Multiprotokolu tīklu konverģence

 

Tīklu konverģence nodrošinās ienākumus gan no tradicionālajiem, gan no perspektīvajiem pakalpojumiem, tādējādi maksimizējot peļņu un minimizējot risku.

 

 

Konverģence biznesa kontekstā

Nepieciešamība pēc darbības efektivitātes optimizācijas un jauniem ienākumu avotiem jau ilgi nodarbina operatoru prātus. Lai gan moderna pieeja raksturīgāka tirgus jaunpienācējiem, arī pieredzējušie pakalpojumu sniedzēji - pasta un telegrāfa administrācijas, vietējo un tranzīta telefonijas pakalpojumu sniedzēji - sāk novērtēt ienākumu optimizācijas iespējas. Daudzie dienesti, kuriem jāapkalpo dažādi specifiski tīkli un jānodrošina pakalpojumu integrēšana, rada darbaspēka un infrastruktūras dublēšanos. Konverģence sola mazināt šo aspektu negatīvo iespaidu, integrējot dažādus trafika veidus uz kopējas infrastruktūras bāzes un vienlaikus ļaujot ieviest jaunus pakalpojumus.

Pieredzējušo operatoru priekšrocība ir iekarotā tirgus pozīcija, ‑ noturīga klientu bāze ir ikviena biznesa plāna pamats. Ļoti svarīga ir pragmatiska pieeja tehnoloģijai, jo šie operatori parasti cenšas saistīt tīkla attīstību ar prognozējamiem ienākumiem.

Pieredzējušo operatoru investīciju galvenais dzinulis ir darbības izmaksu samazināšana, vienlaikus palielinot ieņēmumus. Neviena no pašreizējām tehnoloģijām negarantē nodrošinātus ieņēmumus no visa pakalpojumu spektra. Tāpēc jāizvēlas ne vien ienesīgi pakalpojumi, bet arī attiecīga tīklu tehnoloģija, kura spēj nodrošināt to ienesīgumu. Te nu ceļš uz pareizo investīciju lēmumu sazarojas: jāizvēlas, kādu pakalpojumu grupu ieņēmumus var apgūt nekavējoties un kura stratēģija garantē mazāko risku ceļā uz atlikušo pakalpojumu apgūšanu. Biznesa kontekstā tas nozīmē panākt pareizu līdzsvaru starp pašreizējām un nākotnes investīcijām tādās dominējošās tehnoloģijās kā IP, MPLS un ATM.

Pakalpojumu ieņēmumi jeb pieslēgt šo un pieslēgt to

Galveno operatoru ieņēmumu plūsmu pašreiz nodrošina lokālie/tālsakaru balss telefonijas, uzņēmumu privāto tīklu (WAN), datu pārraides (Frame Relay, X.25), IP piekļuves un IP virtuālo privāto tīklu (VPN) pakalpojumi. Tomēr proporcija starp vislielākajiem (telefonija) un vismazākajiem (IP VPN) pakalpojumu ieņēmumiem var atšķirties desmitkārt (sk. 1. un 2. zīm.). Gandrīz pretēja situācija vērojama, raugoties uz kopējo gadskārtējo ieņēmumu pieaugumu: IP piekļuves un VPN pakalpojumu ieņēmumi aug visstraujāk.

Šobrīd savienojumorientētus (telefonijas un uzņēmumu teritoriālo tīklu) pakalpojumus nodrošina TDM, FR un ATM komutatori, izmantojot visdažādākās piekļuves tehnoloģijas. Bezsavienojumorientētos interneta pakalpojumus parasti nodrošina maršrutētāji, lai gan pati fiziskās piekļuves tehnoloģija parasti ir savienojumorientēta.

Lai nu kā – arī konverģences laikmeta biznesa plānam jānodrošina tūlītēji ieņēmumi no pakalpojumiem. Pašreiz ienesīgākie datu pakalpojumi pamatojas uz savienojumorientētām tehnoloģijām, tāpēc tīkla attīstības plānam nekavējoties jāatbalsta šie pakalpojumi. Vienlaikus jāparedz atbalsts strauji augošajiem bezsavienojumorientētiem (piemēram, IP VPN) pakalpojumiem.

Balss pārraidei (sk. 1. zīm.) aizvien vairāk migrējot uz datu pārraides tīklu, jārod risinājumi signālu aiztures un fluktuācijas (jitter) problēmām. Paturot prātā, ka ieņēmumi no telefonijas daudzkārt pārsniedz datu pārraides ieņēmumus, kvalitātes gradācijas ieviešana tīklos (QoS) stabilizēs biznesa plānu.

