Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Aeronavigācija Latvijā – uz moderno tehnoloģiju sliekšņa

   

Autors

 

 

Gaisa kustības organizācijā, kontrolē un vadībā pasaulē jau plaši tiek lietotas satelītu tehnoloģijas. Arī Latvijā tās ir pazīstamas, taču, ja negribam atpalikt no pasaules līmeņa, nākotnē tām jāatvēl daudz lielāka vieta. Kā Latvijas gaisa telpa iekļausies Eiropas Savienības vienotajā gaisa telpā, kurā dominēs jaunās tehnoloģijas, to skaidrojām sarunā ar uzņēmuma ALTA attīstības direktoru Sergeju Hanhaldovu.

 

Aeronavigācija - globāls bizness

Mūsdienās aeronavigācija ir globāls internacionāls bizness, kas izmanto vismodernākās tehnoloģijas. Jauni satelīttehnoloģiju projekti (galvenokārt ASV un Austrumeiropas firmu izstrādnes) attīstās kā globāli, tā arī reģionos. Visstraujāk satelītu tehnoloģijas tiek ieviestas valstīs, kur nav pietiekami attīstīta virszemes tehniskā infrastruktūra (virszemes navigācijas bākas, radiolokatori, radio sakaru sistēmas: dispečers – gaisa kuģis). Satelītu tehnoloģijas lietošana iespējama vienīgi uz starptautiskas sadarbības bāzes. Tās ieviešanu koordinē starptautiskās organizācijas. Kopējā virzība ir uzlabot un veicināt reģionālo un starptautisko sadarbību jauno tehnoloģiju izmantošanā. Mērķis - veidot vienotu gaisa telpu ar vienotām tehnoloģijām un vienotiem standartiem.

 

Tehnoloģijas attīstība

Pašlaik aeronavigācijā izmantotajiem virszemes tehniskajiem līdzekļiem ir salīdzinoši neliela pārklāšanas zona. Satelītu navigācijas, sakaru un novērošanas sistēmām ir daudzkārt plašāka darbības zona. Satelītsakaru dienesti, izmantojot digitālo aparatūru, var nodrošināt gan telefonsarunu (balss), gan attēlu (video) un citu operatīvo datu pārraidi.

Satelītu tehnoloģiju izmantošana ļauj būtiski samazināt virszemes tehnisko līdzekļu daudzumu un ar tiem saistītos izdevumus. Pakāpeniski pašreizējie sakaru līdzekļi tiks aizvietoti ar datu pārraides sistēmām starp dispečeru un gaisa kuģu termināļiem.

Šī desmitgade ir pārejas posms, kad līdzās pastāv abas tehnoloģijas, bet attīstītākās valstis, it īpaši ASV un Eiropā, jau pāriet uz satelītu un ciparu tehnoloģijām.

Jau tagad ģeogrāfiskai lidmašīnu piesaistei izmanto satelītu globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) ar 30 m precizitāti. Tuvojoties lidlaukiem, nepieciešama vēl augstāka navigācijas precizitāte. To nodrošina speciāla GPS tehnoloģija (DGPS), kuras precizitāte ir 1-3 metri. DGPS nodrošina arī automatizētas nosēšanās funkcijas. Šo tehnoloģiju lietošana ļaus pastiprināt lidojumu drošību, kas ir īpaši svarīgi tagad, kad gaisa kustība kļūst intensīvāka.

 

Sadarbība aeronavigācijas attīstībā

Tehnoloģiju globālais raksturs veicina vienotas aeronavigācijas vides veidošanos pasaulē. Notiek aeronavigācijas biznesa internacionalizācija: dažādu valstu ražotāji iesaistās globālajā tirgū, piedāvājot produktus un pakalpojumus kā tradicionālajās, tā jaunajās tehnoloģijās.

Šajā tirgū ievērojamu daļu ieņem arī uz jaunajām tehnoloģijām balstīto aeronavigācijas pakalpojumu pārdošana. Pieprasīta ir arī modernizācijas projektu izstrāde un konsultācijas, jo katra valsts, kas plāno savu gaisa navigācijas modernizāciju, vispirms izvērtē situāciju un tad izvēlas koncepciju un līdzekļus, kā sasniegt mērķi. Būtisks šī biznesa komponents ir arī speciālistu sagatavošana (galvenokārt pārkvalifikācija). Tam nepieciešama moderna mācību bāze.

Tomēr līdzdalība var sākties tikai tad, ja partneru gaisa navigācijas sistēmu attīstības līmeņi tuvināsies, kas var notikt tikai uz valstu sadarbības un projektu koordinācijas pamata.

 

Latvijas situācija

Latvijai, visam Baltijas reģionam, ir liela nozīme starptautiskajos gaisa pārvadājumos. Baltijas valstīm veidojoties par ES dalībvalstīm, Baltijas gaisa telpa praktiski kļūst par Eiropas Savienības vienoto gaisa telpu. Latvijas gaisa telpu šķērso daudzas tranzīta trases, un Latvijas un Baltijas dienestiem šeit jānodrošina pasaules standartiem atbilstošs aeronavigācijas līmenis. Latvijā aviācijas darbības regulēšanas jautājumi ir valsts rokās. Gaisa satiksmes vadību nodrošina valsts akciju sabiedrība Latvijas Gaisa satiksme (LGS). Gaisa kustības vadības tehnisko nodrošinājumu un aeronavigācijas speciālistu sagatavošanu veic privāto kompāniju grupa (ANS).

Aizvadītajos 12 gados ANS daudz paveikusi Latvijas aeronavigācijas tehniskajā modernizācijā un sistēmas atbilstības nodrošināšanā starptautiskām prasībām. Vienlaikus ANS iesaistās starptautiskajos projektos, kuru mērķis ir ieviest jaunās tehnoloģijas.

