Terora draudi ASV valdībai beidzot ļaus kļūt par Lielo brāli
Terorisma drauda kārts ļauj ASV valdībai novērot
sabiedrību
Veiksmīgi izmantojot terora draudu kārti,
amerikāņu varas iestādes šobrīd ir tikai dažu
soļu attālumā no ilgi kārotās iespējas ar augsto
tehnoloģiju palīdzību likumīgi novērot savu
sabiedrību. Valdības iestādes vairākās ASV
pilsētās turpina aktīvi izmēģināt modernas
novērošanas sistēmas, vienlaikus likumdevējus
pārliecinot par nepieciešamību milzīgā
datubāzē uzkrāt visdažādāko personīgo
informāciju par visiem sabiedrības locekļiem. Sabiedriskās
organizācijas bažījas, ka tādējādi ASV no
brīvās pasaules vadones var drīzumā pārvērsties
par pirmo valsti pasaulē, kurā pilnvērtīgi tiek izveidota
sabiedrības locekļu totālas novērošanas sistēma.
Meklē
iekšējo ienaidnieku
Nav šaubu, ka, maigi izsakoties, būtu
nekorekti smīkņāt par amerikāņu vēlmi
nepieļaut jaunus teroristu uzbrukumus un novērst tos jau pirms
traģēdijas. Vašingtona daudzas reizes solījusi
netaupīt pūliņus un līdzekļus, lai nebūtu
iespējama 11. septembra notikumiem līdzīgas traģēdijas
atkārtošanās. Šie pūliņi joprojām tiek
koncentrēti galvenokārt divos virzienos teroristu
vajāšanai viņu teritorijā (visā pasaulē) un
drošības pasākumu pastiprināšanai pašu
valstī. Tieši šis otrais virziens nepārprotami ved uz
amerikāņu sabiedrības novērošanu, kas atgādina
padomjlaiku māniju visur modri meklēt padomju tautas ienaidniekus.
Amerikāņi runā tieši to pašu valodu
sabiedrībā ir jāatklāj potenciāli naidīgu
aktivitāšu veicēji, lai sāktu viņus novērot.
Šim nolūkam paredzēts ņemt talkā
vismodernākās tehnoloģijas, kuru izstrādei
līdzekļi netiek žēloti.
Lai gan pēc teroristu uzbrukumiem
Ņujorkā un Vašingtonā amerikāņi ir daudz
gatavāki sabiedrības drošības labā ziedot
daļiņu personiskā privātuma, pagaidām valdības struktūrām
ceļā stāv sabiedriskās organizācijas, kas cenšas
pārliecināt likumdevējus, ka, sniedzot valdībai
likumīgas tiesības novērot sabiedrības locekļus,
nebūtu nekādas garantijas, ka ar šīs novērošanas
palīdzību tiktu vajāti tikai teroristi vien.
Cilvēktiesību aizstāvji atceras vecum veco teicienu par
mazā pirkstiņa iedošanu un uzsver bažas par
Džordža Orvela romāna 1984
uzburtās totālas novērošanas vīzijas
realizēšanu, atgādinot, ka sabiedrības locekļu
pastāvīga novērošana ir viens no civilo brīvību
lielākajiem biediem.
Elektroniska
novērošana
Īpašas šausmas personas
privātās dzīves tiesību aizstāvjos izraisa ASV
valdības plāni īstenot gigantisku datu uzkrāšanas un
apkopošanas projektu, kas tiek dēvēts par Totālo
informācijas apkopošanas sistēmu. 137 miljardus dolāru
vērtā Pentagona projekta pamatā ir superdators, kurš
fiksēs visu ko pilsonis pērk, kurp viņš ceļo un cik
naudas viņam ir ķešā, reģistrējot visu
pilsoņu privāto informāciju: banku kontu stāvokli,
veselības kartītes, adreses, pat telefonsarunas. Valdības
aģenti analizēs šo informāciju, lai ar tās
palīdzību mēģinātu atklāt potenciāli
naidīgas aktivitātes.
Lai gan Vašingtona apgalvo, ka
šāda sistēma ir pavisam likumīgs ierocis teroristu
vajāšanai, lielākās bažas raisa fakts, ka tai pat
nebūs nepieciešams orderis, lai sāktu šādu elektronisku
novērošanu, un neviens nezinās, ka tiek vai ticis novērots.
