Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Par nākotnes radio domājot

   

Latvijas Radio šoruden paliks 75 gadi. Kāds radio bija un būs? No 12. līdz 14. aprīlim Madridē pulcējās Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju savienības (EBU) sestā Radio asambleja. Laiks Spānijā gadījās vējains un lietains. Taču ne jau kaprīzās dienvidzemes untumu dēļ 49 dalībvalstu delegāti pildīja Occidental Miguel Angel konferenču zāli, neievērodami pusdienas pārtraukumus; drīzāk gan tādēļ, ka referātu tematika bija plaša un interesanta.

Mūsdienu radio ir visur

Šajā, EBU 50gadu jubilejas gadā, radio no jauna meklē savu vietu sazēlušajā multimediju biezoknī. EBU dalībvalstu raidorganizācijas rīko izstādes un atvērto durvju dienas. Arī Madrides centrā jau tagad atvērta radio 75 gadu jubilejai veltīta jautra izstāde, kurā uzskatāmi demonstrētas radio priekšrocības: radio ir visur, tas spīd kā saule vai līst kā lietus, taču tas neierobežo kustības brīvību, nesaista pie krēsla. Ieejot izstādē, vispirms nonākat butaforiska radioaparāta iekšpusē, tad dodaties cauri dušai, guļamistabai, dzīvojamām telpām un darbistabām, visur sajūtot radio klātbūtni. Protams, mūsdienu radio vairs nav un nedrīkst būt tikai skaņa vien. Eiropas automaģistrālēs jau sen darbojas RDS, radioprogrammas ar noskaņošanas datiem, ziņām par gaidāmajiem laika un satiksmes apstākļiem izvēlētajā maršrutā. Tagad radio sarod ar tekstu un kustīgu attēlu interneta tīklā. Pašlaik radio pārsvarā klausāmies vidējos viļņos un FM, bet tuvākā nākotne noteikti nesīs pārmaiņas. Jau kopš 1994. gada turīgākie EBU dalībnieki izmēģina un aktīvi propagandē raidījumus digitālos kodos saskaņā ar Eureka 147 protokolu, jauno metodi apzīmējot ar DAB. Eureka protokols nosaka virkni tehnisku parametru signāla kodēšanā, modulācijā, aizsardzībā pret traucējumiem, taču ir tikai viens no tūkstoš veidiem signāla izplatīšanai binārā formā. Frekvences ir piešķirtas, DAB raidījumi sākti visā Eiropā, arī tepat Igaunijā. Diemžēl centieni pēc augstas kvalitātes šoreiz, šķiet, pārmērīgi sadārdzinājuši visu projektu: prognozes par DAB ātru izplatīšanos pagaidām nav attaisnojušās, jo vēl nav sākusies uztvērēju masveida ražošana. Šīs problēmas risinājumus forsēs īpaša DAB konference, kas notiks 19. maijā Stokholmā.

Cerības un īstenība

Kāds gan būs nākotnes radio? Mēs neesam gaišreģi, tāpēc, veidojotprognozes, balstāmies uz pagātnes faktiem. Radio jeb telegrāfs bez vadiem top 1896. gadā. 19. gadsimta beigās pasaule cer, ka Markoni izgudrotais sakaru līdzeklis būs tas, kas, uzrunājot tautas esperanto valodā, beidzot atnesīs tām savstarpēju saprašanosun mieru. Taču notiek citādi. Jau 1903. gadā franču armijas inženieriem ienāk prātā, ka radio var izmantot militāros nolūkos. Vispirms to izmēģina karadarbības koordinācijā Marokā, vēlāk — I pasaules kara laikā sarunu noklausīšanai izmanto antenas Eifeļatornī. 1928. gadā 40 miljonus amerikāņu uzrunā prezidenta kandidāts Hūvers. 1930. gadā radiostacijas ASV gūst 60 miljonus dolāru peļņu no reklāmas. 1938. gadā radio ne pa jokam sabaida 40 miljonus amerikāņu, kas notur Velsa Pasauļu kara dramatizējumu par patiesām ziņām. Tas ir radiopropagandas sākums. Mūsdienās radio sociālā funkcija ir vissvarīgākā. Sabiedriskā radio uzdevums ir sniegt politiski neitrālu informāciju, kalpot visai sabiedrībai, runājot par visām problēmām. Brīdināt par briesmām: par dabas untumiem, satiksmes sastrēgumiem, epidēmijām. Radio izglīto, kopj kultūru, veido gaumi. Brīvajā laikā radio ļauj aizmirsties, sapņot, tas ir kļuvis par narkotiku. Mēs aizmirstam to izslēgt.

