Svarīgāko notikumu hronoloģija
SENIE FAKTI 2003-II
Pirms 340 gadiem, 1623.
gada 19. jūnijā, dzimis Blēzs PASKĀLS, franču
matemātiķis, fiziķis, filozofs un literāts. Galvenie darbi
ģeometrijā, aritmētikā, algebrā, varbūtības
teorijā un fizikā. Atklājis hidrostatikas likumu (Paskāla likums),
izstrādājis hidrauliskās preses darbības principu.
Formulējis savienoto trauku likumsakarības (1653.). Paskāla likums hidrostatikas pamatlikums (publicēts 1663.) -
noteic, ka spiediens šķidrumā uz visām pusēm
izplatās vienādi un vērsts perpendikulāri pret trauka
sienām. Paskāls miris 1662. gadā.
Pirms 100 gadiem, 1903.
gada 27. maijā, dibināts AEG un
Siemens meitas uzņēmums Telefunken. 1906. gadā Telefunken sāka darboties kā
radiostacija. Firmai piederēja daudzi patenti dažādās
radiosakaru un radiofonijas nozarēs. Dzirdēta leģenda, ka
Rīgas radiorūpnieks Aleksandrs Apsītis 20. gadsimta 30. gados
bija noslēdzis līgumu ar Siemens
par to, ka rūpnīcas ražotajos radiouztvērējos izmantos
Telefunken radiolampas. Savukārt
Siemens rūpnīca necels iebildumus,
ka A. Apsītis savos radiouztvērējos izmantos Siemens radiouztvērēju
shēmas. Telefunken pirms
otrā pasaules kara esot gribējis Rīgā uzcelt radiolampu
rūpnīcu, bet pret ko kategoriski iebildusi VEF administrācija.
Pirms 90 gadiem, 1913. gada 25.
maijā, Giljemo Markoni iesniedza pieteikumu patentam par
radioraidītāja shēmu ar noskaņotu tīkliņa
kontūru, kas deva iespēju stabilizēt raidītāja
frekvenci.
Pirms 75 gadiem, 1928. gada 11.
maijā, ASV sāka regulārās televīzijas pārraides,
sākotnēji trīs reizes nedēļā pa 90
minūtēm. Līdz tam jau bija veikti vairāki
nozīmīgi priekšdarbi. 19. gs. otrajā pusē,
tūlīt pēc fotoefekta atklāšanas un kvēlspuldzes
izgudrošanas, tika iesniegti projekti attēlu
pārraidīšanai: ASV (1875.), Portugalē (1878.),
Francijā (1879.), Lielbritānijā. Nozīmīgs bija
vācu inženiera Paula Nipkova priekšlikums, attēla apskatīšanai izmantot
rotējošu disku (to vēlāk nosauca par Nipkova disku), kuram
ir taisnstūra caurumiņi. Tie diskā izvietoti
spirālveidīgi. Diskam griežoties, pirmais caurumiņš
slīd pa pirmo rindu un apskata pēc kārtas attēla
elementāros laukumiņus, respektīvi, nosaka katra laukumiņa
gaismas spilgtumu; otrais caurumiņš slīd pa otro rindu, un
tā pēc kārtas viena diska apgrieziena laikā tiek apskatīts viss attēls. Jo
vairāk rindās attēls tiek sadalīts, jo katrā
rindā vairāk laukumiņu tiek apskatīti, jo labāka
kvalitāte pārraidāmajam attēlam. Kopējam
apskatāmo punktu daudzumam attēlā vajadzētu būt 6
00010 000. Tā kā cilvēka acij ir noteikta inerce, tā
spēj visus atsevišķi kadrā redzētos laukumiņus
uztvert kā vienu kopīgu attēlu. Šāda
tipa aparatūru televīzijas pārraidēm Rīgā 1937.
gada 10. novembrī demonstrēja Latvijas radiobiedrības
telpās. Uztvērējā attēls bija sērkociņu
kārbiņas lielumā. Bija paredzēts Rīgā, Skolas
ielā, uzcelt Radionamu un ieviest skatu pārraides (toreiz terminu televīzija nelietoja; 1940. gada
notikumi pārtrauca iesāktos darbus).
Trīsdesmitajos
gados Nipkova disku nomainīja spoguļskrūve
(gliemežvītnei līdzīga plāksne, kurai rotējot, uz
tās atstarojās apskatāmā attēla elementārā
laukumiņa gaismas spilgtums). Vienā kadrā ar to apskatīja
attēla 40 000 punktu. Tas bija ļoti labs sasniegums.
