IT nozare Latvijā - uz zaļa zara?
Autors
Septiņas nozīmīgākās
programmatūras izstrādes firmas - DATI
Grupa, Exigen Latvia, MicroLink, VERDI, Tilde, IT Alise un Tieto
Enator Financial Solutions - kopā aizņem vairāk nekā 80
procentu no Latvijas IT tirgus. Varētu teikt, ka tās lielā
mērā nosaka arī nozares toni un virzību. Tomēr kā uzņēmumiem
ar būtisku ietekmi tirgū tiem jāuzņemas arī
atbildība par Latvijas IT nozari. Kurp īsti tā virzās?
Kādas pārmaiņas to gaida, Latvijai stāvot pie durvīm
ar uzrakstu ES? Kādu atbalstu var (vai nevar) gaidīt no valsts
institūcijām? Diskusijā pie SP apaļā galda
piedalās nozares eksperti - SM Informātikas departamenta direktors
Vilis ZVIDRIŅŠ, DATI Grupa
sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba GULBE, Lattelekom Sakaru sistēmas VERDI IT&T pārdošanas
un mārketinga direktors Ēriks
EGLĪTIS, MicroLink DATA projektu
menedžeris Jānis ŠPAKOVSKIS un IT Alise mārketinga direktors
Jurģis ĶIRŠAKMENS.
- Lūdzu, raksturojiet to
attīstības spirāles posmu, kurā Latvijas IT nozare atrodas
šobrīd?
J. Ķiršakmens: - Sāk
piepildīties prognozes par nozares uzņēmumu konsolidāciju:
lielie, kuri ir atraduši savas nišas, kļūst vēl
lielāki, turpretī mazie vai nu veras ciet, vai arī cieši
turas pie pāris klientiem bez īpašas cerības
attīstīties. Manuprāt, šāda tendence varētu
saglabāties, jo nopietniem klientiem servisa kvalitāte
kļūst aizvien svarīgāka. Latvija ir apliecinājusi, ka
spēj sniegt starptautiska līmeņa pakalpojumus, tomēr
šī tirgus attīstība nebūs īpaši strauja.
Ē. Eglītis: -
Beidzot parādās kas vairāk par plikiem IT infrastruktūras
projektiem. Jāu spējam
apmierināt lielo klientu konkrētās biznesa prasības.
Patīkami, ka infrastruktūras lētajā
galā parādās un sāk vairoties mazumtirgotāji, kas
pārdod datortehniku arī privātajiem un mājas
lietotājiem, kuru acīmredzot ir kļuvis pietiekami daudz, lai
šāds bizness būtu rentabls.
B. Gulbe: - IT
attīstības pamatā ir visu tautsaimniecības nozaru progress.
Pieprasījumu veicina Latvijas kompāniju vajadzības pēc
mūsdienīgiem IT risinājumiem pamatbiznesa konkurētspējas
paaugstināšanai un attīstībai.
- Tomēr MicroLink
pērnā gada pētījums rāda, ka septiņu Latvijas
nozīmīgāko IT uzņēmumu apgrozījums četru
gadu laikā pieaudzis tikai par 18, turpretī Igaunijā tas ir 24,
bet Lietuvā - 28 procenti.
J. Ķiršakmens: - Katrs
pētījums rāda ko citu. Nesen lasīju Enterprise Europe datus, kuri liecina, ka no 12
lielākajām Baltijas IT kompānijām, sešas ir no
Latvijas vai cieši ar to saistītas (MicroLink). Var mērīt dažādus aspektus,
iegūstot arī dažādus rezultātus.
V. Zvidriņš: -
Šobrīd svarīgi būtu nodrošināt statistikas
rādītājus par IT nozari, dziļāk pētīt tās attīstību Latvijā un
dokumentēt to. Tas ļautu spriest, kas notiek nozares
iekšpusē. Latvija nav tā valsts, kurai ir bagāti
izrakteņu vai citu dabas resursu krājumi, kurus, lēnā
garā pārdodot, mēs varētu sēdēt zelta
vannās. Toties mums ir intelektuālā bagātība, kuru
vajadzētu attīstīt.
Ē. Eglītis: - Ir
izveidojušās stabilas sabiedriskās organizācijas, kas
apvieno IT uzņēmumus un pauž to intereses gan nozares
asociācijās, gan IT klāsterī.
V. Zvidriņš: - Informātikas departamenta darba plānā ir
IT nozares konceptuāla dokumenta izstrāde, kurā iesaistīsim
arī nozares sabiedriskās organizācijas. Mērķis - panākt visu ar IT saistīto
institūciju saskaņotu darbību, piemēram, saistot
izglītības sistēmu ar vajadzību pēc
speciālistiem. Jānosaka Latvijas IT attīstības
globālie virzieni, kuri jāakcentē starptautiskajos
piedāvājumos.
J. Špakovskis: -
Aizvien vairāk iezīmējas globalizācijas procesi.
Piemēram, MicroLink izveidi
arī var uzskatīt par globalizāciju Baltijas mērogā.
Tagad to vairs neuztver kā Igaunijas firmu, kā tas bija
sākumā. Tā ir Baltijas mēroga kompānija ar
akcionāriem no visām Baltijas valstīm.
V. Zvidriņš: -
Bet tā reiz varam nonākt
tādā pašā situācijā kā kuģniecība:
nav vairs neviena kuģa, kas brauc ar Latvijas karogu.
Ē. Eglītis: -
Latvijai jāizmanto tie cilvēki un resursi, kas tai ir. Vai tie galu
galā tiks pārdoti
Honkongā vai Malaizijā, zem Latvijas karoga vai, piemēram, zem
IBM zīmes, man, godīgi sakot, nešķiet tik svarīgi.
Galvenais - iemiesot šajā produktā Latvijas potenciālu,
saņemt par to adekvātu samaksu un galu galā - panākt
iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Piemēram, Exigen - bijušās SWH
Tehnoloģijas. Pats tur savulaik strādāju un zinu, ar
kādām sāpēm viss notika. Zinu, cik grūti bija
iegūt kontaktus ar IBM. Toties tagad ir zināšanas, ir resursi un
mēs zinām, ka spējam ko tādu paveikt. Arī DATI smagi
cīnījās, lai iekļūtu Vācijas tirgū.
B. Gulbe: - Piekrītu Ērikam, jo
svarīgākais ir tas, ka speciālisti strādā un
nodokļus maksā Latvijā, veicinot ne tikai nozares
attīstību, bet arī ceļot valsts labklājības
līmeni.
J. Ķiršakmens: - Ja
gribam, lai būtu IT uzņēmumi ar Latvijas karogu, jārada
vide, kurā jaunas firmas dzimst kā sēnes. Tad kāda no
tām noteikti kļūs liela un varena un varēs lepni pacelt
Latvijas karogu. Tomēr, lai reāli ieietu lielākā
tirgū, vajadzīgs stratēģiskais partneris ar saviem
kontaktiem un stipru tirgus marku. Gadās arī, ka īpašnieki,
kas uzņēmumu veidojuši, kādā mirklī
vienkārši grib saņemt lielo naudu un braukt
makšķerēt. Loģiski, ka tad šis uzņēmums tiek
pārdots kādam, kurš spēj to virzīt vai arī
izmantot tā kapacitāti.
