Svarīgāko notikumu hronoloģija
SENIE NOTIKUMI 1 2003
Pirms
175 gadiem, 1878. gada 21. februārī,
Ņūheivenā (ASV) iespiests pasaulē pirmais telefona abonentu
saraksts. Tā uzbūves princips ir saglabājies līdz
mūsdienām vispirms valdības un valsts iestāžu
tālruņu numuri, tad alfabēta secībā privāto
klientu tālruņi. Nav izdevies noskaidrot pirmā Rīgas
abonenta saraksta izdošanas gadu.
Pirms
165 gadiem, 1838. gada 24. janvārī,
gleznotājs Samuels Morze un viņa palīgs Alfrēds Vails
demonstrēja tā saukto Morzes ābeci, punktiņu un svītriņu
kombinācijas burtu un ciparu pārraidei ar Morzes telegrāfa
aparātu. Visbiežāk pārraidāmie burti tika
pārraidīti ar vienu punktiņu vai svītriņu (vai to
kombinācijām), bet retāk sastopamie - ar daudziem
punktiņiem un svītriņām. Piemēram, burts e viens punktiņš, burts a punktiņš un
svītriņa, burts z svītriņa, svītriņa,
punktiņš, punktiņš. Mūsdienās Morzes ābeci lieto radiotelegrāfā.
Pirms
125 gadiem, 1878. gada 25. janvārī,
Ņūheivenā (Konektikutas štats ASV) nodota
ekspluatācijā pirmā telefona centrāle pasaulē. Bija
uzstādīti ungāra Tivadara Puškaša izgudrotie
komutatori (tehniskajā literatūrā tiek saukti par Hilelanda
komutatoriem), par kuriem ļoti atzinīgi izteicās T. Edisons. Viņš
uzdāvāja Puškaša ģimenei savu portretu ar uzrakstu
otrā pusē: Puškašs
bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš deva ideju izveidot telefona
centrāli. Šis portrets glabājas Ungārijas Sakaru
muzejā. Puškaša komutatoru uzlaboja inženieris Hilelands
(nav izdevies noskaidrot viņa vārdu).
Pirms
125 gadiem, 1878. gadā, dzimis Agners
Erlangs, dāņu zinātnieks, telefonijas resursu noslodzes teorijas
pamatlicējs. 1919. gadā publicējis rakstu par
varbūtības teorijas lietošanu starpcentrāļu sakaru
līniju un darba vietu skaita noteikšanai komutatoros. Miris 1929.
gada 3. februārī. Par godu zinātniekam telefonijas resursu
noslodzes mērvienība viena
aizņemtības stunda nosaukta viņa vārdā Erlangs.
Pirms
75 gadiem, 1928. gada 1. februārī,
sāka darboties automātiskā telefona centrāle 2000 abonentu
līniju pieslēgšanai Rīgā, K. Barona ielā 69
(ATC-I). Tā bija pirmā liela tilpuma centrāle, kuru izgatavoja
Pasta un telegrāfa departamenta Galvenās darbnīcas (1932.
gadā pārdēvētas par VEF), nopērkot no vācu firmas
Mix und Genest licenci. Turpmāk,
līdz 1940. gadam, Latvijā visas automātiskās telefona
centrāles izgatavoja un samontēja VEF speciālisti. ATC-I 1944.
gada 12. oktobrī nodedzināja vācu armijas sapieri.
Pirms
75 gadiem, 1928. gada 21. martā, pasta
sūtījumu apmaksai Latvijā sāka lietot pirmo
franķēšanas (zīmogošanas) aparātu.
Vācijā ražoto Francotip (tā
radās termins franķēšana)
ierīci uzstādīja Vispārējā
apdrošināšanas biedrībā pret nelaimes gadījumiem.