Uztvērējos sāka lietot Brauna lampu (katodstaru lampu).
Attēla lielums stipri palielinājās. Bija arī
televīzijas konstrukcijas novirziens, kurā plānoja attēlus
uzņemt filmā un demonstrēt filmu.
Rīgas
televīzijas raidītājs sāka darboties 1954. gada 6.
novembrī (pēc gada atzīmēsim tā 50 gadu jubileju).
Pirms 20 gadiem, 1983. gada 25.
maijā, DeTeWe, pirmais vācu uzņēmums,
demonstrēja ciparsignāla iestāžu telefona sakaru
centrāli Conten 300. Tajos gados
telekomunikāciju iekārtu konstruktori darbojās trijos virzienos
vieni centās analogās sistēmas centrālēs
elektromehāniskos kontaktus aizstāt ar elektroniskajiem (t. i.,
saglabāja analogā signāla sistēmu); otrie gribēja
ieviest tā saukto frekvenčdales sistēmu (līdzīgu
blīvēšanas aparatūrai), bija ļoti daudzi patentu
pieteikumi, bet praktiski netika uzbūvēta neviena telefona
centrāle; trešie darbojās, lai izveidotu laikdales sistēmu,
t. i., izveidotu ciparsignāla centrāles. Latvijā pirmās Nokia firmas ražotās DX200 sistēmas ciparsignāla
centrāles samontēja 1989. gadā Majoros un Rīgā,
Maskavas ielā.
Pirms 5 gadiem, 1998. gada 1.
jūnijā, piedaloties Viņa Karaliskajai Augstībai Jorkas
hercogam, Rīgā atklāja Lattelekom
otro starptautisko telefona centrāli, kurā uzstādītas Ericsson iekārtas AXE. Centrālei var pieslēgt
vairāk nekā 4300 kanālu, un tai ir trīs
patstāvīgi starptautisko sakaru kanālu virzieni. Līdz ar to
Latvijai ir divkārša starptautisko sakaru drošība.
Sākotnēji gan tika plānots otro starptautisko centrāli
uzstādīt Ventspilī, bet vēlāk no tā
atteicās.
Jāzeps
Ločmelis
Pirms 340 gadiem, 1623.
gada 19. jūnijā, dzimis Blēzs PASKĀLS, franču
matemātiķis, fiziķis, filozofs un literāts. Galvenie darbi
ģeometrijā, aritmētikā, algebrā, varbūtības
teorijā un fizikā. Atklājis hidrostatikas likumu (Paskāla likums),
izstrādājis hidrauliskās preses darbības principu.
Formulējis savienoto trauku likumsakarības (1653.). Paskāla likums hidrostatikas pamatlikums (publicēts 1663.) -
noteic, ka spiediens šķidrumā uz visām pusēm
izplatās vienādi un vērsts perpendikulāri pret trauka
sienām. Paskāls miris 1662. gadā.
Pirms 100 gadiem, 1903.
gada 27. maijā, dibināts AEG un
Siemens meitas uzņēmums Telefunken. 1906. gadā Telefunken sāka darboties kā
radiostacija. Firmai piederēja daudzi patenti dažādās
radiosakaru un radiofonijas nozarēs. Dzirdēta leģenda, ka
Rīgas radiorūpnieks Aleksandrs Apsītis 20. gadsimta 30. gados
bija noslēdzis līgumu ar Siemens
par to, ka rūpnīcas ražotajos radiouztvērējos izmantos
Telefunken radiolampas. Savukārt
Siemens rūpnīca necels iebildumus,
ka A. Apsītis savos radiouztvērējos izmantos Siemens radiouztvērēju
shēmas. Telefunken pirms
otrā pasaules kara esot gribējis Rīgā uzcelt radiolampu
rūpnīcu, bet pret ko kategoriski iebildusi VEF administrācija.
Pirms 90 gadiem, 1913. gada 25.
maijā, Giljemo Markoni iesniedza pieteikumu patentam par
radioraidītāja shēmu ar noskaņotu tīkliņa
kontūru, kas deva iespēju stabilizēt raidītāja
frekvenci.
