LITTA ceturtā gadskārtējā konference
Autors
Konference notika
Rīgā 2002. gada 8. novembrī. Piecās sesijās
speciālisti sniedza vairāk nekā 30 ziņojumu. Sesiju
tēmas: valsts politika un stratēģija IT&T
attīstībai, partiju IT&T attīstības programmas,
e-pārvaldes programmas pašvaldībās, IT&T
normatīvā vide, informatīvie pakalpojumi un kultūrvide.
Kā atzina LITTA prezidents Imants
Freibergs, aizvadītā gada laikā IT&T nozare nav
stāvējusi uz vietas, par ko liecina nopietns IT&T
tehnoloģiju produktu un pakalpojumu apgrozījuma pieaugums, kā
arī pašvaldību rosība e-pārvaldes programmu
ieviešanā. Uz priekšu pavirzījusies normatīvās
vides sakārtošana ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas izveidi un telekomunikāciju, kā arī elektronisko
dokumentu likumdošanu.
Viens no konferences caurviju
motīviem - valsts un IT&T nozaru attiecības. Jau pirms gada
nozares speciālisti bija rosinājuši veidot vienu
institūciju, kas ir atbildīga un koordinē visus valsts
līmeņa projektus un aktivitātes programmas e-Latvija ietvaros.
Tagad, kad tas kļūst par praktiski risināmu uzdevumu,
speciālisti izteica savu viedokli, vienlaikus ieklausoties 8. Saeimas
deputātu atzinumos par prioritātēm šajā laukā.
Iepazīstinām
ar viņu viedokļiem.
Pamatievirzi sniedza
LITTA viceprezidents Andris Anspoks ar pārskatu Valsts IT&T
programmas un to savstarpējā attīstība.
Viņaprāt, valsts IT uzdevums ir nodrošināt efektīvu
kontroli projektu realizācijā un attīstīšanā un
sabiedrības iesaistīšanu projektu ideju
izvērtēšanā un praktiskajā īstenošanā.
Informāciju
visiem par visu
Nozares attīstībai valstī
ir svarīgi, lai iestādēm, pašvaldībām, biznesa
uzņēmumiem būtu internetā pieejama droša un
aktuāla informācija. Pašlaik nozīmīgākais
atrodams adresē www.sam.gov.lv
Tomēr nekur nav vienkop pieejama informācija par ES un Pasaules
bankas aizdevumiem un ārvalstu palīdzības grantiem. Nav
iegūstams pārskats par pašvaldību projektiem, nav apkopota
informācija par nacionālo programmu Informātika, pieejami
tikai dati par tās koncepcijām un dažiem projektiem, kas
atrodami ministriju un Ministru kabineta mājas lapās. Trūkums -
te atspoguļots pieņemto dokumentu saturs, bet ne
īstenošanas gaita.
Valsts reģistri
Sistēmisku pārskatu par valsts
nozīmes datu bāzēm (reģistriem) un IS dod megasistēma www.mega.lv Bez iedzīvotāju,
uzņēmumu, zemes kadastra, Zemesgrāmatas un autotransporta
reģistriem ir daudz dažādu sistēmu, kas izveidotas
nodokļu, muitas un citu jomu administrēšanai. Tā kā
nav vienotas koordinācijas, nav skaidrības par šo IS datu
aktualitāti un ticamību, par to turpmākās
attīstības projektiem. Reģistriem ir jābūt
tādiem, lai to informācija būtu ticama.
Jārada datorizēta visu valsts
IS reģistrācija, nodrošinot internetā iespēju sekot
projekta attīstībai un darbībai.
Vairāk uzmanības
projektu pārvaldībai
Ministrijās galvenais
veiksmīgas darbības indikators IT jomā ir budžeta
līdzekļu izcīnīšana un to apguve
plānotajos termiņos. Virkne projektu ir ārpus informācijas
telpas un arī apspriešanas. Tajos tiek ieguldīts daudz
līdzekļu (ne tikai no grantiem, bet arī budžeta).
Lēmumus nereti pieņem, nepieaicinot ekspertus un ignorējot
nākamos lietotājus.
