Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Terora draudi ASV valdībai beidzot ļaus kļūt par Lielo brāli

   

Terorisma drauda kārts ļauj ASV valdībai novērot sabiedrību

 

 

Veiksmīgi izmantojot terora draudu kārti, amerikāņu varas iestādes šobrīd ir tikai dažu soļu attālumā no ilgi kārotās iespējas ar augsto tehnoloģiju palīdzību likumīgi novērot savu sabiedrību. Valdības iestādes vairākās ASV pilsētās turpina aktīvi izmēģināt modernas novērošanas sistēmas, vienlaikus likumdevējus pārliecinot par nepieciešamību milzīgā datubāzē uzkrāt visdažādāko personīgo informāciju par visiem sabiedrības locekļiem. Sabiedriskās organizācijas bažījas, ka tādējādi ASV no brīvās pasaules vadones var drīzumā pārvērsties par pirmo valsti pasaulē, kurā pilnvērtīgi tiek izveidota sabiedrības locekļu totālas novērošanas sistēma.

 

Meklē iekšējo ienaidnieku

Nav šaubu, ka, maigi izsakoties, būtu nekorekti smīkņāt par amerikāņu vēlmi nepieļaut jaunus teroristu uzbrukumus un novērst tos jau pirms traģēdijas. Vašingtona daudzas reizes solījusi netaupīt pūliņus un līdzekļus, lai nebūtu iespējama 11. septembra notikumiem līdzīgas traģēdijas atkārtošanās. Šie pūliņi joprojām tiek koncentrēti galvenokārt divos virzienos – teroristu vajāšanai viņu teritorijā (visā pasaulē) un drošības pasākumu pastiprināšanai pašu valstī. Tieši šis otrais virziens nepārprotami ved uz amerikāņu sabiedrības novērošanu, kas atgādina padomjlaiku māniju visur modri meklēt padomju tautas ienaidniekus. Amerikāņi runā tieši to pašu valodu – sabiedrībā ir jāatklāj potenciāli naidīgu aktivitāšu veicēji, lai sāktu viņus novērot. Šim nolūkam paredzēts ņemt talkā vismodernākās tehnoloģijas, kuru izstrādei līdzekļi netiek žēloti.

Lai gan pēc teroristu uzbrukumiem Ņujorkā un Vašingtonā amerikāņi ir daudz gatavāki sabiedrības drošības labā ziedot daļiņu personiskā privātuma, pagaidām valdības struktūrām ceļā stāv sabiedriskās organizācijas, kas cenšas pārliecināt likumdevējus, ka, sniedzot valdībai likumīgas tiesības novērot sabiedrības locekļus, nebūtu nekādas garantijas, ka ar šīs novērošanas palīdzību tiktu vajāti tikai teroristi vien. Cilvēktiesību aizstāvji atceras vecum veco teicienu par mazā pirkstiņa iedošanu un uzsver bažas par Džordža Orvela romāna 1984 uzburtās totālas novērošanas vīzijas realizēšanu, atgādinot, ka sabiedrības locekļu pastāvīga novērošana ir viens no civilo brīvību lielākajiem biediem.

 

Elektroniska novērošana

Īpašas šausmas personas privātās dzīves tiesību aizstāvjos izraisa ASV valdības plāni īstenot gigantisku datu uzkrāšanas un apkopošanas projektu, kas tiek dēvēts par Totālo informācijas apkopošanas sistēmu. 137 miljardus dolāru vērtā Pentagona projekta pamatā ir superdators, kurš fiksēs visu – ko pilsonis pērk, kurp viņš ceļo un cik naudas viņam ir ķešā, reģistrējot visu pilsoņu privāto informāciju: banku kontu stāvokli, veselības kartītes, adreses, pat telefonsarunas. Valdības aģenti analizēs šo informāciju, lai ar tās palīdzību mēģinātu atklāt potenciāli naidīgas aktivitātes.

Lai gan Vašingtona apgalvo, ka šāda sistēma ir pavisam likumīgs ierocis teroristu vajāšanai, lielākās bažas raisa fakts, ka tai pat nebūs nepieciešams orderis, lai sāktu šādu elektronisku novērošanu, un neviens nezinās, ka tiek vai ticis novērots.

