Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Personāla stratēģija ar pozitīvu intonāciju

   

Autors

 

Strādāt Lattelekom komandā allaž bijis un joprojām ir prestiži. Tomēr laiki mainās un uzņēmuma personāls tiem līdzi. 1994. gadā uzņēmumā strādāja vairāk nekā 7300 darbinieku, bet šobrīd - tikai 3800. Galvenais iemesls - tīkla modernizācija un, īpaši pēdējā laikā, arī biznesa virzienu maiņa. Lattelekom direktoru padome apstiprinājusi uzņēmuma korporatīvo stratēģiju 2005.-2007. gadam. Nākotnes vīzija ir iezīmēta, atliek vien izvēlēties ceļu tās sasniegšanai. Protams, arī personāla vadības stratēģiju. Par pirmajiem veiksmīgajiem jaunā ceļa meklējumiem SP stāsta Lattelekom Personāla daļas direktors Aivars KALNIŅŠ.

 

Motivācija - laba alga, lieliska karjera

Lattelekom personāla stratēģijai vienmēr bijusi pozitīva intonācija. Cilvēki, kuri strādā uzņēmumā, allaž sajutuši, ka par viņiem rūpējas, atbalsta, stimulē, ļauj justies droši gan veselības problēmu gadījumos, gan, tuvojoties pensijas vecumam (par to rūpējas a/s Pirmais slēgtais pensiju fonds, kuru dibinājis Lattelekom). Liela daļa darbinieku, to skaitā arī montieri, papildinājuši profesionālo izglītību augsta līmeņa mācību kursos gan ārpus Latvijas, gan Bulduru mācību centrā. Kurš uzņēmums gan nevēlētos tādus darbiniekus! Bet ko par to visu domā viņi paši?

Uzņēmums jau trešo gadu pēta darbinieku motivāciju. Kā stāsta Aivars Kalniņš,  visiem darbiniekiem tiek nosūtītas anketas, kur viņi var pavisam brīvi, bez bažām par jelkādām represijām (anketas ir anonīmas, un to izpēti veic neatkarīga firma) paust savu viedokli par to, kas viņus uzņēmumā apmierina un kas - ne. Parasti darbiniekus neapmierina alga, pērn pirmo reizi bijušas pretenzijas arī par darba organizāciju. Toties apmierina dažādi labumi (veselības aprūpe, pensiju fonds).

Paradoksāli, ka anketās minētie motivējošie faktori rāda gluži pretēju ainu. Pirmajā vietā atkal ir alga (šoreiz - pozitīvā nozīmē), otrajā - karjeras iespējas. Uzņēmumā ir pietiekami daudz piemēru, kad jauns, enerģisks cilvēks veiksmīgi startē vienā nodaļā, izvirzās un viņam piedāvā iespēju pakāpties augstāk kādā citā nodaļā, līdz kādu dienu viņš jau kļuvis par kādas struktūrvienības direktoru! Nereti tas notiek pat divu triju gadu laikā. Zīmīgi, ka uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ar katru gadu samazinās, tāpēc tie motivējošie faktori, kas agrāk bija spilgti izteikti (pensiju fonds), tagad vairs nav tik aktuāli, bet parādās citi.

No vienas puses, notiek nemitīga reorganizācija, no otras puses, tas liek cilvēkiem būt aktīviem, informētiem, enerģiskiem, ausīties ar abām ausīm. Vienā struktūrā darbinieku skaits samazinās, bet, pārejot uz kādu citu, rodas jaunas karjeras iespējas - apgūt aizvien plašāku kompetences lauku. Lattelekom karjeras laikā darbinieki reizēm nomaina pat 5-7 struktūrvienības.

 

Rēķināmies ar darba tirgu

A. Kalniņš: - Darba tirgus pētījums notiek reizi gadā, precīzi izmērām, kādas pozīcijas ieņem mūsu finansisti, inženieri, montieri. Tie nav kopējie rādītāji darba tirgū, bet salīdzinājumam esam izvēlējušies uzņēmumus, kuriem ir līdzīga struktūra, kas darbojas Rīgā un reģionos utt. Cenšamies trāpīt precīzi desmitniekā, arī attiecībā uz darba algu, lai nemaksātu savējiem ne par maz, ne arī par daudz. Protams, ja ir tādi speciālisti, ko mēs noteikti gribam noturēt, maksājam mazliet vairāk nekā citi.  

