Amatieru radiosakari jautâjumos un atbildçs
Amatieru radiosakari jautāumos un abildēs (1)
1.daļa
Jaunajā rakstu
sērijā sākam iepazīstināt lasītājus ar
svarīgu radioamatierisma daļu – praktiskajiem radiosakariem,
galvenokārt ar noteikumiem un tradīcijām, kas jāzina un
jāievēro, nodibinot radiosakarus. Tāpat kā iepriekš
ceram uz lasītāju atsaucību, uzdodot jautājumus.
Kā atpazīt
amatieru radiostaciju pēc izsaukuma signāla?
Amatieru radiostaciju
izsaukuma signāli sākas ar burtu un ciparu kombināciju, kura
apzīmē piederību valstij (piemēram, YL – Latvija, YK –
Sīrija, DL – Vācija, A3 – Tonga, 3A – Monako, 5X – Uganda, LU –
Argentīna). Vairumā gadījumu valsts apzīmējums
satāv no divām zīmēm, bet dažās lielās
valstīs, kurām piešķirti pilni kādu zīmju bloki
(piemēram, ASV visas kombinācijas no KA–KZ, NA–NZ un WA–WZ;
Lielbritānija – GA-GZ un MA–MZ, Krievija – RA–RZ, Francija – FA–FZ),
piederības apzīmēšanai drīkst izmantot tikai pirmo
zīmi (atbilstoši K, N, W, G, M, R, F).
Nākamajām
zīmēm izsaukuma signālā jābūt vienam vai
vairākiem cipariem, pēc kuriem seko viens, divi vai trīs
latīņu alfabēta burti. Piemēri: YL2DX, A35FN, RA3AUU,
DL8FBC, F9NO, W3MSK, 9H1BN, YK1AO, R1ANT, 5X8F, KC5JPS, G6BN, LU7ZA, ZP525AA.
Izsaukuma signāli
nevar sākties ar nulli vai burtu Q. Neviena valsts nelieto izsaukuma
signālus, kuri sākas ar ciparu 1, tomēr dažreiz tādi
sastopami, kad amatieru stacijas strādā no teritorijām ar
nenoteiktu valstisko statusu.
Izsaukuma signāla
pirmo daļu, kura satāv no valsts apzīmējuma un cipariem,
sauc par prefiksu, bet burtus, kuri seko pēc cipariem – par sufiksu.
Daudzās valstīs
cipars izsaukuma signāla vidū apzīmē kādu konkrētu
novadu vai apgabalu. Ja amatieru stacija reģistrēta vienā
šīs valsts daļā, bet strādā no kādas citas,
tad izsaukuma signāla beigās, atdalot ar daļsvītru,
pievieno attiecīgā rajona piederības ciparu (piemēram,
Igaunijā – ES1CW/2).
Latvijā un
dažās citās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū
norāda amatieru stacijas statusu (Latvijā: 1 – kolektīvā
stacija, 2…5 – individuālā, 6…0 – speciālā). Turpretim citās
valstīs ciparam var būt vēl kāda nozīme vai arī
pavisam pretēji - tas var nesaturēt nekādu informāciju
(piemēram, Lietuvā).
Gadījumos, kad starp
vienas vai divu zīmju valsts piederības apzīmējumu un
izsaukuma signāla sufiksu atrodas vairāku ciparu (parasti 2…4)
skaitlis, visbiežāk tā nozīme saistīta ar valstiskas
vai lokālas nozīmes jubileju. Šādus izsaukuma signālus
parasti sauc par speciālajiem, un tie tiek piešķirti uz
salīdzinoši īsu laiku. Daudzas Latvijas amatieru radiostacijas
1998. gadā varēja aizstāt parastos YL2 vai YL3 prefiksus ar
īpašo - YL80 par godu Latvijas Republikas 80 gadu jubilejai.