Pieņemot jebkuru investīciju lēmumu, jāatceras, ka uz savienojumiem orientētie balss un datu pārraides pakalpojumi jāpiedāvā nekavējoties, bet jābūt arī migrācijas plānam uz pakāpenisku bezsavienojumu pakalpojumuieviešanu. Tātad kāds ir pareizais līdzsvars starp IP, MPLS un ATM tehnoloģijām konverģētos tīklos?

Pakalpojumu piegāde

Lai gan pēdējā desmitgadē IP izcīnījis dominējošo vietu uzņēmumu iekšējos (LAN) tīklos, nosacījumi IP izmantošanai teritoriālajos (WAN) tīklos ievērojami atšķiras. IP transportēšanai WAN izmanto privātās līnijas, kadru (FR) vai šūnu (CR) retranslēšanas metodes un IP VPN, vienlaikus respektējot pakalpojumu piegādātāju infrastruktūras izplatību un finansiālo saistību ar ienesīgajiem - uz IP nebalstītajiem - pakalpojumiem. Mēģināsim apkopot operatoru galvenās prasības. Tās ir mērogojamība, spēja rentabli piegādāt plašu pakalpojumu spektru, pēdējās jūdzes joslas platuma ierobeţojumi un jauno iekârtu sadarbība ar jau instalēto bâzi.

Caurlaides spēja

Konverģentam daudzpakalpojumu tīklam jānodrošina milzīgu informācijas apjomu transports. Pašreiz augstākais pieejamais agregācijas ātrums tīkla optiskajā daļā ir 10 Gbit/s. Nozarē plaši apspriež iespēju pāriet uz 40 Gbit/s, - daļēji tāpēc, ka 10 Gbit/s optisko komutācijas iekārtu pievilcīgās cenas stimulē to izplatību. Lielākie ražotāji jau piegādā IP, MPLS un ATM iekārtas ar 10 Gbit/s interfeisiem.

Vienota adresācija

Pašlaik lietotā atšķirīgā adresācijas kārtība 2. un 3. līmenim (ATM un IP) sarežģī darbu. Spēcīgs MPLS dzinējspēks ir iespēja abiem līmeņiem izmantot IP adresāciju. Patiešām, – MPLS spēja grupēt datu paketes, izmantojot marķierus, nodrošina nepieciešamo elastīgumu 3. līmeņa VPN tunelējumiem.

Trafika koncentrācija, nodrošinot QoS

Vienveidīgu  pakalpojumu ar vienādu kvalitāti (piemēram, telefona vai interneta pakalpojumi), tīkla dimensionēšanai var izmantot tradicionālās slodzes aprēķināšanas metodes. Tomēr tīklā, kuram jānodrošina visdažādākie pakalpojumi ar dažādu kvalitātes līmeni (QoS), nepieciešami daudz sarežģītāki slodzes vadīšanas paņēmieni. Vispilnīgākos slodzes vadības mehānismus mūsdienās nodrošina ATM, kas reālā laikā ļauj blīvēt slodzi visdažādākajiem pakalpojumu līmeņiem (CBR, VBR, ABR UBR  u. c. ATM nodrošina arī rezervēšanas iespējas, ja tas iespējams, nepārkāpjot pārraides kvalitātes līgumus (SLA).

Maršrutētāju tīklos slodzes vadība ir sarežģītāka. Tāpēc daudzi pakalpojumu piegādātāji ir spiesti savos tīklos nodrošināt ievērojamu virskapacitāti lai izpildītu pakalpojumu kvalitātes līgumos ietvertās saistības. Virskapacitātes projektēšana pirmajā brīdī šķiet ļoti vienkāršs risinājums, ja ņem vērā pastāvīgi sarūkošās pārraides infrastruktūras izmaksas. Tomēr ietekme uz ekspluatācijas un kapitālieguldījumu izmaksām ir ļoti jūtama, jo liekā kapacitāte skar ikvienu datu kanāla elementu, ne tikai pašu transporta tīklu.

Pieņemts uzskatīt, ka MPLS, aizvien attīstoties, sasniegs ATM nodrošinātās savienojuma kontroles un QoS uzraudzības iespējas. Taču kad MPLS iespējas būs pietiekoši nobriedušas plaša mēroga ieviešanai? Lai gan ikviens ir ieinteresēts veicināt ātru MPLS standartu izstrādi un ieviešanu, šīm aktivitātēm jābalstās uz consensus principa, kura panākšanu nav ieteicams mākslīgi steidzināt, ja gribam iegūt labus standartus.

