Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

LITTA ceturtā gadskārtējā konference

   

Autors

 

Konference notika Rīgā 2002. gada 8. novembrī. Piecās sesijās speciālisti sniedza vairāk nekā 30 ziņojumu. Sesiju tēmas: valsts politika un stratēģija IT&T attīstībai, partiju IT&T attīstības programmas, e-pārvaldes programmas pašvaldībās, IT&T normatīvā vide, informatīvie pakalpojumi un kultūrvide.

 

Kā atzina LITTA prezidents Imants Freibergs, aizvadītā gada laikā IT&T nozare nav stāvējusi uz vietas, par ko liecina nopietns IT&T tehnoloģiju produktu un pakalpojumu apgrozījuma pieaugums, kā arī pašvaldību rosība e-pārvaldes programmu ieviešanā. Uz priekšu pavirzījusies normatīvās vides sakārtošana ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidi un telekomunikāciju, kā arī elektronisko dokumentu likumdošanu.   

Viens no konferences caurviju motīviem - valsts un IT&T nozaru attiecības. Jau pirms gada nozares speciālisti bija rosinājuši veidot vienu institūciju, kas ir atbildīga un koordinē visus valsts līmeņa projektus un aktivitātes programmas e-Latvija ietvaros. Tagad, kad tas kļūst par praktiski risināmu uzdevumu, speciālisti izteica savu viedokli, vienlaikus ieklausoties 8. Saeimas deputātu atzinumos par prioritātēm šajā laukā.

Iepazīstinām ar viņu viedokļiem.

Pamatievirzi sniedza LITTA viceprezidents Andris Anspoks ar pārskatu Valsts IT&T programmas un to savstarpējā attīstība. Viņaprāt, valsts IT uzdevums ir nodrošināt efektīvu kontroli projektu realizācijā un attīstīšanā un sabiedrības iesaistīšanu projektu ideju izvērtēšanā un praktiskajā īstenošanā.

 

Informāciju – visiem par visu

Nozares attīstībai valstī ir svarīgi, lai iestādēm, pašvaldībām, biznesa uzņēmumiem būtu internetā pieejama droša un aktuāla informācija. Pašlaik nozīmīgākais atrodams adresē www.sam.gov.lv   Tomēr nekur nav vienkop pieejama informācija par ES un Pasaules bankas aizdevumiem un ārvalstu palīdzības grantiem. Nav iegūstams pārskats par pašvaldību projektiem, nav apkopota informācija par nacionālo programmu Informātika, pieejami tikai dati par tās koncepcijām un dažiem projektiem, kas atrodami ministriju un Ministru kabineta mājas lapās. Trūkums - te atspoguļots pieņemto dokumentu saturs, bet ne īstenošanas gaita.

 

Valsts reģistri

Sistēmisku pārskatu par valsts nozīmes datu bāzēm (reģistriem) un IS dod megasistēma www.mega.lv Bez iedzīvotāju, uzņēmumu, zemes kadastra, Zemesgrāmatas un autotransporta reģistriem ir daudz dažādu sistēmu, kas izveidotas nodokļu, muitas un citu jomu administrēšanai. Tā kā nav vienotas koordinācijas, nav skaidrības par šo IS datu aktualitāti un ticamību, par to turpmākās attīstības projektiem. Reģistriem ir jābūt tādiem, lai to informācija būtu ticama.

Jārada datorizēta visu valsts IS reģistrācija, nodrošinot internetā iespēju sekot projekta attīstībai un darbībai.

 

Vairāk uzmanības projektu pārvaldībai

Ministrijās galvenais veiksmīgas darbības indikators IT jomā ir budžeta līdzekļu izcīnīšana un to apguve plānotajos termiņos. Virkne projektu ir ārpus informācijas telpas un arī apspriešanas. Tajos tiek ieguldīts daudz līdzekļu (ne tikai no grantiem, bet arī budžeta). Lēmumus nereti pieņem, nepieaicinot ekspertus un ignorējot nākamos lietotājus.

Šī prakse ignorē IT projektu tehnoloģijas īpatnības. Ļoti svarīgas ir konsultācijas pirms projekta, jo jāapzina datu avoti un biznesa procesu gatavība. Jānoskaidro nākamo IS tiešo lietotāju viedoklis. Jāapzina un jāiesaista lietotāji (arī ārējie) vēl pirms projekta rašanās.

