Aeronavigācija Latvijā uz moderno tehnoloģiju sliekšņa
Autors
Gaisa kustības
organizācijā, kontrolē un vadībā pasaulē jau
plaši tiek lietotas satelītu tehnoloģijas. Arī Latvijā
tās ir pazīstamas, taču, ja negribam atpalikt no pasaules līmeņa,
nākotnē tām jāatvēl daudz lielāka vieta. Kā
Latvijas gaisa telpa iekļausies Eiropas Savienības vienotajā
gaisa telpā, kurā dominēs jaunās tehnoloģijas, to
skaidrojām sarunā ar uzņēmuma ALTA attīstības
direktoru Sergeju Hanhaldovu.
Aeronavigācija - globāls bizness
Mūsdienās aeronavigācija ir
globāls internacionāls bizness, kas izmanto vismodernākās
tehnoloģijas. Jauni satelīttehnoloģiju projekti
(galvenokārt ASV un Austrumeiropas firmu izstrādnes)
attīstās kā globāli, tā arī reģionos.
Visstraujāk satelītu tehnoloģijas tiek ieviestas valstīs,
kur nav pietiekami attīstīta virszemes tehniskā
infrastruktūra (virszemes navigācijas bākas, radiolokatori,
radio sakaru sistēmas: dispečers
gaisa kuģis). Satelītu tehnoloģijas lietošana
iespējama vienīgi uz starptautiskas sadarbības bāzes.
Tās ieviešanu koordinē starptautiskās organizācijas.
Kopējā virzība ir uzlabot un veicināt reģionālo
un starptautisko sadarbību jauno tehnoloģiju izmantošanā.
Mērķis - veidot vienotu gaisa telpu ar vienotām
tehnoloģijām un vienotiem standartiem.
Tehnoloģijas
attīstība
Pašlaik aeronavigācijā izmantotajiem
virszemes tehniskajiem līdzekļiem ir salīdzinoši neliela
pārklāšanas zona. Satelītu navigācijas, sakaru un
novērošanas sistēmām ir daudzkārt plašāka
darbības zona. Satelītsakaru dienesti, izmantojot digitālo
aparatūru, var nodrošināt gan telefonsarunu (balss), gan
attēlu (video) un citu operatīvo datu pārraidi.
Satelītu tehnoloģiju izmantošana
ļauj būtiski samazināt virszemes tehnisko līdzekļu
daudzumu un ar tiem saistītos izdevumus. Pakāpeniski pašreizējie
sakaru līdzekļi tiks aizvietoti ar datu pārraides
sistēmām starp dispečeru un gaisa kuģu
termināļiem.
Šī desmitgade ir pārejas posms,
kad līdzās pastāv abas tehnoloģijas, bet
attīstītākās valstis, it īpaši ASV un
Eiropā, jau pāriet uz satelītu un ciparu tehnoloģijām.
Jau tagad ģeogrāfiskai
lidmašīnu piesaistei izmanto satelītu globālās
pozicionēšanas sistēmu (GPS) ar 30 m precizitāti.
Tuvojoties lidlaukiem, nepieciešama vēl augstāka navigācijas
precizitāte. To nodrošina speciāla GPS tehnoloģija (DGPS),
kuras precizitāte ir 1-3 metri. DGPS nodrošina arī
automatizētas nosēšanās funkcijas. Šo tehnoloģiju
lietošana ļaus pastiprināt lidojumu drošību, kas ir
īpaši svarīgi tagad, kad gaisa kustība kļūst
intensīvāka.
Sadarbība
aeronavigācijas attīstībā
Tehnoloģiju globālais raksturs veicina
vienotas aeronavigācijas vides veidošanos pasaulē. Notiek
aeronavigācijas biznesa internacionalizācija: dažādu valstu
ražotāji iesaistās globālajā tirgū,
piedāvājot produktus un pakalpojumus kā
tradicionālajās, tā jaunajās tehnoloģijās.