Mijiedarbība optiskajā domēnā

Konverģence 2. un 3. OSI līmenī attiecas uz IP, MPLS un ATM. Lai gan tajos risināmās problēmas ievērojami atšķiras no 1. līmenī risināmajām, tās nevar aplūkot izolēti. Pieņemot lēmumus par tīklu konverģenci, jāņem vērā jaunākie 1. līmeņa optiskā UNI (User Network Interface) risinājumi, optisko slēdžu uzlabojumi un, visbeidzot, GMPLS (Generalized MPLS) parādīšanās,. Intelektuālais optiskais pamattīkls padara 2. un 3. līmeņa iekārtas par optisko slēdžu klientiem, kuri spēj dinamiski signalizēt par tiem nepieciešamo pārraides joslas platumu. Šīs ir patiešām svarīgas izmaiņas, paturot prātā plašo SDH/SONET tīklu  izplatību. GMPLS nodrošina optiskajiem slēdžiem un 2. un 3. līmeņa iekārtām vienotu kontroles līmeņa protokolu  informācijas apmaiņai par nepieciešamo joslas platumu.

Līdzsvars

Mūsdienu telekomunikāciju operatori darbina visdažādākos ATM un IP tīklus. Tomēr nav vienas kopējas tehnoloģijas, kura derētu visiem, jo konkrētais lēmums atkarīgs no katra operatora izvēlētās biznesa stratēģijas, infrastruktūras darba mūža, klientu bāzes. Šīs iespējas ietver:

·         būvēt jaunu IP/MPLS multiprotokolu un/vai ATM tīklu;

·         paplašināt pašreizējo ATM tīklu, pārveidojot to par IP/MPLS  atbalstošu multiprotokolu tīklu;

·         paplašināt pašreizējo IP tīklu, pārveidojot to par ATM  atbalstošu multiprotokolu tīklu;

·         ģenerēt jaunus pakalpojumu ieņēmumus, paplašinot pašreizējos ATM un IP tīklus ar multiprotokolu iespējām un nogaidīt, līdz MPLS tehnoloģija nobriedīs.

Neatkarīgi no tā, kuru tīklu (IP vai ATM) operators izvēlēsies par pamatu multiprotokolu konverģēta tīkla izveidei, visām jaunajām iekārtām jābūt pilnīgi savietojamām ar eksistējošo tīklu un tām jāģenerē ienākumi, lai attaisnotu šo iekārtu ieviešanu. Saplūstot robežai starp komutatoriem un maršrutētājiem, sagaidāms, ka pakalpojumu sniedzēju IP un ATM departamentos šo tehnoloģiju akcenti atšķirsies. Tāpēc būtu svarīgi izvērtēt, vai attiecīgo iekārtu ražotājs var nodrošināt iespēju gūt ienākumus no visiem pakalpojumu segmentiem.

Komutatoru piegādātāji ir pierādījuši, ka var nodrošināt QoS, un nu viņiem jāpierāda, ka tie savās iekārtās var uzturēt arī IP protokolus. Un pretēji – maršrutētāju ražotājiem, kuri pierādījuši IP tīklu iespējas, jāpierāda, ka, MPLS standartiem attīstoties, tie var piedāvāt stabilas QoS garantijas uz savām platformām.

Daţi pakalpojumu sniedzçji var turpinât uzturçt atseviđíus IP un ATM tīklus, lietojot GMPLS vienotai komutatoru, marđrutçtâju un optisko slēdžu kontrolei.

Secinājumi

Darbību multiprotokolu vidē diktē dzīves nepieciešamība. Šīs sarežģītās situācijas risinājumus nosaka operatora biznesa stratēģija, tīkla infrastruktūras darbmūžs, klientu bāze un organizācijas iekšējā struktūra. Pats galvenais tomēr ir ģenerēt tūlītējus ieņēmumus no pakalpojumiem. Parādās jauna 2. un 3. līmeni integrējošu produktu grupa, kurā iestrādāta migrācijas stratēģija uz MPLS standartu. Jau šobrīd pieejamā Alcatel 7670 RSP (Routing Switch Platform) piedāvā šo integrēto 2. un 3. līmeņa protokolu atbalstu.

Iespējams, ka drīz pakalpojumu konverģence (t. i., spēja piegādāt pakalpojumus neatkarīgi no izmantojamās tehnoloģijas) nomainīs tīkla konverģenci. Pakalpojumu konverģence kļūs par dzinējspēku tehnoloģiskajai attīstībai, lai padarītu ATM paketgudrāku un IP/MPLS – QoS gudrāku.

Pareizais ATM, IP un MPLS tehnoloģiju līdzsvars operatoru tīklos laika gaitā mainīsies saskaņā ar pamatbiznesu. Viens gan ir skaidrs, - visas trīs tehnoloģijas ir vienādi svarīgas turpmākajos peļņas meklējumos.

 

Pēc Alcatel Telecommunications Review materiāliem

sagatavojis Indulis BEIŠĀNS

 

 

Alcatel Baltics

NSD birojs

Stārķu ielā 9

Rīgā, LV-1084

Tālr.7085254

Fakss 7085205

e-pasts:info@alcatel.lv

www.alcatel.com