- Svarīgi ir tas, ka valdība vēlas
arestēt cilvēkus, balstoties uz šo informāciju.
Valdība piedāvā cilvēkus pielīdzināt teroristiem,
ļoti nozīmīgā un tiešā veidā ietekmējot
viņu dzīvi, - bažas neslēpj Vašingtonā
bāzētā Demokrātijas un tehnoloģiju centra
izpilddirektors Džims Dempsijs.
Arī ASV senators Rass Feingolds
piekrīt, ka valdība šauj pār strīpu: - Šī
nepārbaudītā sistēma ir bīstams solis, kas,
manuprāt, apdraud tās pašas brīvības, par kuru
saglabāšanu mēs cīnāmies, vēršoties pret
teroristiem. - Feingolds uzskata, ka virtuālie
pēddziņi nav pieņemami, jo tie iegūst un apkopo
informāciju par ikvienu, ne tikai par terorismā aizdomās
turētām personām. - Tiek analizēta informācija par
cilvēku attiecībām ar lietām, nepievēršot
uzmanību precīzām aizdomām pret kādu konkrēti.
ABC vēsta, ka arī Viskonsinas
demokrāti neslēpj apņēmību neatteikties no
prasības noteikt moratoriju šādai datu apkopošanai,
kamēr Kongress nebūs pabeidzis pilnvērtīgu šādas
prakses analīzi. Politiķus aktīvi atbalsta arī
Amerikāņu Civilo brīvību savienība.
ASV aizsardzības ministra vietnieks
Pīts Eldridžs tikmēr turpina apgalvot, ka šāda
sistēma spētu palīdzēt novērst nākošo
teroristu tīkla Al Qaeda triecienu: - Mēs taču meklējam
izpausmes, kas būtu saistāmas ar potenciāliem terora aktiem.
Sejas
izteiksmes analīze
Ar lozungu Cīņa
pret terorismu pamatota sabiedrības locekļu novērošana
drīzumā draud pārņemt arī Sandjego. Kad martā
pilsētā tiks atklāts ASV Dzimtenes drošības birojs,
vienīgi Ņujorkā šim ministrijas tipa veidojumam būs
vairāk darbinieku nekā Sandjego, kur pret terorismu
cīnīsies dažādas aģentūras, pētnieciskas
laboratorijas un universitātes.
Tieši Sandjego lidostas var kļūt
par pirmajām, kurās tiks izmantota unikāla tehnoloģija, kas
fiksēs un analizēs pasažieru sejas izteiksmi, pirms viņi
sēdīsies lidmašīnās, lai atklātu potenciālos
teroristus pēc situācijai neatbilstošas sejas izteiksmes.
Šādu tehnoloģiju izstrādā Sandjego Kalifornijas
universitāte un Salka institūts, kura pārstāve Terija
Seinovska Sandjego starptautiskajā lidostā jauno iekārtu jau ir
demonstrējusi pat populārajā televīzijas radījumā
Good Morning America (Labrīt,
Amerika).
- Kāpēc jūs šorīt
pirkāt biļeti lidojumam vienā virzienā, maksājot
skaidrā naudā? - viņa jautāja ABC darbiniecei, kuras
sejā neapšaubāmi bija lasāms pārsteigums. - Nu,
lūk, - skaidroja Seinovska. - Jūs acīmredzami nebijāt
gaidījusi šādu jautājumu. Jūs bijāt
pārsteigta, kas ir normāli. Es nesaskatīju ne miņas no
bailēm, un arī dators to atzītu par normālu reakciju.
Tomēr šī sistēma nav
gluži tas pats, kas melu detektors. - Tas tikai pasaka, kā
cilvēks jūtas. Tas nespēj noteikt, kāpēc cilvēks
tā jūtas, - stāstīja Seinovska. Ja ABC darbinieces seja
pēc negaidītā jautājuma liecinātu par reibumu,
arī to dators atzītu par normālu reakciju.
Lai gan teroristi tiek speciāli
apmācīti saglabāt vēsu mieru, izjūtot spiedienu,
sistēma esot pietiekami jutīga, lai spētu šādai
savaldībai pretoties. - Patiešām, ja jūs esat labs
aktieris, jūs varat pieveikt šo sistēmu, tomēr,
izjūtot spiedienu, pat labākie aktieri nespēj pilnībā
noslēpt emocijas, - uzskata Seinovska.