Šajā tirgū ievērojamu daļu
ieņem arī uz jaunajām tehnoloģijām balstīto
aeronavigācijas pakalpojumu pārdošana. Pieprasīta ir
arī modernizācijas projektu izstrāde un konsultācijas, jo
katra valsts, kas plāno savu gaisa navigācijas modernizāciju,
vispirms izvērtē situāciju un tad izvēlas koncepciju un
līdzekļus, kā sasniegt mērķi. Būtisks
šī biznesa komponents ir arī speciālistu sagatavošana
(galvenokārt pārkvalifikācija). Tam nepieciešama moderna
mācību bāze.
Tomēr līdzdalība var sākties tikai
tad, ja partneru gaisa navigācijas sistēmu attīstības
līmeņi tuvināsies, kas var notikt tikai uz valstu
sadarbības un projektu koordinācijas pamata.
Latvijas
situācija
Latvijai, visam Baltijas reģionam, ir liela
nozīme starptautiskajos gaisa pārvadājumos. Baltijas
valstīm veidojoties par ES dalībvalstīm, Baltijas gaisa telpa
praktiski kļūst par Eiropas Savienības vienoto gaisa telpu.
Latvijas gaisa telpu šķērso daudzas tranzīta trases, un
Latvijas un Baltijas dienestiem šeit jānodrošina pasaules standartiem
atbilstošs aeronavigācijas līmenis. Latvijā aviācijas
darbības regulēšanas jautājumi ir valsts rokās. Gaisa
satiksmes vadību nodrošina valsts akciju sabiedrība Latvijas Gaisa satiksme (LGS). Gaisa
kustības vadības tehnisko nodrošinājumu un aeronavigācijas
speciālistu sagatavošanu veic privāto kompāniju grupa
(ANS).
Aizvadītajos 12 gados ANS daudz paveikusi
Latvijas aeronavigācijas tehniskajā modernizācijā un
sistēmas atbilstības nodrošināšanā
starptautiskām prasībām. Vienlaikus ANS iesaistās starptautiskajos
projektos, kuru mērķis ir ieviest jaunās tehnoloģijas.
Sattelīttehnoloģiju perspektīvas
Latvijā
Pagaidām Latvijā aeronavigācija
galvenokārt balstās uz informācijas apmaiņu starp pilotu un
dispečeru, izmantojot radiosakarus ultraīsviļņu
frekvenču diapazonā. Izmantojot radiolokācijas sistēmu,
dispečeri saņem informāciju par lidmašīnas
pašreizējo atrašanos gaisa telpā. Nolaišanās
nodrošināšanai lidmašīnas sistēmas uztver
radiosignālus no nosēšanās sistēmas, kas ir uz zemes.
Ar ciparu un satelītu tehnoloģiju
ienākšanu navigācijā, pilots saņems kompleksu
informāciju par savas lidmašīnas un arī citu gaisa kustības
dalībnieku ģeogrāfiskajām koordinātām,
meteoroloģiskos datus un citu informāciju (piemēram, par
lidostas skrejceļa stāvokli). Informāciju varēs saņemt
pēc pieprasījuma. Pašlaik šādas funkcijas
nodrošina satelītu navigācijas sistēmas GPS (ASV) vai GLONASS
(Krievija). Arī Eiropas Savienība plāno savu
satelītsistēmu (GPS analogu), tā ir programma apmēram 10
gadiem.
Latvija jau kopš 90. gadu vidus ir daudzu
starptautiskās sadarbības projektu dalībvalsts. Izmantojot ANS
Mācību centra bāzi, tajā kā vieni no pirmajiem tika
realizēti speciālistu apmācības projekti, kuros
piedalījās ES un ASV labākie speciālisti.
Tagad LGS un ANS speciālisti ir
sākuši satelīttehnoloģijas apguves plāna
realizāciju. Tajā paredzēta koordinēta šīs
tehnoloģijas apguve Baltijas valstīs un Polijā (tā kā
modernās tehnoloģijas ir globālas, to efektivitāte
parādās vienīgi liela mēroga projektos). Pašlaik,
izmantojot ASV Trade Development Agency
finansējumu, paredzēts detalizēti analizēt ieguvumus un
iespējamās problēmas, kādas rastos, pārejot uz jauno
tehnoloģiju.