Pirms gadiem trim sākām pētīt iemeslus, kāpēc cilvēki paši iet prom no Lattelekom. Tipisks iegansts ir karjera, - šoreiz ar negatīvu zīmi. Kas īsti notiek? Jaunais, perspektīvais darbinieks kāpj, kāpj pa karjeras kāpnēm, bet pēkšņi - baukš! - atsitas ar galvu pret griestiem. Vairs nav kur kāpt! Vai arī - nākamo pakāpienu jau ilgus gadus ieņem kāds pieredzējis, visnotaļ cienījams darbinieks, kurš negrasās atdot savas pozīcijas jaunajam censonim. Galu galā jaunais pāriet darbā uz citu uzņēmumu, kur viņam piedāvā ... direktora vietu.

 

Aprūpētie darba uzteikumi

Šķiet, jēdziens aprūpētie darba uzteikumi (ADU) Latvijā tikpat kā nav dzirdēts. To apstiprina arī Aivars Kalniņš, piebilstot, ka Lattelekom ir pirmais un, iespējams, joprojām arī vienīgais uzņēmums, kurš saviem darbiniekiem ko tādu piedāvā. Kā gan izpaužas šī aprūpe? Tā attiecas galvenokārt uz tiem darbiniekiem, kas uzņēmumam ziedojuši lielāko daļu darba mūža un kuriem nekad nav bijusi saskare ar darba tirgu. Tāpēc uzņēmums, šķiroties no viņiem, vēlas palīdzēt psiholoģiski sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, iegūt jaunas zināšanas par darba tirgu, lai viņi justos drošāk.

ADU uzņēmums Komin SIA, ar kuru sadarbojas Lattelekom, paskaidro darbiniekiem, kā pasniegt sevi jaunajam darba devējam, kā pareizi uzrakstīt CV u. tml. Tā kā Komin darbības virziens ir darbinieku meklēšana uzņēmumiem, viņu rīcībā ir plaša datu bāze, un viņi piedāvā reālas darbavietas. Ik piektdienu Aivars Kalniņš saņem t. s. Rīgas vakanču albumu, no kura var piedāvāt vismaz 3–5 vakances katram Lattelekom īpašās aprūpes darbiniekam. Kad piemērots darbs atrasts, ADU firma bijušo Lattelekom darbinieku saved kopā ar potenciālo darba devēju. Tālākajos procesos viņi neiejaucas.

Pērn tādā veidā darbu veiksmīgi atraduši 14 Lattelekom darbinieki, kuri pieteicās pirmajā ADU grupā. Daži no tiem tagad strādā uzņēmumā Latvijas energoceltnieks (LEC), kas ir Lattelekom sadarbības partneris. Kā komentē Aivars Kalniņš, viņi ir ļoti apmierināti gan ar samaksu, gan ar darba apstākļiem.

 

Kompetence paplašinās

Lattelekom jau vairāk nekā trīs gadus notiek darbinieku kompetenču vērtēšana. Uzkrāta apjomīga informācija par to, kādas kompetences ir uzņēmuma darbiniekiem, arī montieri tiek vērtēti jau trešo vai ceturto gadu. Kompetences var sagrupēt četros segmentos: tehniskās, uz klientu orientētais mārketings, iekšējā sadarbība starp struktūrām, darbs ar ārējiem klientiem. Lielākā daļa uzņēmuma darbinieku šobrīd strādā tehniskajā un iekšējā segmentā.

