Transporta parka vadība un IT
Autors
Aizvien vairāk Latvijas
uzņēmumu novērtē IT
lomu dažādu problēmu
risināšanā. Lattelekom, šķiet, ir pirmais
uzņēmums Latvijā, kas kopā ar Verdi izstrādājis un sācis efektīvi izmantot
Transporta parka vadības sistēmu. Par to SP stāsta Lattelekom Transporta daļas (TD)
direktore Vita ŠTELMAHERE un Pakalpojumu vadības un klientu
apkalpošanas nodaļas direktors Arnis JAUDZEMS.
- Cik
īsti liels ir Lattelekom autoparks?
V.
Štelmahere: - Šobrīd mūsu pārvaldījumā ir aptuveni
1600 automašīnu, bet
transporta līdzekļu lietotāju ir krietni vairāk -
aptuveni 2500. Autoparkā pārsvarā ir Citroėn, Opel, Ford un Renault markas automašīnas,
vienlaikus pamazām atsakāmies no VAZ un UAZ ražoto
automašīnu izmantošanas uzņēmumā. Vēl ir ekskavatori, dīzeļģeneratori, kabeļrati un
cita speciālā tehnika, kuru pārvalda Tīklu
ekspluatācijas daļa. Šādu milzu saimniecību
nebūtu iespējams efektīvi apkalpot, ja mūsu rīcībā
nebūtu datu bāzes un atbilstošu IT risinājumu.
- Kā
gan iepriekš varējāt bez tiem iztikt?!
V.
Štelmahere: - Sākumā izveidojām pavisam nelielu datu bāzi FoxPro vidē, kurā bija
fiksēta tikai automašīnas marka, modelis, numurs un
norādīts, kāda struktūrvienība to lieto. Ar laiku kļuva skaidrs: ja
vēlamies sakārtot arī transporta parka uzturēšanas
ekonomisko pusi, svarīgi ir apzināt visas tā uzturēšanas izmaksas, jo tikai
tādējādi var sākt meklēt risinājumus
optimizācijai.
A. Jaudzems:
- Tagad mūsu sistēma ir veidota PowerObjects vidē un, sekojot
IT attīstībai, jau šogad
pārejam uz Borland Delphi vidi.
- Kādu
ekonomisko efektu dod jaunā sistēma?
A. Jaudzems:
-
Piemēram, pēc jaunās
atskaišu un kontroles sistēmas ieviešanas degvielas
patēriņš uz 100 km ir sarucis aptuveni par pieciem procentiem. Turklāt agrāk ar atskaitēm un
kases čekiem nodarbojās vairāki desmiti dispečeru un
grāmatvežu, kas tās apstrādāja mēnesi vai divus,
bet tagad, saņemot no degvielas piegādātājiem
elektroniskās atskaites un apstrādājot tās Transporta
vadības sistēmā (TVS), jau stundas laikā ir redzams gan
iegādātās degvielas apjoms visam uzņēmumam, gan
arī katram individuālajam
auto.
V.
Štelmahere: - Varam salīdzināt arī katra autovadītāja
iesniegtos datus par degvielas patēriņu ar informāciju no
degvielas uzpildes stacijām: tā konstatējam nesakritību
datos un varam meklēt cēloņus.
- Jūsu pārziņā ir ne tikai degvielas
patēriņa uzskaite un administrēšana.
V.
Štelmahere: - Jā, kontrolējam arī autoservisus, kuros notiek
remontdarbi un tehniskās apkopes. Ne mazāk svarīgi ir
sakārtot un uzturēt arī apdrošināšanas datu
bāzi. It īpaši jaunajā civiltiesiskās
apdrošināšanas likumprojektā ir iekļauti
nosacījumi, kas apgrūtinās liela autoparka pārvaldi,
līdz ar to atbilstoša datu bāze jau kļūst par ikdienas
nepieciešamību.
A. Jaudzems: - Transporta vadības
sistēma ir savienota ar Lattelekom
transporta līdzekļu lietotāju apkalpošanas sistēmu Karuzo, un tas nozīmē, ka
varam precīzi sekot līdzi, piemēram, tehnisko apskašu beigu
termiņiem, apdrošināšanas polišu vai maksājuma
karšu derīguma termiņiem un citām pozīcijām.