Šī prakse ignorē IT
projektu tehnoloģijas īpatnības. Ļoti svarīgas ir
konsultācijas pirms projekta, jo jāapzina datu avoti un biznesa
procesu gatavība. Jānoskaidro nākamo IS tiešo
lietotāju viedoklis. Jāapzina un jāiesaista lietotāji
(arī ārējie) vēl pirms projekta rašanās.
Atšķiras
profesionāļu un ierēdņu viedoklis par tiesībām
kļūdīties. Procesam ir jābūt tādam, lai
kļūdas neslēptu un ātri veiktu korekcijas. Ir jāsniedz
savlaicīga un pareiza informācija vadībai un sabiedrībai.
Efektivitātes
zudumi
Projektu savrupā
īstenošana rada problēmas to izmantošanā un zūd
to efektivitāte. Pašlaik šāda situācija
iezīmējas arī ID karšu projektā, kas tika
iesākts, pirms bija definēts ciparparaksts. Iesāktais ID
karšu projekts pieļauj, ka kartē šis nozīmīgais
identifikācijas raksturlielums var nebūt (paredzot, ka to varēs
ieprogrammēt vēlāk). Ar to ID karšu efektivitāte ir
ievērojami apdraudēta, jo lielākā daļa
sabiedrības nebūs gatava maksāt par ciparparaksta papildu
ieprogrammēšanu un centīsies to atlikt uz vēlāku
laiku. Tātad viss bizness, kas saistīts ar ID karšu masveida
lietošanu, faktiski būs lemts stagnācijai. Turklāt ID
karšu piegādes pretendenti tika atlasīti nevis pēc visiem
skaidriem un zināmiem kritērijiem, bet gan sarunu procesā,
atlasot pēc komisijas domām piemērotāko.
Attieksmei pret sadarbību ar
sabiedrību ir jāmainās
Ir apsīkusi Nacionālās
informātikas padomes darbība, taču tai bija svarīga loma
profesionāļu informēšanā par topošajiem
projektiem. Šādas informācijas esamība sekmē jaunu
ideju un projektu ģenerēšanu.
Projektos, kas attiecas uz ļoti
lielu daļu sabiedrības, tās viedoklis tiek ignorēts. Pašlaik
ir pieņemts likums par IS, bet tajā nav uzklausīts nozares
pārstāvju, konkrēti LITTA, viedoklis. Ierēdņu
darbā dominē steiga. Kaut gan projekti tiek īstenoti, lai labumu
gūtu sabiedrība, konsultācijas nenotiek nedz ar
plašāku sabiedrību, nedz ar nevalstiskajām
organizācijām. Līdz šim ne valsts, ne pašvaldību
iestādes neņem vērā, ka valsts un pašvaldību
akcionārs ir iedzīvotājs. Biznesa praksē uzņēmuma
valde saviem akcionāriem nedrīkst teikt - mēs steidzamies,
tāpēc ar jums neapspriedīsimies.
Projekti ir
ilglaicīgi, bet valdības mainās. Jābūt projektu
uzraudzībai, kas nav atkarīga no valdības. Nav nepieciešama
projektu vadības centralizācija, bet gan koordinācija.
Ko gaidām no IT
vienotās vadības struktūras?
Konferences
diskusijā Partiju IT&T
attīstības programmas piedalījās Ivars Biļinskis (Jaunais
laiks), Guntars Krasts (TB/LNNK), Juris Miķelsons (Zaļo
un Zemnieku savienība), Jānis Krūmiņš (Latvijas
Pirmā partija), Edmunds Krastiņš (Tautas partija),
Boriss Cilēvičs (PCTVL).
Diskusijas dalībnieki
vienprātīgi atzina, ka jāveido īpaša valdības
struktūra, kas koordinētu IT attīstību. Līdz šim
valsts iestādes vilcinājušās aktuālo jautājumu
risināšanā, nav bijusi projektu koordinācija. Nepietiekami
efektīvi izmantotas valsts budžeta investīcijas - IT jomā
tās netiek piešķirtas pēc vienotām programmām,
bet gan atsevišķi katrai ministrijai. Tādējādi
projekti tiek īstenoti vienas ministrijas ietvaros, tie nav
savstarpēji savietojami, bieži vien dublējas. Neracionālu
valsts budžeta līdzekļu izmantošanu sekmē arī
nepietiekama procesu caurredzamība jaunu projektu
īstenošanā un tas, ka bieži vien valsts īstenotie
projekti netiek auditēti.
