Svarīgāko notikumu hronoloģija
SENIE NOTIKUMI
Pirms 370 gadiem, 1632. gada 28. septembrī,
izveidoja pasta pārvadāšanas traktu
RīgaJelgavaLiepājaMēmele. Šo datumu uzskata par Latvijas
pasta dibināšanas dienu.
Pirms 170 gadiem, 1832. gada 23. septembrī,
Heidelbergā krievu zinātnieks Pāvels Šilings ārstu un
dabas draugu biedrības sēdē demonstrēja telegrāfa
aparātu. Starp raidošo un uztverošo aparātu vajadzēja
8 līniju vadus. Demonstrējumus novēroja arī angļu
medicīnas students Viljams Kuks. Pēc vienas versijas V. Kuks esot
nozadzis aparātu, pēc otras Šilinga mehāniķis
izgatavojis aparāta kopiju un iedevis Kukam, kurš to slepeni aizvedis
uz Angliju. Sadarbojoties ar fiziķi Č. Vitstonu, radās
VitstonaKuka aparāts, kuram vajadzēja tikai divus līnijas
vadus. To lietoja Anglijas dzelzceļa sakaru sistēmā.
Pirms 165 gadiem, 1837. gada 4. septembrī,
Samuels Morze Ņujorkas universitātē demonstrēja
telegrāfa aparātu. Raidīšanas attālums bija 14 m.
Demonstrējumus novēroja Ņūdžersitijas metalurģiskās
rūpnīcas īpašnieks Stefans Fails un piedāvāja
Morzem 2000 dolāru tālākiem eksperimentiem, ja par palīgu
Morze ņems viņa dēlu Alfrēdu Vailu. Morze piekrita, un
Alfrēds ļoti sekmīgi uzlaboja telegrāfa aparāta
konstrukciju, izstrādāja Morzes
ābeci u. c.
Pirms 145 gadiem, 1857. gada 5. augustā,
sāka Transatlantijas telegrāfa kabeļa būvdarbus. Pēc
10 dienām kabelis pārtrūka. Darbus atsāka vēlreiz. Kad
bija ieguldīti 360 km, kabelis atkal pārtrūka un būvdarbus
atsāka nākošajā gadā. Arī šoreiz kabelis
pārtrūka trīs reizes. Ceturtā reize bija sekmīga 5.
augustā 3800 km garā kabeļa būvdarbi bija pabeigti. Kabelis
darbojās 15 dienas. To sabojāja pieslēgtais 2000 voltu
spriegums. Arī otrā kabeļa ieguldīšanas darbi nebija
sekmīgi, jo kabeļa bruņojums salūza no pašsvara
kuģa tilpnēs. Trešais kabelis tika nodots
ekspluatācijā 1866. gada 27. jūlijā, t. i., deviņus
gadus pēc būvdarbu sākuma. Jāpiebilst ka trešā
kabeļa būvdarbi ilga tikai 14 dienas.
Pirms 120 gadiem, 1882. gada 13. (1.)
jūlijā, Rīgā,
Blankenšteina namā (Kaļķu un M. Monētu ielas
stūrī), sāka darboties pirmā telefona centrāle
Latvijā. Bija pieslēgtas 53 abonentu līnijas. Divdesmit
pieteikumi no Pārdaugavas netika apmierināti, jo iekārtot
līnijas pāri Daugavai bija pārāk dārgi.
Paredzēja, ka centrāles tilpums nepārsniegs 3000 numurus. Uzstādīja
60 Hilelanda tipa komutatorus, pieslēdzot katram komutatoram 50
līnijas. Izolētos vadus pa četrstūru caurumu griestos
izvadīja uz ēkas jumta un pievienoja pie sastatnes izolatoriem.
