Epidēmiju uzraudzība ... no kosmosa

 

 

Pateicoties no satelītiem iegūtajiem datiem, tagad ir iespējams prognozēt epidēmijas un to izplatības virzienus. Šobrīd šādi izmēģinājumi notiek Senegālas ziemeļos, un nesen radītā sistēma ir vairāku universitāšu, izpētes centru un nozares uzņēmumu, kas apvienoti konsorcijā S2E (Space Surveillance of Epidemics), sadarbības rezultāts.

 

Daniels Puaro (Daniel Poirot), Kosmosa medicīnas un psiholoģijas institūta Medes (Tulūzā) telemātikas nodaļas menedžeris: - Infekcijas slimību izplatība ir atkarīga no sarežģītas klimata, augsnes un populācijas mijiedarbības. Epidemioloģija pēta visas slimību kopsakarības. Tomēr epidēmijas spēj izplatīties daudz straujāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Dažās valstīs, piemēram, Gajanā (Guyana), aizvien pieaugošā iedzīvotāju pārvietošanās spēj izraisīt noteiktu slimību izplatību. Straujā urbanizācija, jaunu kontaktu dibināšana starp pilsētām un laukiem arī var izjaukt ekoloģisko līdzsvaru un aktivizēt infekcijas slimību (dzeltenais drudzis, malārija, leišmaniāze (leichmaniasis). Šādos gadījumos ar ierastajām medicīniskajām metodēm neiztikt, tāpēc ļoti perspektīva ir kosmosa tehnoloģiju izmantošana. Arī mūsu izstrādātās sistēmas mērķis ir izveidot saiti starp veselības stāvokļa indikatoriem, kurus iegūst epidemioloģiskajā uzraudzībā, un vides indikatoriem, kurus iegūst no satelītos uzstādītajiem sensoriem. Tādējādi epidēmijas iespējams prognozēt visefektīvāk .

Medes institūts nesen nāca klajā ar gluži jaunu sabiedrības veselības aizsardzības koncepciju, kura nodēvēta par teleepidemioloģiju. Tā paredz izmantot vides datus, kurus piegādā vairākas satelītu saimes (zinātniskās, meteoroloģiskās, Zemes novērošanas un komunikāciju), lai labāk varētu izpētīt epidēmiju izplatību un nodrošinātu precīzāku riska faktoru atklāšanu.  Tas dos iespēju sagādāt visu nepieciešamo informāciju aizsardzības pasākumu izstrādei. Šīs koncepcijas izveidei tika nodibināts konsorcijs S2E (Space Surveillance of Epidemics), kurā ietilpst Medes, sabiedriskie pētījumu centri, INRANacionālais agronomijas pētniecības institūts INRA, Pastēra institūts, Nacionālais zinātnisko pētījumu centrs CNRS, CIRAD, CEA, universitātes (Marseļas, Lionas, Grenobles), kā arī tādi uzņēmumi kā Météo France, Médias France, CNES filiāle, kas specializējas vides datu apkopošanā, rediģēšanā, apstrādē u. c.

 

Kopš 2001. gada aprīļa sistēma pārrauga Rifta ieleju uz Senegālas un Mauritānijas robežas, kur 80. gados izcēlās drudzis, kāds iepriekš nebija pazīstams.

- Izvēlējāmies šo teritoriju tāpēc, ka epidēmija tur ir radījusi smagas veselības problēmas, - stāsta Daniels Puaro, - turklāt mūsu rīcībā bija dati par slimības attīstību 15 gadu garumā. Abu valstu veselības aizsardzības dienesti bija izveidojuši veterināro infekcijas perēkļu dežurējošās uzraudzības tīklu un pastāvīgi kontrolēja inficētos cilvēkus. Tomēr daudzās loģistikas problēmas vājina šo tīklu efektivitāti. Ierobežotās saziņas iespējas un nepietiekamās telekomunikāciju infrastruktūras aizkavē to datu izmantošanu, kurus savāc operatori. Arī visa modeļa attīstībai vajadzīgā informācija nāk no dažādiem avotiem.

Sistēma tika izstrādāta pēc situācijas analīzes, kas bija nepieciešama multifunkcionālas arhitektūras izveidošanai – šāda arhitektūra apvieno laboratorijas datus no zinātniskajiem protokoliem ar epidēmijas vietā  savākto informāciju, kā arī vada informācijas plūsmu starp dažādām pētnieciskajām un loģistikas grupām, integrē vides datus un nodrošina šīs sistēmas sadarbību ar  iepriekšējām sistēmām. Izmaksu dēļ nebija iespējams apgādāt ar aparatūru visus darbiniekus epidēmijas rajonā, tāpēc izraudzīti 11 punkti.

Veterinārijas speciālisti bija apgādāti ar Palm Pilot plaukstdatoriem datu ierakstīšanai un ar satelīttelefoniem to nosūtīšanai tieši uz Lopkopības direktorātu Dakārā, kas apkopoja visu lauka apstākļos savākto informāciju un pārsūtīja to uz konsorcija SE2 serveri Tulūzā, kur informāciju paredzēts analizēt. Un tas viss - reālā laika režīmā.