Aparāts ar sarkanu krāsu sūtījumam uzspieda
samaksātās pasta nodevas summu. Blakus tai varēja uzspiest
kalendāra zīmogu un īsu reklāmas tekstu. Apmaksas
gradāciju skaits bija ierobežots līdz piecām. 1939.
gadā Latvijā bija 37 aparāti, no tiem 34 Francotip. Apmaksas gradācija nebija ierobežota no 1
santīma līdz Ls 9,99 vai pat Ls 99,99. Ar elektrību
darbināmie aparāti stundā
varēja uzspiest 30004000 apmaksas nospiedumu.
Pirms
30 gadiem, 1973. gada 20. janvārī,
Rīgā nodota ekspluatācijā Siemens firmas raţotâ kvazielektoniskâ
centrâle ESK 3000 valdības
sakariem. Firma garantēja centrāles darbību ar kopējo
dīkstāvi ne lielāku par divām stundām 20 gados.
Centrāle slēgta 2002. gada 2. janvārī.
Pirms
10 gadiem, 1993. gada 1. februārī,
Latvija ieguva savu starptautisko tālsakaru kodu 371. Radās iespēja Latvijas telefona tīkla abonentiem
piezvanīt caur Stokholmas starptautisko centrāli, apejot Maskavu
(kods 7812). Daži Latvijas speciālisti kļūdaini uzskata, ka
Latvija ieguva savu starptautisko kodu ar brīdi, kad Rīgā tika
uzstādīts AXE sistēmas 1000 numuru iznesums no Stokholmas centrāles
(1992. gada 9. septembris). Tā nav patiesība, šiem Rīgas
abonentiem bija Zviedrijas kods un Stokholmas tīkla abonentu līniju
numerācija.
Pirms
10 gadiem, 1993. gada 8. martā,
sakarā ar izsludināto konkursu par telekomunikāciju tīkla
modernizāciju Latvijā ieradās konsultantfirmas PA Consulting Group un Eurostrategies speciālisti, lai
izpētītu ekonomisko situāciju un telekomunikāciju
stāvokli. Latvijas Zinātniskās pētniecības
institūtā, Vaļņu ielā 30, notika trīs dienu gara
konsultantfirmu un Latvijas speciālistu sanāksme.
Jāzeps LOČMELIS
Pirms
175 gadiem, 1878. gada 21. februārī,
Ņūheivenā (ASV) iespiests pasaulē pirmais telefona abonentu
saraksts. Tā uzbūves princips ir saglabājies līdz
mūsdienām vispirms valdības un valsts iestāžu
tālruņu numuri, tad alfabēta secībā privāto
klientu tālruņi. Nav izdevies noskaidrot pirmā Rīgas
abonenta saraksta izdošanas gadu.
Pirms
165 gadiem, 1838. gada 24. janvārī,
gleznotājs Samuels Morze un viņa palīgs Alfrēds Vails
demonstrēja tā saukto Morzes ābeci, punktiņu un svītriņu
kombinācijas burtu un ciparu pārraidei ar Morzes telegrāfa
aparātu. Visbiežāk pārraidāmie burti tika
pārraidīti ar vienu punktiņu vai svītriņu (vai to
kombinācijām), bet retāk sastopamie - ar daudziem
punktiņiem un svītriņām. Piemēram, burts e viens punktiņš, burts a punktiņš un
svītriņa, burts z svītriņa, svītriņa,
punktiņš, punktiņš. Mūsdienās Morzes ābeci lieto radiotelegrāfā.
Pirms
125 gadiem, 1878. gada 25. janvārī,
Ņūheivenā (Konektikutas štats ASV) nodota
ekspluatācijā pirmā telefona centrāle pasaulē. Bija
uzstādīti ungāra Tivadara Puškaša izgudrotie
komutatori (tehniskajā literatūrā tiek saukti par Hilelanda
komutatoriem), par kuriem ļoti atzinīgi izteicās T. Edisons. Viņš
uzdāvāja Puškaša ģimenei savu portretu ar uzrakstu
otrā pusē: Puškašs
bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš deva ideju izveidot telefona
centrāli. Šis portrets glabājas Ungārijas Sakaru
muzejā. Puškaša komutatoru uzlaboja inženieris Hilelands
(nav izdevies noskaidrot viņa vārdu).