Sastatnes augstums bija 13 metri. Pilsētas rāte aizliedza
Vecrīgas ielās ierakt stabus, tāpēc telefona līnijas
izveidoja ar sastatnēm, kuras atradās gandrīz vai uz katras
ēkas jumta. Telefona līnijas bija vienvadu. Par otro vadu izmantoja
zemi. Sarunas laikā bija dzirdami trokšņi un pat citu abonentu
sarunas. Abonentu nebija daudz: 1888. gadā 474; 1899 1070; 1901
1373. Telefona uzstādīšanas maksa līdz vienas verstes
attālumā 100 rbļ.; no vienas līdz trim verstīm 150
rbļ., bet par katru versti virs trim vēl papildu 50 rbļ.
Telefona
centrāli iekārtoja Bella firmas Pēterburgas nodaļa un
tā darbojās līdz 1902. gada 1. novembrim, kad Audēju
ielā 15 nodeva ekspluatācijā otro Rīgas telefona
centrāli. To iekārtoja Rīgas
telefona sabiedrība, uzstādot firmas L. M. Ericsson iekārtas.
Pirms 90 gadiem, 1912. gada 28. jūlijā, dzimis Boriss
Muravskis, Rīgas telefona tīkla galvenais inženieris
(1946.1948) un priekšnieks (1948.1973). Organizēja
nopostītā telefona tīkla atjaunošanas darbus. Ļoti
labestīgi izturējās pret latviešu speciālistiem,
izvirzīja viņus nozīmīgos amatos un stimulēja
augstākās izglītības iegūšanu. Miris 1975. gada
22. decembrī. Apglabāts Meža kapos.
Pirms 80 gadiem, 1922. gada 4. augustā, apglabāja
telefona aparāta izgudrotāju Aleksandru Bellu. Brīdī, kad
viņu guldīja zemē, uz vienu minūti izslēdza visus ASV
un Kanādas telefona aparātus. Tie klusēja par godu izcilajam
izgudrotājam.
Pirms 70 gadiem, 1932. gada 23. jūlijā, sāka
darboties Liepājas radiofona raidītājs. Tā jauda bija
ļoti niecīga tikai 0,5 kW.
Pirms 70 gadiem, 1932. gada 5. septembrī, Rīgā
sāka izdot žurnālu Radio
Abonents, kuram bija liela loma radioamatieru izglītošanai.
Pirms 65 gadiem, 1937. gada 24. jūlijā, sāka
darboties Latvijas sakaru muzejs un vēsturiskais arhīvs. Atradās
Pasta un telegrāfa departamentā, Aspazijas bulvārī 15.
Muzeju iznīcināja vācu armijas sapieri 1944. gadā.
Pirms 65 gadiem, 1937. gada 26. jūlijā, Ogrē
nodota ekspluatācijā VEF izgatavotā automātiskā
telefona centrāle (pēc firmas Mix
und Genest licences) 150 abonentu līniju pieslēgšanai.
Iekārtas izmaksa Ls 43 545 (Ls 293, 30 uz vienu numuru).
Pirms 10 gadiem, 1992. gada 9. septembrī, Rīgas
Tālsakaru centrāli apmeklēja Zviedrijas karalis Kārlis XVI
Gustavs un karaliene Silvija. Tika atklāta 1000 numuru iznesums no
Stokholmas centrāles, kas deva iespējas Rīgai organizēt
starptautiskās telefona sarunas.
Pirms 10 gadiem, 1992. gada 2. jūlijā,
Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija saņēma paziņojumu no
Starptautiskās elektrosakaru savienības par to, ka Latvijai atdota
radio amatieru īsviļņu atpazīšanas zīme YLAYLZ.
Pirms 5 gadiem, 1997. gada 16. augustā, Jelgavā
sāka darboties ciparsignāla centrāle, tai pieslēdza 11 600
abonentu līnijas.
Pirms 5 gadiem, 1997. gada 22. augustā, Liepājā
atvēra operatoru centru 114, kur sniedz izziņas par
pieslēgtajām līnijām un pieņem pieteikumus par
bojātām līnijām no visiem Latvijas ciparsignālu
centrāļu abonentiem.
