Standartizēta tehnoloģiju vide telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam
IBM Service Provider Delivery Environment TM
IBM Service
Provider Delivery Environment TM
Oficiālais Lattelekom
monopolstāvokļa beigu datums - 2003. gada 1. janvāris -
simboliski iezīmē Latvijas telekomunikāciju biznesa vides
tālāku virzību uz to, ko, manuprāt, veiksmes
gadījumā varētu dēvēt par vienlīdzīgu
iespēju regulētu biznesa vidi vidi, kuras attīstību
veicinātu gudra sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbība. Tās
kvalitāti raksturo konkurences pieaugums un spēja
nodrošināt maksimāli godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem.
Patērētāju interešu pārstāvniecība ir otrs
regulatora uzdevums. To atstāsim regulatora pārziņā, bet
rakstā, pievēršoties konkurences pieaugumam starp
telekomunikāciju firmām, fokusēsimies uz konkurētspējas
uzlabošanas iespējam mobilo sakaru un interneta pakalpojumu
jomā.
Tehnoloģija
Pretēji
fiksētas lokācijas balss telefonijai, mobilie sakari un interneta
sakaru pakalpojumi attīstās lēcienveidīgi. Lai
pilnībā aptvertu pārmaiņu dinamiku, arī
kvalitatīvi ir jārunā par konverģenci. Šis termins ir
daudzkārt pieminēts tehnoloģiju konferencēs, tomēr
reti kurš Latvijā ir skaļi formulējis konverģences
nozīmi fiksētā balss telefonija ir mirusi, ja netiek
piedāvāta kā viena no komponentiem plašākā (un
rentablākā) informācijas aprites pakalpojumā. Latvijā Lattelekom
centieni pievērst mazo biznesu un mājas klientūru ISDN un DSL
tehnoloģiju pakalpojumiem lielā mērā mēģina
risināt fiksēto telekomunikāciju tīkla izmaksu
jautājumus. Tomēr, runājot par konverģenci, ir jāmin
arī citi attīstības mērogi: jau tuvā nākotnē
fiksētās telekomunikācijas saaugs ar mobilajām
tādā konceptuālā un tehnoloģiskā līmenī
kā telekomunikāciju tīkls.
Šobrīd
konverģences process ir aizsācies arī Latvijā, jo
telekomunikāciju pamattīkli ir veidoti komutējamo
ķēžu Circuit Switched tehnoloģijā, bet
fiksētā (DSL u. c) un mobilā (GPRS) interneta piekļuves
tīkli savukārt ir bāzēti uz IP datu pakešu
komutācijas protokoliem. Līdz ar pāreju uz 3G trešās
paaudzes mobilo tehnoloģiju, tīklu pakalpojumu komutācija notiek
pakešu komutāciju veidā. Šī unifikācija
pieļauj plašu pakalpojumu unifikāciju neatkarīgi no gala
lietotāja piekļuves tīkla: fiksētas lokācijas vai
mobilā.
Bizness
Valsts mēroga
telekomunikāciju operatoram, lai nodrošinātu sava
telekomunikāciju tīkla efektīvu izmantošanu, vēlams
unificēt tīklus un pakalpojumus, lai maksimizētu lietojumu no
tīkla un līdz ar to arī peļņu no ieguldījuma (ROI
Return On Investment).
Orange nu jau
bijušie īpašnieki Hutchison Whampoa pārdeva šo
kompāniju 2001. gadā, lai nopirktu 3G licences un izveidotu jaunu
telekomunikāciju operatoru Hi3G. Hi3G nav mantojuma tehnoloģiju
tīkla, tas tiek veidots kā pilnībā 3G telesakaru operators,
līdz ar to Hi3G pakalpojumu iespējas un izmaksu struktūra
balstās uz maksimālu optimizāciju UMTS (3G) iespēju
robežās.
Tuvākais
pakalpojumu konverģences piemērs, manuprāt, ir Lietuvas
operators Omnitel, kurš, lai gan Latvijā plašāk
pazīstams kā mobilais operators, sniedz arī interneta
pakalpojumus.
