Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Skaļā runātāja bērnība

   

Ļoti grūti iedomāties, ka pirms 80 gadiem nebija nekā no tās informācijas, ko tagad nes radio un televīzija. Pirms 75 gadiem radio runa un mūzika ienāca arī Latvijā. Sākumā tā bija skaļa baumās un reklāmā, bet pavisam klusi skanējatelefonu austiņās. Pēc desmit gadiem radio skaņas jau pildīja visu telpu. 1925. gada 24. janvārī Jaunākās Ziņas rakstīja: — Aparātus, kas pilnīgi pietiek Latvijas pārdzirdēšanai, izīrēs ikvienam pilsonim, bet lielākos aparātus — tā dēvētās Eiropas ausis — izdos ar izvēli. Jo nav taču labi, ka ikvienam būtu iespējams noklausīties Maskavas vai Ļeņingradas runās. Šis iedomātais tālaika telefona abonēšanai līdzīgais radio īrēšanas veids netika realizēts. Dažus mēnešus pirms tam (1924. gada oktobrī) Rīgā izgatavoja pirmo detektoruztvērēju vietējai stacijai. Šādas stacijas Latvijā gan vēl nebija, bet ārzemes pirmais šis uztvērējs reti kad spēja saklausīt. Tāpēc Pasta telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcas (PTVGD) tā paša gada decembrī uzkonstruēja pirmo lampuuztvērēju ar vienu lampu un pirmo eksemplāru uzdāvināja Valsts prezidentam 1924. gada Ziemassvētkos. Ar to vakaros varēja dzirdēt tuvākās ārzemju stacijas. Naudu Latvijas radiofonam piešķīra 1924. gada 28. martā, bet atklāšana vispirms bija paredzēta 1925. gada aprīlī, pēc tam — septembrī. 1925. gada 1. novembrī radiofonu beidzot arī atklāja. 1925. gada janvārī gan žurnālists, gan PTVGD vadība cerēja: — Pārdošanā radioaparātus laidīs martā, kad, cerams, būs pilnīgi iespējams apmierināt visus pieprasījumus, kas sevišķi dzīvi nāk no laucinieku puses. Radioaparātus pa īstam sāka tirgot tikai pašās 1925. gada beigās, bet laukos arī pēc 15 gadiem radio bija sastopams divreiz retāk nekā pilsētās. 1925. gada janvārī Pasta telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcāsir gatavi jau daži desmiti aparātu, bet janvāra beigās būs 500. Šogad darbnīcām uzdots laist apgrozībā pavisam 4000. Tie desmiti jau bija gatavi, tie simti nāca pēc pusgada, bet tūkstoši — gadu vēlāk. Tajā laikā radiouztvērējus montēja tikai pāris dienu mēnesī, jo Rīgas raidstacija vēl neraidīja. Ar lampu aparātu jau tad varēja kaut ko dzirdēt svešās valodās, bet ar detektora aparātu — ļoti, ļoti reti, un tam bija jāgaida Latvijas radiofona dzimšana. Avīzes reportieris rakstīja: — Aparāts, ar kuru var pārdzirdēt visu Latviju, maksā tikai 40 Ls, bet visu Eiropu — iespējams ar aparātu 150 Ls vērtībā. Latvijas radioaparāti nav akls patapinājums no ārzemēm. Tos sakombinējuši mūsu pašu tehniķi. Un bez pārspīlējuma var teikt, ka tas viņiem teicami izdevies. Gan detektora aparātā D, gan lampu aparātā L lietoja shēmu ar grozāmām spolēm, ideja bija aizņemta no norvēģiem. Tās priekšrocība bija lētums, un tajā nevajadzēja smalkmehānikas detaļu — maiņkondensatoru. Radiofona staciju atklās deviņus mēnešus vēlāk, tomēr Latvijas radioražošanas aizsākums vieš optimismu: — Pēc fabrikas apskatīšanas paliek iespaids, ka mēs ātriem soļiem tuvojamies laikam, kad katrā dzīvoklī Latvijas pilsētās un katrā lauku sētā arī būs radio. Pilsētās šī cerība piepildījās pēc gadiem piecpadsmit, laukos — pēc četrdesmit. Tā ka cerības, ka tuvā nākotnē mēs radio ziņā sevi spēsim nostādīt līdzās Amerikai, kur gandrīz katrā mājā ir šīs brīnišķīgās ausis, tik ātri nepiepildījās. Tad jau ausis arī vairs nebija ausis, bet gan skaļais runātājs.
   

Citātus no Nikolaja Šiliņa reportāžas par Rīgas radiomeistariem (PTVGD) izvēlējās un komentēja Jānis Jansons
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001