Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

IT nozare Latvijā - uz zaļa zara?

   

Autors

 

Septiņas nozīmīgākās programmatūras izstrādes firmas - DATI Grupa, Exigen Latvia, MicroLink, VERDI, Tilde, IT Alise un Tieto Enator Financial Solutions - kopā aizņem vairāk nekā 80 procentu no Latvijas IT tirgus. Varētu teikt, ka tās lielā mērā nosaka arī nozares toni un virzību. Tomēr kā uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū tiem jāuzņemas arī atbildība par Latvijas IT nozari. Kurp īsti tā virzās? Kādas pārmaiņas to gaida, Latvijai stāvot pie durvīm ar uzrakstu ES? Kādu atbalstu var (vai nevar) gaidīt no valsts institūcijām? Diskusijā pie SP apaļā galda piedalās nozares eksperti - SM Informātikas departamenta direktors Vilis ZVIDRIŅŠ, DATI Grupa sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba GULBE, Lattelekom Sakaru sistēmas VERDI IT&T pārdošanas un mārketinga   direktors Ēriks EGLĪTIS, MicroLink DATA projektu menedžeris  Jānis ŠPAKOVSKIS un IT Alise mārketinga direktors Jurģis ĶIRŠAKMENS.

 

- Lūdzu, raksturojiet to attīstības spirāles posmu, kurā Latvijas IT nozare atrodas šobrīd?

J. Ķiršakmens: - Sāk piepildīties prognozes par nozares uzņēmumu konsolidāciju: lielie, kuri ir atraduši savas nišas, kļūst vēl lielāki, turpretī mazie vai nu veras ciet, vai arī cieši turas pie pāris klientiem bez īpašas cerības attīstīties. Manuprāt, šāda tendence varētu saglabāties, jo nopietniem klientiem servisa kvalitāte kļūst aizvien svarīgāka. Latvija ir apliecinājusi, ka spēj sniegt starptautiska līmeņa pakalpojumus, tomēr šī tirgus attīstība nebūs īpaši strauja.

Ē. Eglītis: - Beidzot parādās kas vairāk par plikiem IT infrastruktūras projektiem.  Jāu spējam apmierināt lielo klientu konkrētās biznesa prasības. Patīkami, ka infrastruktūras lētajā galā parādās un sāk vairoties mazumtirgotāji, kas pārdod datortehniku arī privātajiem un mājas lietotājiem, kuru acīmredzot ir kļuvis pietiekami daudz, lai šāds bizness būtu rentabls.

B. Gulbe: - IT attīstības pamatā ir visu tautsaimniecības nozaru progress. Pieprasījumu veicina Latvijas kompāniju vajadzības pēc mūsdienīgiem IT risinājumiem pamatbiznesa konkurētspējas paaugstināšanai un attīstībai.

- Tomēr MicroLink pērnā gada pētījums rāda, ka septiņu Latvijas nozīmīgāko IT uzņēmumu apgrozījums četru gadu laikā pieaudzis tikai par 18, turpretī Igaunijā tas ir 24, bet Lietuvā - 28 procenti.

J. Ķiršakmens: - Katrs pētījums rāda ko citu. Nesen lasīju Enterprise Europe datus, kuri liecina, ka no 12 lielākajām Baltijas IT kompānijām, sešas ir no Latvijas vai cieši ar to saistītas (MicroLink). Var mērīt dažādus aspektus, iegūstot arī dažādus rezultātus.

V. Zvidriņš: - Šobrīd svarīgi būtu nodrošināt statistikas rādītājus par IT nozari, dziļāk pētīt  tās attīstību Latvijā un dokumentēt to. Tas ļautu spriest, kas notiek nozares iekšpusē. Latvija nav tā valsts, kurai ir bagāti izrakteņu vai citu dabas resursu krājumi, kurus, lēnā garā pārdodot, mēs varētu sēdēt zelta vannās. Toties mums ir intelektuālā bagātība, kuru vajadzētu attīstīt.