Vēl citās
valstīs viens no sufiksa burtiem (parasti uzreiz nākamais aiz
cipariem) var ietvert kādu papildu informāciju. Piemēram,
dažās NVS valstīs tas apzīmē stacijas piederību
kādam apgabalam, citās - ļauj atpazīt kolektīvās,
individuālās, radioamatieru iesācēju vai ārzemnieku
stacijas.
Ja amatieru stacija
īslaicīgi strādā ārzemēs, tad izsaukuma
signāla priekšā, atdalot ar daļsvītru, pievieno ārvalsts,
kurā tā atrodas, apzīmējumu (piemēram – LA/DL4RT -
Vācijas radioamatieris, kurš strādā no
Norvēģijas), bet, strādājot īpašos
apstākļos, - attiecīgu apzīmējumu un
daļsvītru pievieno pēc izsaukuma signāla, piemēram,
OK1DD/am - stacija strādā no lidmašīnas (aeronautical
mobile), UA4PH/m – mobilā stacija (mobile), F6BJU/p –
portatīvā stacija (portable), PY7RSE/mm – stacija
strādā no kuģa, kurš atrodas starptautiskajos
ūdeņos (maritime mobile).
Vadoties pēc
iepriekšminētā, pēc trīs nosacījumu
izpildīšanās iespējams konstatēt, ka izsaukuma signāls
pieder amatieru radiostacijai, ja:
sākumā ir no
vienas vai divām zīmēm sastāvošais valsts
piederības apzīmējums;
tūlīt pēc
valsts apzīmējuma seko viens vai vairāki cipari;
izsaukuma signāls
noslēdzas ar vienu, diviem vai trim burtiem (neskaitot ar
daļsvītru atdalītos papildinājumus).
Izņēmumi satopami
ļoti reti.
Citi radiosakaru dienesti
izmanto citādākas struktūras izsaukuma signālus,
piemēram, OZACF, YL243, 9ACY24, LCC, YLQ, 7AAAB, GKB4/7, 8CD3Ò, CP17, REMX
vai arī Buran 38, Abava un citus. Izsaukuma signālos,
kurus izmanto militārās struktūras, speciālie dienesti un
dažādās radiobākas (ne amatieru), var nebūt
piederības apzīmējuma valstij vai arī tas bieži
neatbilst starptautiskajam iedalījumam.
Burtu un ciparu
apzīmējumus (prefiksu blokus) katrai valstij iedala
Starptautiskā elektrosakaru savienība (ITU). Izsaukuma signālus
visiem radiosakaru dienestiem saskaņā ar starptautiskajiem un
iekšējiem noteikumiem piešķir katras valsts
nacionālā sakaru administrācija (Latvijā – Valsts
Elektrosakaru inspekcija).
Ko nozīmē
izsaukuma signāla papildinājums /QRP ?
Kad tiek raidīts
izsaukuma signāls, kuram pievienots ar daļsvītru atdalīts
kods QRP, tas nozīmē, ka raidītāja izejas jauda
nepārsniedz 10 W, bet, ja pievienots kods QRPP, tad jauda ir mazāka
par 1 W. Minētie papildinājumi nav oficiāli un obligāti,
nepieciešamības gadījumā tos lieto bez papildu
saskaņošanas ar sakaru administrāciju.
Amatieru vidū ir ne
mazums entuziastu, kuri labprātāk strādā ar mazas jaudas
raidītājiem. Viņiem bieži izdodas pat ļoti tāli
un interesanti radiosakari, kaut gan būtībā tas nav nekas
pārsteidzošs. Praksē bieži var konstatēt, ka
uztvertais 5 W raidītāja signāla stiprums atšķiras no
250 W raidītāja signāla mazāk par trim ballēm
(pēc deviņu ballu S skalas).
Ko nozīmē mana
frekvence, frekvences saimnieks?
Amatieru radiosakaros viens
no svarīgākajiem frekvenču izmantošanas principiem ir:
neviens nevar sev rezervēt uz visiem laikiem kādu frekvenci - ne
amatieris, ne grupa, ne kolektīvā stacija, pat ne nacionālā
radioamatieru organizācija. (Izņēmums ir amatieru
radiobākas un repīteri, bet šo iekārtu darba frekvences,
kuras iedalītas speciālās joslās, ir jāsaskaņo
starptautiski un to darbināšanai jāsaņem īpaša
atļauja.)
