Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Svarīgāko notikumu hronoloģija

   

SENIE NOTIKUMI

 

Pirms 370 gadiem, 1632. gada 28. septembrī, izveidoja pasta pārvadāšanas traktu Rīga–Jelgava–Liepāja–Mēmele. Šo datumu uzskata par Latvijas pasta dibināšanas dienu.

 

Pirms 170 gadiem, 1832. gada 23. septembrī, Heidelbergā krievu zinātnieks Pāvels Šilings ārstu un dabas draugu biedrības sēdē demonstrēja telegrāfa aparātu. Starp raidošo un uztverošo aparātu vajadzēja 8 līniju vadus. Demonstrējumus novēroja arī angļu medicīnas students Viljams Kuks. Pēc vienas versijas V. Kuks esot nozadzis aparātu, pēc otras – Šilinga mehāniķis izgatavojis aparāta kopiju un iedevis Kukam, kurš to slepeni aizvedis uz Angliju. Sadarbojoties ar fiziķi Č. Vitstonu, radās Vitstona–Kuka aparāts, kuram vajadzēja tikai divus līnijas vadus. To lietoja Anglijas dzelzceļa sakaru sistēmā.

 

Pirms 165 gadiem, 1837. gada 4. septembrī, Samuels Morze Ņujorkas universitātē demonstrēja telegrāfa aparātu. Raidīšanas attālums bija 14 m. Demonstrējumus novēroja Ņūdžersitijas metalurģiskās rūpnīcas īpašnieks Stefans Fails un piedāvāja Morzem 2000 dolāru tālākiem eksperimentiem, ja par palīgu Morze ņems viņa dēlu Alfrēdu Vailu. Morze piekrita, un Alfrēds ļoti sekmīgi uzlaboja telegrāfa aparāta konstrukciju, izstrādāja Morzes ābeci u. c.

 

Pirms 145 gadiem, 1857. gada 5. augustā, sāka Transatlantijas telegrāfa kabeļa būvdarbus. Pēc 10 dienām kabelis pārtrūka. Darbus atsāka vēlreiz. Kad bija ieguldīti 360 km, kabelis atkal pārtrūka un būvdarbus atsāka nākošajā gadā. Arī šoreiz kabelis pārtrūka trīs reizes. Ceturtā reize bija sekmīga – 5. augustā 3800 km garā kabeļa būvdarbi bija pabeigti. Kabelis darbojās 15 dienas. To sabojāja pieslēgtais 2000 voltu spriegums. Arī otrā kabeļa ieguldīšanas darbi nebija sekmīgi, jo kabeļa bruņojums salūza no pašsvara kuģa tilpnēs. Trešais kabelis tika nodots ekspluatācijā 1866. gada 27. jūlijā, t. i., deviņus gadus pēc būvdarbu sākuma. Jāpiebilst ka trešā kabeļa būvdarbi ilga tikai 14 dienas.

 

Pirms 120 gadiem, 1882. gada 13. (1.) jūlijā, Rīgā, Blankenšteina namā (Kaļķu un M. Monētu ielas stūrī), sāka darboties pirmā telefona centrāle Latvijā. Bija pieslēgtas 53 abonentu līnijas. Divdesmit pieteikumi no Pārdaugavas netika apmierināti, jo iekārtot līnijas pāri Daugavai bija pārāk dārgi. Paredzēja, ka centrāles tilpums nepārsniegs 3000 numurus. Uzstādīja 60 Hilelanda tipa komutatorus, pieslēdzot katram komutatoram 50 līnijas. Izolētos vadus pa četrstūru caurumu griestos izvadīja uz ēkas jumta un pievienoja pie sastatnes izolatoriem. Sastatnes augstums bija 13 metri. Pilsētas rāte aizliedza Vecrīgas ielās ierakt stabus, tāpēc telefona līnijas izveidoja ar sastatnēm, kuras atradās gandrīz vai uz katras ēkas jumta. Telefona līnijas bija vienvadu. Par otro vadu izmantoja zemi. Sarunas laikā bija dzirdami trokšņi un pat citu abonentu sarunas. Abonentu nebija daudz: 1888. gadā – 474; 1899 – 1070; 1901 – 1373. Telefona uzstādīšanas maksa līdz vienas verstes attālumā 100 rbļ.; no vienas līdz trim verstīm – 150 rbļ., bet par katru versti virs trim – vēl papildu 50 rbļ.

Telefona centrāli iekārtoja Bella firmas Pēterburgas nodaļa un tā darbojās līdz 1902. gada 1. novembrim, kad Audēju ielā 15 nodeva ekspluatācijā otro Rīgas telefona centrāli. To iekārtoja Rīgas telefona sabiedrība, uzstādot firmas L. M. Ericsson iekārtas.

 

Pirms 90 gadiem, 1912. gada 28. jūlijā, dzimis Boriss Muravskis, Rīgas telefona tīkla galvenais inženieris (1946.–1948) un priekšnieks (1948.–1973). Organizēja nopostītā telefona tīkla atjaunošanas darbus. Ļoti labestīgi izturējās pret latviešu speciālistiem, izvirzīja viņus nozīmīgos amatos un stimulēja augstākās izglītības iegūšanu. Miris 1975. gada 22. decembrī. Apglabāts Meža kapos.

 

Pirms 80 gadiem, 1922. gada 4. augustā, apglabāja telefona aparāta izgudrotāju Aleksandru Bellu. Brīdī, kad viņu guldīja zemē, uz vienu minūti izslēdza visus ASV un Kanādas telefona aparātus. Tie klusēja par godu izcilajam izgudrotājam.

 

Pirms 70 gadiem, 1932. gada 23. jūlijā, sāka darboties Liepājas radiofona raidītājs. Tā jauda bija ļoti niecīga – tikai 0,5 kW.

 

Pirms 70 gadiem, 1932. gada 5. septembrī, Rīgā sāka izdot žurnālu Radio Abonents, kuram bija liela loma radioamatieru izglītošanai.

 

Pirms 65 gadiem, 1937. gada 24. jūlijā, sāka darboties Latvijas sakaru muzejs un vēsturiskais arhīvs. Atradās Pasta un telegrāfa departamentā, Aspazijas bulvārī 15. Muzeju iznīcināja vācu armijas sapieri 1944. gadā.

 

Pirms 65 gadiem, 1937. gada 26. jūlijā, Ogrē nodota ekspluatācijā VEF izgatavotā automātiskā telefona centrāle (pēc firmas Mix und Genest licences) 150 abonentu līniju pieslēgšanai. Iekārtas izmaksa Ls 43 545 (Ls 293, 30 uz vienu numuru).

 

Pirms 10 gadiem, 1992. gada 9. septembrī, Rīgas Tālsakaru centrāli apmeklēja Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija. Tika atklāta 1000 numuru iznesums no Stokholmas centrāles, kas deva iespējas Rīgai organizēt starptautiskās telefona sarunas.

 

Pirms 10 gadiem, 1992. gada 2. jūlijā, Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija saņēma paziņojumu no Starptautiskās elektrosakaru savienības par to, ka Latvijai atdota radio amatieru īsviļņu atpazīšanas zīme YLA–YLZ.

 

Pirms 5 gadiem, 1997. gada 16. augustā, Jelgavā sāka darboties ciparsignāla centrāle, tai pieslēdza 11 600 abonentu līnijas.

 

Pirms 5 gadiem, 1997. gada 22. augustā, Liepājā atvēra operatoru centru 114, kurš sniedz izziņas par pieslēgtajām līnijām un pieņem pieteikumus par bojātām līnijām no visiem Latvijas ciparsignālu centrāļu abonentiem.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001