- Jūs pats to varat pat nenojaust, bet dators spēs
nepieciešamo informāciju uztvert un tādējādi to
raksturot kā situācijai neatbilstošu reakciju pat, ja
teroristi būs labi sagatavoti.
Ja iekārta konstatēs satrauktus vai
aizdomīgus pasažierus, viņi tiks iezīmēti un aizturēti papildu
iztaujāšanai.
Šeit gan jāpiebilst, ka
Nacionālā Zinātnes fonda dibinātajam projektam līdz
apstiprināšanai vēl ir vajadzīgi vairāki gadi darba,
lai šādas iekārtas tiktu izvietotas valsts lidostās.
Videonovērošana
Tikmēr kāds populārs ASV
kūrorts Floridā jau šobrīd ir kļuvis par vienu no
pirmajām vietām valstī, kur var droši izlīmēt
plakātus Lielais brālis tevi jau novēro.
Virdžīnijas pludmalē izvietotas videonovērošanas
kameras, kuras aprīkotas ar daudz strīdu izraisījušo seju
atpazīšanas tehnoloģiju.
Šāda sistēma pludmalē
darbojas kopš septembra, taču lielais eksāmens tai ir
paredzēts tikai vasaras brīvdienu sezonā, kad pludmali
pārpilda tūristu pulki.
Virdžīnijas pludmalē
novērošanas kameras ir izvietotas kopš 1993. gada, taču
tagad 13 no tām ir pieslēgtas seju atpazīšanas
sistēmai, kas darbojas nepārtraukti. Turklāt vajadzības
gadījumā šo sistēmu iespējams aktivizēt arī
visās pārējās kamerās. Meklēto cilvēku datu
bāze tiek atjaunota ikdienā, un septembrī policijas
datorsistēma no kamerām saņēma apmēram 8000
attēlu dienā. Katra kamera spēj ģenerēt sešus
attēlus minūtē, raksta aģentūra Reuters.
Pēdējos gados videonovērošana
ir plaši izplatījusies ekonomiski attīstītajās
valstīs. Par līderi šajā ziņā tiek uzskatīta
Lielbritānija, jo, piemēram, vidusmēra Londonas
iedzīvotāja seja tiek tehnoloģiski fiksēta vidēji 300
reižu dienā. Tālu neatpaliek Ņujorka, kaut gan tās
novērošanas kameras nav pieslēgtas seju atpazīšanas
sistēmām.
Pētījumi tomēr liecina, ka
jebkāda noziedzības līmeņa samazināšanās,
kas vērojama tūlīt pēc kameru izvietošanas, ar laiku
izzūd. Vietējās policijas priekšnieka vietnieks Gregs Mallens
apgalvo, ka Virdžīnijas pludmalē izvietotās kameras jau ir
spējušas piedāvāt pierādījumus tiesām, dot
iespēju policistiem ierasties nozieguma vietā daudz ātrāk
un sākt noziedznieku vajāšanu, pirms viņi
paspējuši pazust bez pēdām, kā arī izklīdināt
pūļus, pirms tie kļūst agresīvi vai, galu galā,
pateicoties kamerām, atbrīvot policijas darbiniekus citiem
uzdevumiem.
Kritiķi gan uzsver, ka šī
sistēma pagaidām ir ļoti neprecīza un to iespējams
pavisam viegli piemānīt.
Principā statistika par modernās novērošanas sistēmas
efektivitāti neliecina līdz janvāra vidum ar tās
palīdzību policija nebija panākusi neviena meklēta
cilvēka arestu, toties bez viltus trauksmēm gan iztikt nav izdevies
Cilvēki
baidās
- Šai sistēmai nav nekādas
ietekmes uz noziedzības līmeņa samazināšanos,
taču tā būtiski ietekmē cilvēku uzvedību.
Cilvēki jūtas iebiedēti, - norāda Brūss
Steinhārts, kurš ACLU veido programmu par tehnoloģiju ietekmi uz
pilsoņu brīvību.
- Pirms tās ieslēgšanas mēs
veicām plašu sabiedrības izglītošanu, lasot lekcijas
un iesaistot pilsoņu grupas un minoritāšu pārstāvjus,
kas palīdzēja izstrādāt sistēmas lietošanas
noteikumus, - sabiedrības tiešu līdzdalību tikmēr
uzsver Mallens.