Galvenais ieguvums no satelītu
tehnoloģijām palielināsies gaisa telpas caurlaides spēja,
ievērojami paplašināsies vienas aeronavigācijas
sistēmas gaisa kuģu apkalpošanas zonas, ievērojami
vienkāršāki kļūs virszemes navigācijas kompleksi.
No satelīta lidaparāti saņems informāciju par savu
atrašanos, bet borta datori nodrošinās navigāciju
konkrētajā maršrutā.
Kompāniju
grupa (ANS)
ANS grupa, ko veido vairāki specializēti
uzņēmumi, aktīvi piedalās Latvijas integrācijā
globālajā gaisa transporta sistēmā. ANS izveidojās 90.
gados. Pašlaik grupa ietver struktūras gan Latvijā, gan
ārvalstīs:
·
ALTA (attīstības
stratēģija, kompāniju grupas vadība, konsultācijas
aeronavigācijas un biznesa attīstībā, projektu
izstrāde un realizācija);
·
Aeronavigācijas
tehniskais centrs (aeronavigācijas vadības tehniskais
nodrošinājums, iekārtu ekspluatācija, modernizācija un
attīstība);
·
mācību
centrs (dispečeru, pilotu, tehnisko speciālistu sagatavošana,
valodu, menedžmenta un specializētie kursi);
·
meitas
uzņēmumi Krievijā (ANS Austrumi), Baltkrievijā (ANS
Bel), Kazahstānā (ANS Āzija).
ANS pakalpojumi atbilst galveno gaisa kustības
organizāciju ICAO un Eurocontrol
prasībām, rekomendācijām vai standartiem un ir
sertificēti atbilstoši starptautiskās kvalitātes
sistēmai ISO 9001.
Iegūtā starptautiskā
autoritāte ir sekmējusi biznesa paplašināšanos:
aviācijā ir realizēts ap 20 starptautisku tehnisku,
tehnoloģisku un apmācības projektu.
Modernizācijas stūrakmeņi
Galvenā ANS bagātība -
pieredze un zināšanas, kas iegūtas pašu firmas
radīšanā. Aeronavigācijas tehnoloģiju
modernizācija notika ar LGS, ANS un pasaulē pazīstamo
ražotāju (Siemens, Rohde&
Schwarz, Alcatel, Navia, Racal, Freqentis, AMI, Alenia
u. c.) dalību. Ieviestas jaunas mūsdienīgas
radiolokācijas novērošanas
sistēmas, radionavigācijas līdzekļi un sakaru
līdzekli: zemezeme, zemegaiss.
Dispečeru darbā ir ieviestas:
·
informācijas apstrādes automātiskās
sistēmas,
·
brīdinošās sistēmas, kas ziņo
par lidaparātu nonākšanu kustībai bīstamā
attālumā.
Kopumā ievērojami paaugstinājusies
funkciju automatizācija, kas ļauj palielināt gaisa kustības
drošību lidojumu intensivitātes apstākļos.
Pašlaik ANS speciālisti kopā ar ARINC (ASV) piedalās Austrumeiropas aviācijas radio datu
pārraides tīkla izveidē. Tīkla infrastruktūra
nodrošina aviācijas datu apmaiņu reālā laika
režīmā. No gaisa kuģiem uz zemes dienestiem var
translēt ziņojumus par lidojumu pašreizējiem parametriem un
gaisa kuģa sistēmu stāvokli. Laika gaitā šajā
jomā sakrātā pieredze tiek iekļauta ANS mācību centru
speciālistu izglītošanas programmās. Pēc tām ANS
speciālisti ir apmācījuši ne vien Latvijas
kolēģus, bet arī Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas,
Ķīnas, Albānijas un citu valstu aviācijas
speciālistus.
