Dzīvnieki fotografējami darbībā
Dzivnieku fotografesana
Dzīvnieku
fotografēšana ir viena no sarežģītākajām
nodarbēm. Labs uzņēmums ir tieši atkarīgs no
fotogrāfa attieksmes pret dzīvnieku. Tikai izzinot dzīvnieka
paradumus, var saprast to rīcību - dzīvniekiem jāļauj
būt viņiem pašiem.
Tāpat kā cits
no cita atšķiras dzīvnieki, atšķiras arī to
fotografēšana. Savvaļā nevar lietot metodes, kuras ar
panākumiem var izmantot mājdzīvnieku
fotografēšanā. Dzīvnieks brīvā dabā izturas
citādāk nekā sprostā.
Lai gan daudzi
dzīvnieki ir lielāki un spēcīgāki nekā
cilvēks, nedrīkst aizmirst, ka varam nodarīt tiem ļaunumu,
pat nelietojot spēku. Piemēram, ja iztraucē retas sugas putna
perēšanu, nobijies tas var pamest ligzdu ar vēl
neizšķīlušiem putnēniem. Fotogrāfam
jābūt novērotājam, turklāt ļoti, ļoti
neuzkrītošam.
Savvaļas dzīvnieki
Skatoties National Geographic fotogrāfijas,
nevar iedomāties, cik daudz pūļu un laika ir ieguldīts, lai
tās iegūtu. Nofotografēt dzīvniekus viņiem
pierastajā vidē ir ļoti grūti -
salīdzinājumā ar cilvēku tiem ir nesalīdzināmi
labāka oža un dzirde, no sastapšanās ar cilvēku tie
izvairās, tāpēc fotogrāfam dienām ilgi nekustīgi
jāsēž slēpnī un jāvēro daba tikai caur objektīvu
vai nedēļām ilgi kā pēddzinim jāseko
dzīvniekam, kurš pārvietojas pa savu - vairāku desmitu kvadrātkilometru
- plašo teritoriju. Dodoties safari izbraucienos, fotogrāfs parasti
nestrādā viens, bet kopā ar asistentiem - profesionāliem
dabas pētniekiem. Pēddzinis parasti ir vietējais iedzīvotājs,
lielisks šī amata pratējs.
Garlaicīgi ir tie
attēli, kuros dzīvnieki neko nedara. Tāpēc tie
jāfotografē darbībā. Tas sarežģī jau tā
grūto darbu, taču iznākums neliks vilties. Fotogrāfs
nedrīkst būt arī pārāk uzmācīgs un
dzīvnieku ilgstoši traucēt, tad tas var uzbrukt, īpaši
mazuļu audzināšanas vai medījuma notiesāšanas
laikā. Viena neuzmanīga kustība vai nepareiza rīcība
var izjaukt visu, jo kurš gan neaizsargā savus mazuļus vai
nomedīto pārtiku. Jāpanāk, lai dzīvnieks
fotogrāfu sāk uzskatīt par apkārtnes sastāvdaļu
un nepievērš vairs uzmanību. Fotografēt lielos,
plēsīgos dzīvniekus, kad tie iziet medīt, ir
īpaši sarežģīti, jo tas parasti notiek naktīs,
kad tie ir visaktīvākie.
Fotogrāfam
jānodrošinās ar atbilstošu aparatūru, kas ļauj
fotografēt no liela attāluma un sliktos gaismas apstākļos:
teleobjektīviem ar fokusa attālumu 300-1200 mm, jutīgām
filmām, ļoti ātri un klusi strādājošu kameru.
Protams, atkarībā no apstākļiem var izmantot arī
citādāku aparatūru un pat platleņķa objektīvus.
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki
fotogrāfam ir vistuvākie dzīvnieki, un vajag minimālas
pūles, lai tos iemūžinātu filmā. Tie ir pieraduši
pie cilvēka, nebaidās, nav agresīvi. Dažkārt tie,
īpaši suņi, pat pozē fotogrāfam. Kaķi nav tik
draudzīgi noskaņoti un bieži vien izvairās no
fotografēšanās. Taču galvenais nav nofotografēt
dzīvnieku, bet gan izdarīt to izteiksmīgi un dabīgi.