- Svarīgi ir tas, ka valdība vēlas arestēt cilvēkus, balstoties uz šo informāciju. Valdība piedāvā cilvēkus pielīdzināt teroristiem, ļoti nozīmīgā un tiešā veidā ietekmējot viņu dzīvi, - bažas neslēpj Vašingtonā bāzētā Demokrātijas un tehnoloģiju centra izpilddirektors Džims Dempsijs.

Arī ASV senators Rass Feingolds piekrīt, ka valdība šauj pār strīpu: - Šī nepārbaudītā sistēma ir bīstams solis, kas, manuprāt, apdraud tās pašas brīvības, par kuru saglabāšanu mēs cīnāmies, vēršoties pret teroristiem. - Feingolds uzskata, ka virtuālie pēddziņi nav pieņemami, jo tie iegūst un apkopo informāciju par ikvienu, ne tikai par terorismā aizdomās turētām personām. - Tiek analizēta informācija par cilvēku attiecībām ar lietām, nepievēršot uzmanību precīzām aizdomām pret kādu konkrēti.

ABC vēsta, ka arī Viskonsinas demokrāti neslēpj apņēmību neatteikties no prasības noteikt moratoriju šādai datu apkopošanai, “kamēr Kongress nebūs pabeidzis pilnvērtīgu šādas prakses analīzi”. Politiķus aktīvi atbalsta arī Amerikāņu Civilo brīvību savienība.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Pīts Eldridžs tikmēr turpina apgalvot, ka šāda sistēma spētu palīdzēt novērst nākošo teroristu tīkla Al Qaeda triecienu: - Mēs taču meklējam izpausmes, kas būtu saistāmas ar potenciāliem terora aktiem.

 

Sejas izteiksmes analīze

Ar lozungu Cīņa pret terorismu pamatota sabiedrības locekļu novērošana drīzumā draud pārņemt arī Sandjego. Kad martā pilsētā tiks atklāts ASV Dzimtenes drošības birojs, vienīgi Ņujorkā šim ministrijas tipa veidojumam būs vairāk darbinieku nekā Sandjego, kur pret terorismu cīnīsies dažādas aģentūras, pētnieciskas laboratorijas un universitātes.

Tieši Sandjego lidostas var kļūt par pirmajām, kurās tiks izmantota unikāla tehnoloģija, kas fiksēs un analizēs pasažieru sejas izteiksmi, pirms viņi sēdīsies lidmašīnās, lai atklātu potenciālos teroristus pēc situācijai neatbilstošas sejas izteiksmes. Šādu tehnoloģiju izstrādā Sandjego Kalifornijas universitāte un Salka institūts, kura pārstāve Terija Seinovska Sandjego starptautiskajā lidostā jauno iekārtu jau ir demonstrējusi pat populārajā televīzijas radījumā Good Morning America (Labrīt, Amerika).

- Kāpēc jūs šorīt pirkāt biļeti lidojumam vienā virzienā, maksājot skaidrā naudā? - viņa jautāja ABC darbiniecei, kuras sejā neapšaubāmi bija lasāms pārsteigums. - Nu, lūk, - skaidroja Seinovska. - Jūs acīmredzami nebijāt gaidījusi šādu jautājumu. Jūs bijāt pārsteigta, kas ir normāli. Es nesaskatīju ne miņas no bailēm, un arī dators to atzītu par normālu reakciju.

Tomēr šī sistēma nav gluži tas pats, kas melu detektors. - Tas tikai pasaka, kā cilvēks jūtas. Tas nespēj noteikt, kāpēc cilvēks tā jūtas, - stāstīja Seinovska. Ja ABC darbinieces seja pēc negaidītā jautājuma liecinātu par reibumu, arī to dators atzītu par normālu reakciju.

Lai gan teroristi tiek speciāli apmācīti saglabāt vēsu mieru, izjūtot spiedienu, sistēma esot pietiekami jutīga, lai spētu šādai savaldībai pretoties. - Patiešām, ja jūs esat labs aktieris, jūs varat pieveikt šo sistēmu, tomēr, izjūtot spiedienu, pat labākie aktieri nespēj pilnībā noslēpt emocijas, - uzskata Seinovska.  - Jūs pats to varat pat nenojaust, bet dators spēs nepieciešamo informāciju uztvert un tādējādi to raksturot kā situācijai neatbilstošu reakciju – pat, ja teroristi būs labi sagatavoti.