Atšķiras profesionāļu un ierēdņu viedoklis par tiesībām kļūdīties. Procesam ir jābūt tādam, lai kļūdas neslēptu un ātri veiktu korekcijas. Ir jāsniedz savlaicīga un pareiza informācija vadībai un sabiedrībai.

 

Efektivitātes zudumi

Projektu savrupā īstenošana rada problēmas to izmantošanā un zūd to efektivitāte. Pašlaik šāda situācija iezīmējas arī ID karšu projektā, kas tika iesākts, pirms bija definēts ciparparaksts. Iesāktais ID karšu projekts pieļauj, ka kartē šis nozīmīgais identifikācijas raksturlielums var nebūt (paredzot, ka to varēs ieprogrammēt vēlāk). Ar to ID karšu efektivitāte ir ievērojami apdraudēta, jo lielākā daļa sabiedrības nebūs gatava maksāt par ciparparaksta papildu ieprogrammēšanu un centīsies to atlikt uz vēlāku laiku. Tātad viss bizness, kas saistīts ar ID karšu masveida lietošanu, faktiski būs lemts stagnācijai. Turklāt ID karšu piegādes pretendenti tika atlasīti nevis pēc visiem skaidriem un zināmiem kritērijiem, bet gan sarunu procesā, atlasot pēc komisijas domām piemērotāko.

 

Attieksmei pret sadarbību ar sabiedrību ir jāmainās

Ir apsīkusi Nacionālās informātikas padomes darbība, taču tai bija svarīga loma profesionāļu informēšanā par topošajiem projektiem. Šādas informācijas esamība sekmē jaunu ideju un projektu ģenerēšanu.

Projektos, kas attiecas uz ļoti lielu daļu sabiedrības, tās viedoklis tiek ignorēts. Pašlaik ir pieņemts likums par IS, bet tajā nav uzklausīts nozares pārstāvju, konkrēti LITTA, viedoklis. Ierēdņu darbā dominē steiga. Kaut gan projekti tiek īstenoti, lai labumu gūtu sabiedrība, konsultācijas nenotiek nedz ar plašāku sabiedrību, nedz ar nevalstiskajām organizācijām. Līdz šim ne valsts, ne pašvaldību iestādes neņem vērā, ka valsts un pašvaldību akcionārs ir iedzīvotājs. Biznesa praksē uzņēmuma valde saviem akcionāriem nedrīkst teikt - mēs steidzamies, tāpēc ar jums neapspriedīsimies.

Projekti ir ilglaicīgi, bet valdības mainās. Jābūt projektu uzraudzībai, kas nav atkarīga no valdības. Nav nepieciešama projektu vadības centralizācija, bet gan koordinācija.

 

Ko gaidām no IT vienotās vadības struktūras?

Konferences diskusijā Partiju IT&T attīstības programmas piedalījās Ivars Biļinskis (Jaunais laiks), Guntars Krasts (TB/LNNK), Juris Miķelsons (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Krūmiņš (Latvijas Pirmā partija), Edmunds Krastiņš (Tautas partija), Boriss Cilēvičs (PCTVL).

Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka jāveido īpaša valdības struktūra, kas koordinētu IT attīstību. Līdz šim valsts iestādes vilcinājušās aktuālo jautājumu risināšanā, nav bijusi projektu koordinācija. Nepietiekami efektīvi izmantotas valsts budžeta investīcijas - IT jomā tās netiek piešķirtas pēc vienotām programmām, bet gan atsevišķi katrai ministrijai. Tādējādi projekti tiek īstenoti vienas ministrijas ietvaros, tie nav savstarpēji savietojami, bieži vien dublējas. Neracionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu sekmē arī nepietiekama procesu caurredzamība jaunu projektu īstenošanā un tas, ka bieži vien valsts īstenotie projekti netiek auditēti.