- Ne mazums
sarežģījumu lielu autoparku īpašniekiem
sagādā arī autostāvvietas.
V.
Štelmahere: - Autostāvvietas izvēlamies gan izvērtējot
piedāvātos stāvvietas izmantošanas nosacījumus un
izmaksas, gan arī, ņemot vērā transporta līdzekļa
lietotāja darba vietas adresi. Vienlaikus, lai nodrošinātu
uzņēmuma līdzekļu ekonomisku izmantošanu un
nemaksātu par tukšām stāvvietām, izlases veidā
esam uzsākuši autostāvvietu kontroli. Lai gan pilnīga kontrole
varētu būt tikai tad, ja visas mašīnas būtu
aprīkotas ar globālo pozicionēšanas sistēmu GPS.
- Vai
neplānojat to ieviest, lai
kontrole būtu efektīvāka?
V.
Štelmahere: - GPS sistēmai Latvijā šobrīd vēl ir
pārāk augsta cena. To ir saprātīgi ieviest tikai
tādiem uzņēmumiem, kur kravu pārvadāšana ir
pamatbizness. Mums tas šobrīd nav ekonomiski izdevīgi,
tādēļ kontrolējam ar parastajām metodēm. Lai gan
nākotnē GPS sistēma varētu tikt ieviesta arī mūsu
uzņēmumā, bet tad šīs sistēmas uzdevums visdrīzāk
būs nodrošināt nevis līdzekļu ekonomiju, bet gan efektīvāku
Lattelekom klientu apkalpošanu un tīkla bojājumu
novēršanu.
- Jūs
taču ne tikai kontrolējat klientus, bet arī palīdzat
viņiem.
V.
Štelmahere: - Jā, arī klientu apkalpošana tiek
nodrošināta ar TVS palīdzību. Visi mūsu klientu zvani,
faksa un e-pasta ziņojumi nonāk pie Transporta daļas
operatoriem, kas par radušos problēmu tālāk informē
atbildīgo TD darbinieku un deleģē uzdevumu. Tā izmantojot
TVS un klientu apkalpošanas sistēmu Karuzo, mēs spējam nodrošināt operatīvu
klientu apkalpošanu jebkurā Latvija reģionā.
- Daudzas
jūsu IT sistēmas ir Verdi izstrādātas.
V.
Štelmahere: - Sākumā pētījām pasaules
programmatūras, lai iegādātos kādu no tirgū pieejamiem produktiem, to
attiecīgi pielāgojot. Tomēr ārzemēs ir atšķirīgas
tehnoloģijas un biznesa vide. Piemēram, Somijā ir iespējams
pieslēgties tīklam un redzēt, kurā autoservisā un par
kādu cenu var iegādāties konkrēto rezerves daļu.
A. Jaudzems: - Izpētot situāciju,
secinājām, ka mūsu autoparkam vislabāk būtu
noderējis CFC Solutions
(Anglija) piedāvājums, bet tas maksātu ap 100 000 latu,
ņemot vērā licences, programmatūras pielāgošanu
Latvijas videi utt. Tāpēc
arī izvēlējāmies Verdi, kurš ne tikai
profesionāli uztur un pilnveido datu bāzi, bet arī
gādā par datu drošību.
- Vai
Latvijā ir vēl kāds uzņēmums, kas izmanto
līdzīgus transporta vadības risinājumus? Varbūt
kādam noderētu jūsu pieredze?
A. Jaudzems: - Pasaulē
šādas sistēmas ir diezgan populāras, bet Latvijā, cik
zināms, nekā tamlīdzīga nav. Pāris Latvijas lielo
uzņēmumu gan ir sākuši šo jautājumu apsvērt
un izrādījuši interesi. Jau
šobrīd esam konsultējuši Lietuvos Telekomas par datu bāzes ieviešanu. Mums bija
vajadzīgi trīs gadi, lai izveidotu šo sistēmu, bet Lietuvos Telekomas, izmantojot mūsu konsultācijas, to ieviesa ļoti ātri.
- Tad jau jūs varētu uzsākt
konsultāciju biznesu.
A. Jaudzems: - Mūsu pieredze un
zināšanas noteikti ļauj konsultēt citus uzņēmumus
transporta parka vadībā. Gribētu uzsvērt arī TVS
tehniskās iespējas - tajā
varētu uzturēt
informāciju pat par visiem Latvijas uzņēmumu autoparkiem.