Jaunā Lattelekom korporatīvā stratēģija rāda, ka darba profils stipri mainās un tikai neliela tā daļa pārklājas. Darbības virziens, kas vērsts uz ārējiem klientiem (Korporatīvo klientu daļa, 118), sācis nopietni veidoties tikai pirms pāris gadiem, bet rezultātam jābūt pārliecinošam un jāvēršas plašumā, lai 2005.-2007. gadā varētu sasniegt stratēģiskos mērķus. Acīmredzot uzņēmums pēc pieciem gadiem būs uz pusi mazāks, nekā tas bija pērn. Lielais uzņēmuma ābols tiek ēsts no visām pusēm - daļu nokož  ārpakalpojumi, daļa darbinieku tiek pārkvalificēti, daļa - atstāj uzņēmumu, jo diemžēl ne visi atbilst šim nākotnes profilam. Jā, šis pārejas periods noteikti daudziem ir visai sāpīgs un skarbs, bet mērķis ir nosprausts un tas jāsasniedz. Tiesa, ceļi var mainīties, bet virziens jānotur. 

 

Ārpakalpojumi

Pērn uzņēmums pirmo reizi definēja, kas ir tā pamatbizness un kas - atbalsta bizness. Tas nepieciešams, lai pakāpeniski varētu pārstrukturizēt uzņēmumu, atdalot atbalsta biznesu (piemēram, nekustamie īpašumi, mācību centrs, sagāde, transports u. c.) no pamatbiznesa. Līdz ar to uzņēmums kļūtu kustīgāks, elastīgāks, tas vairs nebūtu kā liels kuģis, kuru grūti pagriezt, un tam būtu lielākas manevrēšanas spējas.

Ir vairāki ceļi, kā šo mērķi īstenot. Piemēram, Lietuvos Telekomas dibina meitas uzņēmumus. Tie ir mazi, elastīgi, katrs darbojas savā tirgus nišā. Lattelekom gadījumā tas nav iespējams, jo akcionāri joprojām nav nonākuši pie mierizlīguma. Tomēr paliek citi risinājumi. Ja direktoru padome nolemj, ka uzņēmuma iekšpusē kāds atbalsta biznesa virziens vairs nav vajadzīgs, var izsludināt konkursu - lai piesakās pretendenti. Iespējams arī vienoties, ka jaunās firmas dibinātāji pārņem daļu Lattelekom speciālistu.

Ar pavisam jaunu iniciatīvu nesen nāca Lattelekom mācību centra darbinieki, piedāvājot izveidot divus pilnīgi jaunus neatkarīgus uzņēmumus (SIA Spring Valley un SIA Komunikāciju grupa) uz bijušā Bulduru mācību centra bāzes. Šis ierosinājums tika atzinīgi novērtēts, un nu jau jaunie īpašnieki ir paši mācību centra darbinieki. Kursu pamattematika ir saglabāta, noteikti nāks klāt jauni virzieni. Ir pamats cerībai, ka arī klientu uzticība nemazināsies, jo mācību centra darbinieki jau pierādījuši savu augsto kvalifikāciju un profesionalitāti. Mācību centram allaž bijusi īpaša nozīme Lattelekom darbinieku apmācībā, bet pirms gadiem trim tur zinības sākuši apgūt arī ārējie klienti. Iespējams, tieši tas, ka šāda profesionāla apmācība vajadzīga visiem, ne tikai savējiem, bija viens no galvenajiem jauno uzņēmumu izveides stimuliem.

Aivars Kalniņš neslēpj, ka šāds risinājums ir ekonomiski izdevīgs arī Lattelekom. Vairs nav nekādu tiešo izmaksu - par ēku uzturēšanu, īri u. tml. Ietaupās arī personāla izmaksas - 25 darbinieku vietā palikuši tikai divi, kas atbild par mācību resursu vadību paša Lattelekom vajadzībām, visu koordinē, slēdz līgumus.

Pakāpeniski uzticot atbalsta biznesu citiem uzņēmumiem, Lattelekom varēs pievērst vēl vairāk uzmanības pakalpojumu kvalitātei. Koncentrējoties tikai uz pamatbiznesu un maksimāli samazinot visas ar to nesaistītās izmaksas, būs iespēja pazemināt arī uzņēmuma pakalpojumu pašizmaksu, lai varētu sekmīgāk konkurēt tirgū.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001