Digitālā sabiedrība turpina gaidīt e-pārvaldi

 

Vēl pavisam nesen plašsaziņas līdzekļi un valdības pārstāvji aktīvi diskutēja par elektroniskā paraksta ieviešanu un to, cik nozīmīgi tas būtu dokumentu aprites nodrošināšanai elektroniskā vidē. Šobrīd pieņemts likums Par elektronisko dokumentu apriti starp valsts un pašvaldības iestādēm, likums Par elektronisko parakstu, tapis arī Satiksmes ministrijas izstrādātais E-pārvaldes funkcionālais modelis un izmaksu plāns, tomēr jau tagad skaidrs, ka visas sākotnējās ieceres finanšu trūkuma dēļ nebūs iespējams īstenot. Protams, e-pārvaldes ieviešana nav beigusies, un entuziasti turpina domāt, kā iedzīvināt tās funkcionālo modeli, kamēr lielai daļai sabiedrības nav priekšstata par e-pārvaldes iespējām un labumiem, ko tā varētu sniegt.

 

Kā liecina pētījumos iegūtie dati un nozares speciālistu viedoklis, šobrīd ir vairāki objektīvi iemesli, kas kavē e-pārvaldes ieviešanu. Viens no būtiskākajiem ir lēnā interneta satura attīstība, kas neveicina jaunu interneta lietotāju piesaisti. Jau vairākus gadus nozīmīgākie interneta portāli Delfi, Apollo un TVnet piedāvā diezgan vienveidīgu saturu. Tie visi pamatā ir ziņu portāli, kuru ekonomiskais modelis ir balstīts uz interneta reklāmu. Taču internets kā vide, kuras lielākā priekšrocība ir iespēja atjaunot informāciju kaut desmit reižu dienā, nevar attīstīties bez jauna satura izveides un svaigiem pakalpojumiem. Satura veidošanas priekšnoteikumi Latvijā ir labvēlīgi, pateicoties izveidotajai infrastruktūrai - fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīkli, kā arī interneta protokolu vide un platjoslas interneta pieslēgumu tīkls.

Valsts elektroniskie pakalpojumi sākās 2000. gada nogalē, tomēr tie joprojām ir vāji attīstīti. Šobrīd kā lieliskus piemērus pašvaldību uzņēmumu informācijas attīstībai digitālajā vidē var minēt Uzņēmumu reģistra datu bāzi www.lursoft.lv, likumdošanas aktu krājumu www.nais.lv, kas tika izveidots pēc uzņēmuma DATI iniciatīvas un www.likumi.lv, kurš tika izveidots pēc valsts institūciju pasūtījuma. Joprojām turpina augt to valsts reģistru skaits, kuri sāk piedāvāt pakalpojumus elektroniskā veidā, tomēr arī tagad no elektronisko pakalpojumu klāsta (e-komercija, e-banku pakalpojumi, privātie un valsts elektroniskie pakalpojumi) visplašāk ir attīstīti banku piedāvātie. Tos izmanto aptuveni 50 procenti interneta lietotāju, un šis skaitlis ne velti ir tik liels - izmēģinot dažādas digitālās vides sniegtās priekšrocības, vecās metodes ātri vien tiek aizmirstas un populārais  teiciens laiks ir nauda kļūst plašāks un daudznozīmīgāks.

Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektore Ina GUDELE atzīst, ka interneta satura attīstību Latvijā daļēji kavē arī nesakārtotā likumdošana attiecībā uz autortiesībām internetā. - Kamēr internetam netiks noteikts plašsaziņas līdzekļa statuss, kur autori saņem atlīdzību par rakstiem, tāpat kā tas ir presē, radio vai TV, neskaidrības autortiesību jautājumos atturēs autorus no darbu publicēšanas internetā, - pastāstīja I. Gudele. Viņa arī skaidroja, ka šādā situācijā nevar runāt par legālu Latvijas autoru filmu, mūzikas, video un spēļu, kā arī nozīmīgu vēsturisku materiālu pārdošanu, lai gan internets ir viens no lieliskākajiem veidiem, kā veicināt Latvijas sasniegumu popularizēšanu pasaulē. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas tuvākajā nākotnē noteiks to, vai un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji vēlēsies izmantot internetu, ir tā satura attīstība. Šobrīd nav interneta satura, kas varētu interesēt plašus iedzīvotāju slāņus. - Šādā situācijā ir nepieciešams informēt sabiedrību, motivējot to līdzdarboties satura attīstībā, protams, iepriekš palīdzot apgūt darba iemaņas šī nodoma īstenošanai, - viņa skaidroja.

Galvenie priekšnoteikumi interneta satura attīstības veicināšanai Latvijā ir valsts finanšu resursu piesaiste, nozaru satura attīstība, autortiesību sakārtošana, izglītības programmu veidošana mācību iestādēs, darbavietās, pašvaldību un valsts institūciju pakalpojumu un konsultāciju sniegšana, izmantojot elektronisko vidi. LIA izpilddirektore arī piebilda, ka informācijas sabiedrība neveidojas no tā vien, ka tiek radīti veiksmīgi priekšnoteikumi tās radīšanā. Tā veidojas tad, ja tā spēj  sniegt iedzīvotājiem palīdzību izglītībā, medicīnā, kā arī atvieglo to pakalpojumu izmantošanu, kuri līdz šim ir prasījuši lielus laika vai naudas resursus. Tātad, tikai kompleksi uzlabojot situāciju šai nozarē un pievēršot īpašu uzmanību vājākajiem punktiem, ir iespējams sagatavot sabiedrību elektroniskās pārvaldes un elektronisko pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai.

Iveta UTKINA