Ja iekārta konstatēs satrauktus vai aizdomīgus pasažierus, viņi tiks iezīmēti un aizturēti papildu iztaujāšanai.

Šeit gan jāpiebilst, ka Nacionālā Zinātnes fonda dibinātajam projektam līdz apstiprināšanai vēl ir vajadzīgi vairāki gadi darba, lai šādas iekārtas tiktu izvietotas valsts lidostās.

 

Videonovērošana

Tikmēr kāds populārs ASV kūrorts Floridā jau šobrīd ir kļuvis par vienu no pirmajām vietām valstī, kur var droši izlīmēt plakātus Lielais brālis tevi jau novēro. Virdžīnijas pludmalē izvietotas videonovērošanas kameras, kuras aprīkotas ar daudz strīdu izraisījušo seju atpazīšanas tehnoloģiju.

Šāda sistēma pludmalē darbojas kopš septembra, taču lielais eksāmens tai ir paredzēts tikai vasaras brīvdienu sezonā, kad pludmali pārpilda tūristu pulki.

Virdžīnijas pludmalē novērošanas kameras ir izvietotas kopš 1993. gada, taču tagad 13 no tām ir pieslēgtas seju atpazīšanas sistēmai, kas darbojas nepārtraukti. Turklāt vajadzības gadījumā šo sistēmu iespējams aktivizēt arī visās pārējās kamerās. Meklēto cilvēku datu bāze tiek atjaunota ikdienā, un septembrī policijas datorsistēma no kamerām saņēma apmēram 8000 attēlu dienā. Katra kamera spēj ģenerēt sešus attēlus minūtē, raksta aģentūra Reuters.

Pēdējos gados videonovērošana ir plaši izplatījusies ekonomiski attīstītajās valstīs. Par līderi šajā ziņā tiek uzskatīta Lielbritānija, jo, piemēram, vidusmēra Londonas iedzīvotāja seja tiek tehnoloģiski fiksēta vidēji 300 reižu dienā. Tālu neatpaliek Ņujorka, kaut gan tās novērošanas kameras nav pieslēgtas seju atpazīšanas sistēmām.

Pētījumi tomēr liecina, ka jebkāda noziedzības līmeņa samazināšanās, kas vērojama tūlīt pēc kameru izvietošanas, ar laiku izzūd. Vietējās policijas priekšnieka vietnieks Gregs Mallens apgalvo, ka Virdžīnijas pludmalē izvietotās kameras jau ir spējušas piedāvāt pierādījumus tiesām, dot iespēju policistiem ierasties nozieguma vietā daudz ātrāk un sākt noziedznieku vajāšanu, pirms viņi paspējuši pazust bez pēdām, kā arī izklīdināt pūļus, pirms tie kļūst agresīvi vai, galu galā, pateicoties kamerām, atbrīvot policijas darbiniekus citiem uzdevumiem.

Kritiķi gan uzsver, ka šī sistēma pagaidām ir ļoti neprecīza un to iespējams pavisam viegli piemānīt. Principā statistika par modernās novērošanas sistēmas efektivitāti neliecina – līdz janvāra vidum ar tās palīdzību policija nebija panākusi neviena meklēta cilvēka arestu, toties bez viltus trauksmēm gan iztikt nav izdevies…

 

Cilvēki baidās

- Šai sistēmai nav nekādas ietekmes uz noziedzības līmeņa samazināšanos, taču tā būtiski ietekmē cilvēku uzvedību. Cilvēki jūtas iebiedēti, - norāda Brūss Steinhārts, kurš ACLU veido programmu par tehnoloģiju ietekmi uz pilsoņu brīvību.

- Pirms tās ieslēgšanas mēs veicām plašu sabiedrības izglītošanu, lasot lekcijas un iesaistot pilsoņu grupas un minoritāšu pārstāvjus, kas palīdzēja izstrādāt sistēmas lietošanas noteikumus, - sabiedrības tiešu līdzdalību tikmēr uzsver Mallens.

