darbojās trijos virzienos – vieni centās analogās sistēmas centrālēs elektromehāniskos kontaktus aizstāt ar elektroniskajiem (t. i., saglabāja analogā signāla sistēmu); otrie gribēja ieviest tā saukto frekvenčdales sistēmu (līdzīgu blīvēšanas aparatūrai), bija ļoti daudzi patentu pieteikumi, bet praktiski netika uzbūvēta neviena telefona centrāle; trešie darbojās, lai izveidotu laikdales sistēmu, t. i., izveidotu ciparsignāla centrāles. Latvijā pirmās Nokia firmas ražotās DX200 sistēmas ciparsignāla centrāles samontēja 1989. gadā Majoros un Rīgā, Maskavas ielā.

 

Pirms 5 gadiem, 1998. gada 1. jūnijā, piedaloties Viņa Karaliskajai Augstībai Jorkas hercogam, Rīgā atklāja Lattelekom otro starptautisko telefona centrāli, kurā uzstādītas Ericsson iekārtas AXE. Centrālei var pieslēgt vairāk nekā 4300 kanālu, un tai ir trīs patstāvīgi starptautisko sakaru kanālu virzieni. Līdz ar to Latvijai ir divkārša starptautisko sakaru drošība. Sākotnēji gan tika plānots otro starptautisko centrāli uzstādīt Ventspilī, bet vēlāk no tā atteicās. 

 

 

Jāzeps Ločmelis

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001