J.
Špakovskis: - Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai
varētu kļūt liels un spēcīgs, turklāt te
pastāvīgi notiek sīva cīņa par lielajiem klientiem -
to labi zina DATI un VERDI. Tāpēc arī sākas
globalizācija - noieta tirgus meklēšana Vācijā vai
Amerikā.
V. Zvidriņš: -
Pastāv iespēja attīstīties arī
tādējādi, ka klients atdod IT infrastruktūru, datu rezerves
glabāšanu u. c. profesionāļu pārziņā, bet
Latvijā šis virziens tikko sācies.
Ē. Eglītis: -
Varam darboties arī kā buferis. Piemēram, VERDI ir pieredze
darbā ar indiešiem, kuri piedalās jaunās Lattelekom norēķinu
sistēmas izstrādē.
Projekts turpinās jau gandrīz divus gadus. Tiesa, kultūras
atšķirības ir milzīgas, -
krietni jāpieslīpējas, bet Indijā ir lieli un
pietiekami lēti programmēšanas resursi. Viņiem jāpielāgo sistēmas parametri
konkrētām prasībām, un to viņi spēj izdarīt
pietiekoši kvalitatīvi.
Indiešiem pašiem ir grūti iekļūt Eiropā,
un viņi meklē sadarbības partnerus, ar kuru starpniecību
varētu strādāt. Tas ir labs pamats jaunam biznesa virzienam. Ja
mācēsim izmantot tos resursus, kas ir Ukrainā vai
Baltkrievijā, - pārdodot tos tālāk Eiropā, tā varētu būt
laba attīstības iespēja. Ieviešanas projektos to var
izmantot sistēmu analīzei un projektu vadībai.
V. Zvidriņš: -
Kolosāls secinājums: tas nozīmē, ka Latvijas IT
uzņēmumi varētu kalpot arī kā uzdevuma devēji, ne
tikai kā realizētāji!
B. Gulbe: - Mūsu
vairāk nekā desmit gadu pieredze liecina, ka vislabāk
pakalpojumus var pārdot vietējie, tāpēc arī DATI
Eiropā izmanto vietējo speciālistu palīdzību.
Piemēram, Vācijā DATI risinājumus piedāvā
vācieši, Lielbritānijā - angļi, Zviedrijā -
zviedri. Viņi labi pārzina pašmāju tirgu un iespējas,
pret viņiem ir arī pozitīvāka vietējo klientu
attieksme - kā jau pret savējiem.
- Tomēr
visai simptomātiski, ka, piemēram, DATI projekti un apgrozījums
ārpus Latvijas aizvien palielinās, toties vietējā tirgus
daļa - samazinās (no 38 procentiem 1998. gadā uz 31 - 2001.
gadā). Tas pats vērojams arī dažos citos lielajos IT
uzņēmumos.
B. Gulbe: - Latvijas
tirgus ir ierobežots, tāpēc vienīgā iespēja
attīstīties ir paplašināt darbību Rietumu
virzienā. Nav noslēpums, ka lielākie klienti ir valsts,
pašvaldību institūcijas un lielie, to skaitā valsts,
uzņēmumi. Ja tie kādu dienu vairs nenovirzītu
līdzekļus IT attīstībai, tad kāda nākotne gan
gaidītu IT uzņēmumus Latvijā! Turpretī, piemēram,
nelielu bodīšu īpašnieki vai dārznieki šobrīd
nav reāli IT risinājumu pasūtītāji. Nebūtu
prātīgi balstīt uz tiem uzņēmuma biznesa
attīstību.
Ē. Eglītis: -
Liels potenciāls un, manuprāt, arī pamatīga problēma
Latvijā ir izpētes un attīstības (R&D) virziens.
Šobrīd universitātes nevis dod pilnasinīgu, zinātnisku
nozares izpēti, bet gan kropļo tirgu. Ap tām ir izveidotas mazas
kompānijas, kuras ienāk tirgū, piedāvājot lētus
resursus. Nereti viss bāzēts uz studentu bakalauru darbiem. Tā vietā
vajadzētu veidot solīdu pētniecisko bāzi, piesaistīt
Eiropas un citus līdzekļus, radīt nopietnus attīstības
projektus.
- Vai par problēmu nevar
pārtapt arī tas, ka atšķirībā no
iepriekšējo valdību
atbalsta IT un informācijas sabiedrībai, šobrīd tas
netiek skaidri pausts?
B. Gulbe:
Jā, ministru prezidenta biedrs
Ainārs Šlesers 24. janvārī notikušajā Dienas Biznesa konferencē uz
jautājumu, kādas ir valsts tautsaimniecības prioritātes, atbildēja, ka tās
ir tikai tradicionālajiem biznesa veidiem - mežam un transportam. Par
pārējām nozarēm vēl esot jāspriež. Arī
uz asociāciju alianses vēstuli premjeram divu nedēļu
laikā nav saņemta atbilde.
V. Zvidriņš: -
Varbūt jaunajai valdībai vēl nav skaidrs, kuras prioritātes
izvēlēties. Iespējams, tā ietur pauzi, piešķirot
mazākas investīcijas IT projektiem, kas, starp citu, pirmajā
posmā ir samazinātas. Piemēram, tik svarīgai programmai
kā Latvijas izglītības informatizācijas sistēma
(LIIS), par kuru iestājas arī sabiedriskās organizācijas
(LITTA, LIA) plānoto 2,9 miljonu latu vietā no valsts
investīciju budžeta nav piešķirts nekas. LIIS
rīcībā ir tikai 460 000
šogad no Izglītības un zinātnes ministrijas
pamatbudžeta. Personu apliecību projekts atlikts uz gadu. Tiesa, kad nonāksim līdz
budžeta grozījumiem, situācija varētu nedaudz
mainīties.
Ē. Eglītis: -
Tomēr jau iepriekšējās valdības laikā
sākās aktivitātes par informācijas sabiedrības biroja
veidošanu pie Ministru kabineta. Arī jaunās valdības
laikā tās turpinās.
V. Zvidriņš: -
Tā tas tiešām ir. Premjera padomniekam informātikas
jautājumos V.Šutko, Rīgas Domes informācijas un
tehnoloìijas uzraudzības un koordinācijas padomes loceklim J.
Miķelsonam un Satiksmes ministrijai ir uzdots iesniegt MK
priekšlikumus par topošā
informācijas sabiedrības biroja modeli. Notikušas
pirmās sanāksmes ar informātikas projekta analīzi, bet pati
IS biroja iecere pašlaik tiek precizēta.
- Tomēr nevar skaidri zināt
- būs vai nebūs valdības atbalsts nozarei.
Ē. Eglītis: - Informācijas
sabiedrība ir pašas valdības aktivitātes, ko veic valsts
institūcijas un pašvaldības, lai informatizētu pašas sevi
un arī sabiedrību. Rīgas Dome, piemēram, ir
izveidojusi itin siltu iekšējo
IT centriņu ar gandrīz 100 darbiniekiem. Ja tas tiek darīts
centralizācijas vārdā, tam varētu piekrist. Tomēr ir
pilnīgi skaidrs, ka IT nav Rīgas Domes pamatbizness. Turpretī Lattelekom izveidoja VERDI, kuru ar
laiku plānots atdalīt no mātes uzņēmuma. Tas,
manuprāt, ir kaut kas reāls, ko varētu darīt nozares
attīstībai, nevis katram būvēt pa mazai IT
šūniņai.