Ē. Eglītis: - Ir izveidojušās stabilas sabiedriskās organizācijas, kas apvieno IT uzņēmumus un pauž to intereses gan nozares asociācijās, gan IT klāsterī.

V. Zvidriņš: - Informātikas departamenta darba plānā ir IT nozares konceptuāla dokumenta izstrāde, kurā iesaistīsim arī nozares sabiedriskās organizācijas. Mērķis -  panākt visu ar IT saistīto institūciju saskaņotu darbību, piemēram, saistot izglītības sistēmu ar vajadzību pēc speciālistiem. Jānosaka Latvijas IT attīstības globālie virzieni, kuri jāakcentē starptautiskajos piedāvājumos.

J. Špakovskis: - Aizvien vairāk iezīmējas globalizācijas procesi. Piemēram, MicroLink izveidi arī var uzskatīt par globalizāciju Baltijas mērogā. Tagad to vairs neuztver kā Igaunijas firmu, kā tas bija sākumā. Tā ir Baltijas mēroga kompānija ar akcionāriem no visām Baltijas valstīm.

V. Zvidriņš: - Bet tā reiz  varam nonākt tādā pašā situācijā kā kuģniecība: nav vairs neviena kuģa, kas brauc ar Latvijas karogu.

Ē. Eglītis: - Latvijai jāizmanto tie cilvēki un resursi, kas tai ir. Vai tie galu galā  tiks pārdoti Honkongā vai Malaizijā, zem Latvijas karoga vai, piemēram, zem IBM zīmes, man, godīgi sakot, nešķiet tik svarīgi. Galvenais - iemiesot šajā produktā Latvijas potenciālu, saņemt par to adekvātu samaksu un galu galā - panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Piemēram, Exigen - bijušās SWH Tehnoloģijas. Pats tur savulaik strādāju un zinu, ar kādām sāpēm viss notika. Zinu, cik grūti bija iegūt kontaktus ar IBM. Toties tagad ir zināšanas, ir resursi un mēs zinām, ka spējam ko tādu paveikt. Arī DATI smagi cīnījās, lai iekļūtu Vācijas tirgū.

B. Gulbe: -  Piekrītu Ērikam, jo svarīgākais ir tas, ka speciālisti strādā un nodokļus maksā Latvijā, veicinot ne tikai nozares attīstību, bet arī ceļot valsts labklājības līmeni.

J. Ķiršakmens: - Ja gribam, lai būtu IT uzņēmumi ar Latvijas karogu, jārada vide, kurā jaunas firmas dzimst kā sēnes. Tad kāda no tām noteikti kļūs liela un varena un varēs lepni pacelt Latvijas karogu. Tomēr, lai reāli ieietu lielākā tirgū, vajadzīgs stratēģiskais partneris ar saviem kontaktiem un stipru tirgus marku. Gadās arī, ka īpašnieki, kas uzņēmumu veidojuši, kādā mirklī vienkārši grib saņemt lielo naudu un braukt makšķerēt. Loģiski, ka tad šis uzņēmums tiek pārdots kādam, kurš spēj to virzīt vai arī izmantot tā kapacitāti.

J. Špakovskis: - Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai varētu kļūt liels un spēcīgs, turklāt te pastāvīgi notiek sīva cīņa par lielajiem klientiem - to labi zina DATI un VERDI. Tāpēc arī sākas globalizācija - noieta tirgus meklēšana Vācijā vai Amerikā.

V. Zvidriņš: - Pastāv iespēja attīstīties arī tādējādi, ka klients atdod IT infrastruktūru, datu rezerves glabāšanu u. c. profesionāļu pārziņā, bet Latvijā šis virziens tikko sācies.