Perspektīvā IT attīstību apdraud nepietiekamās rūpes par speciālistu sagatavošanu, kā arī valsts atbalsta trūkums nozarei. Kā iespējams risinājums tika minēta reinvestētā nodokļa ieviešana (t. i., ienākuma nodokli neiekasē, ja uzņēmējs peļņu investē ražošanā, nevis sadala dividendēs). Daži runātāji šādu iespēju apšaubīja, norādot, ka tas var negatīvi ietekmēt ārvalstu investoru piesaisti. Tālāk atspoguļojam viedokļus par konkrētām jaunās struktūras prioritātēm.

I. Biļinskis atzina, ka Latvijā pieņemtā e-pārvaldes koncepcija ir pareiza, tikai jāapzinās, ka tas ir darbs 5–7 gadiem. IT attīstībai budžetā atvēlēti diezgan ievērojami līdzekļi: 2001. gadā - 15 miljoni, 2002. gadā - 17-18 miljoni. Ja tie būtu tērēti mērķtiecīgi, bija iespējams sasniegt lielāku efektivitāti. Tagad notiek projektu dublēšanās (katrā iestādē viens un tas pats projekts tiek izstrādāts no jauna). Turpmāk jānodrošina vienota profesionāla projektu vadība, kurā būtiska nozīme ir ekspertu slēdzieniem un saiknei ar nākamo IS lietotāju, mazinot ierēdņu ietekmi.

J. Miķelsons aizstāvēja viedokli, ka nozares vadībā profesionālās lietas ir jāuztic profesionāļiem. E-pārvalde ir šaura daļa no informācijas sabiedrības attīstības uzdevumiem. Mērķis ir no informācijas sabiedrības virzīties uz zināšanu sabiedrību. Rīgā IT projekti izglītības sistēmā tiek īstenoti mērķtiecīgi, tos sistemātiski auditē. Tomēr vidusskolu abiturientu zināšanas ir nepietiekamas padziļinātai IT specialitāšu apgūšanai augstskolā. Cilvēku resursu trūkums jau šobrīd kļūst par šķērsli nozares attīstībai.

J. Krūmiņš atgādināja, ka bez valsts pārvaldes reformas nav iespējams sekmīgi attīstīt e-pārvaldi. Nozares attīstība sekmēsies, ja būs ne vien profesionāļu, bet arī politiskā griba. Uzdevums ir radīt nozares vadību, kas koordinētu IS arī izglītībā, bibliotēkās, pašvaldībās. Tāpēc vajadzētu savākt pašreizējās desmit padomes vienkop. Kļūda bija nodot IT attīstības koordināciju Satiksmes ministrijai. E-Latvijas projekta īstenošanā jābalstās uz Microsoft unikālo pieredzi un piedāvājumu.

E. Krastiņš uzsvēra, ka uzdevums ir nodrošināt e-pārvaldes projekta īstenošanu četros gados. Nepieciešams speciālo uzdevumu ministrs informācijas sabiedrības un e-pārvaldes lietās. E-pārvaldes veidošanā jānosaka prioritātes un atbilstoši jāsadala resursi. Satiksmes ministrijas pārziņā to varēs nodot, kad projekts būs īstenots. Jāgādā par infrastruktūras attīstību, jābūt gataviem, lai prastu paņemt visu palīdzību, kuru sniedz ES.

G. Krasts atzina, ka e-pārvaldes projekta vadība jāuzlabo, izveidojot vienotu standartu pašvaldību un ministriju īstenotiem IT projektiem; veidojot pilnīgu strādājošo un plānoto IT projektu depozitāriju; radot pakalpojumu sistēmu pašvaldībām (piemēram, reģionālie centri, kas uztur noteiktas programmas reģiona robežās). 

B. Cilēvičs atbalstīja viedokli, ka valsts projektu izveidē nepieciešama caurredzamība un sabiedrības līdzdalība. Joprojām galvenais valsts uzdevums IT nozarē ir nodrošināt korporatīvajiem uzņēmumiem un privātpersonām lētu un ērtu pieeju informācijas tehnoloģijām. Otrs uzdevums – nodrošināt juridisko regulēšanu. Latvija nav izstrādājusi juridiskus kritērijus un regulējošas normas TV pārraidēm internetā, kibernoziegumiem, naida kurināšanai, kompromitējošu materiālu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanai. Likumdevējiem ir pēdējais laiks to darīt.

 

Laura KALINKA

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001