Šie noteikumi atļauj kameras izmantot tikai diviem mērķiem – lai notvertu policijas meklēšanā izsludinātas personas un atrastu aizbēgušus bērnus vai bez vēsts pazudušus cilvēkus. Turklāt visi kameru fiksētie attēli ir nekavējoties jāizdzēš, ja tie uzreiz nesniedz rezultātu, bet pilsoņu audita komitejai ir tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudi policijas birojā, lai pārliecinātos, ka jaunā tehnoloģija netiek ļaunprātīgi izmantota.

Sistēma darbojas, analizējot cilvēku sejas pēc tādiem kritērijiem kā izmērs, piemēram, mērot attālumu no degungala līdz zodam vai starp acīm. - Sistēma nepievērš uzmanību ādas vai matu krāsai vai dzimumam. Cilvēciskie aizspriedumi tai nemaz nav prātā, - saka Mallens, kurš vēlas redzēt savu sistēmu saslēgtu tīklā ar citu pilsētu un valdības aģentūru datubāzēm, lai patiešām izdotos notvert reālus noziedzniekus vai teroristus. Viņš uzsver, ka novērošanas kameras pēc būtības ne ar ko neatšķiras no policijas virsnieka, kas stāv uz ielas stūra ar meklēta noziedznieka fotogrāfiju rokās, vienīgi tās ir efektīvākas.

Par spīti pētījumu demonstrētajam faktam, ka sejas atpazīšanas sistēma darbojas tikai 30 procentos gadījumu, ACLU patlaban bažījas, ka šī sistēma drīzumā var tikt ieviesta valsts lidostās. Organizācija arī baidās, ka to var izmantot privātpersonu politiskās aktivitātes novērošanai, izmatojot likumpaklausīgus pilsoņus.

 - Šāda novērošana būtu jāveic pēc līdzīgiem noteikumiem kā telefonsarunu noklausīšanās. Varas struktūrām būtu jāpamato, kāpēc tās lietošana ir nepieciešama, turklāt tai jābūt strikti limitētai, pretējā gadījumā tā drīzumā kļūs par sabiedrības kontrolēšanas mehānismu, - uzskata Mihirs Kšisagars no Elektroniskās informācijas privātuma centra.

Un nebūt nav tā, ka novērošanas sistēmas kritizētu tikai ASV politiskā opozīcija. Konservatīvā Rezeforda institūta dibinātājs Džons Vaitheds raksta, ka tehnoloģijas apdraud katra ASV pilsoņa tiesības darboties sabiedrībā, izjūtot acīmredzamus vai slēptus ietekmēšanas draudus. 

- Galu galā, tas ir tieši tas pats, kas pastāvīga novērošana – izteikti slēpti ietekmēšanas draudi, - raksta Vaitheds. Atgaiņājot visdažādākos pārspīlējumus, jāsecina, ka Rietumvalstu sabiedrībai par totālu novērošanu pagaidām nav jāuztraucas, taču tai ir diezgan droši jārēķinās ar to, ka Lielajam brālim jau pavisam tuvā nākotnē tiks ierādīta viņa teritorija – pilsētu centrālās ielas un laukumi, stacijas, lielveikali un dažādi stratēģiski objekti, kuru tuvumā ikviens sabiedrības loceklis patiešām tiks pastāvīgi novērots. Daudzos šādos objektos videonovērošana jau notiek vairākus gadus, piemēram, veikalos, taču tagad pilsoņiem būs jārēķinās, ka Lielais brālis pie monitora zinās daudz vairāk.

Piemēram, viņi zinās to, ka Džons Džonsons tikos un tikos stacijā satikās ar savu mīļāko, pēc tam piezvanīja sievai un teica, ka aizkavēsies darbā, tad ar kredītkarti samaksāja par ziediem, ko ar kurjerpastu nosūtīja citai mīļākajai. Lielais brālis arī zinās, ka Džonsona kungs nupat pārslimojis sifilisu, ka viņš dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ka šī likumpaklausīgā pilsoņa brālis sēž cietumā ārvalstīs. Tātad – vajadzības gadījumā Lielais brālis labi zinās arī to, kādā veidā vislabāk iespējams ietekmēt šo ierindas džonsonu, kuram nudien nav nekāda sakara ar teroristiem...

 

Guntars GRĪNUMS, LETA,

speciāli SP

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001