Ē. Eglītis: - Varam darboties arī kā buferis. Piemēram, VERDI ir pieredze darbā ar indiešiem, kuri piedalās jaunās Lattelekom norēķinu sistēmas izstrādē. Projekts turpinās jau gandrīz divus gadus. Tiesa, kultūras atšķirības ir milzīgas, -  krietni jāpieslīpējas, bet Indijā ir lieli un pietiekami lēti programmēšanas resursi. Viņiem  jāpielāgo sistēmas parametri konkrētām prasībām, un to viņi spēj izdarīt pietiekoši kvalitatīvi.  Indiešiem pašiem ir grūti iekļūt Eiropā, un viņi meklē sadarbības partnerus, ar kuru starpniecību varētu strādāt. Tas ir labs pamats jaunam biznesa virzienam. Ja mācēsim izmantot tos resursus, kas ir Ukrainā vai Baltkrievijā, - pārdodot tos tālāk  Eiropā, tā varētu būt laba attīstības iespēja. Ieviešanas projektos to var izmantot sistēmu analīzei un projektu vadībai.

V. Zvidriņš: - Kolosāls secinājums: tas nozīmē, ka Latvijas IT uzņēmumi varētu kalpot arī kā uzdevuma devēji, ne tikai kā realizētāji!  

B. Gulbe: - Mūsu vairāk nekā desmit gadu pieredze liecina, ka vislabāk pakalpojumus var pārdot vietējie, tāpēc arī DATI Eiropā izmanto vietējo speciālistu palīdzību. Piemēram, Vācijā DATI risinājumus piedāvā vācieši, Lielbritānijā - angļi, Zviedrijā - zviedri. Viņi labi pārzina pašmāju tirgu un iespējas, pret viņiem ir arī pozitīvāka vietējo klientu attieksme - kā jau pret savējiem.

- Tomēr visai simptomātiski, ka, piemēram, DATI projekti un apgrozījums ārpus Latvijas aizvien palielinās, toties vietējā tirgus daļa - samazinās (no 38 procentiem 1998. gadā uz 31 - 2001. gadā). Tas pats vērojams arī dažos citos lielajos IT uzņēmumos.

    B. Gulbe: - Latvijas tirgus ir ierobežots, tāpēc vienīgā iespēja attīstīties ir paplašināt darbību Rietumu virzienā. Nav noslēpums, ka lielākie klienti ir valsts, pašvaldību institūcijas un lielie, to skaitā valsts, uzņēmumi. Ja tie kādu dienu vairs nenovirzītu līdzekļus IT attīstībai, tad kāda nākotne gan gaidītu IT uzņēmumus Latvijā! Turpretī, piemēram, nelielu bodīšu īpašnieki vai dārznieki šobrīd nav reāli IT risinājumu pasūtītāji. Nebūtu prātīgi balstīt uz tiem uzņēmuma biznesa attīstību.

Ē. Eglītis: - Liels potenciāls un, manuprāt, arī pamatīga problēma Latvijā ir izpētes un attīstības (R&D) virziens. Šobrīd universitātes nevis dod pilnasinīgu, zinātnisku nozares izpēti, bet gan kropļo tirgu. Ap tām ir izveidotas mazas kompānijas, kuras ienāk tirgū, piedāvājot lētus resursus. Nereti viss bāzēts uz studentu bakalauru darbiem. Tā vietā vajadzētu veidot solīdu pētniecisko bāzi, piesaistīt Eiropas un citus līdzekļus, radīt nopietnus attīstības projektus.

- Vai par problēmu nevar pārtapt arī tas, ka atšķirībā no iepriekšējo valdību        atbalsta IT un informācijas sabiedrībai, šobrīd tas netiek skaidri pausts?

B. Gulbe: – Jā,  ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers 24. janvārī notikušajā Dienas Biznesa konferencē uz jautājumu, kādas ir valsts tautsaimniecības  prioritātes, atbildēja, ka tās ir tikai tradicionālajiem biznesa veidiem - mežam un transportam. Par pārējām nozarēm vēl esot jāspriež. Arī uz asociāciju alianses vēstuli premjeram divu nedēļu laikā nav saņemta atbilde.