V. Štelmahere: - Tomēr, pirms
uzņēmums pieņem lēmumu par investīcijām
Transporta vadības sistēmā, ir jābūt skaidri
definētiem mērķiem un izpratnei par sistēmas
ieviešanas un uzturēšanas izmaksām, kā arī
nepieciešamajiem resursiem. Uzņēmumam jāiegulda līdzekļi arī darbinieku apmācībā darbam ar programmu
un jāpilnveido zināšanas datu analīzē. Turklāt IT
risinājumi transporta parka vadībā palīdzēs tikai tad,
ja dati tiks regulāri uzturēti un atjaunoti, un
izvēlētās programmas varēs sekmīgi integrēt ar
citām sistēmām.
- Vai saglabājusies
tradīcija pārdot lietotās Lattelekom
automašīnas? Agrāk tās varēja pirkt uzņēmuma
darbinieki.
A. Jaudzems: - Arī tagad tās
pārdodam, bet vairs nav ierobežojumu, ka mašīnas
drīkst iegādāties tikai Lattelekom
darbinieki. Autoparks katru gadu tiek atjaunots, lai transporta līdzekļu ekspluatācija
uzņēmumam būtu ekonomiski izdevīga. Pārdošanai
paredzētos transporta līdzekļus var aplūkot gan tirdzniecības
vietā Brīvības 400, gan internetā www.autobirza.lv.
V.
Štelmahere: - Transporta līdzekļus mainām, raugoties pēc to
nobraukuma (no 150 000 līdz 200 000 km - atkarībā no auto
markas), nevis pēc auto vecuma, tomēr vidēji tie ir seši
septiņi gadi. Mašīnu tehnisko stāvokli, nobraukumu un
bojājumus izvērtē neatkarīgs, sertificēts eksperts,
kurš tad arī nosaka tirgus cenu.
- Vai esat
domājuši par iespēju pelnīt ar ārējo klientu
apkalpošanu?
A. Jaudzems: - Tas ir iespējams,
bet daudzu uzņēmumu
vadītāji joprojām nezina, kas ir transporta parka vadība.
Vispirms jau uzņēmumu vadītājiem būtu jāapzinās
sava autoparka uzturēšanas izmaksas ne tikai degviela, remontdarbi
un apdrošināšana, bet arī darbinieku algas, telpas,
telekomunikāciju pakalpojumi un viss pārējais, kas varētu
veidot pat līdz 50 procentiem papildus izmaksu. Kad uzņēmumi
zinās, cik tiem izmaksā viena transporta līdzekļa
uzturēšana un kāda ir saņemto pakalpojumu kvalitāte,
mēs varēsim runāt par transporta parka vadības pakalpojumu
tirgu.
V. Štelmahere: - Transporta daļa jau tagad
uzņēmumam sniedz transporta parka vadības pakalpojumu,
nodrošinot transporta līdzekļu pārvaldīšanas
pilnu ciklu, to ekspluatācijā realizējot optimālo
līdzsvaru starp izmaksām un kvalitāti. Klients par konkrētu
mēneša maksu var saņemt tādus pakalpojumus kā auto
iegāde un komplektācija,
transporta līdzekļa reģistrācija, tehniskās
apskates un apkopes, nodokļu un nodevu nomaksa, apdrošināšana un apdrošināšanas
gadījumu vadība, degvielas un stāvvietu kartes, datu
uzturēšanu datu bāzē,
24 stundu palīdzība uz ceļa, rezerves auto
nodrošināšana, riepu serviss, īstermiņa noma, bezmaksas
klientu apkalpošanas tālrunis u.c.
- Jūs
droši vien esat domājuši arī par ISO sertifikāciju.
V.
Štelmahere: - Oktobrī notiks
ārējais kvalitātes audits. Tā rezultātā ceram
saņemt ISO sertifikātu klientu apkalpošanā, kas
apliecinās mūsu kompetences un profesionalitāti. Raugoties
tālākā nākotnē, varbūt tieši saņemtais
ISO kalpos kā papildus garantija klientam, izvēloties savu
sadarbības partneri!