Doktora Kohlana prognozes

Informācijas tehnoloģiju doktors Kriss Kohlans no Īrijas datorfirmas Compaq prognozē, kāds būs radio potenciāls informācijas sabiedrībā 21. gadsimtā: Līdz šim civilizācijas progresu ir nesuši lauksaimniecības un rūpniecības attīstības viļņi, tagad to virza digitālās tehnikas attīstība. Mikroelektronikas elementu ātrums un darbaspējas dubultojas ik 18 mēnešus, cenai paliekot nemainīgai. Ja radio salīdzinātu ar spēli, tad tas būtu tā, it kā līdzšinējie noteikumi vairs nederētu, bet jauni vēl nebūtu uzrakstīti. Tehnika un tehnoloģija it kā atkausē, atkailina daudzu nozaru struktūras, pakļaujot tās dažādām iedarbībām, liekot mainīties. Pārmaiņas iespaido katru nozari, piespiežot no jauna definēt biznesa iespējas, mainot konkurences mehānismu, piedāvājot jaunas iespējas, kas labvēlīgi iespaido konkurences cīņu, radot jaunus tirgus. Katrs bizness visos aspektos (tirgū, ekonomikā, klientūrā, kontraktos) kļūst globāls. Informācijas tehnoloģiju iespaidā katrā nozarē monologs kļūst par dialogu, diverģence — par konverģenci (radio saplūst ar citām tehnoloģijām — ģeopozicionēšanas sistēmu GPS, pasaules mobilo telekomunikāciju tīklu GSM). Preces vai pakalpojuma intelektuālā virsvērtība turpina augt. Mārketinga instrumenti attīstās no reklāmas plakāta ar mazu informācijas daudzumu un neesošu dialogu ar pircēju līdz hibrīdradio internetā ar augstu informācijas īpatsvaru un augsti organizētu dialogu ar patērētāju. Vērojama tādu radio industrijai radniecīgu nozaru kā izdevējdarbība, datortehnika, TV/kino/video tuvināšanās, savstarpēja pārklāšanās. Tāpat arī radio tuvinās, pārklājas un saplūst ar skaitļošanas tehniku un internetu, radot tādas jaunas nozares kā interneta radio, digitālo radio un hibrīdradio. Ir augušas arī informācijas pārvades iespējas. Izplatīšanās vidi, radio ēteru papildina satelītu, kabeļu, optisko šķiedru pārvades kanāli, internets pa vadiem un ēterā. Vienvirziena informācijas plūsmu aizstāj dialogs. Radio kļūst arvien elastīgāks: tas piedāvā jebkuram jebkurā vietā un laikā informāciju par jebko. Interaktivitāte radioklausītājam ļauj pārtapt radiolietotājā: viņam rodas iespēja salīdzināt, izvēlēties, pētīt, sacensties, vadīt, pielāgot savām vajadzībām un pat nopelnīt. Internetā radio pavada jaunas iespējas: virtuālas lappuses vizuālā dimensijā, kurās iegūstama gan vispārēja informācija, piemēram, kalendārais laiks, klimatiskais laiks, uztvērēja ģeogrāfiskās koordinātes, gan izvēlētās radiostacijas piedāvātie pakalpojumi: jaunākās ziņas, radioraidījumu programmas, populārāko raidījumu vadītāju mājas lapas, kā arī dziesmu vārdi, mākslinieku biogrāfijas un attēli. Animācija un video piesaista uzmanību, reklāmas plūsma iespējama vienlaikus ar programmas pārraidi. Ir iespējama programmu konfigurācija, piedāvājot izvēli pēc formāta vai pēc individuāla pasūtījuma (kā tas šobrīd notiek mājas lapā mp3), izmantojot elastīgus klasifikatorus. Raidīšana vairs nav vārdu kaisīšana vējā (broadcasting), bet konkrētu klientu grupu uzrunāšana un piesaiste. Jaunu auditoriju iekarošana notiek arvien dinamiskāk: analogais radio 38 gados sasniedza 50 miljonu klausītāju, televīzijai vajadzēja tikai 13 gadu, lai sasniegtu to pašu skatītāju daudzumu, interneta lietotāju skaits piecos gados sasniedzis 100 miljonus, un var iztēloties, cik ātri augs digitālā radio abonentu daudzums.