V. Zvidriņš: - Varbūt jaunajai valdībai vēl nav skaidrs, kuras prioritātes izvēlēties. Iespējams, tā ietur pauzi, piešķirot mazākas investīcijas IT projektiem, kas, starp citu, pirmajā posmā ir samazinātas. Piemēram, tik svarīgai programmai kā Latvijas izglītības informatizācijas sistēma (LIIS), par kuru iestājas arī sabiedriskās organizācijas (LITTA, LIA) plānoto 2,9 miljonu latu vietā no valsts investīciju budžeta nav piešķirts nekas. LIIS rīcībā ir  tikai 460 000 šogad no Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta. Personu apliecību projekts atlikts uz  gadu. Tiesa, kad nonāksim līdz budžeta grozījumiem, situācija varētu nedaudz mainīties.

Ē. Eglītis: - Tomēr jau iepriekšējās valdības laikā sākās aktivitātes par informācijas sabiedrības biroja veidošanu pie Ministru kabineta. Arī jaunās valdības laikā tās turpinās.

V. Zvidriņš: - Tā tas tiešām ir. Premjera padomniekam informātikas jautājumos V.Šutko, Rīgas Domes informācijas un tehnoloìijas uzraudzības un koordinācijas padomes loceklim J. Miķelsonam un Satiksmes ministrijai ir uzdots iesniegt MK priekšlikumus par topošā  informācijas sabiedrības biroja modeli. Notikušas pirmās sanāksmes ar informātikas projekta analīzi, bet pati IS biroja iecere pašlaik tiek precizēta.

- Tomēr nevar skaidri zināt - būs vai nebūs valdības atbalsts nozarei.

Ē. Eglītis: - Informācijas sabiedrība ir pašas valdības aktivitātes, ko veic valsts institūcijas un pašvaldības, lai informatizētu pašas sevi un arī sabiedrību. Rīgas Dome, piemēram, ir izveidojusi  itin siltu iekšējo IT centriņu ar gandrīz 100 darbiniekiem. Ja tas tiek darīts centralizācijas vārdā, tam varētu piekrist. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka IT nav Rīgas Domes pamatbizness. Turpretī Lattelekom izveidoja VERDI, kuru ar laiku plānots atdalīt no mātes uzņēmuma. Tas, manuprāt, ir kaut kas reāls, ko varētu darīt nozares attīstībai, nevis katram būvēt pa mazai IT šūniņai.

J. Špakovskis: - Nezinu, vai Rīgas mērogiem Domes IT centrs ir liels vai mazs, bet domāju, ka tas tiešām vajadzīgs, lai Rīgu centralizētu. Daudz smagāka būtu situācija, ja katra priekšpilsēta, katra skola darbotos pilnīgi autonomi.

- Kuri virzieni IT nozarē, jūsuprāt, varētu būt visatvērtākie jaunam biznesam?

Ē. Eglītis: - Manuprāt, viena no pozitīvām tendencēm ir nelieli IT mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuri apkalpo mājas lietotājus un mazo biznesu un to varētu kļūt vēl vairāk. Gandrīz kā tās sēnes, ko Jurģis minēja. Eju pa ielu un redzu: vēl vakar te bija kurpju veikals, bet šodien - pēc lietus - jau datorsalons. Tiesa, pēc kāda laika dažs lielais brends apēd mazos, tomēr daļa vēl turas. Pozitīvi piemēri ir Elkor, Baltic Data, TeleParks, DT Mobile u. c. Lielo IT projektu tirgus ir pietiekami blīvs un jau  sākusies konsolidācija.

J. Špakovskis: - Aizvien biežāk uzņēmumi izmanto profesionāļu ārpakalpojumus (outsourcing), nododot to pārziņā savu IT struktūru. Vienkāršākos gadījumos klients vairs pats nealgo IT darbiniekus, bet uztic lokālā tīkla apkalpošanu firmām. Pieejami arī tādi ārpakalpojumi kā filiāļu un centrālo biroju apkalpošana, serveru izvietošana ārpus klienta telpām - datu centros. To visaktīvāk izmanto ārvalstu uzņēmumi. Domāju, ka drīz arī vietējie sapratīs, ka tas ir izdevīgi. Latvijas gāze un Hansabanka sadarbībā ar VERDI to jau dara. MicroLink ir tādi klienti kā Hansapank Igaunijā, Baltijas Tranzītu Banka, Laima, VOVA un citi klienti Latvijā un arī  Lietuvā.