Perspektīvā
IT attīstību apdraud nepietiekamās rūpes par
speciālistu sagatavošanu, kā arī valsts atbalsta
trūkums nozarei. Kā iespējams risinājums tika minēta
reinvestētā nodokļa ieviešana (t. i., ienākuma nodokli
neiekasē, ja uzņēmējs peļņu investē
ražošanā, nevis sadala dividendēs). Daži
runātāji šādu iespēju apšaubīja,
norādot, ka tas var negatīvi ietekmēt ārvalstu investoru
piesaisti. Tālāk atspoguļojam viedokļus par
konkrētām jaunās struktūras prioritātēm.
I. Biļinskis atzina, ka Latvijā
pieņemtā e-pārvaldes koncepcija ir pareiza, tikai
jāapzinās, ka tas ir darbs 57 gadiem. IT attīstībai
budžetā atvēlēti diezgan ievērojami
līdzekļi: 2001. gadā - 15 miljoni, 2002. gadā - 17-18
miljoni. Ja tie būtu tērēti mērķtiecīgi, bija
iespējams sasniegt lielāku efektivitāti. Tagad notiek projektu
dublēšanās (katrā iestādē viens un tas pats
projekts tiek izstrādāts no jauna). Turpmāk jānodrošina vienota
profesionāla projektu vadība, kurā būtiska nozīme ir
ekspertu slēdzieniem un saiknei ar nākamo IS lietotāju, mazinot
ierēdņu ietekmi.
J. Miķelsons aizstāvēja viedokli,
ka nozares vadībā profesionālās lietas ir jāuztic
profesionāļiem. E-pārvalde ir šaura daļa no informācijas
sabiedrības attīstības uzdevumiem. Mērķis ir no
informācijas sabiedrības virzīties uz zināšanu
sabiedrību. Rīgā IT projekti izglītības
sistēmā tiek īstenoti mērķtiecīgi, tos
sistemātiski auditē. Tomēr vidusskolu abiturientu
zināšanas ir nepietiekamas padziļinātai IT
specialitāšu apgūšanai augstskolā. Cilvēku
resursu trūkums jau šobrīd kļūst par
šķērsli nozares attīstībai.
J. Krūmiņš
atgādināja, ka bez valsts pārvaldes reformas nav iespējams
sekmīgi attīstīt e-pārvaldi. Nozares attīstība
sekmēsies, ja būs ne vien profesionāļu, bet arī
politiskā griba. Uzdevums ir radīt nozares vadību, kas
koordinētu IS arī izglītībā, bibliotēkās,
pašvaldībās. Tāpēc vajadzētu savākt
pašreizējās desmit padomes vienkop. Kļūda bija nodot
IT attīstības koordināciju Satiksmes ministrijai. E-Latvijas
projekta īstenošanā jābalstās uz Microsoft
unikālo pieredzi un piedāvājumu.
E.
Krastiņš uzsvēra, ka uzdevums
ir nodrošināt e-pārvaldes projekta īstenošanu
četros gados. Nepieciešams speciālo uzdevumu ministrs
informācijas sabiedrības un e-pārvaldes lietās.
E-pārvaldes veidošanā jānosaka prioritātes un
atbilstoši jāsadala resursi. Satiksmes ministrijas pārziņā
to varēs nodot, kad projekts būs īstenots. Jāgādā
par infrastruktūras attīstību, jābūt gataviem, lai
prastu paņemt visu palīdzību, kuru sniedz ES.
G. Krasts atzina, ka e-pārvaldes
projekta vadība jāuzlabo, izveidojot vienotu standartu
pašvaldību un ministriju īstenotiem IT projektiem; veidojot
pilnīgu strādājošo un plānoto IT projektu
depozitāriju; radot pakalpojumu sistēmu pašvaldībām
(piemēram, reģionālie centri, kas uztur noteiktas programmas
reģiona robežās).
B. Cilēvičs atbalstīja viedokli, ka
valsts projektu izveidē nepieciešama caurredzamība un
sabiedrības līdzdalība. Joprojām galvenais valsts
uzdevums IT nozarē ir nodrošināt korporatīvajiem
uzņēmumiem un privātpersonām lētu un ērtu pieeju
informācijas tehnoloģijām. Otrs uzdevums nodrošināt
juridisko regulēšanu. Latvija nav izstrādājusi juridiskus
kritērijus un regulējošas normas TV pārraidēm
internetā, kibernoziegumiem, naida kurināšanai,
kompromitējošu materiālu un bērnu pornogrāfijas
izplatīšanai. Likumdevējiem ir pēdējais laiks to darīt.
