Dzīvnieki fotografējami darbībā

 

Dzīvnieku fotografēšana ir viena no sarežģītākajām nodarbēm. Labs uzņēmums ir tieši atkarīgs no fotogrāfa attieksmes pret dzīvnieku. Tikai izzinot dzīvnieka paradumus, var saprast to rīcību - dzīvniekiem jāļauj būt viņiem pašiem.

Tāpat kā cits no cita atšķiras dzīvnieki, atšķiras arī to fotografēšana. Savvaļā nevar lietot metodes, kuras ar panākumiem var izmantot mājdzīvnieku fotografēšanā. Dzīvnieks brīvā dabā izturas citādāk nekā sprostā.

Lai gan daudzi dzīvnieki ir lielāki un spēcīgāki nekā cilvēks, nedrīkst aizmirst, ka varam nodarīt tiem ļaunumu, pat nelietojot spēku. Piemēram, ja iztraucē retas sugas putna perēšanu, nobijies tas var pamest ligzdu ar vēl neizšķīlušiem putnēniem. Fotogrāfam jābūt novērotājam, turklāt ļoti, ļoti neuzkrītošam.

 

Savvaļas dzīvnieki

Skatoties National Geographic fotogrāfijas, nevar iedomāties, cik daudz pūļu un laika ir ieguldīts, lai tās iegūtu. Nofotografēt dzīvniekus viņiem pierastajā vidē ir ļoti grūti - salīdzinājumā ar cilvēku tiem ir nesalīdzināmi labāka oža un dzirde, no sastapšanās ar cilvēku tie izvairās, tāpēc fotogrāfam dienām ilgi nekustīgi jāsēž slēpnī un jāvēro daba tikai caur objektīvu vai nedēļām ilgi kā pēddzinim jāseko dzīvniekam, kurš pārvietojas pa savu - vairāku desmitu kvadrātkilometru - plašo teritoriju. Dodoties safari izbraucienos, fotogrāfs parasti nestrādā viens, bet kopā ar asistentiem - profesionāliem dabas pētniekiem. Pēddzinis parasti ir vietējais iedzīvotājs, lielisks šī amata pratējs.

 

Garlaicīgi ir tie attēli, kuros dzīvnieki neko nedara. Tāpēc tie jāfotografē darbībā. Tas sarežģī jau tā grūto darbu, taču iznākums neliks vilties. Fotogrāfs nedrīkst būt arī pārāk uzmācīgs un dzīvnieku ilgstoši traucēt, tad tas var uzbrukt, īpaši mazuļu audzināšanas vai medījuma notiesāšanas laikā. Viena neuzmanīga kustība vai nepareiza rīcība var izjaukt visu, jo kurš gan neaizsargā savus mazuļus vai nomedīto pārtiku. Jāpanāk, lai dzīvnieks fotogrāfu sāk uzskatīt par apkārtnes sastāvdaļu un nepievērš vairs uzmanību. Fotografēt lielos, plēsīgos dzīvniekus, kad tie iziet medīt, ir īpaši sarežģīti, jo tas parasti notiek naktīs, kad tie ir visaktīvākie.

Fotogrāfam jānodrošinās ar atbilstošu aparatūru, kas ļauj fotografēt no liela attāluma un sliktos gaismas apstākļos: teleobjektīviem ar fokusa attālumu 300-1200 mm, jutīgām filmām, ļoti ātri un klusi strādājošu kameru. Protams, atkarībā no apstākļiem var izmantot arī citādāku aparatūru un pat platleņķa objektīvus.

 

Mājdzīvnieki

Mājdzīvnieki fotogrāfam ir vistuvākie dzīvnieki, un vajag minimālas pūles, lai tos iemūžinātu filmā. Tie ir pieraduši pie cilvēka, nebaidās, nav agresīvi. Dažkārt tie, īpaši suņi, pat pozē fotogrāfam. Kaķi nav tik draudzīgi noskaņoti un bieži vien izvairās no fotografēšanās. Taču galvenais nav nofotografēt dzīvnieku, bet gan izdarīt to izteiksmīgi un dabīgi.

Raksturīgi, ka mājdzīvnieki netiek fotografēti tiem raksturīgās pozās un vidē. Protams, var jau fotografēt dzīvniekus arī tur, kur tie mīt, bet tas nekad nebūs īsti veiksmīgs dzīvnieka attēls, drīzāk ainiņas no cilvēku dzīves. Piemēram, kaķis visbiežāk tiek fotografēts mājās, retāk - pagalmā. Bet kāda tad ir kaķa dabīgā vide? Ne jau istabā, uz mīksta paklājiņa! Kaķis pēc dabas ir plēsējs, tātad viņa dabīgā vide ir ārpus mājas, kur viņš var medīt. Vai daudz ir tādu fotogrāfiju, kur kaķis medī, uzglūn no slēpņa? Nav.