Pirms
125 gadiem, 1878. gadā, dzimis Agners
Erlangs, dāņu zinātnieks, telefonijas resursu noslodzes teorijas
pamatlicējs. 1919. gadā publicējis rakstu par
varbūtības teorijas lietošanu starpcentrāļu sakaru
līniju un darba vietu skaita noteikšanai komutatoros. Miris 1929.
gada 3. februārī. Par godu zinātniekam telefonijas resursu
noslodzes mērvienība viena
aizņemtības stunda nosaukta viņa vārdā Erlangs.
Pirms
75 gadiem, 1928. gada 1. februārī,
sāka darboties automātiskā telefona centrāle 2000 abonentu
līniju pieslēgšanai Rīgā, K. Barona ielā 69
(ATC-I). Tā bija pirmā liela tilpuma centrāle, kuru izgatavoja
Pasta un telegrāfa departamenta Galvenās darbnīcas (1932.
gadā pārdēvētas par VEF), nopērkot no vācu firmas
Mix und Genest licenci. Turpmāk,
līdz 1940. gadam, Latvijā visas automātiskās telefona
centrāles izgatavoja un samontēja VEF speciālisti. ATC-I 1944.
gada 12. oktobrī nodedzināja vācu armijas sapieri.
Pirms
75 gadiem, 1928. gada 21. martā, pasta
sūtījumu apmaksai Latvijā sāka lietot pirmo
franķēšanas (zīmogošanas) aparātu.
Vācijā ražoto Francotip (tā
radās termins franķēšana)
ierīci uzstādīja Vispārējā
apdrošināšanas biedrībā pret nelaimes gadījumiem.
Aparāts ar sarkanu krāsu sūtījumam uzspieda
samaksātās pasta nodevas summu. Blakus tai varēja uzspiest
kalendāra zīmogu un īsu reklāmas tekstu. Apmaksas
gradāciju skaits bija ierobežots līdz piecām. 1939.
gadā Latvijā bija 37 aparāti, no tiem 34 Francotip. Apmaksas gradācija nebija ierobežota no 1
santīma līdz Ls 9,99 vai pat Ls 99,99. Ar elektrību
darbināmie aparāti stundā
varēja uzspiest 30004000 apmaksas nospiedumu.
Pirms
30 gadiem, 1973. gada 20. janvārī,
Rīgā nodota ekspluatācijā Siemens firmas raţotâ kvazielektoniskâ
centrâle ESK 3000 valdības
sakariem. Firma garantēja centrāles darbību ar kopējo
dīkstāvi ne lielāku par divām stundām 20 gados.
Centrāle slēgta 2002. gada 2. janvārī.
Pirms
10 gadiem, 1993. gada 1. februārī,
Latvija ieguva savu starptautisko tālsakaru kodu 371. Radās iespēja Latvijas telefona tīkla abonentiem
piezvanīt caur Stokholmas starptautisko centrāli, apejot Maskavu
(kods 7812). Daži Latvijas speciālisti kļūdaini uzskata, ka
Latvija ieguva savu starptautisko kodu ar brīdi, kad Rīgā tika
uzstādīts AXE sistēmas 1000 numuru iznesums no Stokholmas centrāles
(1992. gada 9. septembris). Tā nav patiesība, šiem Rīgas
abonentiem bija Zviedrijas kods un Stokholmas tīkla abonentu līniju
numerācija.
Pirms
10 gadiem, 1993. gada 8. martā,
sakarā ar izsludināto konkursu par telekomunikāciju tīkla
modernizāciju Latvijā ieradās konsultantfirmas PA Consulting Group un Eurostrategies speciālisti, lai
izpētītu ekonomisko situāciju un telekomunikāciju
stāvokli. Latvijas Zinātniskās pētniecības
institūtā, Vaļņu ielā 30, notika trīs dienu gara
konsultantfirmu un Latvijas speciālistu sanāksme.
Jāzeps LOČMELIS