Laura KALINKA
Konference notika Rīgā 2002. gada 8. novembrī. Piecās sesijās speciālisti sniedza vairāk nekā 30 ziņojumu. Sesiju tēmas: valsts politika un stratēģija IT&T attīstībai, partiju IT&T attīstības programmas, e-pārvaldes programmas pašvaldībās, IT&T normatīvā vide, informatīvie pakalpojumi un kultūrvide.
Kā atzina LITTA prezidents Imants Freibergs, aizvadītā gada laikā IT&T nozare nav stāvējusi uz vietas, par ko liecina nopietns IT&T tehnoloģiju produktu un pakalpojumu apgrozījuma pieaugums, kā arī pašvaldību rosība e-pārvaldes programmu ieviešanā. Uz priekšu pavirzījusies normatīvās vides sakārtošana ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidi un telekomunikāciju, kā arī elektronisko dokumentu likumdošanu.
Viens no konferences caurviju motīviem - valsts un IT&T nozaru attiecības. Jau pirms gada nozares speciālisti bija rosinājuši veidot vienu institūciju, kas ir atbildīga un koordinē visus valsts līmeņa projektus un aktivitātes programmas e-Latvija ietvaros. Tagad, kad tas kļūst par praktiski risināmu uzdevumu, speciālisti izteica savu viedokli, vienlaikus ieklausoties 8. Saeimas deputātu atzinumos par prioritātēm šajā laukā.
Iepazīstinām ar viņu viedokļiem.
Pamatievirzi sniedza LITTA viceprezidents Andris Anspoks ar pārskatu Valsts IT&T programmas un to savstarpējā attīstība. Viņaprāt, valsts IT uzdevums ir nodrošināt efektīvu kontroli projektu realizācijā un attīstīšanā un sabiedrības iesaistīšanu projektu ideju izvērtēšanā un praktiskajā īstenošanā.
Informāciju visiem par visu
Nozares attīstībai valstī ir svarīgi, lai iestādēm, pašvaldībām, biznesa uzņēmumiem būtu internetā pieejama droša un aktuāla informācija. Pašlaik nozīmīgākais atrodams adresē www.sam.gov.lv Tomēr nekur nav vienkop pieejama informācija par ES un Pasaules bankas aizdevumiem un ārvalstu palīdzības grantiem. Nav iegūstams pārskats par pašvaldību projektiem, nav apkopota informācija par nacionālo programmu Informātika, pieejami tikai dati par tās koncepcijām un dažiem projektiem, kas atrodami ministriju un Ministru kabineta mājas lapās. Trūkums - te atspoguļots pieņemto dokumentu saturs, bet ne īstenošanas gaita.
Valsts reģistri
Sistēmisku pārskatu par valsts nozīmes datu bāzēm (reģistriem) un IS dod megasistēma www.mega.lv Bez iedzīvotāju, uzņēmumu, zemes kadastra, Zemesgrāmatas un autotransporta reģistriem ir daudz dažādu sistēmu, kas izveidotas nodokļu, muitas un citu jomu administrēšanai. Tā kā nav vienotas koordinācijas, nav skaidrības par šo IS datu aktualitāti un ticamību, par to turpmākās attīstības projektiem. Reģistriem ir jābūt tādiem, lai to informācija būtu ticama.
Jārada datorizēta visu valsts IS reģistrācija, nodrošinot internetā iespēju sekot projekta attīstībai un darbībai.
Vairāk uzmanības projektu pārvaldībai
Ministrijās galvenais veiksmīgas darbības indikators IT jomā ir budžeta līdzekļu izcīnīšana un to apguve plānotajos termiņos. Virkne projektu ir ārpus informācijas telpas un arī apspriešanas. Tajos tiek ieguldīts daudz līdzekļu (ne tikai no grantiem, bet arī budžeta). Lēmumus nereti pieņem, nepieaicinot ekspertus un ignorējot nākamos lietotājus.