J. Špakovskis: -
Nezinu, vai Rīgas mērogiem Domes IT centrs ir liels vai mazs, bet
domāju, ka tas tiešām vajadzīgs, lai Rīgu
centralizētu. Daudz smagāka būtu situācija, ja katra
priekšpilsēta, katra skola darbotos pilnīgi autonomi.
- Kuri virzieni IT nozarē,
jūsuprāt, varētu būt visatvērtākie jaunam
biznesam?
Ē. Eglītis: - Manuprāt, viena no
pozitīvām tendencēm ir nelieli IT mazumtirdzniecības
uzņēmumi, kuri apkalpo mājas lietotājus un mazo biznesu un
to varētu kļūt vēl vairāk. Gandrīz kā tās
sēnes, ko Jurģis minēja. Eju pa ielu un redzu: vēl vakar te
bija kurpju veikals, bet šodien - pēc lietus - jau datorsalons.
Tiesa, pēc kāda laika dažs lielais brends apēd mazos, tomēr daļa vēl turas.
Pozitīvi piemēri ir Elkor, Baltic Data, TeleParks, DT Mobile u. c. Lielo IT projektu tirgus ir
pietiekami blīvs un jau
sākusies konsolidācija.
J. Špakovskis: -
Aizvien biežāk uzņēmumi izmanto profesionāļu
ārpakalpojumus (outsourcing),
nododot to pārziņā savu IT struktūru.
Vienkāršākos gadījumos klients vairs pats nealgo IT
darbiniekus, bet uztic lokālā tīkla apkalpošanu
firmām. Pieejami arī tādi ārpakalpojumi kā
filiāļu un centrālo biroju apkalpošana, serveru
izvietošana ārpus klienta telpām - datu centros. To
visaktīvāk izmanto ārvalstu uzņēmumi. Domāju, ka
drīz arī vietējie sapratīs, ka tas ir izdevīgi. Latvijas gāze un Hansabanka sadarbībā ar VERDI to jau dara. MicroLink ir tādi klienti kā Hansapank Igaunijā,
Baltijas Tranzītu Banka, Laima, VOVA un citi klienti Latvijā un arī Lietuvā.
- Par tādu kā fenomenu varētu uzskatīt Tieto Enator Financial Solutions, jo tas
ir vienīgais IT uzņēmums Latvijā, kas piedāvā
risinājumus banku norēķiniem.
Ē. Eglītis:-
Šis ir viens no tiem jaukajiem piemēriem, kur blakus var nolikt Tieto un MicroLink Systems. Specializācija vienā
konkrētā produktā ar pareizu mārketinga
stratēģiju. Galvenais, ka šie uzņēmumi fokusējas
uz konkrēta produkta izstrādi. Tā ir visresnākā pievienotā vērtība, ko vien var
dabūt, - ja uztaisa tiražējamu produktu. Pozitīvs
piemērs ir arī Tilde, kas
specializācijas lokalizācijā. Dāņu Navision, kas savulaik radās ne no
kā, tagad ir veiksmīgi pārdots Microsoft.
J. Špakovskis: -
Reiz kādā sarunā zviedru speciālisti teica, ka
viņuprāt mēs esam pievērsuši par maz uzmanības
lielāko IT firmu gatavajiem produktiem, kurus varētu plašāk
ieviest Latvijas tirgū.
J. Ķiršakmens: -
Tas jau notiek. Piemēram, IT Alise izplata
Oracle biznesa vadības
sistēmu, citi - SAP, Navision.
V. Zvidriņš: - Ir
arī tādi programmprodukti, kas ir ļoti populāri visā
pasaulē, bet Latvijā tiem izplatītāju nav.
Ē. Eglītis: - Te ir
cita problēma. Ja kompānija, kurai šis produkts pieder,
neienāk te ar savu mārketingu un uz tās izplatības kartes
Latvijas vispār nav, tad tur arī nekas nevar sanākt.
- Kādas ir aptuvenās
oriģinālproduktu un lokalizēto produktu proporcijas
Latvijā, kā šie virzieni attīstās?
J. Ķiršakmens: - Starptautiskos
IT risinājumus var nopirkt jebkurā pasaules malā, bet
ražotājs būs ieinteresēts ieguldīt papildus darbu un tos lokalizēt tikai
tādā gadījumā, ja konkrētais tirgus ir pietiekami
interesants. Piemēram, Oracle
algu sistēmu Baltijas valstīm lokalizējam tikai tagad, kad ir
skaidrs, ka šeit ir pietiekami liels tirgus. Neviens programmprodukts pats
automātiski neieviešas, tam vajadzīga ir ļoti liela
pievienotā vērtība. Lai firma varētu pilnībā koncentrēties
uz produkta izstrādi, nepieciešams plašs partneru tīkls,
kas to pārdos un ieviesīs. Tieto
Enator Financial Solutions šobrīd pats ievieš savu
izstrādāto produktu.
Ē. Eglītis: - Viņi
izveidoja Latvijā norēķinu karšu apkalpošanas
sistēmu Transmaster, un tagad
tas ir kļuvis par mātes uzņēmuma Tieto Enator portfeļa sastāvdaļu. Tikai tagad diez
vai Latvijas speciālisti nodarbojas ar tā ieviešanu,
piemēram, Kazahijas stepēs.
J. Ķiršakmens: -
Sistēmas ieviešana nozīmē arī pārmaiņas
organizācijā. Šāds darbs vienmēr tiek
vērtēts daudz augstāk nekā parasta programmēšana.
Ja kāda IT firma vēlas ātri nogrimt aizmirstībā,
tā var iztikt tikai ar programmētājiem. Turpretī
tādai, kas grib ātri augt un attīstīties, ir vajadzīgi
ne tikai programmētāji, bet arī nozares speciālisti,
eksperti konkrētos virzienos, - piemēram, finansēs,
personāla vadībā, dispečerdienestu vadībā,
klientu apkalpošanā u. tml.
- Vai Latvijā
spēcīgāks ir oriģinālprogrammatūras vai
lokalizēto risinājumu virziens?
Ē. Eglītis: -
Lielākā daļa no IT pakalpojumu tirgus ir programmu
oriģinālizstrāde pēc klienta pasūtījuma.
Otrajā vietā varētu būt gatavo pakešu ieviešana
un tad - pašu radītu produktu
izstrāde un pārdošana (šķiet, to varētu būt
diezgan maz). Piemēram, vietējais grāmatvedības pakešu
tirgus ir stipri ierobežots. Arī VERDI ir radījis vienu produktu,
bet aktīvs mārketings vēl nav sācies, tā kā
grūti spriest par rezultātu.
- Cik populāri,
jūsuprāt ir klientu attiecību vadības (CRM)
risinājumi?