Gunta KĻAVIŅA
Aizvien vairāk Latvijas
uzņēmumu novērtē IT
lomu dažādu problēmu
risināšanā. Lattelekom, šķiet, ir pirmais
uzņēmums Latvijā, kas kopā ar Verdi izstrādājis un sācis efektīvi izmantot
Transporta parka vadības sistēmu. Par to SP stāsta Lattelekom Transporta daļas (TD)
direktore Vita ŠTELMAHERE un Pakalpojumu vadības un klientu
apkalpošanas nodaļas direktors Arnis JAUDZEMS.
- Cik
īsti liels ir Lattelekom autoparks?
V.
Štelmahere: - Šobrīd mūsu pārvaldījumā ir aptuveni
1600 automašīnu, bet
transporta līdzekļu lietotāju ir krietni vairāk -
aptuveni 2500. Autoparkā pārsvarā ir Citroėn, Opel, Ford un Renault markas automašīnas,
vienlaikus pamazām atsakāmies no VAZ un UAZ ražoto
automašīnu izmantošanas uzņēmumā. Vēl ir ekskavatori, dīzeļģeneratori, kabeļrati un
cita speciālā tehnika, kuru pārvalda Tīklu
ekspluatācijas daļa. Šādu milzu saimniecību
nebūtu iespējams efektīvi apkalpot, ja mūsu rīcībā
nebūtu datu bāzes un atbilstošu IT risinājumu.
- Kā
gan iepriekš varējāt bez tiem iztikt?!
V.
Štelmahere: - Sākumā izveidojām pavisam nelielu datu bāzi FoxPro vidē, kurā bija
fiksēta tikai automašīnas marka, modelis, numurs un
norādīts, kāda struktūrvienība to lieto. Ar laiku kļuva skaidrs: ja
vēlamies sakārtot arī transporta parka uzturēšanas
ekonomisko pusi, svarīgi ir apzināt visas tā uzturēšanas izmaksas, jo tikai
tādējādi var sākt meklēt risinājumus
optimizācijai.
A. Jaudzems:
- Tagad mūsu sistēma ir veidota PowerObjects vidē un, sekojot
IT attīstībai, jau šogad
pārejam uz Borland Delphi vidi.
- Kādu
ekonomisko efektu dod jaunā sistēma?
A. Jaudzems:
-
Piemēram, pēc jaunās
atskaišu un kontroles sistēmas ieviešanas degvielas
patēriņš uz 100 km ir sarucis aptuveni par pieciem procentiem. Turklāt agrāk ar atskaitēm un
kases čekiem nodarbojās vairāki desmiti dispečeru un
grāmatvežu, kas tās apstrādāja mēnesi vai divus,
bet tagad, saņemot no degvielas piegādātājiem
elektroniskās atskaites un apstrādājot tās Transporta
vadības sistēmā (TVS), jau stundas laikā ir redzams gan
iegādātās degvielas apjoms visam uzņēmumam, gan
arī katram individuālajam
auto.
V.
Štelmahere: - Varam salīdzināt arī katra autovadītāja
iesniegtos datus par degvielas patēriņu ar informāciju no
degvielas uzpildes stacijām: tā konstatējam nesakritību
datos un varam meklēt cēloņus.
- Jūsu pārziņā ir ne tikai degvielas
patēriņa uzskaite un administrēšana.
V.
Štelmahere: - Jā, kontrolējam arī autoservisus, kuros notiek
remontdarbi un tehniskās apkopes. Ne mazāk svarīgi ir
sakārtot un uzturēt arī apdrošināšanas datu
bāzi. It īpaši jaunajā civiltiesiskās
apdrošināšanas likumprojektā ir iekļauti
nosacījumi, kas apgrūtinās liela autoparka pārvaldi,
līdz ar to atbilstoša datu bāze jau kļūst par ikdienas
nepieciešamību.
A. Jaudzems: - Transporta vadības
sistēma ir savienota ar Lattelekom
transporta līdzekļu lietotāju apkalpošanas sistēmu Karuzo, un tas nozīmē, ka
varam precīzi sekot līdzi, piemēram, tehnisko apskašu beigu
termiņiem, apdrošināšanas polišu vai maksājuma
karšu derīguma termiņiem un citām pozīcijām.