Mājdzīvnieks pilsētā atšķiras no sava sugas brāļa laukos. Laucinieks ir daudz neatkarīgāks, līdz ar to bildēšana vairāk līdzinās savvaļas dzīvnieku fotografēšanai.

 

Dzīvnieki nebrīvē

Dzīvnieki nebrīvē atrodas piespiedu kārtā, tāpēc to izturēšanās bieži vien ir citādāka nekā to sugas brāļiem savvaļā. Viņi bieži vien ir nervozāki, to uzvedība ir neparedzamāka, pat agresīvāka. It īpaši tas raksturīgi pēc dabas plēsīgiem dzīvniekiem. Fotografēt dzīvniekus nebrīvē ir daudz vienkāršāk nekā savvaļā, bet mājās uzņemt savvaļas eksotiskos dzīvniekus nav tas labākais veids, lai gan vienkāršākais. Tas nav jāizseko, ja nu vienīgi viņš aizlien aiz gultas - tad gan būs jāgaida, kamēr izlien, jo ar slotas kātu bakstīt nebūtu pareizi.

Izteiksmīga kadra labad dzīvniekus tomēr vajag kādu brīdi pavērot, izprast to uzvedību. Arī zoodārzā nepieciešama atbilstoša aparatūra. Sarežģījumus fotogrāfam sagādā stiepļu žogi un restes, kas šķir dzīvniekus no cilvēkiem. Visā pasaulē populāras ir kļuvušas terases, kuru priekšējā siena veidota no bruņu stikla, tādā veidā ļaujot redzēt dzīvnieku bez žoga un iegūstot pilnīgu abpusēju drošību. Tomēr stikls, kas ir pietiekoši kvalitatīvs skatītājiem, fotografēšanai bieži vien nav piemērots.

Ļoti vērtīgi ir sadraudzēties ar zoodārza vadību, jo tā iespējams piekļūt dzīvniekiem arī iekšpus žoga. Tas tehniski atvieglo fotografēšanu. Tomēr dzīvnieks var pat uzbrukt, ja ir pamanījis savā teritorijā svešu objektu (fotogrāfu) un nobijies stāv vai sāk uzvesties neparedzēti, turklāt ja tam vairs nav kur aizmukt. Jebkurā gadījumā fotogrāfam pirmais noteikums ir pēc iespējas mazāk satraukt dzīvnieku.

Dzīvnieki cirkā parasti ir aktieru lomā, un tieši tā arī tie jāfotografē. Viņi ir aktīvā kustībā, tādēļ jābūt pietiekoši ātrai reakcijai uz notiekošo. Labāk izvēlēties ģenerālmēģinājumu, jo tad iespējams palūgt, lai atkārto kādu numuru, ja pirmajā reizē nav izdevies uzņemt.

Laboratorijas dzīvniekus parasti fotografē žurnālisti. Visbiežāk tieši tad, kad ir noticis kāds skandāls saistībā ar laboratoriju. Un tad, tieši pretēji, fotogrāfijās jāparāda dzīvnieku atrašanās vide, kas nav piemērota to pilnvērtīgai dzīvei.

 

Sīkie dzīvnieki

Tie ir dzīvnieki, kurus mēs bieži vien neuztveram kā dzīvniekus, bet gan kā nevēlamus subjektus - kukaiņi, gliemeži, tārpi u. c.

Lai nofotografētu sīkus, ātri mūkošus dzīvnieciņus, nepieciešama īpaši aprīkota aparatūra. Arī fotogrāfam jābūt īpaši pacietīgam un tehniski zinošam. Vispiemērotākā optika ir speciālie macro objektīvi. Taču var izlīdzēties arī ar parastajiem, piemērojot tiem priekšlēcas vai starpgredzenus. Lai panāktu lielāku asuma dziļumu, objektīvs jādiafragmē. Bieži kukaiņu fotografēšanā izmanto vienu vai vairākas zibspuldzes, kas nodrošina īsu eksponēšanas laiku un ļoti spilgtu gaismu.

Fotografējot eksotiskus (bieži vien indīgus) kukaiņus vai čūskas, derētu arī kāds aizsargtērps.

 

Zemūdens dzīvnieki

Fotografēšana zem ūdens ir īpaša fotogrāfam nepieciešamā aprīkojuma dēļ. Vajadzīgas  ne tikai iemaņas fotografēšanā, bet arī māka peldēt ar akvalangu. Arī aparatūra ir īpaša, tikai zemūdens fotogrāfijai paredzēta.

Zemūdens dzīvnieku pasaule spēji atšķiras no mums pierastās. Tieši tāpat atšķiras arī tās iemītnieki. Vispazīstamākie zemūdens pasaules dzīvnieki ir zivis. Lielākais pasaules dzīvnieks - zilais valis - mīt zem ūdens un barojas ar pasaules mazākajiem dzīvniekiem - planktonu. Zemūdens pasaule ir daudz mazāk izpētīta nekā sauszeme, taču dzīvnieku tajā ir daudz vairāk nekā uz sauszemes.

 

 

Elmārs RUDZĪTIS