Raksturīgi, ka
mājdzīvnieki netiek fotografēti tiem raksturīgās
pozās un vidē. Protams, var jau fotografēt dzīvniekus
arī tur, kur tie mīt, bet tas nekad nebūs īsti
veiksmīgs dzīvnieka attēls, drīzāk ainiņas no cilvēku
dzīves. Piemēram, kaķis visbiežāk tiek
fotografēts mājās, retāk - pagalmā. Bet kāda tad
ir kaķa dabīgā vide? Ne jau istabā, uz mīksta
paklājiņa! Kaķis pēc dabas ir plēsējs, tātad
viņa dabīgā vide ir ārpus mājas, kur viņš
var medīt. Vai daudz ir tādu fotogrāfiju, kur kaķis
medī, uzglūn no slēpņa? Nav.
Mājdzīvnieks
pilsētā atšķiras no sava sugas brāļa laukos.
Laucinieks ir daudz neatkarīgāks, līdz ar to bildēšana
vairāk līdzinās savvaļas dzīvnieku fotografēšanai.
Dzīvnieki nebrīvē
Dzīvnieki
nebrīvē atrodas piespiedu kārtā, tāpēc to
izturēšanās bieži vien ir citādāka nekā to
sugas brāļiem savvaļā. Viņi bieži vien ir
nervozāki, to uzvedība ir neparedzamāka, pat
agresīvāka. It īpaši tas raksturīgi pēc dabas
plēsīgiem dzīvniekiem. Fotografēt dzīvniekus nebrīvē
ir daudz vienkāršāk nekā savvaļā, bet
mājās uzņemt savvaļas eksotiskos dzīvniekus nav tas
labākais veids, lai gan vienkāršākais. Tas nav
jāizseko, ja nu vienīgi viņš aizlien aiz gultas - tad gan
būs jāgaida, kamēr izlien, jo ar slotas kātu bakstīt
nebūtu pareizi.
Izteiksmīga kadra
labad dzīvniekus tomēr vajag kādu brīdi pavērot,
izprast to uzvedību. Arī zoodārzā nepieciešama
atbilstoša aparatūra. Sarežģījumus fotogrāfam
sagādā stiepļu žogi un restes, kas šķir
dzīvniekus no cilvēkiem. Visā pasaulē populāras ir
kļuvušas terases, kuru priekšējā siena veidota no
bruņu stikla, tādā veidā ļaujot redzēt
dzīvnieku bez žoga un iegūstot pilnīgu abpusēju
drošību. Tomēr stikls, kas ir pietiekoši kvalitatīvs
skatītājiem, fotografēšanai bieži vien nav
piemērots.
Ļoti
vērtīgi ir sadraudzēties ar zoodārza vadību, jo
tā iespējams piekļūt dzīvniekiem arī iekšpus
žoga. Tas tehniski atvieglo fotografēšanu. Tomēr
dzīvnieks var pat uzbrukt, ja ir pamanījis savā teritorijā
svešu objektu (fotogrāfu) un nobijies stāv vai sāk uzvesties
neparedzēti, turklāt ja tam vairs nav kur aizmukt. Jebkurā
gadījumā fotogrāfam pirmais noteikums ir pēc iespējas
mazāk satraukt dzīvnieku.
Dzīvnieki
cirkā parasti ir aktieru lomā, un tieši tā arī tie
jāfotografē. Viņi ir aktīvā kustībā,
tādēļ jābūt pietiekoši ātrai reakcijai uz
notiekošo. Labāk izvēlēties
ģenerālmēģinājumu, jo tad iespējams palūgt,
lai atkārto kādu numuru, ja pirmajā reizē nav izdevies
uzņemt.
Laboratorijas
dzīvniekus parasti fotografē žurnālisti.
Visbiežāk tieši tad, kad ir noticis kāds skandāls
saistībā ar laboratoriju. Un tad, tieši pretēji,
fotogrāfijās jāparāda dzīvnieku atrašanās
vide, kas nav piemērota to pilnvērtīgai dzīvei.