Šie noteikumi atļauj kameras izmantot
tikai diviem mērķiem lai notvertu policijas
meklēšanā izsludinātas personas un atrastu
aizbēgušus bērnus vai bez vēsts pazudušus cilvēkus.
Turklāt visi kameru fiksētie attēli ir nekavējoties
jāizdzēš, ja tie uzreiz nesniedz rezultātu, bet
pilsoņu audita komitejai ir
tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudi policijas
birojā, lai pārliecinātos, ka jaunā tehnoloģija netiek
ļaunprātīgi izmantota.
Sistēma darbojas, analizējot
cilvēku sejas pēc tādiem kritērijiem kā izmērs,
piemēram, mērot attālumu no degungala līdz zodam vai starp
acīm. - Sistēma nepievērš uzmanību ādas vai matu
krāsai vai dzimumam. Cilvēciskie aizspriedumi tai nemaz nav prātā,
- saka Mallens, kurš vēlas redzēt savu sistēmu
saslēgtu tīklā ar citu pilsētu un valdības
aģentūru datubāzēm, lai patiešām izdotos notvert
reālus noziedzniekus vai teroristus. Viņš uzsver, ka
novērošanas kameras pēc būtības ne ar ko
neatšķiras no policijas virsnieka, kas stāv uz ielas stūra
ar meklēta noziedznieka fotogrāfiju rokās, vienīgi tās
ir efektīvākas.
Par spīti pētījumu
demonstrētajam faktam, ka sejas atpazīšanas sistēma
darbojas tikai 30 procentos gadījumu, ACLU patlaban bažījas, ka
šī sistēma drīzumā var tikt ieviesta valsts
lidostās. Organizācija arī baidās, ka to var izmantot
privātpersonu politiskās aktivitātes novērošanai,
izmatojot likumpaklausīgus pilsoņus.
-
Šāda novērošana būtu jāveic pēc
līdzīgiem noteikumiem kā telefonsarunu noklausīšanās.
Varas struktūrām būtu jāpamato, kāpēc tās
lietošana ir nepieciešama, turklāt tai jābūt strikti
limitētai, pretējā gadījumā tā drīzumā
kļūs par sabiedrības kontrolēšanas mehānismu, -
uzskata Mihirs Kšisagars no Elektroniskās informācijas
privātuma centra.
Un nebūt nav tā, ka
novērošanas sistēmas kritizētu tikai ASV politiskā
opozīcija. Konservatīvā Rezeforda institūta
dibinātājs Džons Vaitheds raksta, ka tehnoloģijas apdraud
katra ASV pilsoņa tiesības darboties sabiedrībā,
izjūtot acīmredzamus vai slēptus ietekmēšanas
draudus.
- Galu galā, tas ir tieši tas pats, kas
pastāvīga novērošana izteikti slēpti
ietekmēšanas draudi, - raksta Vaitheds. Atgaiņājot
visdažādākos pārspīlējumus, jāsecina, ka
Rietumvalstu sabiedrībai par totālu novērošanu pagaidām
nav jāuztraucas, taču tai ir diezgan droši
jārēķinās ar to, ka Lielajam brālim jau pavisam
tuvā nākotnē tiks ierādīta viņa teritorija
pilsētu centrālās ielas un laukumi, stacijas, lielveikali un
dažādi stratēģiski objekti, kuru tuvumā ikviens
sabiedrības loceklis patiešām tiks pastāvīgi
novērots. Daudzos šādos objektos videonovērošana jau
notiek vairākus gadus, piemēram, veikalos, taču tagad
pilsoņiem būs jārēķinās, ka Lielais brālis
pie monitora zinās daudz vairāk.
Piemēram, viņi zinās to, ka Džons Džonsons tikos un tikos
stacijā satikās ar savu mīļāko, pēc tam
piezvanīja sievai un teica, ka aizkavēsies darbā, tad ar
kredītkarti samaksāja par ziediem, ko ar kurjerpastu
nosūtīja citai mīļākajai. Lielais brālis arī
zinās, ka Džonsona kungs nupat pārslimojis sifilisu, ka
viņš dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ka
šī likumpaklausīgā pilsoņa brālis sēž
cietumā ārvalstīs. Tātad vajadzības
gadījumā Lielais brālis labi zinās arī to,
kādā veidā vislabāk iespējams ietekmēt šo
ierindas džonsonu, kuram nudien nav nekāda sakara ar teroristiem...
