DTV STATUS QUO

 

Šai apskatā aplūkots DTV (Digitālās TV) attīstības pašreizējais stāvoklis Eiropā un pie mums, uzmanību pievēršot galvenokārt digitālajai TV virszemes apraidei, kas pēc Eiropā pieņemtā standarta tiek apzīmēts ar saīsinājumu DVB-T.

Stāvoklis Eiropā

Sagaidāms, ka Eiropā 12 valstīs – Lielbritānijā, Zviedrijā, Spānijā, Somijā, Holandē, Francijā, Vācijā, Īrijā, Norvēģijā, Dānijā, kādreiz nabadzīgajā Portugālē un varbūt pat Latvijā – DTV būs oficiāli ieviesta jau 2004. gada beigās vai pat agrāk. Šo prognozi stiprina pašreizējās DTV attīstības tempi. Uzskaitītās valstis pilda Eiropas Savienības direktīvu 2002/21/EK, kas noteic, ka TV digitalizēšanai jābūt pabeigtai 2006. gadā, pie kam DVB-T standartā, ko savukārt nosaka Eiropas parlamenta direktīva 95/47 EC (par DVB-T sk. arī SP 2001/3, 32. lpp.). Lai gan pārējās Eiropas valstīs, ieskaitot mūsu tuvējos kaimiņus Igauniju un Lietuvu, DTV attīstība ir apgrūtināta dažādu apstākļu dēļ, piemēram, finansējuma avotu meklējumi, tehnisko līdzekļu un sevišķi kvalificētu inženiertehnisko kadru trūkums, regulējošo institūciju un varbūt pat satelītu un kabeļtelevīzijas lobistu pretdarbība. TV speciālisti cer, ka direktīva 2002/21/EK tiks īstenota pirms termiņa, t. i., pat līdz 2005. gadam. Kas ir šo cerību pamatā?

Gandrīz visās Eiropas valstīs sākta elektromagnētisko viļņu spektra frekvenču kanālu izdalīšana un licenču saskaņošana paralēlai analogās un digitālās TV darbībai, sākti ieviešanas priekšdarbi (piemēram, Lietuvā, sekojot Latvijas priekšzīmei – sk. SP 2000/3, 23. lpp. - , izveidots digitālais video un audio signālu pārraides tīkls) vai pat DVT eksperimentālie raidījumi (Itālija, Dānija, Latvija).

 

ATV slēgšana

ATV (mums ierastā analogā TV) slēgšanas termiņi, kuri acīmredzot noteikti ar daudz lielāku kļūdu, jo atkarīgi no TV skatītāju rocības un noskaņojuma, tendencēm un vēlmēm, ir šādi: Lielbritānijā no 2006. līdz 2010. gadam, Zviedrijā un Portugālē 2007. gadā, Spānijā 2012. gadā, Somijā 2006. gadā, Šveicē 2015. gadā, bet Vācijā, kur DTV attīstās pēc augoša digitālā rajona principa, t. i., Berlīnes digitalizētam rajonam plešoties plašumā, beigu beigās aptverot visu Vācijas teritoriju, Berlīnē ATV tiek izslēgta jau šogad, 2003. gadā [1]!

ATV slēgšanas laiku precīzi prognozēt nav viegli, bet to, ka drīzumā ATV Eiropā tiks izskausta, der atcerēties DTV attīstības kavēšanas, nogaidīšanas un labāku laiku gaidīšanas sludinātājiem.

No vienas puses, pamatoti prognozētam ATV slēgšanas gadam jābūt reālam, ņemot vērā praktiskos ATV/DTV stafetes kociņa nodošanas apstākļus attiecīgā valstī, tādējādi sagatavojot sabiedrības uzskatus. No otras, – slēgšanas gadu noteikt pēc iespējas precīzāk nepieciešams ar mērķi, lai DTV ieviešana atbilstošā valstī neatpaliktu no sākumā pieņemtā grafika. Lai jau iepriekš būtu skaidrs, kad un kādi ATV frekvenču elektromagnētiskā spektra aizņemtie kanāli atbrīvosies citām telekomunikāciju vajadzībām, kurus varētu izmantot, piemēram, piekļuvei internetam, izmantojot datorus, citiem specializētiem sakaru kanāliem utt.