J. Ķiršakmens: - Par
CRM ir un vēl ilgi būs populāri runāt. Nepietiek tikai ar CRM programmatūru (to Latvijā var
iegādāties bez problēmām), - ir jābūt gataviem
mainīt veidu, kā
uzņēmums strādā ar klientiem. Un šai ziņā
nekāda īpašā progresa nav.
Ē. Eglītis: -
Mana prognoze ir, ka šāda atsevišķa CRM programmatūra
varētu pamazām izplēnēt, jo ir daudz loģiskāk to
saistīt kopā ar pamatbiznesa operācijām. Piemēram,
šobrīd Latvijā visniknākā konkurence ir banku un
apdrošinātāju tirgū. Viņiem ir nopietns pamats
izvēlēties CRM lietojumus, lai iegūtu papildu
funkcionalitāti pamatbiznesa sistēmām un uzlabotu klientu
apkalpošanu. Šis risinājums no viņu biznesa viedokļa
ir loģiskāks, saprotamāks, vieglāk vadāms.
V. Zvidriņš: -
Arī e-pārvaldes funkcionālajā modelī viens no
pamatprincipiem ir uz pakalpojumu orientētas valsts pārvaldes un
procesu vadības principa ieviešana. Rīcības plānā
ir paredzēts šāds pilotprojekts.
- Kas varētu mainīties
nozarē, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?
J. Ķiršakmens: - Pats
sliktākais scenārijs - piebrauc pilna Latvija ar Eiropas
uzņēmējiem, kuri paņem līdzi visus savus Eiropas IT pakalpojumu
sniedzējus, nopērk visus Latvijas uzņēmumus, un Latvijas IT
nozares vairs nav. Es gan neticu, ka tā
varētu notikt. Tiesa, dažās nozarēs, kur konkurence
ir vissīvākā, daļa uzņēmumu varētu
izputēt. Tomēr iestāšanās ES vienlaikus dod arī
tādu kā kvalitātes zīmi. Mēs gan automātiski
nekļūsim labāki tāpēc vien, ka būsim ES, bet
uzticamāki - varbūt.
- Varbūt tas dod mums
lielākas iespējas kaut ko iegūt no dažādiem ES
fondiem.
B. Gulbe: -
Iespējams, ka DATI pieredze, piedaloties kādā ES projektā
varētu būt vērtīga informācija citiem. Pirms pusotra
gada kopīgi ar citu valstu kompānijām veiksmīgi
pabeidzām ES finansētu projektu, izstrādājot tūrisma portālu. Visus darbus paveicām
saskaņā ar plānu, pieņemšanas un nodošanas akti
parakstīti, bet samaksa par padarīto - vairāk nekā 43 000
eiro - vēl līdz šim brīdim nav saņemta. Kā
liecina prakse, tā parasti jāgaida divi līdz četri gadi. Ar
to diemžēl jārēķinās. No valsts puses
vajadzētu būt kādam, kas šādus projektus
pārrauga.
J.
Ķiršakmens: - Manuprāt, Eiropas naudu vajag
izmantot citādāk - ieguldīt infrastruktūras
attīstībā, izpētē. Viena uzņēmuma
pētniecības projekti - tas nozīmē iesaistīties ļoti birokrātiskā
spēlē.
Ē. Eglītis: -
Man šķiet nepieņemami, ka veidojas tāds kā
profesionālu Eiropas fondu naudas tērētāju slānis.
Viņi dabū savas valsts finansējumu, piemēram, uz gadu,
uztaisa projektiņu un vienlaikus sagatavo arī projektu kādam ES
fondam. Tā ir Eiropas fondu pārsūknēšana. No otras
puses, mums ir jāiemācās šos fondus izmantot. Varbūt
vajag kādu konsultantu vai lobētāju, kas visu ievirzītu
pareizās sliedēs.
J. Ķiršakmens: -
Morāle ir tāda - ar šo birokrātiju ir vērts
cīnīties, ja projekts ir liels. Bet, ja tas ir sīks izpētes
projektiņš, kura nākotne ir miglā tīta, nav vērts
tērēt laiku.
Ē. Eglītis: -
Visu sarežģī arī tas, ka mums nav riska kapitāla.
Normālā tirgū var aiziet pie riska kapitālista ar labu
ideju un dabūt starta naudu.
J. Špakovskis: -
Kas līdzīgs riska kapitāla fondam ir, piemēram,
Norvēģijas-Latvijas attīstības fonds. Cēsu alus bija viens no viņu sākotnējiem
projektiem. Par IT nozari gan nav dzirdēts.
Ē. Eglītis: - Ir
dzirdēts par projektu, kur kāda Latvijas firma, izmantojot
mēraparātus un sensorus, kurus nēsā uz ādas, caur
mobilo telefonu un datoru no attāluma pārbauda veselības stāvokli.
Daļu no šīs tehnoloģijas bija radījis kāds
neliels Latvijas kantorītis. Tas var izdoties, ja ir partneris, kas
organizē mārketingu.
- Tuvojas svarīgs
ikgadējais nozares atskaites punkts - Baltic
IT&T. Jūsu komentāri.
Ē. Eglītis: - Tendences
visur ir līdzīgas. Systems 2001
izstādē bija 12 paviljoni, šogad - tikai astoņi. Tur
gan katrs paviljons ir kā četras Skonto
halles.
J. Ķiršakmens: -
Šogad izstādē varētu būt aizvien vairāk firmu,
kas strādā mājas lietotājiem, un aizvien mazāk
tādu, kas piedāvā risinājumus biznesa lietotājiem.
Daudzi rīko vairāk individuālu pasākumu klientiem.
J. Špakovskis: -
Pēdējos gados tā jau ir izvērtusies par tādu kā
atrādīšanos, lai
darītu zināmu, ka šāda kompānija vēl ir
tirgū un piedāvā konkrētus produktus un pakalpojumus.
Ē. Eglītis: - Es
ļoti gribētu cerēt, ka varbūt beidzot nonāksim
līdz rezultātam, ka būs tikai viena izstāde gadā
visā Baltijā, jo tirgus ir par
šauru.
- Vai
nākotnē katrā pagastiņā varētu būt
vismaz pa vienam IT uzņēmumam?
B. Gulbe: - IT nozares
priekšrocība ir tāda, ka ražošanai nav
nepieciešami lieli papildieguldījumi. Lai gan pagaidām
lielākā daļa IT pakalpojumu izstrādes notiek
Rīgā, ar laiku to noteikti pārņems arī reģioni. Piemēram, šobrīd
Rēzeknē pie pašvaldību projektiem Lielbritānijai strādā
12 DATI speciālistu. Šāda tendence būs, bet tas nav
iespējams bez vadības.
Ē. Eglītis: - Ja
būs veselīgs mikslis, varētu izdoties. Kāds mans
kolēģis ir strādājis
Dānijā . Tur viņš trīs dienas nedēļā
nāca uz biroju, bet divas dienas strādāja mājās, kur viņa
hobijs bija cūku audzēšana. Mums kaut kas tāds
varētu izveidoties pēc gadiem 15-20. Tad varbūt kāds
programmētājs varētu sēdēt Gaiziņa galā un
programmēt e-Eiropu... Bet šobrīd nevaram dzīvot
virtuālajā realitātē, lai citi mūsu vietā min savus tēva
dubļus.