Ikvienu radiostacijas
licencē atļauto frekvenci, ko konkrētajā brīdī
nav aizņēmuši citi amatieri, varat sākt lietot, ja esat
pilnīgi pārliecināts, ka frekvence tik tiešām nav
aizņemta.
Lai šo nosacījumu
izpildītu, dažas minūtes uzmanīgi klausieties gan
izvēlēto, gan tuvākās blakus frekvences, tad katram
gadījumam nepieciešams noraidīt īsu jautājumu, vai
frekvence brīva (raidot Morzes kodā, vienu divas reizes raidiet
jautājuma zīmi, bet balss jeb mikrofona režīmā
pajautājiet – Is the frequency in use?). Ja nekādi iebildumi
neseko, tad frekvence ir jūsu. No šī brīža jūs
kļūstat par frekvences pagaidu saimnieku un varat tajā
strādā, cik vien ilgi patīk, gan raidot vispārējo
izsaukumu, gan saucot konkrētas stacijas. Tikko jūs pametat šo
frekvenci, lai pārietu uz citu vai lai beigtu darbu, tā atkal
kļūst brīva un to drīkst aizņemt jebkurš
radioamatieris, kurš savukārt kļūst par šīs
frekvences saimnieku.
Ko darīt, ja
noteiktā frekvencē un noteiktā laikā esmu sarunājis
tikšanos ar korespondentu (SKED), bet šī un tuvākās
blakus frekvences ir aizņemtas?
Ne frekvences
aizrunāšana tikšanās reizei, ne tās regulāra
izmantošana nepalielina tiesības uz to. Frekvences saimnieks ir tas,
kurš to aizņēmis, kad tā bija brīva, un turpina
tajā strādāt.
Ja nu radusies tāda situācija, kad jums nepieciešama
tieši un vienīgi šī frekvence, varat piemērotā
brīdī laipni palūgt atļauju tiem, kuri frekvenci
aizņēmuši. Telegrāfā tas varētu būt
šādi: PSE AS HR SKED DE …(jūsu izsaukuma signāls),
bet balss režīmā: Sorry, may I use your frequency just to
call my friend for a moment, please? Protams, nevienam nav pienākums
jums izdarīt šādu pakalpojumu, bet, ja lūgums tiks veikts
korekti un īsi, tad jums var ļaut kādu laiku izmantot
vajadzīgo frekvenci. Tikko jums ir izdevies kontaktēties ar
korespondentu, nepieciešams ar viņu vienoties par citu brīvu
frekvenci, kurā turpināt radiosakaru. Mēģināt izspiest
citus amatierus no viņu iepriekš aizņemtās frekvences vai
arī radīt traucējumus, saucot savu korespondentu pārāk
tuvu šai frekvencei, ir augstākajā mērā
nepieklājīgi.
Vēl
racionālāk ir jau iepriekš sarunāt ar korespondentu
vairākas iespējamās frekvences, rēķinoties ar
iespēju, ka kāda no tām noteiktajā laikā tomēr
var būt aizņemta.
Kāds ir minimālais uztvertās un noraidītās
informācijas apjoms, lai varētu uzskatīt, ka radiosakars ir
noticis?
Amatieru praksē (pirmkārt
jau DX’ingā) pieņemts, ka divpusēju radiosakaru var
uzskatīt par izdevušos, ja abi korespondenti bez
kļūdām un bez citu palīdzības varējuši
uztvert viens otra izsaukuma signālus, apmainīties ar RST(RS)
novērtējumiem un savstarpēji apstiprināt, ka šie dati uztverti.
Protams, katram no viņiem šī informācija, datums, laiks,
frekvence un sakara veids jāfiksē savā stacijas
žurnālā.
