Neatkarīgā kvalitātes degustācija

 

Kamēr Latvijā nebija izveidota Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - regulators), telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes mērījumus veica pašu telekomunikāciju uzņēmumu izveidotais un finansētais Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centrs, turklāt  mērījumu dati netika publicēti. Nu jau gadu to dara neatkarīgi SPRK eksperti no Telekomunikāciju un pasta departamenta. Pakalpojumu kvalitātes nodaļas. Marta sākumā tika publiskoti pirmie regulatora ekspertu veiktie fiksētā (Lattelekom) un mobilā (LMT un Tele 2) tīkla, kā arī starpsavienojumu pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultāti. Turpmāk ik gadus šai pašā laikā tiks apkopoti kvalitātes pārbaudes rezultāti par iepriekšējo gadu, un šos datus ikviens interesents varēs salīdzināt un izpētīt regulatora mājaslapā www.sprk.gov.lv

 

Kvalitātes pārbaudes kritēriji

Kāpēc vajadzīgi neatkarīgi telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes mērījumi? Vispirms jau tāpēc, lai regulatora un lietotāju rīcībā būtu objektīvi dati par to pakalpojumu kvalitāti, kādu iedzīvotāji saņem no uzņēmumiem  un, protams, arī tāpēc, lai varētu šos rādītājus kontrolēt un, ja nepieciešams, regulēt. Turklāt brīvā tirgus apstākļos katram iedzīvotājam ir tiesības zināt, kāda ir tā vai cita operatora pakalpojumu kvalitāte, lai varētu izvēlēties, viņaprāt, labāko. Pēc gada šī informācija, kas pieejama regulatora mājaslapā (www.sprk.gov.lv), būs vēl plašāka, jo tur būs kvalitātes dati par visiem pakalpojumu sniedzējiem.

Ko īsti iespējams izmērīt un kādi ir mērījumu kritēriji? Kvalitātes pārbaudes parametru nosaukumus un prasības mērīšanas tehnoloģijai nosaka ETSI standarts, bet to vērtība ir katras valsts regulēšanas institūcijas pārziņā. Latvijā šo kārtību nosaka SPRK noteikumi Telekomunikāciju uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitātes prasības un kvalitātes pārskata publicēšanas kārtība, kas stājās spēkā janvārī.

Šogad bez trim pērn pārbaudītajiem virzieniem - fiksētais un mobilais tīkls,  starpsavienojumi - klāt nācis ceturtais - nomātās līnijas, par kurām jau tiek vākti statistikas dati nākamajai atskaitei. Šogad tiek pārbaudīti tikai to uzņēmumu pakalpojumi, kuriem atzīta būtiska ietekme starpsavienojumu tirgū, bet, sākot no nākamā gada pārbaudes notiks arī to operatoru pakalpojumiem, kuri pieslēgti pie  būtiskas ietekmes uzņēmumu  tīkliem.

 

Kāda ir fiksētā tīkla kvalitāte?

Regulatora eksperti atzīst, ka, izvērtējot pērnā gada statistiku, pakalpojumu kvalitāte visā Lattelekom tīklā kopumā nav slikta, kopumā tā ir uzlabojusies, lai gan dažās pozīcijās kvalitātes parametri  reģionos un Rīgā atšķiras. Tiesa, tam ir objektīvs izskaidrojums: pārbaudes, tāpat kā telekomunikāciju tīkla modernizācija notika visa gada garumā, kas vairs īsti neraksturo situāciju pārskata publicēšanas brīdī. 

Publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā notiek vietējo un iekšzemes telefona sarunu, taksofonu pakalpojumu, bojājumu pieteikumu pieņemšanas (izsaukumi uz 114) un operatoru dienestu pakalpojumu (izsaukumi uz 118) pārbaude.

Pakalpojumu kvalitātes parametri fiksētajā telekomunikāciju tīklā ir telefona abonentu līniju ierīkošanas, bojājumu novēršanas un savienojuma laiks, kā arī nesekmīgo savienojumu koeficients, runas pārraides kvalitāte u.c.