Gunta
KĻAVIŅA
Septiņas nozīmīgākās
programmatūras izstrādes firmas - DATI
Grupa, Exigen Latvia, MicroLink, VERDI, Tilde, IT Alise un Tieto
Enator Financial Solutions - kopā aizņem vairāk nekā 80
procentu no Latvijas IT tirgus. Varētu teikt, ka tās lielā
mērā nosaka arī nozares toni un virzību. Tomēr kā uzņēmumiem
ar būtisku ietekmi tirgū tiem jāuzņemas arī
atbildība par Latvijas IT nozari. Kurp īsti tā virzās?
Kādas pārmaiņas to gaida, Latvijai stāvot pie durvīm
ar uzrakstu ES? Kādu atbalstu var (vai nevar) gaidīt no valsts
institūcijām? Diskusijā pie SP apaļā galda
piedalās nozares eksperti - SM Informātikas departamenta direktors
Vilis ZVIDRIŅŠ, DATI Grupa
sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba GULBE, Lattelekom Sakaru sistēmas VERDI IT&T pārdošanas
un mārketinga direktors Ēriks
EGLĪTIS, MicroLink DATA projektu
menedžeris Jānis ŠPAKOVSKIS un IT Alise mārketinga direktors
Jurģis ĶIRŠAKMENS.
- Lūdzu, raksturojiet to
attīstības spirāles posmu, kurā Latvijas IT nozare atrodas
šobrīd?
J. Ķiršakmens: - Sāk
piepildīties prognozes par nozares uzņēmumu konsolidāciju:
lielie, kuri ir atraduši savas nišas, kļūst vēl
lielāki, turpretī mazie vai nu veras ciet, vai arī cieši
turas pie pāris klientiem bez īpašas cerības
attīstīties. Manuprāt, šāda tendence varētu
saglabāties, jo nopietniem klientiem servisa kvalitāte
kļūst aizvien svarīgāka. Latvija ir apliecinājusi, ka
spēj sniegt starptautiska līmeņa pakalpojumus, tomēr
šī tirgus attīstība nebūs īpaši strauja.
Ē. Eglītis: -
Beidzot parādās kas vairāk par plikiem IT infrastruktūras
projektiem. Jāu spējam
apmierināt lielo klientu konkrētās biznesa prasības.
Patīkami, ka infrastruktūras lētajā
galā parādās un sāk vairoties mazumtirgotāji, kas
pārdod datortehniku arī privātajiem un mājas
lietotājiem, kuru acīmredzot ir kļuvis pietiekami daudz, lai
šāds bizness būtu rentabls.
B. Gulbe: - IT
attīstības pamatā ir visu tautsaimniecības nozaru progress.
Pieprasījumu veicina Latvijas kompāniju vajadzības pēc
mūsdienīgiem IT risinājumiem pamatbiznesa konkurētspējas
paaugstināšanai un attīstībai.
- Tomēr MicroLink
pērnā gada pētījums rāda, ka septiņu Latvijas
nozīmīgāko IT uzņēmumu apgrozījums četru
gadu laikā pieaudzis tikai par 18, turpretī Igaunijā tas ir 24,
bet Lietuvā - 28 procenti.
J. Ķiršakmens: - Katrs
pētījums rāda ko citu. Nesen lasīju Enterprise Europe datus, kuri liecina, ka no 12
lielākajām Baltijas IT kompānijām, sešas ir no
Latvijas vai cieši ar to saistītas (MicroLink). Var mērīt dažādus aspektus,
iegūstot arī dažādus rezultātus.
V. Zvidriņš: -
Šobrīd svarīgi būtu nodrošināt statistikas
rādītājus par IT nozari, dziļāk pētīt tās attīstību Latvijā un
dokumentēt to. Tas ļautu spriest, kas notiek nozares
iekšpusē. Latvija nav tā valsts, kurai ir bagāti
izrakteņu vai citu dabas resursu krājumi, kurus, lēnā
garā pārdodot, mēs varētu sēdēt zelta
vannās. Toties mums ir intelektuālā bagātība, kuru
vajadzētu attīstīt.
Ē. Eglītis: - Ir
izveidojušās stabilas sabiedriskās organizācijas, kas
apvieno IT uzņēmumus un pauž to intereses gan nozares
asociācijās, gan IT klāsterī.
V. Zvidriņš: - Informātikas departamenta darba plānā ir
IT nozares konceptuāla dokumenta izstrāde, kurā iesaistīsim
arī nozares sabiedriskās organizācijas. Mērķis - panākt visu ar IT saistīto
institūciju saskaņotu darbību, piemēram, saistot
izglītības sistēmu ar vajadzību pēc
speciālistiem. Jānosaka Latvijas IT attīstības
globālie virzieni, kuri jāakcentē starptautiskajos
piedāvājumos.
J. Špakovskis: -
Aizvien vairāk iezīmējas globalizācijas procesi.
Piemēram, MicroLink izveidi
arī var uzskatīt par globalizāciju Baltijas mērogā.
Tagad to vairs neuztver kā Igaunijas firmu, kā tas bija
sākumā. Tā ir Baltijas mēroga kompānija ar
akcionāriem no visām Baltijas valstīm.
V. Zvidriņš: -
Bet tā reiz varam nonākt
tādā pašā situācijā kā kuģniecība:
nav vairs neviena kuģa, kas brauc ar Latvijas karogu.
Ē. Eglītis: -
Latvijai jāizmanto tie cilvēki un resursi, kas tai ir. Vai tie galu
galā tiks pārdoti
Honkongā vai Malaizijā, zem Latvijas karoga vai, piemēram, zem
IBM zīmes, man, godīgi sakot, nešķiet tik svarīgi.
Galvenais - iemiesot šajā produktā Latvijas potenciālu,
saņemt par to adekvātu samaksu un galu galā - panākt
iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Piemēram, Exigen - bijušās SWH
Tehnoloģijas. Pats tur savulaik strādāju un zinu, ar
kādām sāpēm viss notika. Zinu, cik grūti bija
iegūt kontaktus ar IBM. Toties tagad ir zināšanas, ir resursi un
mēs zinām, ka spējam ko tādu paveikt. Arī DATI smagi
cīnījās, lai iekļūtu Vācijas tirgū.
B. Gulbe: - Piekrītu Ērikam, jo
svarīgākais ir tas, ka speciālisti strādā un
nodokļus maksā Latvijā, veicinot ne tikai nozares
attīstību, bet arī ceļot valsts labklājības
līmeni.
J. Ķiršakmens: - Ja
gribam, lai būtu IT uzņēmumi ar Latvijas karogu, jārada
vide, kurā jaunas firmas dzimst kā sēnes. Tad kāda no
tām noteikti kļūs liela un varena un varēs lepni pacelt
Latvijas karogu. Tomēr, lai reāli ieietu lielākā
tirgū, vajadzīgs stratēģiskais partneris ar saviem
kontaktiem un stipru tirgus marku. Gadās arī, ka īpašnieki,
kas uzņēmumu veidojuši, kādā mirklī
vienkārši grib saņemt lielo naudu un braukt
makšķerēt. Loģiski, ka tad šis uzņēmums tiek
pārdots kādam, kurš spēj to virzīt vai arī
izmantot tā kapacitāti.