Pirms 75 gadiem, 1928. gada 11.
maijā, ASV sāka regulārās televīzijas pārraides,
sākotnēji trīs reizes nedēļā pa 90
minūtēm. Līdz tam jau bija veikti vairāki
nozīmīgi priekšdarbi. 19. gs. otrajā pusē,
tūlīt pēc fotoefekta atklāšanas un kvēlspuldzes
izgudrošanas, tika iesniegti projekti attēlu
pārraidīšanai: ASV (1875.), Portugalē (1878.),
Francijā (1879.), Lielbritānijā. Nozīmīgs bija
vācu inženiera Paula Nipkova priekšlikums, attēla apskatīšanai izmantot
rotējošu disku (to vēlāk nosauca par Nipkova disku), kuram
ir taisnstūra caurumiņi. Tie diskā izvietoti
spirālveidīgi. Diskam griežoties, pirmais caurumiņš
slīd pa pirmo rindu un apskata pēc kārtas attēla
elementāros laukumiņus, respektīvi, nosaka katra laukumiņa
gaismas spilgtumu; otrais caurumiņš slīd pa otro rindu, un
tā pēc kārtas viena diska apgrieziena laikā tiek apskatīts viss attēls. Jo
vairāk rindās attēls tiek sadalīts, jo katrā
rindā vairāk laukumiņu tiek apskatīti, jo labāka
kvalitāte pārraidāmajam attēlam. Kopējam
apskatāmo punktu daudzumam attēlā vajadzētu būt 6
00010 000. Tā kā cilvēka acij ir noteikta inerce, tā
spēj visus atsevišķi kadrā redzētos laukumiņus
uztvert kā vienu kopīgu attēlu. Šāda
tipa aparatūru televīzijas pārraidēm Rīgā 1937.
gada 10. novembrī demonstrēja Latvijas radiobiedrības
telpās. Uztvērējā attēls bija sērkociņu
kārbiņas lielumā. Bija paredzēts Rīgā, Skolas
ielā, uzcelt Radionamu un ieviest skatu pārraides (toreiz terminu televīzija nelietoja; 1940. gada
notikumi pārtrauca iesāktos darbus).
Trīsdesmitajos
gados Nipkova disku nomainīja spoguļskrūve
(gliemežvītnei līdzīga plāksne, kurai rotējot, uz
tās atstarojās apskatāmā attēla elementārā
laukumiņa gaismas spilgtums). Vienā kadrā ar to apskatīja
attēla 40 000 punktu. Tas bija ļoti labs sasniegums.
Uztvērējos sāka lietot Brauna lampu (katodstaru lampu).
Attēla lielums stipri palielinājās. Bija arī
televīzijas konstrukcijas novirziens, kurā plānoja attēlus
uzņemt filmā un demonstrēt filmu.
Rīgas
televīzijas raidītājs sāka darboties 1954. gada 6.
novembrī (pēc gada atzīmēsim tā 50 gadu jubileju).
Pirms 20 gadiem, 1983. gada 25.
maijā, DeTeWe, pirmais vācu uzņēmums,
demonstrēja ciparsignāla iestāžu telefona sakaru
centrāli Conten 300. Tajos gados
telekomunikāciju iekārtu konstruktori darbojās trijos virzienos
vieni centās analogās sistēmas centrālēs
elektromehāniskos kontaktus aizstāt ar elektroniskajiem (t. i.,
saglabāja analogā signāla sistēmu); otrie gribēja
ieviest tā saukto frekvenčdales sistēmu (līdzīgu
blīvēšanas aparatūrai), bija ļoti daudzi patentu
pieteikumi, bet praktiski netika uzbūvēta neviena telefona
centrāle; trešie darbojās, lai izveidotu laikdales sistēmu,
t. i., izveidotu ciparsignāla centrāles. Latvijā pirmās Nokia firmas ražotās DX200 sistēmas ciparsignāla
centrāles samontēja 1989. gadā Majoros un Rīgā,
Maskavas ielā.
Pirms 5 gadiem, 1998. gada 1.
jūnijā, piedaloties Viņa Karaliskajai Augstībai Jorkas
hercogam, Rīgā atklāja Lattelekom
otro starptautisko telefona centrāli, kurā uzstādītas Ericsson iekārtas AXE. Centrālei var pieslēgt
vairāk nekā 4300 kanālu, un tai ir trīs
patstāvīgi starptautisko sakaru kanālu virzieni. Līdz ar to
Latvijai ir divkārša starptautisko sakaru drošība.
Sākotnēji gan tika plānots otro starptautisko centrāli
uzstādīt Ventspilī, bet vēlāk no tā
atteicās.
Jāzeps
Ločmelis