Nesekmīgo savienojumu koeficientu, savienojuma laiku un runas pārraides kvalitāti vērtē regulatora eksperti. Nesekmīgo savienojumu koeficients parāda, kāda ir kopējā izsaukumu daudzuma un neveiksmīgo savienojumu proporcija katrā rajonā, - gan  vietējiem, gan iekšzemes izsaukumiem. Savienojuma laiku novērtē kā vidējo lielumu no kopējā vietējo un iekšzemes izsaukumu   daudzuma.

Šķiet, viena no āķīgākajām pārbaudes pozīcijām ir runas pārraides kvalitāte, jo par to visbiežāk dzirdamas abonentu pretenzijas. To vērtē divi eksperti (katrs savā līnijas galā). Dzirdamība ir teicama, ja balsis saklausāmas skaidri un nav dzirdami trokšņi; par labu tiek uzskatīta dzirdamība ar nelielu trokšņu fonu,  par apmierinošu - ja vājas dzirdamības dēļ atsevišķi vārdi nav skaidri saklausāmi, bet par vāju - ja augstā trokšņu līmeņa dēļ saklausāmi tikai daži vārdi. Tiesa, šīs pārbaudes notiek bez jebkādām palīgierīcēm, tā ka varētu rasties priekšstats, ka vērtējums ir samērā subjektīvs. Tā gluži nav, jo regulatora Pakalpojumu kvalitātes nodaļā strādā eksperti ar vairāku gadu pieredzi, un viņu ausis ir tikpat ietrenētas un jutīgas kā klavieru skaņotājiem vai kā ožas un garšas receptori - smaržu vai vīna degustatoriem. Turklāt, lai izslēgtu gadījumus, kad vājas dzirdamības īstais cēlonis ir mūžvecs tālrunis ar ciparripu un ogles mikrofonu, eksperti strādā  ar pārbaudītiem un speciāli šim darbam paredzētiem   tālruņiem.

Runas pārraides kvalitāte fiksētajā tīklā tiek vērtēta pēc četru baļļu sistēmas (no vājas līdz teicamai), un rezultāti nepavisam nav slikti. Vidējais rādītājs visā Lattelekom tīklā  ir 3,23, tātad - virs atzīmes labi. Protams,  situācija dažādos Latvijas reģionos  nedaudz atšķiras, lai gan starpība nemaz nav tik liela. Visvājākā dzirdamība konstatēta Madonas rajonā (2,84), bet arī tur tā ir tuvu atzīmei labi. Turklāt pavisam ir tikai četri rajoni, kuru runas kvalitātes rādītājs ir nedaudz zem atzīmes trīs. Tiesa, vislabākā kvalitāte, kā jau tas bija paredzams, ir Rīgā (3,74).

Cēloņi  skaidri - Rīgā  vairs nav nevienas analogās centrāles, bet lielākajā daļā rajonu - ir. Tas attiecas arī uz tādiem  mērījumiem kā vidējais savienojuma laiks vai nesekmīgo savienojumu koeficients (Rīgā - 0,25, bet Tukumā/Tukuma rajonā un Talsos/Talsu rajonā, kur mērījumu laikā rajona centrā vēl bija analogās centrāles, attiecīgi 10,75 un 7,22 procenti). Tukumā šai pozīcijā bija vissliktākie rādītāji, bet jau šobrīd situācija varētu būt mainījusies, jo tur visas Lattelekom abonentu līnijas ir pārslēgtas uz ciparu tīklu.

Tā kā  gandrīz nav iespējams, lai nebūtu neviena nesekmīga savienojuma, pastāv to pieļaujamā norma. Kā paskaidroja Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs  Aleksandrs Čerņakovs, šogad Lattelekom normu, to skaitā, nesekmīgo savienojumu koeficienta normu,  nosaka universālo pakalpojumu saistības.   Normas nevar attiecināt uz katru rajonu atsevišķi, bet gan uz visu tīklu kopumā. 2002. gada rezultāti - vietējām sarunām nesekmīgo savienojumu koeficients ir 0,95, bet iekšzemes tālsarunām - 1,22. A. Čerņakovs to vērtēja kā gluži labu rādītāju.