Sīkie dzīvnieki
Tie ir dzīvnieki,
kurus mēs bieži vien neuztveram kā dzīvniekus, bet gan
kā nevēlamus subjektus - kukaiņi, gliemeži, tārpi u.
c.
Lai nofotografētu
sīkus, ātri mūkošus dzīvnieciņus,
nepieciešama īpaši aprīkota aparatūra. Arī
fotogrāfam jābūt īpaši pacietīgam un tehniski
zinošam. Vispiemērotākā optika ir speciālie macro objektīvi. Taču var izlīdzēties
arī ar parastajiem, piemērojot tiem priekšlēcas vai
starpgredzenus. Lai panāktu lielāku asuma dziļumu,
objektīvs jādiafragmē. Bieži kukaiņu
fotografēšanā izmanto vienu vai vairākas zibspuldzes, kas
nodrošina īsu eksponēšanas laiku un ļoti spilgtu
gaismu.
Fotografējot
eksotiskus (bieži vien indīgus) kukaiņus vai čūskas,
derētu arī kāds aizsargtērps.
Zemūdens dzīvnieki
Fotografēšana zem
ūdens ir īpaša fotogrāfam nepieciešamā
aprīkojuma dēļ. Vajadzīgas
ne tikai iemaņas fotografēšanā, bet arī māka
peldēt ar akvalangu. Arī aparatūra ir īpaša, tikai
zemūdens fotogrāfijai paredzēta.
Zemūdens
dzīvnieku pasaule spēji atšķiras no mums pierastās.
Tieši tāpat atšķiras arī tās iemītnieki.
Vispazīstamākie zemūdens pasaules dzīvnieki ir zivis.
Lielākais pasaules dzīvnieks - zilais valis - mīt zem ūdens
un barojas ar pasaules mazākajiem dzīvniekiem - planktonu.
Zemūdens pasaule ir daudz mazāk izpētīta nekā
sauszeme, taču dzīvnieku tajā ir daudz vairāk nekā uz
sauszemes.
Elmārs
RUDZĪTIS
Dzīvnieku
fotografēšana ir viena no sarežģītākajām
nodarbēm. Labs uzņēmums ir tieši atkarīgs no
fotogrāfa attieksmes pret dzīvnieku. Tikai izzinot dzīvnieka
paradumus, var saprast to rīcību - dzīvniekiem jāļauj
būt viņiem pašiem.
Tāpat kā cits
no cita atšķiras dzīvnieki, atšķiras arī to
fotografēšana. Savvaļā nevar lietot metodes, kuras ar
panākumiem var izmantot mājdzīvnieku
fotografēšanā. Dzīvnieks brīvā dabā izturas
citādāk nekā sprostā.
Lai gan daudzi
dzīvnieki ir lielāki un spēcīgāki nekā
cilvēks, nedrīkst aizmirst, ka varam nodarīt tiem ļaunumu,
pat nelietojot spēku. Piemēram, ja iztraucē retas sugas putna
perēšanu, nobijies tas var pamest ligzdu ar vēl
neizšķīlušiem putnēniem. Fotogrāfam
jābūt novērotājam, turklāt ļoti, ļoti
neuzkrītošam.
Savvaļas dzīvnieki
Skatoties National Geographic fotogrāfijas,
nevar iedomāties, cik daudz pūļu un laika ir ieguldīts, lai
tās iegūtu. Nofotografēt dzīvniekus viņiem
pierastajā vidē ir ļoti grūti -
salīdzinājumā ar cilvēku tiem ir nesalīdzināmi
labāka oža un dzirde, no sastapšanās ar cilvēku tie
izvairās, tāpēc fotogrāfam dienām ilgi nekustīgi
jāsēž slēpnī un jāvēro daba tikai caur objektīvu
vai nedēļām ilgi kā pēddzinim jāseko
dzīvniekam, kurš pārvietojas pa savu - vairāku desmitu kvadrātkilometru
- plašo teritoriju. Dodoties safari izbraucienos, fotogrāfs parasti
nestrādā viens, bet kopā ar asistentiem - profesionāliem
dabas pētniekiem. Pēddzinis parasti ir vietējais iedzīvotājs,
lielisks šī amata pratējs.