Laura KALINKA
Gaisa kustības
organizācijā, kontrolē un vadībā pasaulē jau
plaši tiek lietotas satelītu tehnoloģijas. Arī Latvijā
tās ir pazīstamas, taču, ja negribam atpalikt no pasaules līmeņa,
nākotnē tām jāatvēl daudz lielāka vieta. Kā
Latvijas gaisa telpa iekļausies Eiropas Savienības vienotajā
gaisa telpā, kurā dominēs jaunās tehnoloģijas, to
skaidrojām sarunā ar uzņēmuma ALTA attīstības
direktoru Sergeju Hanhaldovu.
Aeronavigācija - globāls bizness
Mūsdienās aeronavigācija ir
globāls internacionāls bizness, kas izmanto vismodernākās
tehnoloģijas. Jauni satelīttehnoloģiju projekti
(galvenokārt ASV un Austrumeiropas firmu izstrādnes)
attīstās kā globāli, tā arī reģionos.
Visstraujāk satelītu tehnoloģijas tiek ieviestas valstīs,
kur nav pietiekami attīstīta virszemes tehniskā
infrastruktūra (virszemes navigācijas bākas, radiolokatori,
radio sakaru sistēmas: dispečers
gaisa kuģis). Satelītu tehnoloģijas lietošana
iespējama vienīgi uz starptautiskas sadarbības bāzes.
Tās ieviešanu koordinē starptautiskās organizācijas.
Kopējā virzība ir uzlabot un veicināt reģionālo
un starptautisko sadarbību jauno tehnoloģiju izmantošanā.
Mērķis - veidot vienotu gaisa telpu ar vienotām
tehnoloģijām un vienotiem standartiem.
Tehnoloģijas
attīstība
Pašlaik aeronavigācijā izmantotajiem
virszemes tehniskajiem līdzekļiem ir salīdzinoši neliela
pārklāšanas zona. Satelītu navigācijas, sakaru un
novērošanas sistēmām ir daudzkārt plašāka
darbības zona. Satelītsakaru dienesti, izmantojot digitālo
aparatūru, var nodrošināt gan telefonsarunu (balss), gan
attēlu (video) un citu operatīvo datu pārraidi.
Satelītu tehnoloģiju izmantošana
ļauj būtiski samazināt virszemes tehnisko līdzekļu
daudzumu un ar tiem saistītos izdevumus. Pakāpeniski pašreizējie
sakaru līdzekļi tiks aizvietoti ar datu pārraides
sistēmām starp dispečeru un gaisa kuģu
termināļiem.
Šī desmitgade ir pārejas posms,
kad līdzās pastāv abas tehnoloģijas, bet
attīstītākās valstis, it īpaši ASV un
Eiropā, jau pāriet uz satelītu un ciparu tehnoloģijām.
Jau tagad ģeogrāfiskai
lidmašīnu piesaistei izmanto satelītu globālās
pozicionēšanas sistēmu (GPS) ar 30 m precizitāti.
Tuvojoties lidlaukiem, nepieciešama vēl augstāka navigācijas
precizitāte. To nodrošina speciāla GPS tehnoloģija (DGPS),
kuras precizitāte ir 1-3 metri. DGPS nodrošina arī
automatizētas nosēšanās funkcijas. Šo tehnoloģiju
lietošana ļaus pastiprināt lidojumu drošību, kas ir
īpaši svarīgi tagad, kad gaisa kustība kļūst
intensīvāka.
Sadarbība
aeronavigācijas attīstībā
Tehnoloģiju globālais raksturs veicina
vienotas aeronavigācijas vides veidošanos pasaulē. Notiek
aeronavigācijas biznesa internacionalizācija: dažādu valstu
ražotāji iesaistās globālajā tirgū,
piedāvājot produktus un pakalpojumus kā
tradicionālajās, tā jaunajās tehnoloģijās.