Kopumā 2002. gadā Lattelekom fiksētajā telekomunikāciju tīklā veikti 41 905 izsaukumi balss telefonijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudei un 400 izsaukumi uz katru no operatoru dienestiem (114, 118), kā arī pārbaudīti 613 taksofoni.

Novērtējot pakalpojumu kvalitāti taksofonu pakalpojumiem, tiek fiksēts, cik no pārbaudītajiem 15 procentiem nedarbojas. Konstatēts, ka vidēji gadā no pārbaudītajiem ir bojāti  3,92 procenti taksofonu.

Pārbaudot operatoru dienestu pakalpojumu kvalitāti, tā tiek vērtēta pēc noteikta izsaukumu daudzuma uz katru no operatoru dienestiem. Tiek fiksēts operatora atbildes laiks un aprēķināts vidējais atbildes laiks, nosakot, cik izsaukumu no kopējā izsaukumu skaita atbildēti 20 sekunžu laikā. Bojājumu pieteikumu dienestā šādu atbildes laiku uzņēmums nodrošina ir 94,75, bet 118 dienestā - 99,0 procentiem  regulatora kontrolzvanu.

 

 

Mobilais tīkls un starpsavienojumi

Pēc 150 izsaukumiem gan LMT, gan Tele 2 publiskajā mobilajā telekomunikāciju tīklā, regulatora eksperti konstatējuši, ka nesekmīgo savienojumu procents LMT pērn bijis 0,67, bet Tele 2 - 1,33; vidējais savienojuma laiks (sekundēs) abiem uzņēmumiem  - attiecīgi 7,46 un 8,85, bet runas pārraides kvalitāte - 3,64 un 3,05.

Starpsavienojumu kvalitātes pārbaudēs konstatēts, ka nesekmīgo savienojumu koeficients (procentos) kombinācijā LMT - Lattelekom pērn bija 0,67; LMT-Tele2 - 3,33; Tele2-LMT - 2,67; Tele-2 - Lattelekom - 0,67; Lattelekom - LMT - 1,33, bet Lattelekom - Tele 2 - 0,67. Savukārt runas pārraides kvalitāte visos starpsavienojumos ir ļoti līdzīga - no 3,03 līdz 3,60. Tātad kopumā rādītāji ir labi.

 

 

 Secinājumi

      Regulatora rīcībā esošā informācija ļauj salīdzināt daļu no pakalpojumu kvalitātes parametriem ar iepriekšējo gadu rezultātiem. 2002. gadā Lattelekom fiksētā telekomunikāciju tīkla balss telefonijas pakalpojumu pārbaudes tika veiktas visos Latvijas rajonos, bet 2000. un 2001. gadā - tikai daļā no Latvijas rajoniem (Rīgā -  katru gadu). Līdz ar to daļa no 2002. gada rezultātiem ir salīdzināti ar 2000. gadu un daļa ar 2001. gadu.

      Līdzīga situācija ir ar starpsavienojumu pakalpojumu kvalitātes pārbaudēm, kur 2000. gadā ir notikušas  pārbaudes tikai starp mobilajiem telekomunikāciju tīkliem, bet 2001. un 2002. gadā papildus tika pārbaudīti arī publisko telekomunikāciju tīklu starpsavienojumu pakalpojumu kvalitāte  starp mobilajiem telekomunikāciju tīkliem un Lattelekom fiksēto tīklu.

Pakalpojumu kvalitātes  pārbaudes rezultāti  publiskajā fiksētajā tīklā  Latvijas rajonos ir atšķirīgi, taču kopumā trīs gadu laikā pakalpojumu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Starpsavienojumu un mobilo telekomunikāciju tīklu pakalpojumu kvalitātes rādītāju izmaiņas ir nelielas, taču kopumā, salīdzinot trīs gadu rezultātus, arī tur vērojama pakalpojumu kvalitātes uzlabošanās.

 

Daina DAMBERGA

 

 

www.sprk.gov.lv

---