Sakaru Pasaule - urnls par
modernm komunikcijm

  
  


Atpaka Jaunais numurs Arhvs Par mums Meklana

Amatieru radiosakari jautjumos un atbilds

   

Amatieru radiosakari jautāumos un abildēs (1)

1.daļa

Jaunajā rakstu sērijā sākam iepazīstināt lasītājus ar svarīgu radioamatierisma daļu praktiskajiem radiosakariem, galvenokārt ar noteikumiem un tradīcijām, kas jāzina un jāievēro, nodibinot radiosakarus. Tāpat kā iepriekš ceram uz lasītāju atsaucību, uzdodot jautājumus.

Kā atpazīt amatieru radiostaciju pēc izsaukuma signāla?

Amatieru radiostaciju izsaukuma signāli sākas ar burtu un ciparu kombināciju, kura apzīmē piederību valstij (piemēram, YL Latvija, YK Sīrija, DL Vācija, A3 Tonga, 3A Monako, 5X Uganda, LU Argentīna). Vairumā gadījumu valsts apzīmējums satāv no divām zīmēm, bet dažās lielās valstīs, kurām piešķirti pilni kādu zīmju bloki (piemēram, ASV visas kombinācijas no KAKZ, NANZ un WAWZ; Lielbritānija GA-GZ un MAMZ, Krievija RARZ, Francija FAFZ), piederības apzīmēšanai drīkst izmantot tikai pirmo zīmi (atbilstoši K, N, W, G, M, R, F).

Nākamajām zīmēm izsaukuma signālā jābūt vienam vai vairākiem cipariem, pēc kuriem seko viens, divi vai trīs latīņu alfabēta burti. Piemēri: YL2DX, A35FN, RA3AUU, DL8FBC, F9NO, W3MSK, 9H1BN, YK1AO, R1ANT, 5X8F, KC5JPS, G6BN, LU7ZA, ZP525AA.

Izsaukuma signāli nevar sākties ar nulli vai burtu Q. Neviena valsts nelieto izsaukuma signālus, kuri sākas ar ciparu 1, tomēr dažreiz tādi sastopami, kad amatieru stacijas strādā no teritorijām ar nenoteiktu valstisko statusu.

Izsaukuma signāla pirmo daļu, kura satāv no valsts apzīmējuma un cipariem, sauc par prefiksu, bet burtus, kuri seko pēc cipariem par sufiksu.

Daudzās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū apzīmē kādu konkrētu novadu vai apgabalu. Ja amatieru stacija reģistrēta vienā šīs valsts daļā, bet strādā no kādas citas, tad izsaukuma signāla beigās, atdalot ar daļsvītru, pievieno attiecīgā rajona piederības ciparu (piemēram, Igaunijā ES1CW/2).

Latvijā un dažās citās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū norāda amatieru stacijas statusu (Latvijā: 1 kolektīvā stacija, 25 individuālā, 60 speciālā). Turpretim citās valstīs ciparam var būt vēl kāda nozīme vai arī pavisam pretēji - tas var nesaturēt nekādu informāciju (piemēram, Lietuvā).

Gadījumos, kad starp vienas vai divu zīmju valsts piederības apzīmējumu un izsaukuma signāla sufiksu atrodas vairāku ciparu (parasti 24) skaitlis, visbiežāk tā nozīme saistīta ar valstiskas vai lokālas nozīmes jubileju. Šādus izsaukuma signālus parasti sauc par speciālajiem, un tie tiek piešķirti uz salīdzinoši īsu laiku. Daudzas Latvijas amatieru radiostacijas 1998. gadā varēja aizstāt parastos YL2 vai YL3 prefiksus ar īpašo - YL80 par godu Latvijas Republikas 80 gadu jubilejai.

Vēl citās valstīs viens no sufiksa burtiem (parasti uzreiz nākamais aiz cipariem) var ietvert kādu papildu informāciju. Piemēram, dažās NVS valstīs tas apzīmē stacijas piederību kādam apgabalam, citās - ļauj atpazīt kolektīvās, individuālās, radioamatieru iesācēju vai ārzemnieku stacijas.

Ja amatieru stacija īslaicīgi strādā ārzemēs, tad izsaukuma signāla priekšā, atdalot ar daļsvītru, pievieno ārvalsts, kurā tā atrodas, apzīmējumu (piemēram LA/DL4RT - Vācijas radioamatieris, kurš strādā no Norvēģijas), bet, strādājot īpašos apstākļos, - attiecīgu apzīmējumu un daļsvītru pievieno pēc izsaukuma signāla, piemēram, OK1DD/am - stacija strādā no lidmašīnas (aeronautical mobile), UA4PH/m mobilā stacija (mobile), F6BJU/p portatīvā stacija (portable), PY7RSE/mm stacija strādā no kuģa, kurš atrodas starptautiskajos ūdeņos (maritime mobile).