J.
Špakovskis: - Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai
varētu kļūt liels un spēcīgs, turklāt te
pastāvīgi notiek sīva cīņa par lielajiem klientiem -
to labi zina DATI un VERDI. Tāpēc arī sākas
globalizācija - noieta tirgus meklēšana Vācijā vai
Amerikā.
V. Zvidriņš: -
Pastāv iespēja attīstīties arī
tādējādi, ka klients atdod IT infrastruktūru, datu rezerves
glabāšanu u. c. profesionāļu pārziņā, bet
Latvijā šis virziens tikko sācies.
Ē. Eglītis: -
Varam darboties arī kā buferis. Piemēram, VERDI ir pieredze
darbā ar indiešiem, kuri piedalās jaunās Lattelekom norēķinu
sistēmas izstrādē.
Projekts turpinās jau gandrīz divus gadus. Tiesa, kultūras
atšķirības ir milzīgas, -
krietni jāpieslīpējas, bet Indijā ir lieli un
pietiekami lēti programmēšanas resursi. Viņiem jāpielāgo sistēmas parametri
konkrētām prasībām, un to viņi spēj izdarīt
pietiekoši kvalitatīvi.
Indiešiem pašiem ir grūti iekļūt Eiropā,
un viņi meklē sadarbības partnerus, ar kuru starpniecību
varētu strādāt. Tas ir labs pamats jaunam biznesa virzienam. Ja
mācēsim izmantot tos resursus, kas ir Ukrainā vai
Baltkrievijā, - pārdodot tos tālāk Eiropā, tā varētu būt
laba attīstības iespēja. Ieviešanas projektos to var
izmantot sistēmu analīzei un projektu vadībai.
V. Zvidriņš: -
Kolosāls secinājums: tas nozīmē, ka Latvijas IT
uzņēmumi varētu kalpot arī kā uzdevuma devēji, ne
tikai kā realizētāji!
B. Gulbe: - Mūsu
vairāk nekā desmit gadu pieredze liecina, ka vislabāk
pakalpojumus var pārdot vietējie, tāpēc arī DATI
Eiropā izmanto vietējo speciālistu palīdzību.
Piemēram, Vācijā DATI risinājumus piedāvā
vācieši, Lielbritānijā - angļi, Zviedrijā -
zviedri. Viņi labi pārzina pašmāju tirgu un iespējas,
pret viņiem ir arī pozitīvāka vietējo klientu
attieksme - kā jau pret savējiem.
- Tomēr
visai simptomātiski, ka, piemēram, DATI projekti un apgrozījums
ārpus Latvijas aizvien palielinās, toties vietējā tirgus
daļa - samazinās (no 38 procentiem 1998. gadā uz 31 - 2001.
gadā). Tas pats vērojams arī dažos citos lielajos IT
uzņēmumos.
B. Gulbe: - Latvijas
tirgus ir ierobežots, tāpēc vienīgā iespēja
attīstīties ir paplašināt darbību Rietumu
virzienā. Nav noslēpums, ka lielākie klienti ir valsts,
pašvaldību institūcijas un lielie, to skaitā valsts,
uzņēmumi. Ja tie kādu dienu vairs nenovirzītu
līdzekļus IT attīstībai, tad kāda nākotne gan
gaidītu IT uzņēmumus Latvijā! Turpretī, piemēram,
nelielu bodīšu īpašnieki vai dārznieki šobrīd
nav reāli IT risinājumu pasūtītāji. Nebūtu
prātīgi balstīt uz tiem uzņēmuma biznesa
attīstību.
Ē. Eglītis: -
Liels potenciāls un, manuprāt, arī pamatīga problēma
Latvijā ir izpētes un attīstības (R&D) virziens.
Šobrīd universitātes nevis dod pilnasinīgu, zinātnisku
nozares izpēti, bet gan kropļo tirgu. Ap tām ir izveidotas mazas
kompānijas, kuras ienāk tirgū, piedāvājot lētus
resursus. Nereti viss bāzēts uz studentu bakalauru darbiem. Tā vietā
vajadzētu veidot solīdu pētniecisko bāzi, piesaistīt
Eiropas un citus līdzekļus, radīt nopietnus attīstības
projektus.
- Vai par problēmu nevar
pārtapt arī tas, ka atšķirībā no
iepriekšējo valdību
atbalsta IT un informācijas sabiedrībai, šobrīd tas
netiek skaidri pausts?
B. Gulbe:
Jā, ministru prezidenta biedrs
Ainārs Šlesers 24. janvārī notikušajā Dienas Biznesa konferencē uz
jautājumu, kādas ir valsts tautsaimniecības prioritātes, atbildēja, ka tās
ir tikai tradicionālajiem biznesa veidiem - mežam un transportam. Par
pārējām nozarēm vēl esot jāspriež. Arī
uz asociāciju alianses vēstuli premjeram divu nedēļu
laikā nav saņemta atbilde.
V. Zvidriņš: -
Varbūt jaunajai valdībai vēl nav skaidrs, kuras prioritātes
izvēlēties. Iespējams, tā ietur pauzi, piešķirot
mazākas investīcijas IT projektiem, kas, starp citu, pirmajā
posmā ir samazinātas. Piemēram, tik svarīgai programmai
kā Latvijas izglītības informatizācijas sistēma
(LIIS), par kuru iestājas arī sabiedriskās organizācijas
(LITTA, LIA) plānoto 2,9 miljonu latu vietā no valsts
investīciju budžeta nav piešķirts nekas. LIIS
rīcībā ir tikai 460 000
šogad no Izglītības un zinātnes ministrijas
pamatbudžeta. Personu apliecību projekts atlikts uz gadu. Tiesa, kad nonāksim līdz
budžeta grozījumiem, situācija varētu nedaudz
mainīties.
Ē. Eglītis: -
Tomēr jau iepriekšējās valdības laikā
sākās aktivitātes par informācijas sabiedrības biroja
veidošanu pie Ministru kabineta. Arī jaunās valdības
laikā tās turpinās.
V. Zvidriņš: -
Tā tas tiešām ir. Premjera padomniekam informātikas
jautājumos V.Šutko, Rīgas Domes informācijas un
tehnoloìijas uzraudzības un koordinācijas padomes loceklim J.
Miķelsonam un Satiksmes ministrijai ir uzdots iesniegt MK
priekšlikumus par topošā
informācijas sabiedrības biroja modeli. Notikušas
pirmās sanāksmes ar informātikas projekta analīzi, bet pati
IS biroja iecere pašlaik tiek precizēta.
- Tomēr nevar skaidri zināt
- būs vai nebūs valdības atbalsts nozarei.
Ē. Eglītis: - Informācijas
sabiedrība ir pašas valdības aktivitātes, ko veic valsts
institūcijas un pašvaldības, lai informatizētu pašas sevi
un arī sabiedrību. Rīgas Dome, piemēram, ir
izveidojusi itin siltu iekšējo
IT centriņu ar gandrīz 100 darbiniekiem. Ja tas tiek darīts
centralizācijas vārdā, tam varētu piekrist. Tomēr ir
pilnīgi skaidrs, ka IT nav Rīgas Domes pamatbizness. Turpretī Lattelekom izveidoja VERDI, kuru ar
laiku plānots atdalīt no mātes uzņēmuma. Tas,
manuprāt, ir kaut kas reāls, ko varētu darīt nozares
attīstībai, nevis katram būvēt pa mazai IT
šūniņai.