Šajā tirgū ievērojamu daļu
ieņem arī uz jaunajām tehnoloģijām balstīto
aeronavigācijas pakalpojumu pārdošana. Pieprasīta ir
arī modernizācijas projektu izstrāde un konsultācijas, jo
katra valsts, kas plāno savu gaisa navigācijas modernizāciju,
vispirms izvērtē situāciju un tad izvēlas koncepciju un
līdzekļus, kā sasniegt mērķi. Būtisks
šī biznesa komponents ir arī speciālistu sagatavošana
(galvenokārt pārkvalifikācija). Tam nepieciešama moderna
mācību bāze.
Tomēr līdzdalība var sākties tikai
tad, ja partneru gaisa navigācijas sistēmu attīstības
līmeņi tuvināsies, kas var notikt tikai uz valstu
sadarbības un projektu koordinācijas pamata.
Latvijas
situācija
Latvijai, visam Baltijas reģionam, ir liela
nozīme starptautiskajos gaisa pārvadājumos. Baltijas
valstīm veidojoties par ES dalībvalstīm, Baltijas gaisa telpa
praktiski kļūst par Eiropas Savienības vienoto gaisa telpu.
Latvijas gaisa telpu šķērso daudzas tranzīta trases, un
Latvijas un Baltijas dienestiem šeit jānodrošina pasaules standartiem
atbilstošs aeronavigācijas līmenis. Latvijā aviācijas
darbības regulēšanas jautājumi ir valsts rokās. Gaisa
satiksmes vadību nodrošina valsts akciju sabiedrība Latvijas Gaisa satiksme (LGS). Gaisa
kustības vadības tehnisko nodrošinājumu un aeronavigācijas
speciālistu sagatavošanu veic privāto kompāniju grupa
(ANS).
Aizvadītajos 12 gados ANS daudz paveikusi
Latvijas aeronavigācijas tehniskajā modernizācijā un
sistēmas atbilstības nodrošināšanā
starptautiskām prasībām. Vienlaikus ANS iesaistās starptautiskajos
projektos, kuru mērķis ir ieviest jaunās tehnoloģijas.
Sattelīttehnoloģiju perspektīvas
Latvijā
Pagaidām Latvijā aeronavigācija
galvenokārt balstās uz informācijas apmaiņu starp pilotu un
dispečeru, izmantojot radiosakarus ultraīsviļņu
frekvenču diapazonā. Izmantojot radiolokācijas sistēmu,
dispečeri saņem informāciju par lidmašīnas
pašreizējo atrašanos gaisa telpā. Nolaišanās
nodrošināšanai lidmašīnas sistēmas uztver
radiosignālus no nosēšanās sistēmas, kas ir uz zemes.
Ar ciparu un satelītu tehnoloģiju
ienākšanu navigācijā, pilots saņems kompleksu
informāciju par savas lidmašīnas un arī citu gaisa kustības
dalībnieku ģeogrāfiskajām koordinātām,
meteoroloģiskos datus un citu informāciju (piemēram, par
lidostas skrejceļa stāvokli). Informāciju varēs saņemt
pēc pieprasījuma. Pašlaik šādas funkcijas
nodrošina satelītu navigācijas sistēmas GPS (ASV) vai GLONASS
(Krievija). Arī Eiropas Savienība plāno savu
satelītsistēmu (GPS analogu), tā ir programma apmēram 10
gadiem.
Latvija jau kopš 90. gadu vidus ir daudzu
starptautiskās sadarbības projektu dalībvalsts. Izmantojot ANS
Mācību centra bāzi, tajā kā vieni no pirmajiem tika
realizēti speciālistu apmācības projekti, kuros
piedalījās ES un ASV labākie speciālisti.
Tagad LGS un ANS speciālisti ir
sākuši satelīttehnoloģijas apguves plāna
realizāciju. Tajā paredzēta koordinēta šīs
tehnoloģijas apguve Baltijas valstīs un Polijā (tā kā
modernās tehnoloģijas ir globālas, to efektivitāte
parādās vienīgi liela mēroga projektos). Pašlaik,
izmantojot ASV Trade Development Agency
finansējumu, paredzēts detalizēti analizēt ieguvumus un
iespējamās problēmas, kādas rastos, pārejot uz jauno
tehnoloģiju.