Vadoties pēc iepriekšminētā, pēc trīs nosacījumu izpildīšanās iespējams konstatēt, ka izsaukuma signāls pieder amatieru radiostacijai, ja:

sākumā ir no vienas vai divām zīmēm sastāvošais valsts piederības apzīmējums;

tūlīt pēc valsts apzīmējuma seko viens vai vairāki cipari;

izsaukuma signāls noslēdzas ar vienu, diviem vai trim burtiem (neskaitot ar daļsvītru atdalītos papildinājumus).

Izņēmumi satopami ļoti reti.

Citi radiosakaru dienesti izmanto citādākas struktūras izsaukuma signālus, piemēram, OZACF, YL243, 9ACY24, LCC, YLQ, 7AAAB, GKB4/7, 8CD3, CP17, REMX vai arī Buran 38, Abava un citus. Izsaukuma signālos, kurus izmanto militārās struktūras, speciālie dienesti un dažādās radiobākas (ne amatieru), var nebūt piederības apzīmējuma valstij vai arī tas bieži neatbilst starptautiskajam iedalījumam.

Burtu un ciparu apzīmējumus (prefiksu blokus) katrai valstij iedala Starptautiskā elektrosakaru savienība (ITU). Izsaukuma signālus visiem radiosakaru dienestiem saskaņā ar starptautiskajiem un iekšējiem noteikumiem piešķir katras valsts nacionālā sakaru administrācija (Latvijā Valsts Elektrosakaru inspekcija).

Ko nozīmē izsaukuma signāla papildinājums /QRP ?

Kad tiek raidīts izsaukuma signāls, kuram pievienots ar daļsvītru atdalīts kods QRP, tas nozīmē, ka raidītāja izejas jauda nepārsniedz 10 W, bet, ja pievienots kods QRPP, tad jauda ir mazāka par 1 W. Minētie papildinājumi nav oficiāli un obligāti, nepieciešamības gadījumā tos lieto bez papildu saskaņošanas ar sakaru administrāciju.

Amatieru vidū ir ne mazums entuziastu, kuri labprātāk strādā ar mazas jaudas raidītājiem. Viņiem bieži izdodas pat ļoti tāli un interesanti radiosakari, kaut gan būtībā tas nav nekas pārsteidzošs. Praksē bieži var konstatēt, ka uztvertais 5 W raidītāja signāla stiprums atšķiras no 250 W raidītāja signāla mazāk par trim ballēm (pēc deviņu ballu S skalas).

Ko nozīmē mana frekvence, frekvences saimnieks?

Amatieru radiosakaros viens no svarīgākajiem frekvenču izmantošanas principiem ir: neviens nevar sev rezervēt uz visiem laikiem kādu frekvenci - ne amatieris, ne grupa, ne kolektīvā stacija, pat ne nacionālā radioamatieru organizācija. (Izņēmums ir amatieru radiobākas un repīteri, bet šo iekārtu darba frekvences, kuras iedalītas speciālās joslās, ir jāsaskaņo starptautiski un to darbināšanai jāsaņem īpaša atļauja.)

Ikvienu radiostacijas licencē atļauto frekvenci, ko konkrētajā brīdī nav aizņēmuši citi amatieri, varat sākt lietot, ja esat pilnīgi pārliecināts, ka frekvence tik tiešām nav aizņemta.

Lai šo nosacījumu izpildītu, dažas minūtes uzmanīgi klausieties gan izvēlēto, gan tuvākās blakus frekvences, tad katram gadījumam nepieciešams noraidīt īsu jautājumu, vai frekvence brīva (raidot Morzes kodā, vienu divas reizes raidiet jautājuma zīmi, bet balss jeb mikrofona režīmā pajautājiet Is the frequency in use?). Ja nekādi iebildumi neseko, tad frekvence ir jūsu. No šī brīža jūs kļūstat par frekvences pagaidu saimnieku un varat tajā strādā, cik vien ilgi patīk, gan raidot vispārējo izsaukumu, gan saucot konkrētas stacijas. Tikko jūs pametat šo frekvenci, lai pārietu uz citu vai lai beigtu darbu, tā atkal kļūst brīva un to drīkst aizņemt jebkurš radioamatieris, kurš savukārt kļūst par šīs frekvences saimnieku.