 

Dažādas stratēģijas

Dažādās Eiropas valstīs DTV ieviešanas stratēģija ir atšķirīga, turklāt vienā un tai pašā valstī tā dažreiz tiek mainīta. Šai apstāklī, šķiet, vainīgas privātās firmas, kas, no valsts izpirkdamas dārgas DTV apraides licences, cenšas modernajā aparatūrā ieguldītos līdzekļus pēc iespējas ātrāk atpelnīt, aizmirstot, ka par interesantām pārraidāmām programmām to producentiem jāmaksā liela nauda. Tā izveidojas maksas DTV, kuru vienkāršāk realizēt valstīs, kurās abonentmaksa jau bijusi noteikta ATV. Līdz ar to veidojas sabiedrības daļa – skeptiķi, kas, pat necenšoties izprast DTV būtību, uzskata, ka DTV – tā ir tikai naudas izkrāpšana!

DTV attīstība nav vienkārša. Francijā elektromagnētiskā spektra frekvenču kanālu izmantotājfirmas iesūdzējušas regulatorinstitūcijas tiesā! Zviedrijā, kas DTV ieviesa jau 1999. gadā tūdaļ aiz Lielbritānijas, bet izvēlējās nesekmīgu biznesa modeli, digitālā tālrāde ienāk samērā lēni. Kāpēc TV skatītājiem vēl pirkt par savu naudu D-kastīti (dekoderu), ja DTV nodrošina gluži to pašu, ko ATV? Zviedrijā beidzot nolemts, ka digitalizācijas paātrināšanai ieviesīs īpašus sertifikātus (vaučerus) dekoderu iegādei, vienlaikus nodrošinot DTV skatītājus ar pietiekami intriģējošu programmu paketi, t. s. multipleksu. Lielbritānija un Spānija 2001.-2002. gadā daļēji kavēja DTV attīstību, jo šais valstīs izraisījās DTV privātkompāniju (ITV un Quiero) bankroti, ko pavadīja skaļi skandāli (sk. rakstu Atjaunotā uzticība). Savukārt Norvēģijā nolemts subsidēt dekoderu bloku iegādi, lai gan TV skatītāji visu laiku maksā ikmēneša abonentmaksas. Par viskonsekventāko DTV stratēģijas īstenotāju kļuvusi Somija, kurā pieņemts DVB MHP (Digital Video Broadcasting Multimedia Home Platform) standarts, kas nodrošina maksimālo interaktīvās digitālās TV papildpakalpojumu skaitu (sk. SP 2001/3, 36. lpp.), sākot ar visprimitīvāko pakalpojumu EPG (Electronic Program Guide) – avīzītes Rīgas Viļņi elektronisko analogu – līdz pat piekļuvei internetam. Tātad ar DTV televizoru vai ar D-kastīti aprīkotu ATV uztvērēju TV skatītājs varēs sērfot internetā. Tā kā TV uztvērēju ir daudz vairāk nekā datoru, interneta piekļuves masveidību nodrošinās tieši DTV, nevis datori. Bet kas noliegs interneta piekļuves svarīgo lomu informācijas laikmetā?

Eiropā īpaša loma vienmēr bijusi Vācijai. Tā allaž noteikusi Eiropas tehnoloģisko gaumi jau no iekšdedzes dzinēja (1885. gadā G. Daimlers un K. Bencs) un dīzeļdzinēja (1890. gadi R. Dīzels) izgudrošanas laikiem. Tāpēc DTV attīstībai Vācijā izsekosim rakstā DTV Vācijā? Vispirms Berlīnē! (sk. …. lpp.).

 

Eksperta slēdziens

EBU (European Broadcasting Union) vecākā mediju eksperta A. Šulžicka vērtējums par DTV status quo (pašreizējo stāvokli) Eiropā ir tāds, ka ATV pārveidošanu jaunā progresīvā formā, t. i., digitālā TV, nu jau pilnībā atbalsta 36 procenti eiropiešu. Tas nozīmē, ka DTV atguvusies no attīstības negludumiem, jo vēl 2002. gada vidū DTV izmantoja tikai 21 procents eiropiešu.