Līdz ar konkurenci
telekomunikāciju kompānijai pieaug prasības gan
infrastruktūras izmaksu samazināšanā, gan spējā
ātri ieviest jaunus pakalpojumus. Tehnoloģiju līmenī tas
nozīmē plaša mēroga standartizāciju, kas dotu
iespēju saīsināt pakalpojumu radīšanas procesus no
nedēļām un dienām uz stundām. Lai radītu
šādām prasībām atbilstošu pakalpojumu sniedzēju
infrastruktūru, vairākas informāciju tehnoloģiju un
telekomunikāciju kompānijas ir vienojušās par jaunu
standartu kopumu interneta platformas programmatūras un interneta
lietojuma programmu līmenī.
Standartizēta
informācijas aprites vide
Jaunradītais
standarts nodēvēts parIBM Service Provider Delivery Environment
TM (SPDE)
Šis standarts
ietver atbilstību šādiem telekomunikāciju un interneta
standartiem: Parlay, OSA, UDDI, WSDL, SOAP, OMA (Open Mobile Architecture).
SPDE arhitektūras
hierarhija veidota no:
·
domēna, kurā grupēti pakalpojumi;
·
pakalpojuma, kurā grupēti komponenti;
·
produkta, kas vairumā gadījumu ir funkcionāla
programmatūras pakete.
Turpmāk
apskatīsim domēnus:
·
lietotāja pakalpojumu domēns satur lietotāju
grupas, kas piekļūst servisiem kā anonīmie lietotāji
un dažādu kategoriju abonentilietotāji;
·
iekārtu domēns iekļauj tādas lietotāja
piekļuves iekārtas kā galda datorus, portatīvos datorus,
plaukstdatorus un mobilos telefonus;
·
tīkla piegādes domēns ietver tīkla transporta
mehānismu starp lietotāju iekārtām un lietotāja
pakalpojumu domēnu;
·
pakalpojumu brokera domēns komunicē, šķiro un
agregē pieprasīto saturu un programmnodrošinājumu. Šis
domēns atrodas starp tīkla piegādes lietotāju pakalpojumu
domēniem;
·
pakalpojumu vadības domēns funkcionālajās
sastāvdaļās kontrolē pakalpojumu izpildi, veic
norēķinus par lietotāja pakalpojumiem. Šī domēna
funkcionalitāte atbilst OSS un BSS (darbības atbalsta pakalpojumiem
un biznesa atbalsta pakalpojumiem);
·
lietotāju pakalpojumu domēns satur lietotājiem
raksturīgo satura informāciju un programmatūras
informāciju;
·
finanšu pakalpojumu domēns satur finanšu
transakciju mehānismus integrācijai ar uzņēmuma
norēķinu sistēmu (satur arī norēķinu interfeisus
ar bankām).
Kā redzams
tālākajā zīmējumā (1. zīm.) SPDE
arhitektūras karkass skaidri nodala satura piegādātāju
sistēmas no programmatūras uzturētāju sistēmām,
kā arī no satura un no lietojuma programmatūras.
Pakalpojumu brokera domēns
un servisu vadības domēns ir divi galvenās
iespējošanas (enabling) komponenti. Tie parasti pieder
pakalpojumu sniedzējam un atrodas viņa rīcībā,
kamēr saturs un programmatūra atrodas trešo pušu
īpašumā vai lietojumā. Lai gan visi domēni var
atrasties viena uzņēmuma īpašumā vai
pārvaldījumā, tomēr SPDE ir atvērta un
neierobežojoša arhitektūra.
Par SPDE
arhitektūras pamata domēniem var uzskatīt:
·
lietotāja pakalpojumu;
·
pakalpojumu brokera;
·
pakalpojumu vadības;
·
tīkla piegādes.
Aplikāciju
līmeņa integrācija starp iepriekšminētajiem
domēniem veido SPDE arhitektūras pamatus. Kā iepriekš
teikts, katrs SPDE domēns sadalās pakalpojumos, kuri savukārt
var tikt veidoti no komerciāli pieejamiem programmproduktiem. Šis
funkcionālais sadalījums ir radīts, lai varētu izvērtēt
un piedāvāt savā jomā labākos risinājumus
vienotā pakalpojumu arhitektūras struktūrā.