Ko darīt, ja noteiktā frekvencē un noteiktā laikā esmu sarunājis tikšanos ar korespondentu (SKED), bet šī un tuvākās blakus frekvences ir aizņemtas?

Ne frekvences aizrunāšana tikšanās reizei, ne tās regulāra izmantošana nepalielina tiesības uz to. Frekvences saimnieks ir tas, kurš to aizņēmis, kad tā bija brīva, un turpina tajā strādāt.
Ja nu radusies tāda situācija, kad jums nepieciešama tieši un vienīgi šī frekvence, varat piemērotā brīdī laipni palūgt atļauju tiem, kuri frekvenci aizņēmuši. Telegrāfā tas varētu būt šādi: PSE AS HR SKED DE (jūsu izsaukuma signāls), bet balss režīmā: Sorry, may I use your frequency just to call my friend for a moment, please? Protams, nevienam nav pienākums jums izdarīt šādu pakalpojumu, bet, ja lūgums tiks veikts korekti un īsi, tad jums var ļaut kādu laiku izmantot vajadzīgo frekvenci. Tikko jums ir izdevies kontaktēties ar korespondentu, nepieciešams ar viņu vienoties par citu brīvu frekvenci, kurā turpināt radiosakaru. Mēģināt izspiest citus amatierus no viņu iepriekš aizņemtās frekvences vai arī radīt traucējumus, saucot savu korespondentu pārāk tuvu šai frekvencei, ir augstākajā mērā nepieklājīgi.

Vēl racionālāk ir jau iepriekš sarunāt ar korespondentu vairākas iespējamās frekvences, rēķinoties ar iespēju, ka kāda no tām noteiktajā laikā tomēr var būt aizņemta.


Kāds ir minimālais uztvertās un noraidītās informācijas apjoms, lai varētu uzskatīt, ka radiosakars ir noticis?

Amatieru praksē (pirmkārt jau DXingā) pieņemts, ka divpusēju radiosakaru var uzskatīt par izdevušos, ja abi korespondenti bez kļūdām un bez citu palīdzības varējuši uztvert viens otra izsaukuma signālus, apmainīties ar RST(RS) novērtējumiem un savstarpēji apstiprināt, ka šie dati uztverti. Protams, katram no viņiem šī informācija, datums, laiks, frekvence un sakara veids jāfiksē savā stacijas žurnālā.
Tātad, no sportiskā viedokļa savstarpēja izsaukuma signālu un RST(RS) novērtējuma sekmīga uztveršana un noraidīšana ir pietiekama fakta konstatēšanai par notikušu divpusēju radiosakaru (2-way QSO). Gadījumos, kad daudzi amatieri vēlas nodibināt kontaktu ar retu DX staciju, šis informācijas apmaiņas veids ir visefektīvākais un laika ziņā ekonomiskākais.

Ikdienā parastos radiosakaros, ja ir pietiekami daudz laika un liela vēlēšanās, korespondenti var turpināt radiosakaru neierobežoti ilgi, apmainoties ar jebkuru (reglamentā atļauto), abas puses interesējošu informāciju. Vairumā gadījumu, kad nav īpaši jāsteidzas, sarunas sākumā pieņemts sasveicināties, nosaukt savu vārdu un atrašanās vietu, bet beigās pateikties korespondentam par kontaktu, īsi izteikt laba novēlējumus un laipni atvadīties.

Gadās, ka traucējumu vai fedinga rezultātā nav izdevies sekmīgi uztvert korespondenta vārdu vai atrašanās vietas nosaukumu. Ja šī vai kāda cita papildu informācija nav vitāli svarīga, nav nozīmes mocīt korespondentu, liekot viņam to vairākas reizes atkārtot, pārprasot otršķirīgas detaļas. Ja apmaiņa ar izsaukuma signāliem un RST (RS) notikusi sekmīgi, kontaktu var uzskatīt par izdevušos.

Vienmēr jāievēro pieklājības likums: divpusēja radiosakara informācijas apjomu, raksturu un kontakta ilgumu nosaka frekvences saimnieks. Ja esat izsaucis kādu radiostaciju, atbildiet ar tādu pašu datu apjomu un saturu, kādu tā raida jums. Protams, izņēmums ir, ja esat staciju izsaucis, lai paziņotu tai kādu svarīgu informāciju, vai kāda jautājuma noskaidrošanai.

Informācijas raksturu, ar kuru amatieriem jāapmainās sacensību laikā, nosaka konkrēta contest`a noteikumi.

Jurijs Baltins (YL2DX)

Mārtiņš Budreiko (YL3GFM)

www.dx.ardi.lv

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001