J. Špakovskis: -
Nezinu, vai Rīgas mērogiem Domes IT centrs ir liels vai mazs, bet
domāju, ka tas tiešām vajadzīgs, lai Rīgu
centralizētu. Daudz smagāka būtu situācija, ja katra
priekšpilsēta, katra skola darbotos pilnīgi autonomi.
- Kuri virzieni IT nozarē,
jūsuprāt, varētu būt visatvērtākie jaunam
biznesam?
Ē. Eglītis: - Manuprāt, viena no
pozitīvām tendencēm ir nelieli IT mazumtirdzniecības
uzņēmumi, kuri apkalpo mājas lietotājus un mazo biznesu un
to varētu kļūt vēl vairāk. Gandrīz kā tās
sēnes, ko Jurģis minēja. Eju pa ielu un redzu: vēl vakar te
bija kurpju veikals, bet šodien - pēc lietus - jau datorsalons.
Tiesa, pēc kāda laika dažs lielais brends apēd mazos, tomēr daļa vēl turas.
Pozitīvi piemēri ir Elkor, Baltic Data, TeleParks, DT Mobile u. c. Lielo IT projektu tirgus ir
pietiekami blīvs un jau
sākusies konsolidācija.
J. Špakovskis: -
Aizvien biežāk uzņēmumi izmanto profesionāļu
ārpakalpojumus (outsourcing),
nododot to pārziņā savu IT struktūru.
Vienkāršākos gadījumos klients vairs pats nealgo IT
darbiniekus, bet uztic lokālā tīkla apkalpošanu
firmām. Pieejami arī tādi ārpakalpojumi kā
filiāļu un centrālo biroju apkalpošana, serveru
izvietošana ārpus klienta telpām - datu centros. To
visaktīvāk izmanto ārvalstu uzņēmumi. Domāju, ka
drīz arī vietējie sapratīs, ka tas ir izdevīgi. Latvijas gāze un Hansabanka sadarbībā ar VERDI to jau dara. MicroLink ir tādi klienti kā Hansapank Igaunijā,
Baltijas Tranzītu Banka, Laima, VOVA un citi klienti Latvijā un arī Lietuvā.
- Par tādu kā fenomenu varētu uzskatīt Tieto Enator Financial Solutions, jo tas
ir vienīgais IT uzņēmums Latvijā, kas piedāvā
risinājumus banku norēķiniem.
Ē. Eglītis:-
Šis ir viens no tiem jaukajiem piemēriem, kur blakus var nolikt Tieto un MicroLink Systems. Specializācija vienā
konkrētā produktā ar pareizu mārketinga
stratēģiju. Galvenais, ka šie uzņēmumi fokusējas
uz konkrēta produkta izstrādi. Tā ir visresnākā pievienotā vērtība, ko vien var
dabūt, - ja uztaisa tiražējamu produktu. Pozitīvs
piemērs ir arī Tilde, kas
specializācijas lokalizācijā. Dāņu Navision, kas savulaik radās ne no
kā, tagad ir veiksmīgi pārdots Microsoft.
J. Špakovskis: -
Reiz kādā sarunā zviedru speciālisti teica, ka
viņuprāt mēs esam pievērsuši par maz uzmanības
lielāko IT firmu gatavajiem produktiem, kurus varētu plašāk
ieviest Latvijas tirgū.
J. Ķiršakmens: -
Tas jau notiek. Piemēram, IT Alise izplata
Oracle biznesa vadības
sistēmu, citi - SAP, Navision.
V. Zvidriņš: - Ir
arī tādi programmprodukti, kas ir ļoti populāri visā
pasaulē, bet Latvijā tiem izplatītāju nav.
Ē. Eglītis: - Te ir
cita problēma. Ja kompānija, kurai šis produkts pieder,
neienāk te ar savu mārketingu un uz tās izplatības kartes
Latvijas vispār nav, tad tur arī nekas nevar sanākt.
- Kādas ir aptuvenās
oriģinālproduktu un lokalizēto produktu proporcijas
Latvijā, kā šie virzieni attīstās?
J. Ķiršakmens: - Starptautiskos
IT risinājumus var nopirkt jebkurā pasaules malā, bet
ražotājs būs ieinteresēts ieguldīt papildus darbu un tos lokalizēt tikai
tādā gadījumā, ja konkrētais tirgus ir pietiekami
interesants. Piemēram, Oracle
algu sistēmu Baltijas valstīm lokalizējam tikai tagad, kad ir
skaidrs, ka šeit ir pietiekami liels tirgus. Neviens programmprodukts pats
automātiski neieviešas, tam vajadzīga ir ļoti liela
pievienotā vērtība. Lai firma varētu pilnībā koncentrēties
uz produkta izstrādi, nepieciešams plašs partneru tīkls,
kas to pārdos un ieviesīs. Tieto
Enator Financial Solutions šobrīd pats ievieš savu
izstrādāto produktu.
Ē. Eglītis: - Viņi
izveidoja Latvijā norēķinu karšu apkalpošanas
sistēmu Transmaster, un tagad
tas ir kļuvis par mātes uzņēmuma Tieto Enator portfeļa sastāvdaļu. Tikai tagad diez
vai Latvijas speciālisti nodarbojas ar tā ieviešanu,
piemēram, Kazahijas stepēs.
J. Ķiršakmens: -
Sistēmas ieviešana nozīmē arī pārmaiņas
organizācijā. Šāds darbs vienmēr tiek
vērtēts daudz augstāk nekā parasta programmēšana.
Ja kāda IT firma vēlas ātri nogrimt aizmirstībā,
tā var iztikt tikai ar programmētājiem. Turpretī
tādai, kas grib ātri augt un attīstīties, ir vajadzīgi
ne tikai programmētāji, bet arī nozares speciālisti,
eksperti konkrētos virzienos, - piemēram, finansēs,
personāla vadībā, dispečerdienestu vadībā,
klientu apkalpošanā u. tml.
- Vai Latvijā
spēcīgāks ir oriģinālprogrammatūras vai
lokalizēto risinājumu virziens?
Ē. Eglītis: -
Lielākā daļa no IT pakalpojumu tirgus ir programmu
oriģinālizstrāde pēc klienta pasūtījuma.
Otrajā vietā varētu būt gatavo pakešu ieviešana
un tad - pašu radītu produktu
izstrāde un pārdošana (šķiet, to varētu būt
diezgan maz). Piemēram, vietējais grāmatvedības pakešu
tirgus ir stipri ierobežots. Arī VERDI ir radījis vienu produktu,
bet aktīvs mārketings vēl nav sācies, tā kā
grūti spriest par rezultātu.
- Cik populāri,
jūsuprāt ir klientu attiecību vadības (CRM)
risinājumi?