Guntars GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP
Veiksmīgi izmantojot terora draudu kārti,
amerikāņu varas iestādes šobrīd ir tikai dažu
soļu attālumā no ilgi kārotās iespējas ar augsto
tehnoloģiju palīdzību likumīgi novērot savu
sabiedrību. Valdības iestādes vairākās ASV
pilsētās turpina aktīvi izmēģināt modernas
novērošanas sistēmas, vienlaikus likumdevējus
pārliecinot par nepieciešamību milzīgā
datubāzē uzkrāt visdažādāko personīgo
informāciju par visiem sabiedrības locekļiem. Sabiedriskās
organizācijas bažījas, ka tādējādi ASV no
brīvās pasaules vadones var drīzumā pārvērsties
par pirmo valsti pasaulē, kurā pilnvērtīgi tiek izveidota
sabiedrības locekļu totālas novērošanas sistēma.
Meklē
iekšējo ienaidnieku
Nav šaubu, ka, maigi izsakoties, būtu
nekorekti smīkņāt par amerikāņu vēlmi
nepieļaut jaunus teroristu uzbrukumus un novērst tos jau pirms
traģēdijas. Vašingtona daudzas reizes solījusi
netaupīt pūliņus un līdzekļus, lai nebūtu
iespējama 11. septembra notikumiem līdzīgas traģēdijas
atkārtošanās. Šie pūliņi joprojām tiek
koncentrēti galvenokārt divos virzienos teroristu
vajāšanai viņu teritorijā (visā pasaulē) un
drošības pasākumu pastiprināšanai pašu
valstī. Tieši šis otrais virziens nepārprotami ved uz
amerikāņu sabiedrības novērošanu, kas atgādina
padomjlaiku māniju visur modri meklēt padomju tautas ienaidniekus.
Amerikāņi runā tieši to pašu valodu
sabiedrībā ir jāatklāj potenciāli naidīgu
aktivitāšu veicēji, lai sāktu viņus novērot.
Šim nolūkam paredzēts ņemt talkā
vismodernākās tehnoloģijas, kuru izstrādei
līdzekļi netiek žēloti.
Lai gan pēc teroristu uzbrukumiem
Ņujorkā un Vašingtonā amerikāņi ir daudz
gatavāki sabiedrības drošības labā ziedot
daļiņu personiskā privātuma, pagaidām valdības struktūrām
ceļā stāv sabiedriskās organizācijas, kas cenšas
pārliecināt likumdevējus, ka, sniedzot valdībai
likumīgas tiesības novērot sabiedrības locekļus,
nebūtu nekādas garantijas, ka ar šīs novērošanas
palīdzību tiktu vajāti tikai teroristi vien.
Cilvēktiesību aizstāvji atceras vecum veco teicienu par
mazā pirkstiņa iedošanu un uzsver bažas par
Džordža Orvela romāna 1984
uzburtās totālas novērošanas vīzijas
realizēšanu, atgādinot, ka sabiedrības locekļu
pastāvīga novērošana ir viens no civilo brīvību
lielākajiem biediem.
Elektroniska
novērošana
Īpašas šausmas personas
privātās dzīves tiesību aizstāvjos izraisa ASV
valdības plāni īstenot gigantisku datu uzkrāšanas un
apkopošanas projektu, kas tiek dēvēts par Totālo
informācijas apkopošanas sistēmu. 137 miljardus dolāru
vērtā Pentagona projekta pamatā ir superdators, kurš
fiksēs visu ko pilsonis pērk, kurp viņš ceļo un cik
naudas viņam ir ķešā, reģistrējot visu
pilsoņu privāto informāciju: banku kontu stāvokli,
veselības kartītes, adreses, pat telefonsarunas. Valdības
aģenti analizēs šo informāciju, lai ar tās
palīdzību mēģinātu atklāt potenciāli
naidīgas aktivitātes.
Lai gan Vašingtona apgalvo, ka
šāda sistēma ir pavisam likumīgs ierocis teroristu
vajāšanai, lielākās bažas raisa fakts, ka tai pat
nebūs nepieciešams orderis, lai sāktu šādu elektronisku
novērošanu, un neviens nezinās, ka tiek vai ticis novērots.
- Svarīgi ir tas, ka valdība vēlas
arestēt cilvēkus, balstoties uz šo informāciju.