- Ne mazums
sarežģījumu lielu autoparku īpašniekiem
sagādā arī autostāvvietas.
V.
Štelmahere: - Autostāvvietas izvēlamies gan izvērtējot
piedāvātos stāvvietas izmantošanas nosacījumus un
izmaksas, gan arī, ņemot vērā transporta līdzekļa
lietotāja darba vietas adresi. Vienlaikus, lai nodrošinātu
uzņēmuma līdzekļu ekonomisku izmantošanu un
nemaksātu par tukšām stāvvietām, izlases veidā
esam uzsākuši autostāvvietu kontroli. Lai gan pilnīga kontrole
varētu būt tikai tad, ja visas mašīnas būtu
aprīkotas ar globālo pozicionēšanas sistēmu GPS.
- Vai
neplānojat to ieviest, lai
kontrole būtu efektīvāka?
V.
Štelmahere: - GPS sistēmai Latvijā šobrīd vēl ir
pārāk augsta cena. To ir saprātīgi ieviest tikai
tādiem uzņēmumiem, kur kravu pārvadāšana ir
pamatbizness. Mums tas šobrīd nav ekonomiski izdevīgi,
tādēļ kontrolējam ar parastajām metodēm. Lai gan
nākotnē GPS sistēma varētu tikt ieviesta arī mūsu
uzņēmumā, bet tad šīs sistēmas uzdevums visdrīzāk
būs nodrošināt nevis līdzekļu ekonomiju, bet gan efektīvāku
Lattelekom klientu apkalpošanu un tīkla bojājumu
novēršanu.
- Jūs
taču ne tikai kontrolējat klientus, bet arī palīdzat
viņiem.
V.
Štelmahere: - Jā, arī klientu apkalpošana tiek
nodrošināta ar TVS palīdzību. Visi mūsu klientu zvani,
faksa un e-pasta ziņojumi nonāk pie Transporta daļas
operatoriem, kas par radušos problēmu tālāk informē
atbildīgo TD darbinieku un deleģē uzdevumu. Tā izmantojot
TVS un klientu apkalpošanas sistēmu Karuzo, mēs spējam nodrošināt operatīvu
klientu apkalpošanu jebkurā Latvija reģionā.
- Daudzas
jūsu IT sistēmas ir Verdi izstrādātas.
V.
Štelmahere: - Sākumā pētījām pasaules
programmatūras, lai iegādātos kādu no tirgū pieejamiem produktiem, to
attiecīgi pielāgojot. Tomēr ārzemēs ir atšķirīgas
tehnoloģijas un biznesa vide. Piemēram, Somijā ir iespējams
pieslēgties tīklam un redzēt, kurā autoservisā un par
kādu cenu var iegādāties konkrēto rezerves daļu.
A. Jaudzems: - Izpētot situāciju,
secinājām, ka mūsu autoparkam vislabāk būtu
noderējis CFC Solutions
(Anglija) piedāvājums, bet tas maksātu ap 100 000 latu,
ņemot vērā licences, programmatūras pielāgošanu
Latvijas videi utt. Tāpēc
arī izvēlējāmies Verdi, kurš ne tikai
profesionāli uztur un pilnveido datu bāzi, bet arī
gādā par datu drošību.
- Vai
Latvijā ir vēl kāds uzņēmums, kas izmanto
līdzīgus transporta vadības risinājumus? Varbūt
kādam noderētu jūsu pieredze?
A. Jaudzems: - Pasaulē
šādas sistēmas ir diezgan populāras, bet Latvijā, cik
zināms, nekā tamlīdzīga nav. Pāris Latvijas lielo
uzņēmumu gan ir sākuši šo jautājumu apsvērt
un izrādījuši interesi. Jau
šobrīd esam konsultējuši Lietuvos Telekomas par datu bāzes ieviešanu. Mums bija
vajadzīgi trīs gadi, lai izveidotu šo sistēmu, bet Lietuvos Telekomas, izmantojot mūsu konsultācijas, to ieviesa ļoti ātri.
- Tad jau jūs varētu uzsākt
konsultāciju biznesu.
A. Jaudzems: - Mūsu pieredze un
zināšanas noteikti ļauj konsultēt citus uzņēmumus
transporta parka vadībā. Gribētu uzsvērt arī TVS
tehniskās iespējas - tajā
varētu uzturēt
informāciju pat par visiem Latvijas uzņēmumu autoparkiem.