Šī prakse ignorē IT projektu tehnoloģijas īpatnības. Ļoti svarīgas ir konsultācijas pirms projekta, jo jāapzina datu avoti un biznesa procesu gatavība. Jānoskaidro nākamo IS tiešo lietotāju viedoklis. Jāapzina un jāiesaista lietotāji (arī ārējie) vēl pirms projekta rašanās.
Atšķiras profesionāļu un ierēdņu viedoklis par tiesībām kļūdīties. Procesam ir jābūt tādam, lai kļūdas neslēptu un ātri veiktu korekcijas. Ir jāsniedz savlaicīga un pareiza informācija vadībai un sabiedrībai.
Efektivitātes zudumi
Projektu savrupā īstenošana rada problēmas to izmantošanā un zūd to efektivitāte. Pašlaik šāda situācija iezīmējas arī ID karšu projektā, kas tika iesākts, pirms bija definēts ciparparaksts. Iesāktais ID karšu projekts pieļauj, ka kartē šis nozīmīgais identifikācijas raksturlielums var nebūt (paredzot, ka to varēs ieprogrammēt vēlāk). Ar to ID karšu efektivitāte ir ievērojami apdraudēta, jo lielākā daļa sabiedrības nebūs gatava maksāt par ciparparaksta papildu ieprogrammēšanu un centīsies to atlikt uz vēlāku laiku. Tātad viss bizness, kas saistīts ar ID karšu masveida lietošanu, faktiski būs lemts stagnācijai. Turklāt ID karšu piegādes pretendenti tika atlasīti nevis pēc visiem skaidriem un zināmiem kritērijiem, bet gan sarunu procesā, atlasot pēc komisijas domām piemērotāko.
Attieksmei pret sadarbību ar sabiedrību ir jāmainās
Ir apsīkusi Nacionālās informātikas padomes darbība, taču tai bija svarīga loma profesionāļu informēšanā par topošajiem projektiem. Šādas informācijas esamība sekmē jaunu ideju un projektu ģenerēšanu.
Projektos, kas attiecas uz ļoti lielu daļu sabiedrības, tās viedoklis tiek ignorēts. Pašlaik ir pieņemts likums par IS, bet tajā nav uzklausīts nozares pārstāvju, konkrēti LITTA, viedoklis. Ierēdņu darbā dominē steiga. Kaut gan projekti tiek īstenoti, lai labumu gūtu sabiedrība, konsultācijas nenotiek nedz ar plašāku sabiedrību, nedz ar nevalstiskajām organizācijām. Līdz šim ne valsts, ne pašvaldību iestādes neņem vērā, ka valsts un pašvaldību akcionārs ir iedzīvotājs. Biznesa praksē uzņēmuma valde saviem akcionāriem nedrīkst teikt - mēs steidzamies, tāpēc ar jums neapspriedīsimies.
Projekti ir ilglaicīgi, bet valdības mainās. Jābūt projektu uzraudzībai, kas nav atkarīga no valdības. Nav nepieciešama projektu vadības centralizācija, bet gan koordinācija.
Ko gaidām no IT vienotās vadības struktūras?
Konferences diskusijā Partiju IT&T attīstības programmas piedalījās Ivars Biļinskis (Jaunais laiks), Guntars Krasts (TB/LNNK), Juris Miķelsons (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Krūmiņš (Latvijas Pirmā partija), Edmunds Krastiņš (Tautas partija), Boriss Cilēvičs (PCTVL).
Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka jāveido īpaša valdības struktūra, kas koordinētu IT attīstību. Līdz šim valsts iestādes vilcinājušās aktuālo jautājumu risināšanā, nav bijusi projektu koordinācija. Nepietiekami efektīvi izmantotas valsts budžeta investīcijas - IT jomā tās netiek piešķirtas pēc vienotām programmām, bet gan atsevišķi katrai ministrijai. Tādējādi projekti tiek īstenoti vienas ministrijas ietvaros, tie nav savstarpēji savietojami, bieži vien dublējas. Neracionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu sekmē arī nepietiekama procesu caurredzamība jaunu projektu īstenošanā un tas, ka bieži vien valsts īstenotie projekti netiek auditēti.