Valdība piedāvā cilvēkus pielīdzināt teroristiem,
ļoti nozīmīgā un tiešā veidā ietekmējot
viņu dzīvi, - bažas neslēpj Vašingtonā
bāzētā Demokrātijas un tehnoloģiju centra
izpilddirektors Džims Dempsijs.
Arī ASV senators Rass Feingolds
piekrīt, ka valdība šauj pār strīpu: - Šī
nepārbaudītā sistēma ir bīstams solis, kas,
manuprāt, apdraud tās pašas brīvības, par kuru
saglabāšanu mēs cīnāmies, vēršoties pret
teroristiem. - Feingolds uzskata, ka virtuālie
pēddziņi nav pieņemami, jo tie iegūst un apkopo
informāciju par ikvienu, ne tikai par terorismā aizdomās
turētām personām. - Tiek analizēta informācija par
cilvēku attiecībām ar lietām, nepievēršot
uzmanību precīzām aizdomām pret kādu konkrēti.
ABC vēsta, ka arī Viskonsinas
demokrāti neslēpj apņēmību neatteikties no
prasības noteikt moratoriju šādai datu apkopošanai,
kamēr Kongress nebūs pabeidzis pilnvērtīgu šādas
prakses analīzi. Politiķus aktīvi atbalsta arī
Amerikāņu Civilo brīvību savienība.
ASV aizsardzības ministra vietnieks
Pīts Eldridžs tikmēr turpina apgalvot, ka šāda
sistēma spētu palīdzēt novērst nākošo
teroristu tīkla Al Qaeda triecienu: - Mēs taču meklējam
izpausmes, kas būtu saistāmas ar potenciāliem terora aktiem.
Sejas
izteiksmes analīze
Ar lozungu Cīņa
pret terorismu pamatota sabiedrības locekļu novērošana
drīzumā draud pārņemt arī Sandjego. Kad martā
pilsētā tiks atklāts ASV Dzimtenes drošības birojs,
vienīgi Ņujorkā šim ministrijas tipa veidojumam būs
vairāk darbinieku nekā Sandjego, kur pret terorismu
cīnīsies dažādas aģentūras, pētnieciskas
laboratorijas un universitātes.
Tieši Sandjego lidostas var kļūt
par pirmajām, kurās tiks izmantota unikāla tehnoloģija, kas
fiksēs un analizēs pasažieru sejas izteiksmi, pirms viņi
sēdīsies lidmašīnās, lai atklātu potenciālos
teroristus pēc situācijai neatbilstošas sejas izteiksmes.
Šādu tehnoloģiju izstrādā Sandjego Kalifornijas
universitāte un Salka institūts, kura pārstāve Terija
Seinovska Sandjego starptautiskajā lidostā jauno iekārtu jau ir
demonstrējusi pat populārajā televīzijas radījumā
Good Morning America (Labrīt,
Amerika).
- Kāpēc jūs šorīt
pirkāt biļeti lidojumam vienā virzienā, maksājot
skaidrā naudā? - viņa jautāja ABC darbiniecei, kuras
sejā neapšaubāmi bija lasāms pārsteigums. - Nu,
lūk, - skaidroja Seinovska. - Jūs acīmredzami nebijāt
gaidījusi šādu jautājumu. Jūs bijāt
pārsteigta, kas ir normāli. Es nesaskatīju ne miņas no
bailēm, un arī dators to atzītu par normālu reakciju.
Tomēr šī sistēma nav
gluži tas pats, kas melu detektors. - Tas tikai pasaka, kā
cilvēks jūtas. Tas nespēj noteikt, kāpēc cilvēks
tā jūtas, - stāstīja Seinovska. Ja ABC darbinieces seja
pēc negaidītā jautājuma liecinātu par reibumu,
arī to dators atzītu par normālu reakciju.
Lai gan teroristi tiek speciāli
apmācīti saglabāt vēsu mieru, izjūtot spiedienu,
sistēma esot pietiekami jutīga, lai spētu šādai
savaldībai pretoties. - Patiešām, ja jūs esat labs
aktieris, jūs varat pieveikt šo sistēmu, tomēr,
izjūtot spiedienu, pat labākie aktieri nespēj pilnībā
noslēpt emocijas, - uzskata Seinovska.