Tātad, no sportiskā viedokļa savstarpēja
izsaukuma signālu un RST(RS) novērtējuma sekmīga
uztveršana un noraidīšana ir pietiekama fakta
konstatēšanai par notikušu divpusēju radiosakaru (2-way
QSO). Gadījumos, kad daudzi amatieri vēlas nodibināt
kontaktu ar retu DX staciju, šis informācijas apmaiņas
veids ir visefektīvākais un laika ziņā ekonomiskākais.
Ikdienā parastos
radiosakaros, ja ir pietiekami daudz laika un liela
vēlēšanās, korespondenti var turpināt radiosakaru
neierobežoti ilgi, apmainoties ar jebkuru (reglamentā atļauto),
abas puses interesējošu informāciju. Vairumā gadījumu,
kad nav īpaši jāsteidzas, sarunas sākumā pieņemts
sasveicināties, nosaukt savu vārdu un atrašanās vietu, bet
beigās pateikties korespondentam par kontaktu, īsi izteikt laba
novēlējumus un laipni atvadīties.
Gadās, ka
traucējumu vai fedinga rezultātā nav izdevies sekmīgi
uztvert korespondenta vārdu vai atrašanās vietas nosaukumu. Ja
šī vai kāda cita papildu informācija nav vitāli
svarīga, nav nozīmes mocīt korespondentu, liekot viņam to
vairākas reizes atkārtot, pārprasot otršķirīgas
detaļas. Ja apmaiņa ar izsaukuma signāliem un RST (RS) notikusi
sekmīgi, kontaktu var uzskatīt par izdevušos.
Vienmēr
jāievēro pieklājības likums: divpusēja radiosakara
informācijas apjomu, raksturu un kontakta ilgumu nosaka frekvences
saimnieks. Ja esat izsaucis kādu radiostaciju, atbildiet ar tādu
pašu datu apjomu un saturu, kādu tā raida jums. Protams,
izņēmums ir, ja esat staciju izsaucis, lai paziņotu tai
kādu svarīgu informāciju, vai kāda jautājuma
noskaidrošanai.
Informācijas raksturu,
ar kuru amatieriem jāapmainās sacensību laikā, nosaka
konkrēta contest`a noteikumi.
Jurijs Baltins (YL2DX)
Mārtiņš
Budreiko (YL3GFM)
www.dx.ardi.lv
1.daļa
Jaunajā rakstu
sērijā sākam iepazīstināt lasītājus ar
svarīgu radioamatierisma daļu – praktiskajiem radiosakariem,
galvenokārt ar noteikumiem un tradīcijām, kas jāzina un
jāievēro, nodibinot radiosakarus. Tāpat kā iepriekš
ceram uz lasītāju atsaucību, uzdodot jautājumus.
Kā atpazīt amatieru radiostaciju pēc izsaukuma signāla?
Amatieru radiostaciju izsaukuma signāli sākas ar burtu un ciparu kombināciju, kura apzīmē piederību valstij (piemēram, YL – Latvija, YK – Sīrija, DL – Vācija, A3 – Tonga, 3A – Monako, 5X – Uganda, LU – Argentīna). Vairumā gadījumu valsts apzīmējums satāv no divām zīmēm, bet dažās lielās valstīs, kurām piešķirti pilni kādu zīmju bloki (piemēram, ASV visas kombinācijas no KA–KZ, NA–NZ un WA–WZ; Lielbritānija – GA-GZ un MA–MZ, Krievija – RA–RZ, Francija – FA–FZ), piederības apzīmēšanai drīkst izmantot tikai pirmo zīmi (atbilstoši K, N, W, G, M, R, F).
Nākamajām zīmēm izsaukuma signālā jābūt vienam vai vairākiem cipariem, pēc kuriem seko viens, divi vai trīs latīņu alfabēta burti. Piemēri: YL2DX, A35FN, RA3AUU, DL8FBC, F9NO, W3MSK, 9H1BN, YK1AO, R1ANT, 5X8F, KC5JPS, G6BN, LU7ZA, ZP525AA.