Garlaicīgi ir tie
attēli, kuros dzīvnieki neko nedara. Tāpēc tie
jāfotografē darbībā. Tas sarežģī jau tā
grūto darbu, taču iznākums neliks vilties. Fotogrāfs
nedrīkst būt arī pārāk uzmācīgs un
dzīvnieku ilgstoši traucēt, tad tas var uzbrukt, īpaši
mazuļu audzināšanas vai medījuma notiesāšanas
laikā. Viena neuzmanīga kustība vai nepareiza rīcība
var izjaukt visu, jo kurš gan neaizsargā savus mazuļus vai
nomedīto pārtiku. Jāpanāk, lai dzīvnieks
fotogrāfu sāk uzskatīt par apkārtnes sastāvdaļu
un nepievērš vairs uzmanību. Fotografēt lielos,
plēsīgos dzīvniekus, kad tie iziet medīt, ir
īpaši sarežģīti, jo tas parasti notiek naktīs,
kad tie ir visaktīvākie.
Fotogrāfam
jānodrošinās ar atbilstošu aparatūru, kas ļauj
fotografēt no liela attāluma un sliktos gaismas apstākļos:
teleobjektīviem ar fokusa attālumu 300-1200 mm, jutīgām
filmām, ļoti ātri un klusi strādājošu kameru.
Protams, atkarībā no apstākļiem var izmantot arī
citādāku aparatūru un pat platleņķa objektīvus.
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki
fotogrāfam ir vistuvākie dzīvnieki, un vajag minimālas
pūles, lai tos iemūžinātu filmā. Tie ir pieraduši
pie cilvēka, nebaidās, nav agresīvi. Dažkārt tie,
īpaši suņi, pat pozē fotogrāfam. Kaķi nav tik
draudzīgi noskaņoti un bieži vien izvairās no
fotografēšanās. Taču galvenais nav nofotografēt
dzīvnieku, bet gan izdarīt to izteiksmīgi un dabīgi.
Raksturīgi, ka
mājdzīvnieki netiek fotografēti tiem raksturīgās
pozās un vidē. Protams, var jau fotografēt dzīvniekus
arī tur, kur tie mīt, bet tas nekad nebūs īsti
veiksmīgs dzīvnieka attēls, drīzāk ainiņas no cilvēku
dzīves. Piemēram, kaķis visbiežāk tiek
fotografēts mājās, retāk - pagalmā. Bet kāda tad
ir kaķa dabīgā vide? Ne jau istabā, uz mīksta
paklājiņa! Kaķis pēc dabas ir plēsējs, tātad
viņa dabīgā vide ir ārpus mājas, kur viņš
var medīt. Vai daudz ir tādu fotogrāfiju, kur kaķis
medī, uzglūn no slēpņa? Nav.
Mājdzīvnieks
pilsētā atšķiras no sava sugas brāļa laukos.
Laucinieks ir daudz neatkarīgāks, līdz ar to bildēšana
vairāk līdzinās savvaļas dzīvnieku fotografēšanai.
Dzīvnieki nebrīvē
Dzīvnieki
nebrīvē atrodas piespiedu kārtā, tāpēc to
izturēšanās bieži vien ir citādāka nekā to
sugas brāļiem savvaļā. Viņi bieži vien ir
nervozāki, to uzvedība ir neparedzamāka, pat
agresīvāka. It īpaši tas raksturīgi pēc dabas
plēsīgiem dzīvniekiem. Fotografēt dzīvniekus nebrīvē
ir daudz vienkāršāk nekā savvaļā, bet
mājās uzņemt savvaļas eksotiskos dzīvniekus nav tas
labākais veids, lai gan vienkāršākais. Tas nav
jāizseko, ja nu vienīgi viņš aizlien aiz gultas - tad gan
būs jāgaida, kamēr izlien, jo ar slotas kātu bakstīt
nebūtu pareizi.