 

Vēlreiz par priekšrocībām

DTV attīstības galvenie dzinējspēki (sk. arī SP 2000/3, 23. lpp.), raugoties tikai no TV skatītāja viedokļa, ir šādi:

·         nedaudz kvalitatīvāks TV attēls;

·         palielināts uztveramo programmu daudzums;

·         iespējama DTV uztvērēja mobilitāte;

·         visdažādākie interaktīvie pakalpojumi (sk. arī SP 2001/3, 36. lpp.).

Ieviešot DTV, ieguvējas ir arī raidorganizācijas, bet par to citā rakstā.

Pieticīgais nedaudz pirmajā punktā nozīmē to, ka tad, ja ATV skatītājs vietējo programmu uztveršanai izmanto Jagi virziendarbības jumta antenu, digitālā attēla kvalitāte var uzlaboties nelielā mērā. Taču, ja dzīvojat pilsētā vai apdzīvotā vietā un izmantojat kādas kabeļtelevīzijas firmas pakalpojumus, kuras darbība netiek pietiekami kontrolēta, attēla kvalitātes uzlabošanās var būt acij ļoti tīkama, jo ap objektiem būs izzudušas nepatīkamās dubultkontūras. Taču to varēs konstatēt, lietojot savu antenu.

DTV uztvērēja iespējamā mobilitāte ir unikāla DVB-T sistēmas priekšrocība salīdzinājumā ar TV SAT un kabeļtelevīziju. Šī DTV privilēģija izmantojama tikai personīgos, dienesta vai sabiedriskos transporta līdzekļos.

Taču tieši šī pēdējā DTV priekšrocība – interaktīvie pakalpojumi - spēs digitālām tehnoloģijām piesaistīt visvairāk ATV skatītāju. Bet par to jau minēts, aplūkojot Somijas DTV stratēģiju.

 

Trīs postulāti

Apkopojot citu valstu pieredzi un rezumējot iepriekš teikto, var izvirzīt postulātus, kuri valstīm būtu jāievēro DTV attīstības procesā:

·         jācenšas izbēgt no tiešas pārējo TV distribūcijas veidu – TV SAT un kabeļtelevīzijas – konkurences, lai gan zaudētājas šais sacensībās būs tieši šo TV programmu izplatītājfirmas;

·         ja ATV skatītājs abonentmaksu nemaksā, iedzīvotājiem pārejot uz progresīvo DTV pārraides veidu, par galvenām vietējām programmām abonentmaksa nebūtu ieviešama;

·         ieviešot DTV, jānodrošina D-kastīšu jeb dekoderu pilnīga vai vismaz daļēja subsidēšana.

Pirmo divu postulātu ievērošana Latvijā īpašas grūtības nerada, bet trešo īstenot ir vissarežģītāk.

 

DTV uztveršana

Jāņem vērā, ka DTV pārraides varēs noskatīties divējādi. Pirmais – lētākais variants – iespējams, iegādājoties papildblokus-dekoderus jeb t. s. D-kastītes. To piedāvājums ir ļoti liels. Šķiet, vismazāko (160x140x35 mm) kastīti DEC-1000 ražo firma Hauppauge Lielbritānijā (1. zīm.). Šim SONY walkman izmēros līdzīgam dekoderam ir SCART spraudnis, bet ar TV uztvērēju, kuram tāda nav, tas ir savienojams, izmantojot uztvērēja ieejas ligzdu. DEC-1000 parocīgais dekoders atbilst MHEG (Multimedia and Hypermedia information Expert coding Group) standartam, kas paredzēts datu pārraidēm un to interaktīviem lietojumiem. DEC-1000 maksā 99 angļu mārciņas [2].

Tiek ražotas arī tādas D-kastītes, kuras saslēdzamas ne tikai ar uztvērēju, bet vienlaikus arī ar datoru. Skatītājs tādā gadījumā var izmantot datoru televizora apkalpei, bet, galvenais, lietot datora cieto disku TV programmu ierakstam, pārvēršot to par videomagnetofonu. Nedaudz dārgākajās firmas SAGEM kastītēs cietais disks iebūvēts pašā kastītē. 80 GB atmiņas pietiek, lai video ierakstu un atskaņošanu veiktu 40 stundas!