V. Štelmahere: - Tomēr, pirms
uzņēmums pieņem lēmumu par investīcijām
Transporta vadības sistēmā, ir jābūt skaidri
definētiem mērķiem un izpratnei par sistēmas
ieviešanas un uzturēšanas izmaksām, kā arī
nepieciešamajiem resursiem. Uzņēmumam jāiegulda līdzekļi arī darbinieku apmācībā darbam ar programmu
un jāpilnveido zināšanas datu analīzē. Turklāt IT
risinājumi transporta parka vadībā palīdzēs tikai tad,
ja dati tiks regulāri uzturēti un atjaunoti, un
izvēlētās programmas varēs sekmīgi integrēt ar
citām sistēmām.
- Vai saglabājusies
tradīcija pārdot lietotās Lattelekom
automašīnas? Agrāk tās varēja pirkt uzņēmuma
darbinieki.
A. Jaudzems: - Arī tagad tās
pārdodam, bet vairs nav ierobežojumu, ka mašīnas
drīkst iegādāties tikai Lattelekom
darbinieki. Autoparks katru gadu tiek atjaunots, lai transporta līdzekļu ekspluatācija
uzņēmumam būtu ekonomiski izdevīga. Pārdošanai
paredzētos transporta līdzekļus var aplūkot gan tirdzniecības
vietā Brīvības 400, gan internetā www.autobirza.lv.
V.
Štelmahere: - Transporta līdzekļus mainām, raugoties pēc to
nobraukuma (no 150 000 līdz 200 000 km - atkarībā no auto
markas), nevis pēc auto vecuma, tomēr vidēji tie ir seši
septiņi gadi. Mašīnu tehnisko stāvokli, nobraukumu un
bojājumus izvērtē neatkarīgs, sertificēts eksperts,
kurš tad arī nosaka tirgus cenu.
- Vai esat
domājuši par iespēju pelnīt ar ārējo klientu
apkalpošanu?
A. Jaudzems: - Tas ir iespējams,
bet daudzu uzņēmumu
vadītāji joprojām nezina, kas ir transporta parka vadība.
Vispirms jau uzņēmumu vadītājiem būtu jāapzinās
sava autoparka uzturēšanas izmaksas ne tikai degviela, remontdarbi
un apdrošināšana, bet arī darbinieku algas, telpas,
telekomunikāciju pakalpojumi un viss pārējais, kas varētu
veidot pat līdz 50 procentiem papildus izmaksu. Kad uzņēmumi
zinās, cik tiem izmaksā viena transporta līdzekļa
uzturēšana un kāda ir saņemto pakalpojumu kvalitāte,
mēs varēsim runāt par transporta parka vadības pakalpojumu
tirgu.
V. Štelmahere: - Transporta daļa jau tagad
uzņēmumam sniedz transporta parka vadības pakalpojumu,
nodrošinot transporta līdzekļu pārvaldīšanas
pilnu ciklu, to ekspluatācijā realizējot optimālo
līdzsvaru starp izmaksām un kvalitāti. Klients par konkrētu
mēneša maksu var saņemt tādus pakalpojumus kā auto
iegāde un komplektācija,
transporta līdzekļa reģistrācija, tehniskās
apskates un apkopes, nodokļu un nodevu nomaksa, apdrošināšana un apdrošināšanas
gadījumu vadība, degvielas un stāvvietu kartes, datu
uzturēšanu datu bāzē,
24 stundu palīdzība uz ceļa, rezerves auto
nodrošināšana, riepu serviss, īstermiņa noma, bezmaksas
klientu apkalpošanas tālrunis u.c.
- Jūs
droši vien esat domājuši arī par ISO sertifikāciju.
V.
Štelmahere: - Oktobrī notiks
ārējais kvalitātes audits. Tā rezultātā ceram
saņemt ISO sertifikātu klientu apkalpošanā, kas
apliecinās mūsu kompetences un profesionalitāti. Raugoties
tālākā nākotnē, varbūt tieši saņemtais
ISO kalpos kā papildus garantija klientam, izvēloties savu
sadarbības partneri!
Gunta KĻAVIŅA