 

Sattelīttehnoloģiju perspektīvas Latvijā

Pagaidām Latvijā aeronavigācija galvenokārt balstās uz informācijas apmaiņu starp pilotu un dispečeru, izmantojot radiosakarus ultraīsviļņu frekvenču diapazonā. Izmantojot radiolokācijas sistēmu, dispečeri saņem informāciju par lidmašīnas pašreizējo atrašanos gaisa telpā. Nolaišanās nodrošināšanai lidmašīnas sistēmas uztver radiosignālus no nosēšanās sistēmas, kas ir uz zemes.

Ar ciparu un satelītu tehnoloģiju ienākšanu navigācijā, pilots saņems kompleksu informāciju par savas lidmašīnas un arī citu gaisa kustības dalībnieku ģeogrāfiskajām koordinātām, meteoroloģiskos datus un citu informāciju (piemēram, par lidostas skrejceļa stāvokli). Informāciju varēs saņemt pēc pieprasījuma. Pašlaik šādas funkcijas nodrošina satelītu navigācijas sistēmas GPS (ASV) vai GLONASS (Krievija). Arī Eiropas Savienība plāno savu satelītsistēmu (GPS analogu), tā ir programma apmēram 10 gadiem.

Latvija jau kopš 90. gadu vidus ir daudzu starptautiskās sadarbības projektu dalībvalsts. Izmantojot ANS Mācību centra bāzi, tajā kā vieni no pirmajiem tika realizēti speciālistu apmācības projekti, kuros piedalījās ES un ASV labākie speciālisti.

Tagad LGS un ANS speciālisti ir sākuši satelīttehnoloģijas apguves plāna realizāciju. Tajā paredzēta koordinēta šīs tehnoloģijas apguve Baltijas valstīs un Polijā (tā kā modernās tehnoloģijas ir globālas, to efektivitāte parādās vienīgi liela mēroga projektos). Pašlaik, izmantojot ASV Trade Development Agency finansējumu, paredzēts detalizēti analizēt ieguvumus un iespējamās problēmas, kādas rastos, pārejot uz jauno tehnoloģiju.

Galvenais ieguvums no satelītu tehnoloģijām – palielināsies gaisa telpas caurlaides spēja, ievērojami paplašināsies vienas aeronavigācijas sistēmas gaisa kuģu apkalpošanas zonas, ievērojami vienkāršāki kļūs virszemes navigācijas kompleksi. No satelīta lidaparāti saņems informāciju par savu atrašanos, bet borta datori nodrošinās navigāciju konkrētajā maršrutā.

 

Kompāniju grupa (ANS)

ANS grupa, ko veido vairāki specializēti uzņēmumi, aktīvi piedalās Latvijas integrācijā globālajā gaisa transporta sistēmā. ANS izveidojās 90. gados. Pašlaik grupa ietver struktūras gan Latvijā, gan ārvalstīs:

·         ALTA (attīstības stratēģija, kompāniju grupas vadība, konsultācijas aeronavigācijas un biznesa attīstībā, projektu izstrāde un realizācija);

·         Aeronavigācijas tehniskais centrs (aeronavigācijas vadības tehniskais nodrošinājums, iekārtu ekspluatācija, modernizācija un attīstība);

·         mācību centrs (dispečeru, pilotu, tehnisko speciālistu sagatavošana, valodu, menedžmenta un specializētie kursi);

·         meitas uzņēmumi Krievijā (ANS Austrumi), Baltkrievijā (ANS Bel), Kazahstānā (ANS Āzija).

 

ANS pakalpojumi atbilst galveno gaisa kustības organizāciju ICAO un Eurocontrol prasībām, rekomendācijām vai standartiem un ir sertificēti atbilstoši starptautiskās kvalitātes sistēmai ISO 9001.

Iegūtā starptautiskā autoritāte ir sekmējusi biznesa paplašināšanos: aviācijā ir realizēts ap 20 starptautisku tehnisku, tehnoloģisku un apmācības projektu.

 

Modernizācijas stūrakmeņi

Galvenā ANS bagātība - pieredze un zināšanas, kas iegūtas pašu firmas radīšanā. Aeronavigācijas tehnoloģiju modernizācija notika ar LGS, ANS un pasaulē pazīstamo ražotāju (Siemens, Rohde& Schwarz, Alcatel, Navia, Racal, Freqentis, AMI, Alenia u. c.) dalību. Ieviestas jaunas mūsdienīgas radiolokācijas  novērošanas sistēmas, radionavigācijas līdzekļi un sakaru līdzekli: zeme–zeme, zeme–gaiss.

Dispečeru darbā ir ieviestas:

·         informācijas apstrādes automātiskās sistēmas,

·         brīdinošās sistēmas, kas ziņo par lidaparātu nonākšanu kustībai bīstamā attālumā.

Kopumā ievērojami paaugstinājusies funkciju automatizācija, kas ļauj palielināt gaisa kustības drošību lidojumu intensivitātes apstākļos. Pašlaik ANS speciālisti kopā ar ARINC (ASV) piedalās Austrumeiropas aviācijas radio datu pārraides tīkla izveidē. Tīkla infrastruktūra nodrošina aviācijas datu apmaiņu reālā laika režīmā. No gaisa kuģiem uz zemes dienestiem var translēt ziņojumus par lidojumu pašreizējiem parametriem un gaisa kuģa sistēmu stāvokli. Laika gaitā šajā jomā sakrātā pieredze tiek iekļauta ANS mācību centru speciālistu izglītošanas programmās. Pēc tām ANS speciālisti ir apmācījuši ne vien Latvijas kolēģus, bet arī Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Ķīnas, Albānijas un citu valstu aviācijas speciālistus.

 

Laura KALINKA

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001