Galvenais ieguvums no satelītu
tehnoloģijām palielināsies gaisa telpas caurlaides spēja,
ievērojami paplašināsies vienas aeronavigācijas
sistēmas gaisa kuģu apkalpošanas zonas, ievērojami
vienkāršāki kļūs virszemes navigācijas kompleksi.
No satelīta lidaparāti saņems informāciju par savu
atrašanos, bet borta datori nodrošinās navigāciju
konkrētajā maršrutā.
Kompāniju
grupa (ANS)
ANS grupa, ko veido vairāki specializēti
uzņēmumi, aktīvi piedalās Latvijas integrācijā
globālajā gaisa transporta sistēmā. ANS izveidojās 90.
gados. Pašlaik grupa ietver struktūras gan Latvijā, gan
ārvalstīs:
·
ALTA (attīstības
stratēģija, kompāniju grupas vadība, konsultācijas
aeronavigācijas un biznesa attīstībā, projektu
izstrāde un realizācija);
·
Aeronavigācijas
tehniskais centrs (aeronavigācijas vadības tehniskais
nodrošinājums, iekārtu ekspluatācija, modernizācija un
attīstība);
·
mācību
centrs (dispečeru, pilotu, tehnisko speciālistu sagatavošana,
valodu, menedžmenta un specializētie kursi);
·
meitas
uzņēmumi Krievijā (ANS Austrumi), Baltkrievijā (ANS
Bel), Kazahstānā (ANS Āzija).
ANS pakalpojumi atbilst galveno gaisa kustības
organizāciju ICAO un Eurocontrol
prasībām, rekomendācijām vai standartiem un ir
sertificēti atbilstoši starptautiskās kvalitātes
sistēmai ISO 9001.
Iegūtā starptautiskā
autoritāte ir sekmējusi biznesa paplašināšanos:
aviācijā ir realizēts ap 20 starptautisku tehnisku,
tehnoloģisku un apmācības projektu.
Modernizācijas stūrakmeņi
Galvenā ANS bagātība -
pieredze un zināšanas, kas iegūtas pašu firmas
radīšanā. Aeronavigācijas tehnoloģiju
modernizācija notika ar LGS, ANS un pasaulē pazīstamo
ražotāju (Siemens, Rohde&
Schwarz, Alcatel, Navia, Racal, Freqentis, AMI, Alenia
u. c.) dalību. Ieviestas jaunas mūsdienīgas
radiolokācijas novērošanas
sistēmas, radionavigācijas līdzekļi un sakaru
līdzekli: zemezeme, zemegaiss.
Dispečeru darbā ir ieviestas:
·
informācijas apstrādes automātiskās
sistēmas,
·
brīdinošās sistēmas, kas ziņo
par lidaparātu nonākšanu kustībai bīstamā
attālumā.
Kopumā ievērojami paaugstinājusies
funkciju automatizācija, kas ļauj palielināt gaisa kustības
drošību lidojumu intensivitātes apstākļos.
Pašlaik ANS speciālisti kopā ar ARINC (ASV) piedalās Austrumeiropas aviācijas radio datu
pārraides tīkla izveidē. Tīkla infrastruktūra
nodrošina aviācijas datu apmaiņu reālā laika
režīmā. No gaisa kuģiem uz zemes dienestiem var
translēt ziņojumus par lidojumu pašreizējiem parametriem un
gaisa kuģa sistēmu stāvokli. Laika gaitā šajā
jomā sakrātā pieredze tiek iekļauta ANS mācību centru
speciālistu izglītošanas programmās. Pēc tām ANS
speciālisti ir apmācījuši ne vien Latvijas
kolēģus, bet arī Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas,
Ķīnas, Albānijas un citu valstu aviācijas
speciālistus.
Laura KALINKA