Otrs – dārgākais - DTV pārraižu uztveršanas veids ir iegādāties speciālos televīzijas uztvērējus. To klāsts pasaulē pieaug lavīnveidīgi. Tiem D-kastītes nav vajadzīgas, jo digitālo signālu apstrāde notiek pašā televizorā. Vairāki DTV televizoru modeļi paredzēti arī ATV uztveršanai, jo dažās valstīs ATV slēgšanas datums noteikts samērā tālā nākotnē. Dažos aparātos izvietots modems, lai skatītāji varētu baudīt interaktivitātes jaukumus, pasūtot dažādus pakalpojumus pa retūrkanālu – ciparu telefonu līniju, citos paredzēta augstvērtīga DOLBY atskaņošanas sistēma. DTV uztvērējiem parasti ir ļoti lieli ekrāni, līdz 40-50 collām pa diagonāli, bet ar optisko projekcijas ekrānu – pat līdz 57 collām!

Pārskats par pazīstamāko elektronikas koncernu, kā arī britu firmu BUSH un GOODMANS DTV uztvērējiem, kuru mazumtirdzniecības cena salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājusies, dots tabulā.

 

Vēl par trešo postulātu

No lielā D-kastīšu klāsta, kas tagad tiek laista Eiropas tirgū, jāizvēlas vienkāršākie dekoderi, taču ar atbilstošu darbības drošumu. To cena ir aptuveni 90 latu. Diemžēl D-kastīte ar MHP interaktivitātes iespējām ir vismaz divreiz dārgāka. DTV attīstoties, Latvijā steigšus jāsāk risināt D-kastīšu pilnīga vai daļēja subsidēšana. Kāpēc steigšus?

 

Kādā DTV attīstības posmā tad īsti esam?

Telekompānija DLRTC (Digitālais Latvijas Radio un televīzijas centrs) kopš 2002. gada marta sākusi DTV eksperimentālās pārraides 38. frekvenču kanālā, t. i., 610,0±4 MHz, vienlaikus līdz skatītāju uztverošām antenām nogādājot šādu programmu signālus: LTV 1, LTV 2 (tagad LTV 7), LNT un Rīgas pilsētas programmu TV 5, kā arī četras radio programmas: LR 1, LR 2, Kristīgais Radio un Radio SWH.

 

Pašreizējie rezultāti

Eksperimentālās pārraides ar lielāka pastiprinājuma jumta antenām var uztvert līdz pat 80 km rādiusā no Zaķusalas 365 m augstā antenas torņa. To apstiprina ziņas, ka pagaidām DTV tāluztveršanas rekords uzstādīts Cēsīs. Pils tornī izvietojot liela pastiprinājuma antenu, Zaķusalas 100 W DTV raidītāja pārraides uztvertas 82 km attālumā. Tātad, jo lielāks attālums no Rīgas, jo komplicētāki elektromagnētisko viļņu slazdi ir nepieciešami, turklāt tie jāpaceļ mastā pienācīgā augstumā (atklātā vietā vismaz 5-7 m) virs vietējā reljefa. DTV signāls no Zaķusalas uztverts arī Dobelē. Atsauksmes par attēla kvalitāti ir ļoti labas.

 

Turpmākie plāni

Plānota pakāpeniska pāreja uz oficiālām DTV pārraidēm, tiesa, sākotnēji tikai Rīgā un tās tālākā apkārtnē. Tās tiks sāktas gada nogalē. Tā kā tiks palielināta raidītāja jauda, iespējams, ka DTV pārraides varēs redzēt aptuveni 100 km rādiusā ap Rīgu. Izmantojot digitālo video un audio signālu sadales un savākšanas tīklu (SP 2000/3, 23. lpp.) un uzstādot papildu raidītājus rajonu pilsētās un vietās ar augstāku reljefu virs jūras līmeņa, plānots, ka 2006. gadā 95 procenti Latvijas teritorijas atradīsies drošā digitālo TV signālu uztveramības zonā. Ar šo pašu gadu –paredzēts arī vienlaikus slēgt ATV pārraides.

Līdz ar oficiālo DTV pārraižu sākšanu, telekompānija DLRTC signālus pārraidīs nevis tikai vienā, bet četros TV elektromagnētiskā spektra frekvenču kanālos, katrā no tiem raidot 4-5 TV programmas, kā arī virkni radioprogrammu. Tātad DTV skatītāju rīcībā būs vismaz 16-20 TV programmas, kuras tas varēs noskatīties, izmantojot jumta antenu, bet tuvāk – aptuveni 10-15 km attālumā no raidītāja – pat tikai ar istabas antenu. TV uztvērējam tikai jāpievieno papildbloks – D-kastīte! Taču ārzemju TV programmas būs par maksu.

 

Pretdarbība!?

DLRTC izmanto līdzekļus, ko savulaik LVRTC (Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs) ieguva, tālredzīgi dibinot LMT (Latvijas Mobilais telefons) un turot šīs 23 procentu LMT akciju daļas. Tādēļ var teikt, ka pašreizējā DLRTC sāktā DTV attīstības plāna faktiskie finansētāji nav vis visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet gan tikai LMT mobilā telefona abonenti, kas ar runāšanu subsidē jaunās DTV tehnoloģijas.

Var tikai cerēt, ka Jauno laiku valdība budžeta caurumu aizlāpīšanai nemainīs DLRTC finansēšanas avotu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēdējā laikā Latvijas presē parādījušies inspirēti raksti ar nolūku nomelnot DLRTC darbību vai mest ēnu uz jaunām DTV tehnoloģijām vispār. Pārsteidzīga TV modernizēšana ir pārāk dārga. Digitālās TV ieviešana ļautu iedzīvoties uz valsts rēķina. Digitālā afēra. Tā ar avīžu sleju virsrakstiem lasītāju uzrunā dažādu rangu rakstītāji. Tādēļ var rasties aizdomas, ka drošā un apņēmīgā DTV plānu realizācija un tas, ka esam kļuvuši par DTV pionieriem Baltijā, kādām aprindām, šķiet, ļoti nepatīk. Jebkurš jauninājums cīnās ar veco. Jāatgādina, ka savulaik starptautiskā FM diapazona frekvenču sadalē Latvijas pierobežas apgabaliem atpalikšana un kavēšanās mums bija ļoti neizdevīga. Arī pašreizējā DTV attīstības posmā, kad ATV un DTV darbosies vienlaikus un vienkopus, lielas grūtības var radīt brīvu elektromagnētiskā spektra frekvenču kanālu leģitīma sadale starp kaimiņvalstīm, sevišķi tik nelielām kā Latvija, Lietuva, Igaunija. Vēl vairāk tāpēc, ka katra valsts centīsies veidot savus vienotās frekvences tīklus – SFN (Single Frequency Network). Protams, pēc ATV pilnīgas slēgšanas frekvenču kanālu noslogotība TV jomā atslābs.

Tā kā 2002. gada 31. oktobrī Saeima grozīja Radio un televīzijas likumu, nosakot, ka kārtību, kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraide ciparu formātā, nosaka Ministru kabinets, atliek vienīgi lolot cerības, ka DTV tālākais progress Latvijā netiks ne kavēts, ne apstādināts. Nepieciešams izšķirties par subsīdiju apmēriem un D-kastīšu iegādes mehānismu, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju relatīvi zemo labklājības līmeni (aptuveni 30 procenti no caurmēra līmeņa ES valstīs). Bet DTV potenciāliem skatītājiem būs jāapzinās, ka par īpašiem pakalpojumiem būs jāmaksā! Arī datorlietotājiem, piemēram, piekļuve internetam nav bez maksas. Beidzot būs jāsamierinās ar faktu, ka informācija informācijas laikmetā maksā naudu.

 Informācijas avoti:

Broadcast Engineering 2002, vol 44, 8, Aug. 16

Digital News 2003, Feb. Nr.29.

 

 

Arnolds VĪTOLS

Ekskluzīvi Sakaru Pasaulei