Izteiksmīga kadra
labad dzīvniekus tomēr vajag kādu brīdi pavērot,
izprast to uzvedību. Arī zoodārzā nepieciešama
atbilstoša aparatūra. Sarežģījumus fotogrāfam
sagādā stiepļu žogi un restes, kas šķir
dzīvniekus no cilvēkiem. Visā pasaulē populāras ir
kļuvušas terases, kuru priekšējā siena veidota no
bruņu stikla, tādā veidā ļaujot redzēt
dzīvnieku bez žoga un iegūstot pilnīgu abpusēju
drošību. Tomēr stikls, kas ir pietiekoši kvalitatīvs
skatītājiem, fotografēšanai bieži vien nav
piemērots.
Ļoti
vērtīgi ir sadraudzēties ar zoodārza vadību, jo
tā iespējams piekļūt dzīvniekiem arī iekšpus
žoga. Tas tehniski atvieglo fotografēšanu. Tomēr
dzīvnieks var pat uzbrukt, ja ir pamanījis savā teritorijā
svešu objektu (fotogrāfu) un nobijies stāv vai sāk uzvesties
neparedzēti, turklāt ja tam vairs nav kur aizmukt. Jebkurā
gadījumā fotogrāfam pirmais noteikums ir pēc iespējas
mazāk satraukt dzīvnieku.
Dzīvnieki
cirkā parasti ir aktieru lomā, un tieši tā arī tie
jāfotografē. Viņi ir aktīvā kustībā,
tādēļ jābūt pietiekoši ātrai reakcijai uz
notiekošo. Labāk izvēlēties
ģenerālmēģinājumu, jo tad iespējams palūgt,
lai atkārto kādu numuru, ja pirmajā reizē nav izdevies
uzņemt.
Laboratorijas
dzīvniekus parasti fotografē žurnālisti.
Visbiežāk tieši tad, kad ir noticis kāds skandāls
saistībā ar laboratoriju. Un tad, tieši pretēji,
fotogrāfijās jāparāda dzīvnieku atrašanās
vide, kas nav piemērota to pilnvērtīgai dzīvei.
Sīkie dzīvnieki
Tie ir dzīvnieki,
kurus mēs bieži vien neuztveram kā dzīvniekus, bet gan
kā nevēlamus subjektus - kukaiņi, gliemeži, tārpi u.
c.
Lai nofotografētu
sīkus, ātri mūkošus dzīvnieciņus,
nepieciešama īpaši aprīkota aparatūra. Arī
fotogrāfam jābūt īpaši pacietīgam un tehniski
zinošam. Vispiemērotākā optika ir speciālie macro objektīvi. Taču var izlīdzēties
arī ar parastajiem, piemērojot tiem priekšlēcas vai
starpgredzenus. Lai panāktu lielāku asuma dziļumu,
objektīvs jādiafragmē. Bieži kukaiņu
fotografēšanā izmanto vienu vai vairākas zibspuldzes, kas
nodrošina īsu eksponēšanas laiku un ļoti spilgtu
gaismu.
Fotografējot
eksotiskus (bieži vien indīgus) kukaiņus vai čūskas,
derētu arī kāds aizsargtērps.
Zemūdens dzīvnieki
Fotografēšana zem
ūdens ir īpaša fotogrāfam nepieciešamā
aprīkojuma dēļ. Vajadzīgas
ne tikai iemaņas fotografēšanā, bet arī māka
peldēt ar akvalangu. Arī aparatūra ir īpaša, tikai
zemūdens fotogrāfijai paredzēta.
Zemūdens
dzīvnieku pasaule spēji atšķiras no mums pierastās.
Tieši tāpat atšķiras arī tās iemītnieki.
Vispazīstamākie zemūdens pasaules dzīvnieki ir zivis.
Lielākais pasaules dzīvnieks - zilais valis - mīt zem ūdens
un barojas ar pasaules mazākajiem dzīvniekiem - planktonu.
Zemūdens pasaule ir daudz mazāk izpētīta nekā
sauszeme, taču dzīvnieku tajā ir daudz vairāk nekā uz
sauszemes.
Elmārs
RUDZĪTIS