Par ko rakstīja žurnālā P.T.Dzīve pirms 72 gadiem

 

Radiofons un opera

Parīzē izcēlies skandāls starp valsts radiofona staciju un Grand operu. Radiofons bija apsolījis operu Maruf, bet pret to iebilda aktieru sindikāts un pateica: kas grib mūs dzirdēt, lai maksā! Aktieri baidījās, ka operas noraidīšana pa radio samazinās kases ienākumus. Konfliktā iejaucās prese, kura nostājās aktieru pusē, nosaucot radio abonentus par zagļiem, kuri nekā negrib maksāt. Radiofons nevarēja pierādīt, ka bailes nav pamatotas. Itālijā un citās valstīs, tieši otrādi, kases ienākumi palielinājās, jo daudzi pēc radiofona pārraidēm gāja uz operu, lai noskatītos uzvedumu.

P.T.Dzīve, 1931.g., Nr.9.

 

 

Abpusīgā televīzija

No Amerikas ziņo, ka pēc ilggadīgiem mēģinājumiem Bella laboratorijā beidzot izdevies atrisināt jautājumu par abpusīgo televīziju sarunās pa telefonu. Mēģinājumi izdevušies ļoti labi, un abas personas, no kurām viena atradusies Ņujorkā, otra – Vašingtonā, redzējušas viena otru tik skaidri, it kā abi runātāji atrastos blakus. Saruna notikusi tā sauktajā televīzijas kamerā. Bella laboratorija izdevusi brošūru, kā šo izgudrojumu var tehniski un praktiski izmantot, bet piebilst, ka televīziskas sarunas izmaksāšot ļoti dārgi un ka televīzijas apvienošana ar telefonu notikšot pēc pāris gadiem.

P.T. Dzīve, 1931.g., Nr.8.

 

 

Vēstule Dievam

Vēstules Dievam raksta bieži. Raksta muļķi, kuriem nav nekādas jēgas par to, kā darbojas pasts, un kuri, piemēram, tic, ka vēstules vai zābakus var nosūtīt pa telegrāfu un sūtījums tad skrien pa vadiem. Pasts, protams, tādas vēstules nosūta atpakaļ, ja norādīta sūtītāja adrese. Bet kuriozs gadījums nupat noticis Rumānijā, kur Dieva lomu gribējuši uzņemties paši pasta darbinieki. Kāds Valahijas zemnieks Ivans Ktraks nonācis maksāšanas grūtībās. Tuvojās diena, kad bija jānomaksā 6000 lejas par vekseli. Ktraks ilgi lauzījis galvu, līdz beidzot nolēmis pieturēties pie mācītāja padoma - visgrūtākos brīžos griezties pie Dieva. Domāts – darīts. Ar rakstīšanu gan gājis grūti, rakstījis visu nakti, līdz garais vēstījums Dievam bijis gatavs. Uz aploksnes uzrakstījis Augsti godātam Kungam Dievam debesīs, uzlīmējis pastmarku un iemetis to pastkastītē.

Vēstule gājusi parasto ceļu. Uz aploksnes uzspiests zīmogs: nenosūtīta adresāta adreses neuzrādīšanas dēļ. Tā kā nebija arī sūtītāja adreses, vēstuli nosūtīja uz centrālo pastu Bukarestē. Tur ierēdņi vēstuli atvēruši un izlasījuši, bet vēstules saturs ierēdņus tā aizkustinājis, ka tie nolēmuši savā starpā ziedot par labu Ktrakam tik, cik katrs var. Pavisam saziedotas 3000 lejas. Naudu nosūtījuši ar pasta pārvedumu.

Kad pastnieks atnesis naudu, Ktraks par Dieva dāvanu, saprotams, bijis ļoti priecīgs. Tomēr 3000 lejas nav 6000 un ar tām izpirkt vekseli nevar. Tad Ktraks sadūšojies rakstīt Dievam otru vēstuli, pateicības vēstules veidā: - Augstais Dievs, pateicos Tev par to, ko Tu manā labā esi darījis. Bet, ja Tu otrreiz iegribētu palīdzēt cilvēkam, tad nesūti savas dāvanas pa pastu, jo pasta ierēdņi izzaguši pusi no Tava sūtījuma.

Vēstule gājusi ierasto ceļu un atkal nonāca Bukarestes ierēdņu rokās. Par zagļiem nosauktie pasta ierēdņi otrreiz Ktrakam vairs neko neziedoja.

P.T.Dzīve, 1931., Nr.5.

 

 

Radiopilsēta

Rokfellers juniors nolēmis Ņujorkā uzbūvēt radiopilsētu. Tas bijis viņa sens sapnis, kurš tagad sāk piepildīties. Viņš uz 5. un 6. Avēnijas nopircis daudzus kvartālus zemes, kur vecos namus nojauks un to vietā uzcels 65 stāvu debesskrāpi. Tajā izvietosies Amerikas radiokorporācija. No šī nama pa visu Ameriku plūdīs radioviļņi ar informāciju un mūziku. Debesskrāpī būs savs teātris, opera, operete, darba birža radiofona darbiniekiem, radiopreses redakcijas un visu firmu galvenās valdes, kas šā vai tā saistītas ar radiorūpniecību.

P.T. Dzīve, 1931., Nr.5.

 

Dzīvā vēstule Anglijas pastā

Šīgada Anglijas pasta grāmatā starp citiem ziņojumiem atrodams aizrādījums, ka Anglijas pasts pieņem nosūtīšanai arī dzīvas radības. Daily Herald nodomājusi pārbaudīt šo ziņu un nolēmusi nosūtīt no redakcijas vienu savu darbinieku uz viņa mājām. Reportierim piesprauda pie krūtīm adresi un otra reportiera pavadībā nosūtīja uz pastu.

- Es vēlos pa pastu nosūtīt šo džentlmeni, - griezās pie pasta ierēdņa dzīvās vēstules pavadonis. - Griežaties pie ekspresvēstuļu lodziņa, - sausi atbildēja ierēdnis. Viņam dīvainā vēstule nebūt neizlikās par brīnumu. Pie norādītā lodziņa pret vēstuli izturējās tikpat vienaldzīgi un sausi noprasīja adresi. Kad adrese bija pierakstīta, ierēdnis uzsauca:

- Džim, pieņem sūtījumu. 6 pensi…- turpināja viņš, kad pie kases parādījās sargs. Kad 6 pensi bija samaksāti, dzīvo vēstuli aizveda uz šķirotavu. Pēc dažām minūtēm Džims uzaicināja sūtījumam sekot viņam uz  norādīto adresi. Izejot uz ielas, viņi gandrīz nokļuva zem automobiļa.

- Kas būtu, ja es kā vēstule nokļūtu zem auto un mani nosistu? - vaicāja reportieris. Džims tikai pasmējās, jo viņš nezināja, kas tad būtu.

- Vai varu piezvanīt? – vaicāja  vēstule. - Džims neatļāva – vēstules pa telefonu nerunā. Pēc dažām minūtēm vēstule bija nogādāta mājās un reportiera dēkas izbeidzās.

P.T. Dzīve, 1931., Nr.2.

Apkopoja Jāzeps LĪDUMS