Izgudrosim radio no jauna

Somijas radio pārstāvis Gregorijs Lovs aicināja revidēt dogmas un stereotipus, kas nereti ierobežo mūsu spriedumus par sabiedrisko radio. Lovs aicināja izgudrot radio no jauna, retoriski jautādams, ko gan tik īpašu var piedāvāt sabiedriskais radio, ko citi mediji nespēj. Vai tiešām tās ir kvalitatīvas ziņas vai laba mūzika? Vai tiešām izklaides funkcijas atstājamas vienīgi brīvā tirgus mediju pārziņā? Kāda ir sabiedriskā radio misija, uzdevums un identitāte? Nenoliedzami, radio priekšrocības ir tās, ka radio spēj būt labs partneris (tas neuzstāj, lai tam velta nedalītu uzmanību) un sniedz informāciju tieši tagad (negaidot vakara ziņas TV). Radio ir skola no šūpuļa līdz kapam, un, ja kādam šķiet, ka izglītība dārgi maksā, Lova kungs iesaka painteresēties, cik izmaksā nezināšana. Gregorijs Lovs aicināja izraudzīties optimālo stratēģisko līdzsvaru starp labām radio tradīcijām un konkurētspējīgu attīstību nākotnē. Saistoša bija reklāmas aģentūras Lambie-Nairn ekscentriskā īpašnieka uzstāšanās, kas bija veltītafirmas tēla izkopšanas filozofijai. Lambijs-Nērns sāka ar vienkāršu piemēru par motocikliem. Reiz, pirms 50 gadiem, motociklus ražoja gandrīz vienīgi Anglijā un reklāma tiem nebija nepieciešama, jo neviens nešaubījās par to kvalitāti. Tad šajā nozarē sāka darboties japāņi, kas saprata, ka motocikla tirgus vērtību veido ne tikai pats skarbais divriteņu braucamrīks, bet arī tā labā slava. Kas pieņem stratēģiskus lēmumus, veidojot firmas zīmes un šķirņu nosaukumus? Tie nav mākslinieki un reklāmas menedžeri, bet gan kompānijas vadība: izpilddirektors, mārketinga direktors, atbildīgais par radošiem risinājumiem. Firmas simbolikai jāpauž firmas identitāte, un tai jāvēršas pie noteiktas mērķa grupas sabiedrībā. Firmas zīmju un preču nosaukumu izveide BBC radiodevusi ap 15 procentu auditorijas pieauguma. Lambijs-Nērns uzskata par neefektīviem tādus reklāmas paņēmienus kā suvenīru apdrukāšana, un kritizē visu sarežģīto. Bija interesanti ieklausīties arī Lielbritānijas radio uzraudzības organizācijas referenta Tonija Stollera sacītajā par politiķu trafareto attieksmi pret radio (runājot par raidījumiem, domā tikai par TV) un uzsvēra nepieciešamību labāk lobēt šo informācijas līdzekli, uzsverot tā priekšrocības. Stollers atgādināja, ka galvenās radio priekšrocības ir tās, ka radio ir visur, tas der jebkurai tehniskai platformai (piemēram, WAP), tas ir dabisks kompanjons internetam, jo kā labs navigators var palīdzēt orientēties tajā, var sadarboties ar internetu arī aptaujās un balsošanā. Taču, lai radio varētu izdzīvot, tam ir jāpiedzimst no jauna. Un tad tieši radio būs tas tradicionālais medijs, kas ievadīs 21. gadsimtu. Runājot Raiņa Spīdolas vārdiem, radio pārmainās un pastāv, un lepojas ar to. Latviju konferencē pārstāvēja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kā arī šā raksta autors Aivars Ginters, Radio starptautisko sakaru daļas vadītājs.
   

Aivars GINTERS

VBS Latvijas Radio
Doma laukumā 8, Rīgā, LV — 1505
Tālr. 7206721, fakss 7206722
http://www.radio.org.lv
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001