Izsaukuma signāli nevar sākties ar nulli vai burtu Q. Neviena valsts nelieto izsaukuma signālus, kuri sākas ar ciparu 1, tomēr dažreiz tādi sastopami, kad amatieru stacijas strādā no teritorijām ar nenoteiktu valstisko statusu.
Izsaukuma signāla pirmo daļu, kura satāv no valsts apzīmējuma un cipariem, sauc par prefiksu, bet burtus, kuri seko pēc cipariem – par sufiksu.
Daudzās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū apzīmē kādu konkrētu novadu vai apgabalu. Ja amatieru stacija reģistrēta vienā šīs valsts daļā, bet strādā no kādas citas, tad izsaukuma signāla beigās, atdalot ar daļsvītru, pievieno attiecīgā rajona piederības ciparu (piemēram, Igaunijā – ES1CW/2).
Latvijā un dažās citās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū norāda amatieru stacijas statusu (Latvijā: 1 – kolektīvā stacija, 2…5 – individuālā, 6…0 – speciālā). Turpretim citās valstīs ciparam var būt vēl kāda nozīme vai arī pavisam pretēji - tas var nesaturēt nekādu informāciju (piemēram, Lietuvā).
Gadījumos, kad starp vienas vai divu zīmju valsts piederības apzīmējumu un izsaukuma signāla sufiksu atrodas vairāku ciparu (parasti 2…4) skaitlis, visbiežāk tā nozīme saistīta ar valstiskas vai lokālas nozīmes jubileju. Šādus izsaukuma signālus parasti sauc par speciālajiem, un tie tiek piešķirti uz salīdzinoši īsu laiku. Daudzas Latvijas amatieru radiostacijas 1998. gadā varēja aizstāt parastos YL2 vai YL3 prefiksus ar īpašo - YL80 par godu Latvijas Republikas 80 gadu jubilejai.
Vēl citās valstīs viens no sufiksa burtiem (parasti uzreiz nākamais aiz cipariem) var ietvert kādu papildu informāciju. Piemēram, dažās NVS valstīs tas apzīmē stacijas piederību kādam apgabalam, citās - ļauj atpazīt kolektīvās, individuālās, radioamatieru iesācēju vai ārzemnieku stacijas.
Ja amatieru stacija īslaicīgi strādā ārzemēs, tad izsaukuma signāla priekšā, atdalot ar daļsvītru, pievieno ārvalsts, kurā tā atrodas, apzīmējumu (piemēram – LA/DL4RT - Vācijas radioamatieris, kurš strādā no Norvēģijas), bet, strādājot īpašos apstākļos, - attiecīgu apzīmējumu un daļsvītru pievieno pēc izsaukuma signāla, piemēram, OK1DD/am - stacija strādā no lidmašīnas (aeronautical mobile), UA4PH/m – mobilā stacija (mobile), F6BJU/p – portatīvā stacija (portable), PY7RSE/mm – stacija strādā no kuģa, kurš atrodas starptautiskajos ūdeņos (maritime mobile).
Vadoties pēc iepriekšminētā, pēc trīs nosacījumu izpildīšanās iespējams konstatēt, ka izsaukuma signāls pieder amatieru radiostacijai, ja:
sākumā ir no vienas vai divām zīmēm sastāvošais valsts piederības apzīmējums;
tūlīt pēc valsts apzīmējuma seko viens vai vairāki cipari;
izsaukuma signāls noslēdzas ar vienu, diviem vai trim burtiem (neskaitot ar daļsvītru atdalītos papildinājumus).
Izņēmumi satopami ļoti reti.
Citi radiosakaru dienesti izmanto citādākas struktūras izsaukuma signālus, piemēram, OZACF, YL243, 9ACY24, LCC, YLQ, 7AAAB, GKB4/7, 8CD3Ò, CP17, REMX vai arī Buran 38, Abava un citus. Izsaukuma signālos, kurus izmanto militārās struktūras, speciālie dienesti un dažādās radiobākas (ne amatieru), var nebūt piederības apzīmējuma valstij vai arī tas bieži neatbilst starptautiskajam iedalījumam.