Pirms 370 gadiem, 1632. gada 28. septembrī,
izveidoja pasta pārvadāšanas traktu
RīgaJelgavaLiepājaMēmele. Šo datumu uzskata par Latvijas
pasta dibināšanas dienu.
Pirms 170 gadiem, 1832. gada 23. septembrī,
Heidelbergā krievu zinātnieks Pāvels Šilings ārstu un
dabas draugu biedrības sēdē demonstrēja telegrāfa
aparātu. Starp raidošo un uztverošo aparātu vajadzēja
8 līniju vadus. Demonstrējumus novēroja arī angļu
medicīnas students Viljams Kuks. Pēc vienas versijas V. Kuks esot
nozadzis aparātu, pēc otras Šilinga mehāniķis
izgatavojis aparāta kopiju un iedevis Kukam, kurš to slepeni aizvedis
uz Angliju. Sadarbojoties ar fiziķi Č. Vitstonu, radās
VitstonaKuka aparāts, kuram vajadzēja tikai divus līnijas
vadus. To lietoja Anglijas dzelzceļa sakaru sistēmā.
Pirms 165 gadiem, 1837. gada 4. septembrī,
Samuels Morze Ņujorkas universitātē demonstrēja
telegrāfa aparātu. Raidīšanas attālums bija 14 m.
Demonstrējumus novēroja Ņūdžersitijas metalurģiskās
rūpnīcas īpašnieks Stefans Fails un piedāvāja
Morzem 2000 dolāru tālākiem eksperimentiem, ja par palīgu
Morze ņems viņa dēlu Alfrēdu Vailu. Morze piekrita, un
Alfrēds ļoti sekmīgi uzlaboja telegrāfa aparāta
konstrukciju, izstrādāja Morzes
ābeci u. c.
Pirms 145 gadiem, 1857. gada 5. augustā,
sāka Transatlantijas telegrāfa kabeļa būvdarbus. Pēc
10 dienām kabelis pārtrūka. Darbus atsāka vēlreiz. Kad
bija ieguldīti 360 km, kabelis atkal pārtrūka un būvdarbus
atsāka nākošajā gadā. Arī šoreiz kabelis
pārtrūka trīs reizes. Ceturtā reize bija sekmīga 5.
augustā 3800 km garā kabeļa būvdarbi bija pabeigti. Kabelis
darbojās 15 dienas. To sabojāja pieslēgtais 2000 voltu
spriegums. Arī otrā kabeļa ieguldīšanas darbi nebija
sekmīgi, jo kabeļa bruņojums salūza no pašsvara
kuģa tilpnēs. Trešais kabelis tika nodots
ekspluatācijā 1866. gada 27. jūlijā, t. i., deviņus
gadus pēc būvdarbu sākuma. Jāpiebilst ka trešā
kabeļa būvdarbi ilga tikai 14 dienas.
Pirms 120 gadiem, 1882. gada 13. (1.)
jūlijā, Rīgā,
Blankenšteina namā (Kaļķu un M. Monētu ielas
stūrī), sāka darboties pirmā telefona centrāle
Latvijā. Bija pieslēgtas 53 abonentu līnijas. Divdesmit
pieteikumi no Pārdaugavas netika apmierināti, jo iekārtot
līnijas pāri Daugavai bija pārāk dārgi.
Paredzēja, ka centrāles tilpums nepārsniegs 3000 numurus. Uzstādīja
60 Hilelanda tipa komutatorus, pieslēdzot katram komutatoram 50
līnijas. Izolētos vadus pa četrstūru caurumu griestos
izvadīja uz ēkas jumta un pievienoja pie sastatnes izolatoriem.