- Par tādu kā fenomenu varētu uzskatīt Tieto Enator Financial Solutions, jo tas ir vienīgais IT uzņēmums Latvijā, kas piedāvā risinājumus banku norēķiniem.  

Ē. Eglītis:- Šis ir viens no tiem jaukajiem piemēriem, kur blakus var nolikt Tieto un MicroLink Systems. Specializācija vienā konkrētā produktā ar pareizu mārketinga stratēģiju. Galvenais, ka šie uzņēmumi fokusējas uz konkrēta produkta izstrādi. Tā ir visresnākā pievienotā vērtība, ko vien var dabūt, - ja uztaisa tiražējamu produktu. Pozitīvs piemērs ir arī Tilde, kas specializācijas lokalizācijā. Dāņu Navision, kas savulaik radās ne no kā, tagad ir veiksmīgi pārdots Microsoft.

J. Špakovskis: - Reiz kādā sarunā zviedru speciālisti teica, ka viņuprāt mēs esam pievērsuši par maz uzmanības lielāko IT firmu gatavajiem produktiem, kurus varētu plašāk ieviest Latvijas tirgū.

J. Ķiršakmens: - Tas jau notiek. Piemēram, IT Alise izplata Oracle biznesa vadības sistēmu, citi - SAP, Navision.

V. Zvidriņš: - Ir arī tādi programmprodukti, kas ir ļoti populāri visā pasaulē, bet Latvijā tiem izplatītāju nav.

Ē. Eglītis: - Te ir cita problēma. Ja kompānija, kurai šis produkts pieder, neienāk te ar savu mārketingu un uz tās izplatības kartes Latvijas vispār nav, tad tur arī nekas nevar sanākt.

- Kādas ir aptuvenās oriģinālproduktu un lokalizēto produktu proporcijas Latvijā, kā šie virzieni attīstās?

J. Ķiršakmens: - Starptautiskos IT risinājumus var nopirkt jebkurā pasaules malā, bet ražotājs būs ieinteresēts ieguldīt  papildus darbu un tos lokalizēt tikai tādā gadījumā, ja konkrētais tirgus ir pietiekami interesants. Piemēram, Oracle algu sistēmu Baltijas valstīm lokalizējam tikai tagad, kad ir skaidrs, ka šeit ir pietiekami liels tirgus. Neviens programmprodukts pats automātiski neieviešas, tam vajadzīga ir ļoti liela pievienotā vērtība. Lai firma varētu pilnībā koncentrēties uz produkta izstrādi, nepieciešams plašs partneru tīkls, kas to pārdos un ieviesīs. Tieto Enator Financial Solutions šobrīd pats ievieš savu izstrādāto produktu.

Ē. Eglītis: - Viņi izveidoja Latvijā norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu Transmaster, un tagad tas ir kļuvis par mātes uzņēmuma Tieto Enator portfeļa sastāvdaļu. Tikai tagad diez vai Latvijas speciālisti nodarbojas ar tā ieviešanu, piemēram, Kazahijas stepēs. 

J. Ķiršakmens: - Sistēmas ieviešana nozīmē arī pārmaiņas organizācijā. Šāds darbs vienmēr tiek vērtēts daudz augstāk nekā parasta programmēšana. Ja kāda IT firma vēlas ātri nogrimt aizmirstībā, tā var iztikt tikai ar programmētājiem. Turpretī tādai, kas grib ātri augt un attīstīties, ir vajadzīgi ne tikai programmētāji, bet arī nozares speciālisti, eksperti konkrētos virzienos, - piemēram, finansēs, personāla vadībā, dispečerdienestu vadībā, klientu apkalpošanā u. tml.