- Jūs pats to varat pat nenojaust, bet dators spēs
nepieciešamo informāciju uztvert un tādējādi to
raksturot kā situācijai neatbilstošu reakciju pat, ja
teroristi būs labi sagatavoti.
Ja iekārta konstatēs satrauktus vai
aizdomīgus pasažierus, viņi tiks iezīmēti un aizturēti papildu
iztaujāšanai.
Šeit gan jāpiebilst, ka
Nacionālā Zinātnes fonda dibinātajam projektam līdz
apstiprināšanai vēl ir vajadzīgi vairāki gadi darba,
lai šādas iekārtas tiktu izvietotas valsts lidostās.
Videonovērošana
Tikmēr kāds populārs ASV
kūrorts Floridā jau šobrīd ir kļuvis par vienu no
pirmajām vietām valstī, kur var droši izlīmēt
plakātus Lielais brālis tevi jau novēro.
Virdžīnijas pludmalē izvietotas videonovērošanas
kameras, kuras aprīkotas ar daudz strīdu izraisījušo seju
atpazīšanas tehnoloģiju.
Šāda sistēma pludmalē
darbojas kopš septembra, taču lielais eksāmens tai ir
paredzēts tikai vasaras brīvdienu sezonā, kad pludmali
pārpilda tūristu pulki.
Virdžīnijas pludmalē
novērošanas kameras ir izvietotas kopš 1993. gada, taču
tagad 13 no tām ir pieslēgtas seju atpazīšanas
sistēmai, kas darbojas nepārtraukti. Turklāt vajadzības
gadījumā šo sistēmu iespējams aktivizēt arī
visās pārējās kamerās. Meklēto cilvēku datu
bāze tiek atjaunota ikdienā, un septembrī policijas
datorsistēma no kamerām saņēma apmēram 8000
attēlu dienā. Katra kamera spēj ģenerēt sešus
attēlus minūtē, raksta aģentūra Reuters.
Pēdējos gados videonovērošana
ir plaši izplatījusies ekonomiski attīstītajās
valstīs. Par līderi šajā ziņā tiek uzskatīta
Lielbritānija, jo, piemēram, vidusmēra Londonas
iedzīvotāja seja tiek tehnoloģiski fiksēta vidēji 300
reižu dienā. Tālu neatpaliek Ņujorka, kaut gan tās
novērošanas kameras nav pieslēgtas seju atpazīšanas
sistēmām.
Pētījumi tomēr liecina, ka
jebkāda noziedzības līmeņa samazināšanās,
kas vērojama tūlīt pēc kameru izvietošanas, ar laiku
izzūd. Vietējās policijas priekšnieka vietnieks Gregs Mallens
apgalvo, ka Virdžīnijas pludmalē izvietotās kameras jau ir
spējušas piedāvāt pierādījumus tiesām, dot
iespēju policistiem ierasties nozieguma vietā daudz ātrāk
un sākt noziedznieku vajāšanu, pirms viņi
paspējuši pazust bez pēdām, kā arī izklīdināt
pūļus, pirms tie kļūst agresīvi vai, galu galā,
pateicoties kamerām, atbrīvot policijas darbiniekus citiem
uzdevumiem.
Kritiķi gan uzsver, ka šī
sistēma pagaidām ir ļoti neprecīza un to iespējams
pavisam viegli piemānīt.
Principā statistika par modernās novērošanas sistēmas
efektivitāti neliecina līdz janvāra vidum ar tās
palīdzību policija nebija panākusi neviena meklēta
cilvēka arestu, toties bez viltus trauksmēm gan iztikt nav izdevies
Cilvēki
baidās
- Šai sistēmai nav nekādas
ietekmes uz noziedzības līmeņa samazināšanos,
taču tā būtiski ietekmē cilvēku uzvedību.
Cilvēki jūtas iebiedēti, - norāda Brūss
Steinhārts, kurš ACLU veido programmu par tehnoloģiju ietekmi uz
pilsoņu brīvību.
- Pirms tās ieslēgšanas mēs
veicām plašu sabiedrības izglītošanu, lasot lekcijas
un iesaistot pilsoņu grupas un minoritāšu pārstāvjus,
kas palīdzēja izstrādāt sistēmas lietošanas
noteikumus, - sabiedrības tiešu līdzdalību tikmēr
uzsver Mallens.