Burtu un ciparu apzīmējumus (prefiksu blokus) katrai valstij iedala Starptautiskā elektrosakaru savienība (ITU). Izsaukuma signālus visiem radiosakaru dienestiem saskaņā ar starptautiskajiem un iekšējiem noteikumiem piešķir katras valsts nacionālā sakaru administrācija (Latvijā – Valsts Elektrosakaru inspekcija).
Ko nozīmē izsaukuma signāla papildinājums /QRP ?
Kad tiek raidīts izsaukuma signāls, kuram pievienots ar daļsvītru atdalīts kods QRP, tas nozīmē, ka raidītāja izejas jauda nepārsniedz 10 W, bet, ja pievienots kods QRPP, tad jauda ir mazāka par 1 W. Minētie papildinājumi nav oficiāli un obligāti, nepieciešamības gadījumā tos lieto bez papildu saskaņošanas ar sakaru administrāciju.
Amatieru vidū ir ne mazums entuziastu, kuri labprātāk strādā ar mazas jaudas raidītājiem. Viņiem bieži izdodas pat ļoti tāli un interesanti radiosakari, kaut gan būtībā tas nav nekas pārsteidzošs. Praksē bieži var konstatēt, ka uztvertais 5 W raidītāja signāla stiprums atšķiras no 250 W raidītāja signāla mazāk par trim ballēm (pēc deviņu ballu S skalas).
Ko nozīmē mana frekvence, frekvences saimnieks?
Amatieru radiosakaros viens no svarīgākajiem frekvenču izmantošanas principiem ir: neviens nevar sev rezervēt uz visiem laikiem kādu frekvenci - ne amatieris, ne grupa, ne kolektīvā stacija, pat ne nacionālā radioamatieru organizācija. (Izņēmums ir amatieru radiobākas un repīteri, bet šo iekārtu darba frekvences, kuras iedalītas speciālās joslās, ir jāsaskaņo starptautiski un to darbināšanai jāsaņem īpaša atļauja.)
Ikvienu radiostacijas licencē atļauto frekvenci, ko konkrētajā brīdī nav aizņēmuši citi amatieri, varat sākt lietot, ja esat pilnīgi pārliecināts, ka frekvence tik tiešām nav aizņemta.
Lai šo nosacījumu izpildītu, dažas minūtes uzmanīgi klausieties gan izvēlēto, gan tuvākās blakus frekvences, tad katram gadījumam nepieciešams noraidīt īsu jautājumu, vai frekvence brīva (raidot Morzes kodā, vienu divas reizes raidiet jautājuma zīmi, bet balss jeb mikrofona režīmā pajautājiet – Is the frequency in use?). Ja nekādi iebildumi neseko, tad frekvence ir jūsu. No šī brīža jūs kļūstat par frekvences pagaidu saimnieku un varat tajā strādā, cik vien ilgi patīk, gan raidot vispārējo izsaukumu, gan saucot konkrētas stacijas. Tikko jūs pametat šo frekvenci, lai pārietu uz citu vai lai beigtu darbu, tā atkal kļūst brīva un to drīkst aizņemt jebkurš radioamatieris, kurš savukārt kļūst par šīs frekvences saimnieku.
Ko darīt, ja noteiktā frekvencē un noteiktā laikā esmu sarunājis tikšanos ar korespondentu (SKED), bet šī un tuvākās blakus frekvences ir aizņemtas?
Ne frekvences
aizrunāšana tikšanās reizei, ne tās regulāra
izmantošana nepalielina tiesības uz to. Frekvences saimnieks ir tas,
kurš to aizņēmis, kad tā bija brīva, un turpina
tajā strādāt.
