Standartizēta tehnoloģiju vide telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam

 

IBM Service Provider Delivery Environment TM

 

Oficiālais Lattelekom monopolstāvokļa beigu datums - 2003. gada 1. janvāris - simboliski iezīmē Latvijas telekomunikāciju biznesa vides tālāku virzību uz to, ko, manuprāt, veiksmes gadījumā varētu dēvēt par vienlīdzīgu iespēju regulētu biznesa vidi – vidi, kuras attīstību veicinātu gudra sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbība. Tās kvalitāti raksturo konkurences pieaugums un spēja nodrošināt maksimāli godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem. Patērētāju interešu pārstāvniecība ir otrs regulatora uzdevums. To atstāsim regulatora pārziņā, bet rakstā, pievēršoties konkurences pieaugumam starp telekomunikāciju firmām, fokusēsimies uz konkurētspējas uzlabošanas iespējam mobilo sakaru un interneta pakalpojumu jomā.

 

Tehnoloģija

Pretēji fiksētas lokācijas balss telefonijai, mobilie sakari un interneta sakaru pakalpojumi attīstās lēcienveidīgi. Lai pilnībā aptvertu pārmaiņu dinamiku, arī kvalitatīvi ir jārunā par konverģenci. Šis termins ir daudzkārt pieminēts tehnoloģiju konferencēs, tomēr reti kurš Latvijā ir skaļi formulējis konverģences nozīmi – fiksētā balss telefonija ir mirusi, ja netiek piedāvāta kā viena no komponentiem plašākā (un rentablākā) informācijas aprites pakalpojumā. Latvijā Lattelekom centieni pievērst mazo biznesu un mājas klientūru ISDN un DSL tehnoloģiju pakalpojumiem lielā mērā mēģina risināt fiksēto telekomunikāciju tīkla izmaksu jautājumus. Tomēr, runājot par konverģenci, ir jāmin arī citi attīstības mērogi: jau tuvā nākotnē fiksētās telekomunikācijas saaugs ar mobilajām tādā konceptuālā un tehnoloģiskā līmenī kā telekomunikāciju tīkls.

Šobrīd konverģences process ir aizsācies arī Latvijā, jo telekomunikāciju pamattīkli ir veidoti komutējamo ķēžu Circuit Switched tehnoloģijā, bet fiksētā (DSL u. c) un mobilā (GPRS) interneta piekļuves tīkli savukārt ir bāzēti uz IP datu pakešu komutācijas protokoliem. Līdz ar pāreju uz 3G trešās paaudzes mobilo tehnoloģiju, tīklu pakalpojumu komutācija notiek pakešu komutāciju veidā. Šī unifikācija pieļauj plašu pakalpojumu unifikāciju neatkarīgi no gala lietotāja piekļuves tīkla: fiksētas lokācijas vai mobilā.

Bizness

Valsts mēroga telekomunikāciju operatoram, lai nodrošinātu sava telekomunikāciju tīkla efektīvu izmantošanu, vēlams unificēt tīklus un pakalpojumus, lai maksimizētu lietojumu no tīkla un līdz ar to arī peļņu no ieguldījuma (ROI – Return On Investment).

Orange nu jau bijušie īpašnieki Hutchison Whampoa pārdeva šo kompāniju 2001. gadā, lai nopirktu 3G licences un izveidotu jaunu telekomunikāciju operatoru Hi3G. Hi3G nav mantojuma tehnoloģiju tīkla, tas tiek veidots kā pilnībā 3G telesakaru operators, līdz ar to Hi3G pakalpojumu iespējas un izmaksu struktūra balstās uz maksimālu optimizāciju UMTS (3G) iespēju robežās.

Tuvākais pakalpojumu konverģences piemērs, manuprāt, ir Lietuvas operators Omnitel, kurš, lai gan Latvijā plašāk pazīstams kā mobilais operators, sniedz arī  interneta pakalpojumus.

Līdz ar konkurenci telekomunikāciju kompānijai pieaug prasības gan infrastruktūras izmaksu samazināšanā, gan spējā ātri ieviest jaunus pakalpojumus. Tehnoloģiju līmenī tas nozīmē plaša mēroga standartizāciju, kas dotu iespēju saīsināt pakalpojumu radīšanas procesus no nedēļām un dienām uz stundām. Lai radītu šādām prasībām atbilstošu pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, vairākas informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju kompānijas ir vienojušās par jaunu standartu kopumu interneta platformas programmatūras un interneta lietojuma programmu līmenī.

Standartizēta informācijas aprites vide

Jaunradītais standarts nodēvēts parIBM Service Provider Delivery Environment TM (SPDE)

Šis standarts ietver atbilstību šādiem telekomunikāciju un interneta standartiem: Parlay, OSA, UDDI, WSDL, SOAP, OMA (Open Mobile Architecture).

 

SPDE arhitektūras hierarhija veidota no:

·                    domēna, kurā grupēti pakalpojumi;

·                    pakalpojuma, kurā grupēti komponenti;

·                    produkta, kas vairumā gadījumu ir funkcionāla programmatūras pakete.