Perspektīvā IT attīstību apdraud nepietiekamās rūpes par speciālistu sagatavošanu, kā arī valsts atbalsta trūkums nozarei. Kā iespējams risinājums tika minēta reinvestētā nodokļa ieviešana (t. i., ienākuma nodokli neiekasē, ja uzņēmējs peļņu investē ražošanā, nevis sadala dividendēs). Daži runātāji šādu iespēju apšaubīja, norādot, ka tas var negatīvi ietekmēt ārvalstu investoru piesaisti. Tālāk atspoguļojam viedokļus par konkrētām jaunās struktūras prioritātēm.
I. Biļinskis atzina, ka Latvijā pieņemtā e-pārvaldes koncepcija ir pareiza, tikai jāapzinās, ka tas ir darbs 57 gadiem. IT attīstībai budžetā atvēlēti diezgan ievērojami līdzekļi: 2001. gadā - 15 miljoni, 2002. gadā - 17-18 miljoni. Ja tie būtu tērēti mērķtiecīgi, bija iespējams sasniegt lielāku efektivitāti. Tagad notiek projektu dublēšanās (katrā iestādē viens un tas pats projekts tiek izstrādāts no jauna). Turpmāk jānodrošina vienota profesionāla projektu vadība, kurā būtiska nozīme ir ekspertu slēdzieniem un saiknei ar nākamo IS lietotāju, mazinot ierēdņu ietekmi.
J. Miķelsons aizstāvēja viedokli, ka nozares vadībā profesionālās lietas ir jāuztic profesionāļiem. E-pārvalde ir šaura daļa no informācijas sabiedrības attīstības uzdevumiem. Mērķis ir no informācijas sabiedrības virzīties uz zināšanu sabiedrību. Rīgā IT projekti izglītības sistēmā tiek īstenoti mērķtiecīgi, tos sistemātiski auditē. Tomēr vidusskolu abiturientu zināšanas ir nepietiekamas padziļinātai IT specialitāšu apgūšanai augstskolā. Cilvēku resursu trūkums jau šobrīd kļūst par šķērsli nozares attīstībai.
J. Krūmiņš atgādināja, ka bez valsts pārvaldes reformas nav iespējams sekmīgi attīstīt e-pārvaldi. Nozares attīstība sekmēsies, ja būs ne vien profesionāļu, bet arī politiskā griba. Uzdevums ir radīt nozares vadību, kas koordinētu IS arī izglītībā, bibliotēkās, pašvaldībās. Tāpēc vajadzētu savākt pašreizējās desmit padomes vienkop. Kļūda bija nodot IT attīstības koordināciju Satiksmes ministrijai. E-Latvijas projekta īstenošanā jābalstās uz Microsoft unikālo pieredzi un piedāvājumu.
E. Krastiņš uzsvēra, ka uzdevums ir nodrošināt e-pārvaldes projekta īstenošanu četros gados. Nepieciešams speciālo uzdevumu ministrs informācijas sabiedrības un e-pārvaldes lietās. E-pārvaldes veidošanā jānosaka prioritātes un atbilstoši jāsadala resursi. Satiksmes ministrijas pārziņā to varēs nodot, kad projekts būs īstenots. Jāgādā par infrastruktūras attīstību, jābūt gataviem, lai prastu paņemt visu palīdzību, kuru sniedz ES.
G. Krasts atzina, ka e-pārvaldes projekta vadība jāuzlabo, izveidojot vienotu standartu pašvaldību un ministriju īstenotiem IT projektiem; veidojot pilnīgu strādājošo un plānoto IT projektu depozitāriju; radot pakalpojumu sistēmu pašvaldībām (piemēram, reģionālie centri, kas uztur noteiktas programmas reģiona robežās).
B. Cilēvičs atbalstīja viedokli, ka valsts projektu izveidē nepieciešama caurredzamība un sabiedrības līdzdalība. Joprojām galvenais valsts uzdevums IT nozarē ir nodrošināt korporatīvajiem uzņēmumiem un privātpersonām lētu un ērtu pieeju informācijas tehnoloģijām. Otrs uzdevums nodrošināt juridisko regulēšanu. Latvija nav izstrādājusi juridiskus kritērijus un regulējošas normas TV pārraidēm internetā, kibernoziegumiem, naida kurināšanai, kompromitējošu materiālu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanai. Likumdevējiem ir pēdējais laiks to darīt.