Ja nu radusies tāda situācija, kad jums nepieciešama
tieši un vienīgi šī frekvence, varat piemērotā
brīdī laipni palūgt atļauju tiem, kuri frekvenci
aizņēmuši. Telegrāfā tas varētu būt
šādi: PSE AS HR SKED DE …(jūsu izsaukuma signāls),
bet balss režīmā: Sorry, may I use your frequency just to
call my friend for a moment, please? Protams, nevienam nav pienākums
jums izdarīt šādu pakalpojumu, bet, ja lūgums tiks veikts
korekti un īsi, tad jums var ļaut kādu laiku izmantot
vajadzīgo frekvenci. Tikko jums ir izdevies kontaktēties ar
korespondentu, nepieciešams ar viņu vienoties par citu brīvu
frekvenci, kurā turpināt radiosakaru. Mēģināt izspiest
citus amatierus no viņu iepriekš aizņemtās frekvences vai
arī radīt traucējumus, saucot savu korespondentu pārāk
tuvu šai frekvencei, ir augstākajā mērā
nepieklājīgi.
Vēl racionālāk ir jau iepriekš sarunāt ar korespondentu vairākas iespējamās frekvences, rēķinoties ar iespēju, ka kāda no tām noteiktajā laikā tomēr var būt aizņemta.
Kāds ir minimālais uztvertās un noraidītās
informācijas apjoms, lai varētu uzskatīt, ka radiosakars ir
noticis?
Amatieru praksē (pirmkārt
jau DX’ingā) pieņemts, ka divpusēju radiosakaru var
uzskatīt par izdevušos, ja abi korespondenti bez
kļūdām un bez citu palīdzības varējuši
uztvert viens otra izsaukuma signālus, apmainīties ar RST(RS)
novērtējumiem un savstarpēji apstiprināt, ka šie dati uztverti.
Protams, katram no viņiem šī informācija, datums, laiks,
frekvence un sakara veids jāfiksē savā stacijas
žurnālā.
Tātad, no sportiskā viedokļa savstarpēja
izsaukuma signālu un RST(RS) novērtējuma sekmīga
uztveršana un noraidīšana ir pietiekama fakta
konstatēšanai par notikušu divpusēju radiosakaru (2-way
QSO). Gadījumos, kad daudzi amatieri vēlas nodibināt
kontaktu ar retu DX staciju, šis informācijas apmaiņas
veids ir visefektīvākais un laika ziņā ekonomiskākais.
Ikdienā parastos radiosakaros, ja ir pietiekami daudz laika un liela vēlēšanās, korespondenti var turpināt radiosakaru neierobežoti ilgi, apmainoties ar jebkuru (reglamentā atļauto), abas puses interesējošu informāciju. Vairumā gadījumu, kad nav īpaši jāsteidzas, sarunas sākumā pieņemts sasveicināties, nosaukt savu vārdu un atrašanās vietu, bet beigās pateikties korespondentam par kontaktu, īsi izteikt laba novēlējumus un laipni atvadīties.
Gadās, ka traucējumu vai fedinga rezultātā nav izdevies sekmīgi uztvert korespondenta vārdu vai atrašanās vietas nosaukumu. Ja šī vai kāda cita papildu informācija nav vitāli svarīga, nav nozīmes mocīt korespondentu, liekot viņam to vairākas reizes atkārtot, pārprasot otršķirīgas detaļas. Ja apmaiņa ar izsaukuma signāliem un RST (RS) notikusi sekmīgi, kontaktu var uzskatīt par izdevušos.
Vienmēr jāievēro pieklājības likums: divpusēja radiosakara informācijas apjomu, raksturu un kontakta ilgumu nosaka frekvences saimnieks. Ja esat izsaucis kādu radiostaciju, atbildiet ar tādu pašu datu apjomu un saturu, kādu tā raida jums. Protams, izņēmums ir, ja esat staciju izsaucis, lai paziņotu tai kādu svarīgu informāciju, vai kāda jautājuma noskaidrošanai.
Informācijas raksturu, ar kuru amatieriem jāapmainās sacensību laikā, nosaka konkrēta contest`a noteikumi.
Jurijs Baltins (YL2DX)
Mārtiņš Budreiko (YL3GFM)
www.dx.ardi.lv