- Vai Latvijā spēcīgāks ir oriģinālprogrammatūras vai lokalizēto risinājumu virziens?

Ē. Eglītis: - Lielākā daļa no IT pakalpojumu tirgus ir programmu oriģinālizstrāde pēc klienta pasūtījuma. Otrajā vietā varētu būt gatavo pakešu ieviešana un tad -  pašu radītu produktu izstrāde un pārdošana (šķiet, to varētu būt diezgan maz). Piemēram, vietējais grāmatvedības pakešu tirgus ir stipri ierobežots. Arī VERDI ir radījis vienu produktu, bet aktīvs mārketings vēl nav sācies, tā kā grūti spriest par rezultātu.

- Cik populāri, jūsuprāt ir klientu attiecību vadības (CRM) risinājumi?

J. Ķiršakmens: - Par CRM ir un vēl ilgi būs populāri runāt. Nepietiek tikai ar CRM programmatūru (to Latvijā var iegādāties bez problēmām), - ir jābūt gataviem mainīt  veidu, kā uzņēmums strādā ar klientiem. Un šai ziņā nekāda īpašā progresa nav.

Ē. Eglītis: - Mana prognoze ir, ka šāda atsevišķa CRM programmatūra varētu pamazām izplēnēt, jo ir daudz loģiskāk to saistīt kopā ar pamatbiznesa operācijām. Piemēram, šobrīd Latvijā visniknākā konkurence ir banku un apdrošinātāju tirgū. Viņiem ir nopietns pamats izvēlēties CRM lietojumus, lai iegūtu papildu funkcionalitāti pamatbiznesa sistēmām un uzlabotu klientu apkalpošanu. Šis risinājums no viņu biznesa viedokļa ir loģiskāks, saprotamāks, vieglāk vadāms.

V. Zvidriņš: - Arī e-pārvaldes funkcionālajā modelī viens no pamatprincipiem ir uz pakalpojumu orientētas valsts pārvaldes un procesu vadības principa ieviešana. Rīcības plānā ir paredzēts šāds pilotprojekts.

- Kas varētu mainīties nozarē, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?

J. Ķiršakmens: - Pats sliktākais scenārijs - piebrauc pilna Latvija ar Eiropas uzņēmējiem, kuri paņem līdzi visus savus Eiropas IT pakalpojumu sniedzējus, nopērk visus Latvijas uzņēmumus, un Latvijas IT nozares vairs nav. Es gan neticu, ka tā  varētu notikt. Tiesa, dažās nozarēs, kur konkurence ir vissīvākā, daļa uzņēmumu varētu izputēt. Tomēr iestāšanās ES vienlaikus dod arī tādu kā kvalitātes zīmi. Mēs gan automātiski nekļūsim labāki tāpēc vien, ka būsim ES, bet uzticamāki - varbūt.

- Varbūt tas dod mums lielākas iespējas kaut ko iegūt no dažādiem ES fondiem.

B. Gulbe: - Iespējams, ka DATI pieredze, piedaloties kādā ES projektā varētu būt vērtīga informācija citiem. Pirms pusotra gada kopīgi ar citu valstu kompānijām veiksmīgi pabeidzām ES finansētu projektu, izstrādājot tūrisma portālu. Visus darbus  paveicām saskaņā ar plānu, pieņemšanas un nodošanas akti parakstīti, bet samaksa par padarīto - vairāk nekā 43 000 eiro - vēl līdz šim brīdim nav saņemta. Kā liecina prakse, tā parasti jāgaida divi līdz četri gadi. Ar to diemžēl jārēķinās. No valsts puses vajadzētu būt kādam, kas šādus projektus pārrauga.

J. Ķiršakmens: - Manuprāt, Eiropas naudu vajag izmantot citādāk - ieguldīt infrastruktūras attīstībā, izpētē. Viena uzņēmuma pētniecības projekti - tas nozīmē iesaistīties  ļoti birokrātiskā spēlē.