IBM
sadarbojas ar daudzām satura un programmatūras ražošanas
firmām, kuras jau ir ieviesušas produktus SPDE arhitektūras
karkasa risinājumos. Šīs firmas bieži ir pakalpojumu
sniedzēja izraudzītās sadarbības partneres.
Galvenais pakalpojuma
izveidē un izplatīšanā ir pakalpojuma un
programmatūras funkcionalitātes novērtējums, lai noteiktu
neesošo un pārklājošo funkcionalitāti
programmproduktiem. IBM un partnerfirmu - komponentu piegādātāju
- piedāvātā SPDE risinājuma uzbūve lielā
mērā ir atkarīga no pakalpojumu sniedzēja biznesa
modeļa, respektīvi, klientu loka (biznesa, privātie, anonīmi,
abonenti u. c.) Risinājuma komponentus un arhitektūru lielā
mērā noteiks nepieciešamā funkcionalitāte.
SPDE risinājuma
mērķauditorija parādīta 2. zīm.
SPDE arhitektūras
karkass ir radīts, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējam
sasniegt šādus mērķus:
1.
pakalpojuma neatkarību no telekomunikāciju tīkla
tehnoloģijas: 2G, 2,5G, 3G mobiliem tīkliem, DSL, kabeļu vai
radio fiksētas lokācijas pakalpojuma piekļuves;
2.
uzlabot iespējas sadarboties ar trešās puses xSP
(pakalpojumu sniedzējiem) vai satura sniedzējiem;
3.
veicināt pakalpojumu ātru ieviešanu, sadarbojoties
vairākām kompānijām galaprodukta pakalpojuma -
nodrošināšanā;
4.
nodrošināt centralizētus pakalpojumus
neatkarīgi no klienta atrašanās vietas.
Telekomunikāciju
tirgus liberalizācija Latvijā paver plašākas iespējas
telekomunikāciju operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem
izvairīties no paralēlas infrastruktūras radīšanas,
tādējādi palielinot ieņēmumus no
investīcijām un radot efektīvu un Baltijas reģionā
konkurētspējīgu telekomunikāciju tehnoloģijās
bāzētu pakalpojumu vidi.
Guntars OTTO,
Komunikāciju
industrijas risinājumu pārstāvis
IBM Latvija SIA
Vesetas ielā 9
Rīgā, LV 1010
Tālr. 7070304
www.ibm.com/industries/telecom
IBM Service Provider Delivery Environment TM
Oficiālais Lattelekom monopolstāvokļa beigu datums - 2003. gada 1. janvāris - simboliski iezīmē Latvijas telekomunikāciju biznesa vides tālāku virzību uz to, ko, manuprāt, veiksmes gadījumā varētu dēvēt par vienlīdzīgu iespēju regulētu biznesa vidi vidi, kuras attīstību veicinātu gudra sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbība. Tās kvalitāti raksturo konkurences pieaugums un spēja nodrošināt maksimāli godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem. Patērētāju interešu pārstāvniecība ir otrs regulatora uzdevums. To atstāsim regulatora pārziņā, bet rakstā, pievēršoties konkurences pieaugumam starp telekomunikāciju firmām, fokusēsimies uz konkurētspējas uzlabošanas iespējam mobilo sakaru un interneta pakalpojumu jomā.
Tehnoloģija
Pretēji fiksētas lokācijas balss telefonijai, mobilie sakari un interneta sakaru pakalpojumi attīstās lēcienveidīgi. Lai pilnībā aptvertu pārmaiņu dinamiku, arī kvalitatīvi ir jārunā par konverģenci. Šis termins ir daudzkārt pieminēts tehnoloģiju konferencēs, tomēr reti kurš Latvijā ir skaļi formulējis konverģences nozīmi fiksētā balss telefonija ir mirusi, ja netiek piedāvāta kā viena no komponentiem plašākā (un rentablākā) informācijas aprites pakalpojumā. Latvijā Lattelekom centieni pievērst mazo biznesu un mājas klientūru ISDN un DSL tehnoloģiju pakalpojumiem lielā mērā mēģina risināt fiksēto telekomunikāciju tīkla izmaksu jautājumus. Tomēr, runājot par konverģenci, ir jāmin arī citi attīstības mērogi: jau tuvā nākotnē fiksētās telekomunikācijas saaugs ar mobilajām tādā konceptuālā un tehnoloģiskā līmenī kā telekomunikāciju tīkls.