Šie noteikumi atļauj kameras izmantot
tikai diviem mērķiem lai notvertu policijas
meklēšanā izsludinātas personas un atrastu
aizbēgušus bērnus vai bez vēsts pazudušus cilvēkus.
Turklāt visi kameru fiksētie attēli ir nekavējoties
jāizdzēš, ja tie uzreiz nesniedz rezultātu, bet
pilsoņu audita komitejai ir
tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudi policijas
birojā, lai pārliecinātos, ka jaunā tehnoloģija netiek
ļaunprātīgi izmantota.
Sistēma darbojas, analizējot
cilvēku sejas pēc tādiem kritērijiem kā izmērs,
piemēram, mērot attālumu no degungala līdz zodam vai starp
acīm. - Sistēma nepievērš uzmanību ādas vai matu
krāsai vai dzimumam. Cilvēciskie aizspriedumi tai nemaz nav prātā,
- saka Mallens, kurš vēlas redzēt savu sistēmu
saslēgtu tīklā ar citu pilsētu un valdības
aģentūru datubāzēm, lai patiešām izdotos notvert
reālus noziedzniekus vai teroristus. Viņš uzsver, ka
novērošanas kameras pēc būtības ne ar ko
neatšķiras no policijas virsnieka, kas stāv uz ielas stūra
ar meklēta noziedznieka fotogrāfiju rokās, vienīgi tās
ir efektīvākas.
Par spīti pētījumu
demonstrētajam faktam, ka sejas atpazīšanas sistēma
darbojas tikai 30 procentos gadījumu, ACLU patlaban bažījas, ka
šī sistēma drīzumā var tikt ieviesta valsts
lidostās. Organizācija arī baidās, ka to var izmantot
privātpersonu politiskās aktivitātes novērošanai,
izmatojot likumpaklausīgus pilsoņus.
-
Šāda novērošana būtu jāveic pēc
līdzīgiem noteikumiem kā telefonsarunu noklausīšanās.
Varas struktūrām būtu jāpamato, kāpēc tās
lietošana ir nepieciešama, turklāt tai jābūt strikti
limitētai, pretējā gadījumā tā drīzumā
kļūs par sabiedrības kontrolēšanas mehānismu, -
uzskata Mihirs Kšisagars no Elektroniskās informācijas
privātuma centra.
Un nebūt nav tā, ka
novērošanas sistēmas kritizētu tikai ASV politiskā
opozīcija. Konservatīvā Rezeforda institūta
dibinātājs Džons Vaitheds raksta, ka tehnoloģijas apdraud
katra ASV pilsoņa tiesības darboties sabiedrībā,
izjūtot acīmredzamus vai slēptus ietekmēšanas
draudus.
- Galu galā, tas ir tieši tas pats, kas
pastāvīga novērošana izteikti slēpti
ietekmēšanas draudi, - raksta Vaitheds. Atgaiņājot
visdažādākos pārspīlējumus, jāsecina, ka
Rietumvalstu sabiedrībai par totālu novērošanu pagaidām
nav jāuztraucas, taču tai ir diezgan droši
jārēķinās ar to, ka Lielajam brālim jau pavisam
tuvā nākotnē tiks ierādīta viņa teritorija
pilsētu centrālās ielas un laukumi, stacijas, lielveikali un
dažādi stratēģiski objekti, kuru tuvumā ikviens
sabiedrības loceklis patiešām tiks pastāvīgi
novērots. Daudzos šādos objektos videonovērošana jau
notiek vairākus gadus, piemēram, veikalos, taču tagad
pilsoņiem būs jārēķinās, ka Lielais brālis
pie monitora zinās daudz vairāk.
Piemēram, viņi zinās to, ka Džons Džonsons tikos un tikos
stacijā satikās ar savu mīļāko, pēc tam
piezvanīja sievai un teica, ka aizkavēsies darbā, tad ar
kredītkarti samaksāja par ziediem, ko ar kurjerpastu
nosūtīja citai mīļākajai. Lielais brālis arī
zinās, ka Džonsona kungs nupat pārslimojis sifilisu, ka
viņš dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ka
šī likumpaklausīgā pilsoņa brālis sēž
cietumā ārvalstīs. Tātad vajadzības
gadījumā Lielais brālis labi zinās arī to,
kādā veidā vislabāk iespējams ietekmēt šo
ierindas džonsonu, kuram nudien nav nekāda sakara ar teroristiem...
Guntars GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP