Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Kodēto SAT TV kanālu noslēpumi II

   

Kodēto SAT TV kanālu noslēpumi II

 

Lai gan Latvijā D2-mac sistēmā eurocrypt standartā kodēto programmu ēra sen jau beigusies, ir saglabājusies nostalģija pēc Skandināvijas Canal+ pārraidēm, kas tiek izplatītas angļu valodā. Šāgada sākums ir zīmīgs ar to, ka mūsu skatītājiem beidzot kļuva pieejamas digitālās Conax sistēmā kodētās programmas, arī Canal+ no 10R pozīcijas, kur atrodas Intelsat 707 un Thor 2/3 pavadoņi.

Alternatīvās jeb dream kartes Conax sistēmai tika izstrādātas jau krietni sen, tomēr tās bija dārgas (apmēram 230 lati) un maz izplatītas vietējā tirgū. Pozitīvi ir tas, ka šīs pirātkartes darbojas arī tagad - pēc diviem gadiem, kopš tās sāka pārdot. Šobrīd gan Conax dream kartes vairs nekur nav nopērkamas, tomēr Skandināvijas programmas kļuvušas pieejamas citādākā, daudz lētākā veidā.

Viens no šķēršļiem lētu Conax privātkaršu izplatībai ir oriģinālo karšu oscilatora augstā takts frekvence – 120 MHz. To nav iespējams sasniegt pat ar frekvences daudzkāršošanu gold vai fun tipa kartēs. Principiāli jauns produkts nākotnē varētu būt firmas Atmel megakarte, kas šo problēmu varētu atrisināt. Tomēr arī šobrīd risinājums ir atrasts. Conax kodētās programmas iespējams skatīties, izmantojot Season interface vai universālo CI moduli.

Par Season interface tika rakstīts iepriekšējā SP numurā. Ar tā palīdzību datoru var pieslēgt satelītuztvērējam un likt tam veikt legālas kartes darbu. Janvārī internetā parādījās pirmā Linux programma Conax emulatoram. Tā strādāja un pēc koda nomaiņas tika attiecīgi modificēta! Šobrīd internetā pieejama arī Windows programma.

Tātad satelīttelevīzijas skatītājiem ir nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu, Season interface, Conax modulis, digitālais uztvērējs ar CI un prasme šīs lietas pareizi izmantot. Daudziem tas šķitīs sarežģīti, turklāt arī datoram vienmēr jābūt ieslēgtam, citādi attēla nebūs…

Tāpēc popularitāti strauji iekaro tā saucamie universālie CI moduļi Magic Cam vai Metrix Cam, jo tie dod iespēju skatīties Conax sistēmā kodētās programmas bez papildu aprīkojuma. Jāsāk jau ar to, ka Metrix ļauj skatīties praktiski visas Eiropas kodēšanas sistēmas Seca 1, Seca 2, Viaccess 1, Viaccess 2, Irdeto I, Irdeto II, Nagravision, TPS Scrypt (modificēts Viaccess sistēmas variants), Conax. Modulim ir ātrs 30 MHz ARM7 procesors, Flash 2 MB, liela RAM atmiņa - 256 kb, to viegli pārprogrammēt.

Vienīgais obligātais nosacījums ir satelītuztvērējs ar common interface. Vairums tālredzīgu skatītāju tādus arī ir iegādājušies. Situācija Latvijā ir apmēram tāda, ka 50 procentu aparātu ir Humax, tad seko EchoStar un Samsung 9500, kas tirgū parādījās samērā nesen un pazīstams ar programmnodrošinājuma maiņas iespējām. Zaudētāji nenoliedzami būs tie, kas iegādājušies samērā lētos uztvērējus ar iebūvētu Viaccess sistēmas dekoderu, jo to nav iespējams modificēt citām kodēšanas sistēmām.

Viena no Matrix Cam īpašībām ir tā, ka Conax algoritms tiek ieprogrammēts pašā modulī nevis kartē, taču pārējās kodēšanas (pirmās paaudzes) ir pieejamas ar vienu fun tipa karti. Šobrīd aktuāla ir Penta 1.11 Matrix un Magic Cam programmversija. Mainoties Conax kodiem, tiek pārprogrammēts pats modulis. Šāds universiālais Cam noteikti nav izdevīgs konkrētām kodēšanas sistēmu kompānijām, jo nav iespējams kontrolēt tirgu un liela ir vēlme aizliegt moduļu tirdzniecību, lai gan pieprasījums ir un būs. Nākotnē var prognozēt lielu universālo moduļu popularitāti Latvijā, īpaši tad, kad NTV + un Viasat mainīs kodēšanas sistēmas.

Latvijā satelīttelevīzijas skatītājus interesē arī sen izlaistais uztvērējs Dreambox, kuram iespējams pieslēgt cieto disku, pārvēršot to par ciparu videomagnetofonu. Dreambox ir samērā plašas citas tehniskās iespējas: 10 000 kanāli, Dolby AC–3 skaņa, Linux OS, Ethernet, LAN USB, RS 232, iebūvēts universālais modulis kodētajām programmām, CI, iespēja strādāt ar MPEG4 datu plūsmu, kā arī MP3 formāta nodrošinājumu.

Daudzi skatītāji droši vien nevarēs iegādāties dārgas oficiālas kartes, tāpēc mazāk populāras kļūs fiksētas antenas ar četriem konvertoriem jeb galvām. Izrādās, ka daudz vairāk programmu var savākt ar motorizētu polārās on antenas sistēmu, turklāt to vēl aprīkojot ar otru e-diapazona konvertoru nekodēto Krievijas TV programmu uztveršanai no 40°A un 80°A pozīcijām. Satelīttelevīzija atrodas dinamiskā attīstībā, tāpēc nesteigsimies ar prognozēm. Tās var arī nepiepildīties, taču vēl naivāk būtu sapņot, piemēram, par otrās paaudzes kodēšanas sistēmu uzlaušanu un kodu parādīšanos interneta serveros. 

 

 

Henriks ZEIĻAKS

Tālr. 9259505

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001