Šobrīd konverģences process ir aizsācies arī Latvijā, jo telekomunikāciju pamattīkli ir veidoti komutējamo ķēžu Circuit Switched tehnoloģijā, bet fiksētā (DSL u. c) un mobilā (GPRS) interneta piekļuves tīkli savukārt ir bāzēti uz IP datu pakešu komutācijas protokoliem. Līdz ar pāreju uz 3G trešās paaudzes mobilo tehnoloģiju, tīklu pakalpojumu komutācija notiek pakešu komutāciju veidā. Šī unifikācija pieļauj plašu pakalpojumu unifikāciju neatkarīgi no gala lietotāja piekļuves tīkla: fiksētas lokācijas vai mobilā.
Bizness
Valsts mēroga telekomunikāciju operatoram, lai nodrošinātu sava telekomunikāciju tīkla efektīvu izmantošanu, vēlams unificēt tīklus un pakalpojumus, lai maksimizētu lietojumu no tīkla un līdz ar to arī peļņu no ieguldījuma (ROI Return On Investment).
Orange nu jau bijušie īpašnieki Hutchison Whampoa pārdeva šo kompāniju 2001. gadā, lai nopirktu 3G licences un izveidotu jaunu telekomunikāciju operatoru Hi3G. Hi3G nav mantojuma tehnoloģiju tīkla, tas tiek veidots kā pilnībā 3G telesakaru operators, līdz ar to Hi3G pakalpojumu iespējas un izmaksu struktūra balstās uz maksimālu optimizāciju UMTS (3G) iespēju robežās.
Tuvākais pakalpojumu konverģences piemērs, manuprāt, ir Lietuvas operators Omnitel, kurš, lai gan Latvijā plašāk pazīstams kā mobilais operators, sniedz arī interneta pakalpojumus.
Līdz ar konkurenci telekomunikāciju kompānijai pieaug prasības gan infrastruktūras izmaksu samazināšanā, gan spējā ātri ieviest jaunus pakalpojumus. Tehnoloģiju līmenī tas nozīmē plaša mēroga standartizāciju, kas dotu iespēju saīsināt pakalpojumu radīšanas procesus no nedēļām un dienām uz stundām. Lai radītu šādām prasībām atbilstošu pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, vairākas informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju kompānijas ir vienojušās par jaunu standartu kopumu interneta platformas programmatūras un interneta lietojuma programmu līmenī.
Standartizēta informācijas aprites vide
Jaunradītais standarts nodēvēts parIBM Service Provider Delivery Environment TM (SPDE)
Šis standarts ietver atbilstību šādiem telekomunikāciju un interneta standartiem: Parlay, OSA, UDDI, WSDL, SOAP, OMA (Open Mobile Architecture).
SPDE arhitektūras hierarhija veidota no:
· domēna, kurā grupēti pakalpojumi;
· pakalpojuma, kurā grupēti komponenti;
· produkta, kas vairumā gadījumu ir funkcionāla programmatūras pakete.
Turpmāk apskatīsim domēnus:
· lietotāja pakalpojumu domēns satur lietotāju grupas, kas piekļūst servisiem kā anonīmie lietotāji un dažādu kategoriju abonentilietotāji;
· iekārtu domēns iekļauj tādas lietotāja piekļuves iekārtas kā galda datorus, portatīvos datorus, plaukstdatorus un mobilos telefonus;
· tīkla piegādes domēns ietver tīkla transporta mehānismu starp lietotāju iekārtām un lietotāja pakalpojumu domēnu;
· pakalpojumu brokera domēns komunicē, šķiro un agregē pieprasīto saturu un programmnodrošinājumu. Šis domēns atrodas starp tīkla piegādes lietotāju pakalpojumu domēniem;
· pakalpojumu vadības domēns funkcionālajās sastāvdaļās kontrolē pakalpojumu izpildi, veic norēķinus par lietotāja pakalpojumiem. Šī domēna funkcionalitāte atbilst OSS un BSS (darbības atbalsta pakalpojumiem un biznesa atbalsta pakalpojumiem);
· lietotāju pakalpojumu domēns satur lietotājiem raksturīgo satura informāciju un programmatūras informāciju;
· finanšu pakalpojumu domēns satur finanšu transakciju mehānismus integrācijai ar uzņēmuma norēķinu sistēmu (satur arī norēķinu interfeisus ar bankām).