Ē. Eglītis: - Man šķiet nepieņemami, ka veidojas tāds kā profesionālu Eiropas fondu naudas tērētāju slānis. Viņi dabū savas valsts finansējumu, piemēram, uz gadu, uztaisa projektiņu un vienlaikus sagatavo arī projektu kādam ES fondam. Tā ir Eiropas fondu pārsūknēšana. No otras puses, mums ir jāiemācās šos fondus izmantot. Varbūt vajag kādu konsultantu vai lobētāju, kas visu ievirzītu pareizās sliedēs.

J. Ķiršakmens: - Morāle ir tāda - ar šo birokrātiju ir vērts cīnīties, ja projekts ir liels. Bet, ja tas ir sīks izpētes projektiņš, kura nākotne ir miglā tīta, nav vērts tērēt laiku.

Ē. Eglītis: - Visu sarežģī arī tas, ka mums nav riska kapitāla. Normālā tirgū var aiziet pie riska kapitālista ar labu ideju un dabūt starta naudu. 

J. Špakovskis: - Kas līdzīgs riska kapitāla fondam ir, piemēram, Norvēģijas-Latvijas attīstības fonds. Cēsu alus bija viens no viņu sākotnējiem projektiem. Par IT nozari gan nav dzirdēts.

Ē. Eglītis: - Ir dzirdēts par projektu, kur kāda Latvijas firma, izmantojot mēraparātus un sensorus, kurus nēsā uz ādas, caur mobilo telefonu un datoru no attāluma pārbauda veselības stāvokli. Daļu no šīs tehnoloģijas bija radījis kāds neliels Latvijas kantorītis. Tas var izdoties, ja ir partneris, kas organizē mārketingu.

- Tuvojas svarīgs ikgadējais nozares atskaites punkts - Baltic IT&T. Jūsu komentāri.

Ē. Eglītis: - Tendences visur ir līdzīgas. Systems 2001 izstādē bija 12 paviljoni, šogad - tikai astoņi. Tur gan katrs paviljons ir kā četras Skonto halles. 

J. Ķiršakmens: - Šogad izstādē varētu būt aizvien vairāk firmu, kas strādā mājas lietotājiem, un aizvien mazāk tādu, kas piedāvā risinājumus biznesa lietotājiem. Daudzi rīko vairāk individuālu pasākumu  klientiem. 

J. Špakovskis: - Pēdējos gados tā jau ir izvērtusies par tādu kā atrādīšanos, lai  darītu zināmu, ka šāda kompānija vēl ir tirgū un piedāvā konkrētus produktus un pakalpojumus.

Ē. Eglītis: - Es ļoti gribētu cerēt, ka varbūt beidzot nonāksim līdz rezultātam, ka būs tikai viena izstāde gadā visā Baltijā, jo  tirgus ir par šauru.

- Vai  nākotnē katrā pagastiņā varētu būt vismaz pa vienam IT uzņēmumam?

B. Gulbe: - IT nozares priekšrocība ir tāda, ka ražošanai nav nepieciešami lieli papildieguldījumi. Lai gan pagaidām lielākā daļa IT pakalpojumu izstrādes notiek Rīgā, ar laiku to noteikti pārņems arī reģioni. Piemēram, šobrīd Rēzeknē pie pašvaldību projektiem Lielbritānijai strādā 12 DATI speciālistu. Šāda tendence būs, bet tas nav iespējams bez vadības.

Ē. Eglītis: - Ja būs veselīgs mikslis, varētu izdoties. Kāds mans kolēģis  ir strādājis Dānijā . Tur viņš trīs dienas nedēļā nāca uz biroju, bet divas dienas strādāja mājās, kur  viņa  hobijs bija cūku audzēšana. Mums kaut kas tāds varētu izveidoties pēc gadiem 15-20. Tad varbūt kāds programmētājs varētu sēdēt Gaiziņa galā un programmēt e-Eiropu... Bet šobrīd nevaram dzīvot virtuālajā realitātē, lai citi  mūsu vietā min savus tēva dubļus.

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001