J. Ķiršakmens: - Par
CRM ir un vēl ilgi būs populāri runāt. Nepietiek tikai ar CRM programmatūru (to Latvijā var
iegādāties bez problēmām), - ir jābūt gataviem
mainīt veidu, kā
uzņēmums strādā ar klientiem. Un šai ziņā
nekāda īpašā progresa nav.
Ē. Eglītis: -
Mana prognoze ir, ka šāda atsevišķa CRM programmatūra
varētu pamazām izplēnēt, jo ir daudz loģiskāk to
saistīt kopā ar pamatbiznesa operācijām. Piemēram,
šobrīd Latvijā visniknākā konkurence ir banku un
apdrošinātāju tirgū. Viņiem ir nopietns pamats
izvēlēties CRM lietojumus, lai iegūtu papildu
funkcionalitāti pamatbiznesa sistēmām un uzlabotu klientu
apkalpošanu. Šis risinājums no viņu biznesa viedokļa
ir loģiskāks, saprotamāks, vieglāk vadāms.
V. Zvidriņš: -
Arī e-pārvaldes funkcionālajā modelī viens no
pamatprincipiem ir uz pakalpojumu orientētas valsts pārvaldes un
procesu vadības principa ieviešana. Rīcības plānā
ir paredzēts šāds pilotprojekts.
- Kas varētu mainīties
nozarē, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?
J. Ķiršakmens: - Pats
sliktākais scenārijs - piebrauc pilna Latvija ar Eiropas
uzņēmējiem, kuri paņem līdzi visus savus Eiropas IT pakalpojumu
sniedzējus, nopērk visus Latvijas uzņēmumus, un Latvijas IT
nozares vairs nav. Es gan neticu, ka tā
varētu notikt. Tiesa, dažās nozarēs, kur konkurence
ir vissīvākā, daļa uzņēmumu varētu
izputēt. Tomēr iestāšanās ES vienlaikus dod arī
tādu kā kvalitātes zīmi. Mēs gan automātiski
nekļūsim labāki tāpēc vien, ka būsim ES, bet
uzticamāki - varbūt.
- Varbūt tas dod mums
lielākas iespējas kaut ko iegūt no dažādiem ES
fondiem.
B. Gulbe: -
Iespējams, ka DATI pieredze, piedaloties kādā ES projektā
varētu būt vērtīga informācija citiem. Pirms pusotra
gada kopīgi ar citu valstu kompānijām veiksmīgi
pabeidzām ES finansētu projektu, izstrādājot tūrisma portālu. Visus darbus paveicām
saskaņā ar plānu, pieņemšanas un nodošanas akti
parakstīti, bet samaksa par padarīto - vairāk nekā 43 000
eiro - vēl līdz šim brīdim nav saņemta. Kā
liecina prakse, tā parasti jāgaida divi līdz četri gadi. Ar
to diemžēl jārēķinās. No valsts puses
vajadzētu būt kādam, kas šādus projektus
pārrauga.
J.
Ķiršakmens: - Manuprāt, Eiropas naudu vajag
izmantot citādāk - ieguldīt infrastruktūras
attīstībā, izpētē. Viena uzņēmuma
pētniecības projekti - tas nozīmē iesaistīties ļoti birokrātiskā
spēlē.
Ē. Eglītis: -
Man šķiet nepieņemami, ka veidojas tāds kā
profesionālu Eiropas fondu naudas tērētāju slānis.
Viņi dabū savas valsts finansējumu, piemēram, uz gadu,
uztaisa projektiņu un vienlaikus sagatavo arī projektu kādam ES
fondam. Tā ir Eiropas fondu pārsūknēšana. No otras
puses, mums ir jāiemācās šos fondus izmantot. Varbūt
vajag kādu konsultantu vai lobētāju, kas visu ievirzītu
pareizās sliedēs.
J. Ķiršakmens: -
Morāle ir tāda - ar šo birokrātiju ir vērts
cīnīties, ja projekts ir liels. Bet, ja tas ir sīks izpētes
projektiņš, kura nākotne ir miglā tīta, nav vērts
tērēt laiku.
Ē. Eglītis: -
Visu sarežģī arī tas, ka mums nav riska kapitāla.
Normālā tirgū var aiziet pie riska kapitālista ar labu
ideju un dabūt starta naudu.
J. Špakovskis: -
Kas līdzīgs riska kapitāla fondam ir, piemēram,
Norvēģijas-Latvijas attīstības fonds. Cēsu alus bija viens no viņu sākotnējiem
projektiem. Par IT nozari gan nav dzirdēts.
Ē. Eglītis: - Ir
dzirdēts par projektu, kur kāda Latvijas firma, izmantojot
mēraparātus un sensorus, kurus nēsā uz ādas, caur
mobilo telefonu un datoru no attāluma pārbauda veselības stāvokli.
Daļu no šīs tehnoloģijas bija radījis kāds
neliels Latvijas kantorītis. Tas var izdoties, ja ir partneris, kas
organizē mārketingu.
- Tuvojas svarīgs
ikgadējais nozares atskaites punkts - Baltic
IT&T. Jūsu komentāri.
Ē. Eglītis: - Tendences
visur ir līdzīgas. Systems 2001
izstādē bija 12 paviljoni, šogad - tikai astoņi. Tur
gan katrs paviljons ir kā četras Skonto
halles.
J. Ķiršakmens: -
Šogad izstādē varētu būt aizvien vairāk firmu,
kas strādā mājas lietotājiem, un aizvien mazāk
tādu, kas piedāvā risinājumus biznesa lietotājiem.
Daudzi rīko vairāk individuālu pasākumu klientiem.
J. Špakovskis: -
Pēdējos gados tā jau ir izvērtusies par tādu kā
atrādīšanos, lai
darītu zināmu, ka šāda kompānija vēl ir
tirgū un piedāvā konkrētus produktus un pakalpojumus.
Ē. Eglītis: - Es
ļoti gribētu cerēt, ka varbūt beidzot nonāksim
līdz rezultātam, ka būs tikai viena izstāde gadā
visā Baltijā, jo tirgus ir par
šauru.
- Vai
nākotnē katrā pagastiņā varētu būt
vismaz pa vienam IT uzņēmumam?
B. Gulbe: - IT nozares
priekšrocība ir tāda, ka ražošanai nav
nepieciešami lieli papildieguldījumi. Lai gan pagaidām
lielākā daļa IT pakalpojumu izstrādes notiek
Rīgā, ar laiku to noteikti pārņems arī reģioni. Piemēram, šobrīd
Rēzeknē pie pašvaldību projektiem Lielbritānijai strādā
12 DATI speciālistu. Šāda tendence būs, bet tas nav
iespējams bez vadības.
Ē. Eglītis: - Ja
būs veselīgs mikslis, varētu izdoties. Kāds mans
kolēģis ir strādājis
Dānijā . Tur viņš trīs dienas nedēļā
nāca uz biroju, bet divas dienas strādāja mājās, kur viņa
hobijs bija cūku audzēšana. Mums kaut kas tāds
varētu izveidoties pēc gadiem 15-20. Tad varbūt kāds
programmētājs varētu sēdēt Gaiziņa galā un
programmēt e-Eiropu... Bet šobrīd nevaram dzīvot
virtuālajā realitātē, lai citi mūsu vietā min savus tēva
dubļus.
Gunta
KĻAVIŅA