Kā redzams tālākajā zīmējumā (1. zīm.) SPDE arhitektūras karkass skaidri nodala satura piegādātāju sistēmas no programmatūras uzturētāju sistēmām, kā arī no satura un no lietojuma programmatūras.
Pakalpojumu brokera domēns un servisu vadības domēns ir divi galvenās iespējošanas (enabling) komponenti. Tie parasti pieder pakalpojumu sniedzējam un atrodas viņa rīcībā, kamēr saturs un programmatūra atrodas trešo pušu īpašumā vai lietojumā. Lai gan visi domēni var atrasties viena uzņēmuma īpašumā vai pārvaldījumā, tomēr SPDE ir atvērta un neierobežojoša arhitektūra.
Par SPDE arhitektūras pamata domēniem var uzskatīt:
· lietotāja pakalpojumu;
· pakalpojumu brokera;
· pakalpojumu vadības;
· tīkla piegādes.
Aplikāciju līmeņa integrācija starp iepriekšminētajiem domēniem veido SPDE arhitektūras pamatus. Kā iepriekš teikts, katrs SPDE domēns sadalās pakalpojumos, kuri savukārt var tikt veidoti no komerciāli pieejamiem programmproduktiem. Šis funkcionālais sadalījums ir radīts, lai varētu izvērtēt un piedāvāt savā jomā labākos risinājumus vienotā pakalpojumu arhitektūras struktūrā.
IBM sadarbojas ar daudzām satura un programmatūras ražošanas firmām, kuras jau ir ieviesušas produktus SPDE arhitektūras karkasa risinājumos. Šīs firmas bieži ir pakalpojumu sniedzēja izraudzītās sadarbības partneres.
Galvenais pakalpojuma izveidē un izplatīšanā ir pakalpojuma un programmatūras funkcionalitātes novērtējums, lai noteiktu neesošo un pārklājošo funkcionalitāti programmproduktiem. IBM un partnerfirmu - komponentu piegādātāju - piedāvātā SPDE risinājuma uzbūve lielā mērā ir atkarīga no pakalpojumu sniedzēja biznesa modeļa, respektīvi, klientu loka (biznesa, privātie, anonīmi, abonenti u. c.) Risinājuma komponentus un arhitektūru lielā mērā noteiks nepieciešamā funkcionalitāte.
SPDE risinājuma mērķauditorija parādīta 2. zīm.
SPDE arhitektūras karkass ir radīts, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējam sasniegt šādus mērķus:
1. pakalpojuma neatkarību no telekomunikāciju tīkla tehnoloģijas: 2G, 2,5G, 3G mobiliem tīkliem, DSL, kabeļu vai radio fiksētas lokācijas pakalpojuma piekļuves;
2. uzlabot iespējas sadarboties ar trešās puses xSP (pakalpojumu sniedzējiem) vai satura sniedzējiem;
3. veicināt pakalpojumu ātru ieviešanu, sadarbojoties vairākām kompānijām galaprodukta pakalpojuma - nodrošināšanā;
4. nodrošināt centralizētus pakalpojumus neatkarīgi no klienta atrašanās vietas.
Telekomunikāciju tirgus liberalizācija Latvijā paver plašākas iespējas telekomunikāciju operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem izvairīties no paralēlas infrastruktūras radīšanas, tādējādi palielinot ieņēmumus no investīcijām un radot efektīvu un Baltijas reģionā konkurētspējīgu telekomunikāciju tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu vidi.
Guntars OTTO,
Komunikāciju industrijas risinājumu pārstāvis
IBM Latvija SIA
Vesetas ielā 9
Rīgā, LV 1010
Tālr. 7070304
www.ibm.com/industries/telecom