 

Turpmāk apskatīsim domēnus:

·                    lietotāja pakalpojumu domēns satur lietotāju grupas, kas piekļūst servisiem kā anonīmie lietotāji un dažādu kategoriju abonentilietotāji;

·                    iekārtu domēns iekļauj tādas lietotāja piekļuves iekārtas kā galda datorus, portatīvos datorus, plaukstdatorus un mobilos telefonus;

·                    tīkla piegādes domēns ietver tīkla transporta mehānismu starp lietotāju iekārtām un lietotāja pakalpojumu domēnu;

·                    pakalpojumu brokera domēns komunicē, šķiro un agregē pieprasīto saturu un programmnodrošinājumu. Šis domēns atrodas starp tīkla piegādes lietotāju pakalpojumu domēniem;

·                    pakalpojumu vadības domēns funkcionālajās sastāvdaļās kontrolē pakalpojumu izpildi, veic norēķinus par lietotāja pakalpojumiem. Šī domēna funkcionalitāte atbilst OSS un BSS (darbības atbalsta pakalpojumiem un biznesa atbalsta pakalpojumiem);

·                    lietotāju pakalpojumu domēns satur lietotājiem raksturīgo satura informāciju un programmatūras informāciju;

·                    finanšu pakalpojumu domēns satur finanšu transakciju mehānismus integrācijai ar uzņēmuma norēķinu sistēmu (satur arī norēķinu interfeisus ar bankām).

Kā redzams tālākajā zīmējumā (1. zīm.) SPDE arhitektūras karkass skaidri nodala satura piegādātāju sistēmas no programmatūras uzturētāju sistēmām, kā arī no satura un no lietojuma programmatūras.

 

Pakalpojumu brokera domēns un servisu vadības domēns ir divi galvenās iespējošanas (enabling) komponenti. Tie parasti pieder pakalpojumu sniedzējam un atrodas viņa rīcībā, kamēr saturs un programmatūra atrodas trešo pušu īpašumā vai lietojumā. Lai gan visi domēni var atrasties viena uzņēmuma īpašumā vai pārvaldījumā, tomēr SPDE ir atvērta un neierobežojoša arhitektūra.

Par SPDE arhitektūras pamata domēniem var uzskatīt:

·                    lietotāja pakalpojumu;

·                    pakalpojumu brokera;

·                    pakalpojumu vadības;

·                    tīkla piegādes.

Aplikāciju līmeņa integrācija starp iepriekšminētajiem domēniem veido SPDE arhitektūras pamatus. Kā iepriekš teikts, katrs SPDE domēns sadalās pakalpojumos, kuri savukārt var tikt veidoti no komerciāli pieejamiem programmproduktiem. Šis funkcionālais sadalījums ir radīts, lai varētu izvērtēt un piedāvāt savā jomā labākos risinājumus vienotā pakalpojumu arhitektūras struktūrā.

            IBM sadarbojas ar daudzām satura un programmatūras ražošanas firmām, kuras jau ir ieviesušas produktus SPDE arhitektūras karkasa risinājumos. Šīs firmas bieži ir pakalpojumu sniedzēja izraudzītās sadarbības partneres.

 

Galvenais pakalpojuma izveidē un izplatīšanā ir pakalpojuma un programmatūras funkcionalitātes novērtējums, lai noteiktu neesošo un pārklājošo funkcionalitāti programmproduktiem. IBM un partnerfirmu - komponentu piegādātāju - piedāvātā SPDE risinājuma uzbūve lielā mērā ir atkarīga no pakalpojumu sniedzēja biznesa modeļa, respektīvi, klientu loka (biznesa, privātie, anonīmi, abonenti u. c.) Risinājuma komponentus un arhitektūru lielā mērā noteiks nepieciešamā funkcionalitāte.

SPDE risinājuma mērķauditorija parādīta 2. zīm.

 

SPDE arhitektūras karkass ir radīts, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējam sasniegt šādus mērķus:

1.                  pakalpojuma neatkarību no telekomunikāciju tīkla tehnoloģijas: 2G, 2,5G, 3G mobiliem tīkliem, DSL, kabeļu vai radio fiksētas lokācijas pakalpojuma piekļuves;

2.                  uzlabot iespējas sadarboties ar trešās puses xSP (pakalpojumu sniedzējiem) vai satura sniedzējiem;

3.                  veicināt pakalpojumu ātru ieviešanu, sadarbojoties vairākām kompānijām galaprodukta – pakalpojuma - nodrošināšanā;

4.                  nodrošināt centralizētus pakalpojumus neatkarīgi no klienta atrašanās vietas.

 

Telekomunikāciju tirgus liberalizācija Latvijā paver plašākas iespējas telekomunikāciju operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem izvairīties no paralēlas infrastruktūras radīšanas, tādējādi palielinot ieņēmumus no investīcijām un radot efektīvu un Baltijas reģionā konkurētspējīgu telekomunikāciju tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu vidi.

 

Guntars OTTO,

Komunikāciju industrijas risinājumu pārstāvis

 

IBM Latvija SIA

Vesetas ielā 9

Rīgā, LV 1010

Tālr. 7070304

www.ibm.com/lv

www.ibm.com/industries/telecom