Sastatnes augstums bija 13 metri. Pilsētas rāte aizliedza
Vecrīgas ielās ierakt stabus, tāpēc telefona līnijas
izveidoja ar sastatnēm, kuras atradās gandrīz vai uz katras
ēkas jumta. Telefona līnijas bija vienvadu. Par otro vadu izmantoja
zemi. Sarunas laikā bija dzirdami trokšņi un pat citu abonentu
sarunas. Abonentu nebija daudz: 1888. gadā 474; 1899 1070; 1901
1373. Telefona uzstādīšanas maksa līdz vienas verstes
attālumā 100 rbļ.; no vienas līdz trim verstīm 150
rbļ., bet par katru versti virs trim vēl papildu 50 rbļ.
Telefona
centrāli iekārtoja Bella firmas Pēterburgas nodaļa un
tā darbojās līdz 1902. gada 1. novembrim, kad Audēju
ielā 15 nodeva ekspluatācijā otro Rīgas telefona
centrāli. To iekārtoja Rīgas
telefona sabiedrība, uzstādot firmas L. M. Ericsson iekārtas.
Pirms 90 gadiem, 1912. gada 28. jūlijā, dzimis Boriss
Muravskis, Rīgas telefona tīkla galvenais inženieris
(1946.1948) un priekšnieks (1948.1973). Organizēja
nopostītā telefona tīkla atjaunošanas darbus. Ļoti
labestīgi izturējās pret latviešu speciālistiem,
izvirzīja viņus nozīmīgos amatos un stimulēja
augstākās izglītības iegūšanu. Miris 1975. gada
22. decembrī. Apglabāts Meža kapos.
Pirms 80 gadiem, 1922. gada 4. augustā, apglabāja
telefona aparāta izgudrotāju Aleksandru Bellu. Brīdī, kad
viņu guldīja zemē, uz vienu minūti izslēdza visus ASV
un Kanādas telefona aparātus. Tie klusēja par godu izcilajam
izgudrotājam.
Pirms 70 gadiem, 1932. gada 23. jūlijā, sāka
darboties Liepājas radiofona raidītājs. Tā jauda bija
ļoti niecīga tikai 0,5 kW.
Pirms 70 gadiem, 1932. gada 5. septembrī, Rīgā
sāka izdot žurnālu Radio
Abonents, kuram bija liela loma radioamatieru izglītošanai.
Pirms 65 gadiem, 1937. gada 24. jūlijā, sāka
darboties Latvijas sakaru muzejs un vēsturiskais arhīvs. Atradās
Pasta un telegrāfa departamentā, Aspazijas bulvārī 15.
Muzeju iznīcināja vācu armijas sapieri 1944. gadā.
Pirms 65 gadiem, 1937. gada 26. jūlijā, Ogrē
nodota ekspluatācijā VEF izgatavotā automātiskā
telefona centrāle (pēc firmas Mix
und Genest licences) 150 abonentu līniju pieslēgšanai.
Iekārtas izmaksa Ls 43 545 (Ls 293, 30 uz vienu numuru).
Pirms 10 gadiem, 1992. gada 9. septembrī, Rīgas
Tālsakaru centrāli apmeklēja Zviedrijas karalis Kārlis XVI
Gustavs un karaliene Silvija. Tika atklāta 1000 numuru iznesums no
Stokholmas centrāles, kas deva iespējas Rīgai organizēt
starptautiskās telefona sarunas.
Pirms 10 gadiem, 1992. gada 2. jūlijā,
Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija saņēma paziņojumu no
Starptautiskās elektrosakaru savienības par to, ka Latvijai atdota
radio amatieru īsviļņu atpazīšanas zīme YLAYLZ.
Pirms 5 gadiem, 1997. gada 16. augustā, Jelgavā
sāka darboties ciparsignāla centrāle, tai pieslēdza 11 600
abonentu līnijas.
Pirms 5 gadiem, 1997. gada 22. augustā, Liepājā
atvēra operatoru centru 114, kur sniedz izziņas par
pieslēgtajām līnijām un pieņem pieteikumus par
bojātām līnijām no visiem Latvijas ciparsignālu
centrāļu abonentiem.