– Šī tehnoloģija ļauj apkopot laboratorijas datus jau to vākšanas vietā, nosūtīt tos atpakaļ pēc rezultātu aprēķina, kā arī nodrošina stabilu vadību komplicētām informācijas plūsmām uz dažādām zinātniskām un starptautiskām organizācijām,  – komentē Daniels Puaro. 2003. gadam paredzētās misijas beigās šo informācijas sistēmu pilnībā pārņems vietējais personāls, kurš būs apmācīts tās administrēšanā un apkopē. Projekta dalībnieki Francijā, kur to darbību finansē Aizsardzības ministrija, Pētījumu un tehnoloģiju ministrija un CNES, uztur kontaktus ar citām valstīm citu slimību pētījumos. Mērķis ir pārliecināties, ka šī pielāgojamā un paplašināmā sistēma, kas 2003. gadā gūs pirmo zinātniskā vērtīguma apstiprinājumu (tehniskais noderīgums jau ir apliecināts), kļūs par vērtīgu informatīvo instrumentu lēmējinstitūcijām.

 

 

 Medes kosmiskie pētījumi

Medes – Kosmiskās medicīnas un fizioloģijas institūts - ir izveidots Tulūzā, 1989. gadā. Tās locekļi ir CNES, Tulūzas CHU (mācību hospitālis), kā arī Tulūzas, Lionas, Sentetjēnas, Klermonferandas, Tūras un Bordo universitāte. Institūta galvenais uzdevums ir izveidot kosmisko medicīnu un to izmantot veselības aprūpē. Medes nodrošina medicīnisko uzraudzību astronautiem gan  kosmiskā lidojuma sagatavošanas stadijā, gan tā laikā, gan arī pēclidojuma rehabilitācijas posmā.

Klīniskajiem un kosmiskajiem pētījumiem institūts ir izveidojis Kosmisko klīniku (Rangeilas hospitāļa teritorijā, Tulūzā) – centru, kas specializējas biomedicīniskos eksperimentos (piemēram, kosmisko apstākļu simulēšana ar ilgstošu gultas režīmu antiortostatiskā gultā - ar 6° pacēlumu). Telemedicīnā institūts ir izstrādājis vairākas lietojumprogrammas, kas attiecas uz telemedicīnas apmācību un medicīnisko teleasistēšanu (distancētas medicīniskas konsultācijas nepieejamos punktos). Medes darbības galvenais mērķis ir demonstrēt iespējamo sadarbību starp kosmisko medicīnu (- kosmiskajām tehnoloģijām) un telemātikas lietojumiem veselības aizsardzībā. Institūts algo apmēram 20 pētniekus, ārstus, biomedicīnas inženierus, tehniķus, elektronikas inženierus un programmētājus, un tā gada apgrozījums ir 2,2 miljoni eiro.

 

Portatīvais telemedicīnas komplekts: risinājums izolētām teritorijām

Parīzes avioizstādē demonstrētais mobilais telemedicīnas komplekts ir vēl viena ilustrācija kosmisko tehnoloģiju izmantošanai. Lai uzlabotu no medicīnas iestādēm tālu dzīvojošu vai ceļojošu (pa zemi, ūdeni vai gaisu) pacientu aprūpi, Medes ir izstrādājis medicīniskās teleasistēšanas sistēmu, kas ļauj sniegt konsultācijas izolētos rajonos, tādējādi samazinot laiku līdz palīdzības sniegšanai.

– Komplekts izmanto telekomunikāciju satelītu (Inmarsat, Globalstar, Teledesic) kompleksu iespējas, un tas sastāv no digitālā rakstītāja, digitālās videokameras, automātiskās asinsspiediena mērīšanas iekārtas, pulsa oksimetra, infrasarkanā termometra, portatīva PC un  GSM vai GPS telefona. Tas viss ir iesaiņots ūdensdrošā un trieciendrošā korpusā. Tas paredzēts veselības aprūpes profesionāļiem un arī speciāli apmācītiem cilvēkiem bez medicīniskās izglītības. Komplekta aparatūra ir savietojama ar daudziem standarta biomedicīniskajiem aparātiem un var izmantot pieejamās komunikāciju sistēmas. Sazinoties ar medicīnas speciālistu reģionālā medicīnas centrā, komplekts piedāvā telediagnostikas pakalpojumus ar iespējām pārsūtīt ehogrammas, EKG, bioloģisko analīžu rezultātus un attēlus no mikroskopa. Speciālistam mediķim ir visa iespējamā informācija, lai izvēlētos rīcību atkarībā no izsaukuma apstākļiem (no atrašanās vietas, pieejamā transporta). Kopš 2000. gada testēts vairākās no civilizācijas nošķirtās Amazones mūžamežu vietās, uzturot sakarus ar hospitāli Kaijenā, mobilais telemedicīnas komplekts ir jau pierādījis tehnisko efektivitāti.

Ar Francijas veselības aprūpes organizāciju un CNES finansējumu izstrādātā sistēma gaida zinātnisko un ekonomisko sertifikāciju, kas nepieciešama, lai to padarītu komerciāli izmantojamu.

Raksts tapis sadarbībā ar

Francijas vēstniecību Latvijā

 

 

* Lionas-INRA veterinārās skolas Biomatemātikas grupa nodrošina zinātnisko vadību, veicot akūto slimību epidemioloģisko monitoringu. Medes ir atbildīgs par telemedicīnas tehniskajiem aspektiem, kā arī par operatīvo darbību. Médias France ir atbildīgs par vides jautājumiem.

 

 

Paskaidrojumi

 

INRA - Institut National de la Recherche Agronomique

CNRS - Centre National de Recherche Scientifique 

CIRAD - Centre de Cooperation Internationale en Recherche Agronomique pour le Developpement

CNES - Centre National d'Etudes Spatiales 

Météo France - meteoroloģija, laika prognozes, izmantojot satelītus un radarus, modelējot uz superdatoriem (viņu mājas lapā www.meteo-france.com visa informācija diemžēl tikai QuickTime videoklipu veidā)

CHU - Centre Hospitalier Universitaire - apmācības hospitālis Tulūzā