Beidzot vasara ir prom
Spēļvasaras brīnumi
Vasara
ir laiks, kad vajag gozēties pludmalē un ķert pigmentus, un
šajā laikā sēdēšana istabā pie datora kaut
kā pat nevilina. Datorspēļu industrija to labi zina un saprot,
un tāpēc nelaiž klajā jaunas spēles, jo tāpat
tās nepirks tik aktīvi, kā spēļu ražotājiem
un izplatītājiem to gribētos. Taču nevar nepamanīt
arī kādu jaunu papildu faktoru, kas iegriež mums, PC
spēļu faniem. Patiesībā vairāki faktori, un tās
ir jaunās spēļu konsoles.
Ražotāji
pārmetušies uz konsoļu nometni
Neapšaubāmi,
mājas elektronisko izklaižu pasaule ir mainījusies. Nu jau
padzīvojusī, bet ļoti populārā spēļu konsole
Sony Playstation 2, mazais dīvainītis Nintendo
GameCube un visugribošā Microsoft
spēļkastīte Xbox ir aizvilinājušas pie sevis
daļu datorspēļu cienītāju, bet tā vēl
būtu maza bēda, jo tā tāpat ir slinkāko
dīvānsēdētāju spēlmaņu kategorija, kurus
interesē laiska spēles palaišana ar vienu podziņu un
tās vadīšana ar bērnišķīgu geimpadu,
kurus nevilina ķimerēšanās ar datordzelžiem un Windows problēmām.
Protams, šie
ironiskie vārdi bija daļēji pa jokam, taču mums, PC
spēlmaņiem, nopietna problēma slēpjas nevis
konsoļspēļu mīlētājos, bet gan
datorspēļu ražotājos. Daļa no viņiem ir
mainījusi prioritātes, lai neteiktu, ka tie ir vienkārši
pārpirkti uz konsoļu nometni. Kur palika Halo? Microsoft
laipni palūdza to pagaidām izveidot ekskluzīvi tikai Xbox
platformai. Kāpēc cerīgais lidojamgabals Yager no PC
projekta pārtapa par Xbox spēli, ar piebildi: PC versija
varbūt kaut kad vēlāk? Atbilde tā pati.
Viņus (t. i.,
ražotājus) var saprast. Veidot spēles sadzīves
konsolēm ir nesalīdzināmi vieglāk, jo visas viena tipa
spēļkonsoles ir dzelziski vienādas: ja spēle darbojas labi
uz vienas kastītes, tā labi darbosies arī uz jebkuras citas
tādas pašas kastītes. Atkrīt galvassāpes par miljons
dažādām iespējamām PC konfigurācijām. Un
vēl patīkams faktors, ka konsoļspēli, ja tā būs
cik necik kvalitatīva, pirks diezgan naski, jo kopējais sortiments,
no kā izvēlēties, nemaz nav tik plašs (vismaz
pagaidām).
Drūmas
perspektīvas? Gribētos tomēr domāt, ka ne. Pirmkārt,
PC spēļu kopējais daudzums nemaz nav aptverams, un ļoti
iespaidīga ir to daudzveidība. Otrkārt, dators ir
universāls varam spēlēt spēles, skatīties filmas,
klausīties mūziku un ložņāt pa internetu.
Nerunājot jau par pavisam nopietnajiem lietojumiem. Tāpēc PC ir
un vienmēr būs, un attiecīgi arī spēles tiem veidoja
un veidos: pircēju vienmēr būs gana (lai gan
jāpiezīmē ļoti izlutinātu un izvēlīgu
pircēju, tas gan!). Un treškārt, lai cik jaudīga un moderna
no dzelžu viedokļa būtu jauna spēļu konsole tās
izstrādāšanas laikā, iznākšanas brīdī
personālie kompīši jau būs stipri
aizlēkšojuši pa priekšu.
Jedi II
labākā Star Wars spēle
Daļēji šo bēdu stāstu
sāku tādēļ, ka pagājušos mēnešos ir
bijis maz ievērības cienīga man mīļajos žanros Action, Sci-Fi un simulāciju spēlēs.
Skaita ziņā maz, jā, bet viena spēle gandrīz
kompensē šīs bēdas. Star
Wars Jedi Knight II: Jedi Outcast. Nedaudz vēstures. Jaunā spēle ir
turpinājums savam laikam izcilajai Star
Wars: Jedi Knight. Pēc tās iznāca vēl arī tāds kā
paplašinājums vai subturpinājums Jedi
Knight: Mysteries Of Sith. Bet pirmā Jedi Knight bija tematiski it kā
turpinājums vecajai spēlei Star Wars: Dark Forces, kas iznāca Doom ziedu laikos un arī
bija patiesi laba un izdevusies, tāds kā Doom Zvaigžņu karu
vidē. Tā kā jaunā Jedi II tikpat labi varēja
būt arī Dark Forces III vai pat Dark
Forces IV,
bet nu laikam pietiks putrot jums galvu.
Jedi II ir patiesi izdevusies spēle.
Pirmajā tuvinājumā varētu teikt, ka tas ir jūsu ikdienas
pirmās personas šaujamspēļuks, bet ar Star
Wars
tematiku, bet tas ir tāpat kā teikt, ka Porsche ir tāda pati kā
citas mašīnas, tikai ar Porsche zīmīti.
Uzņemšos drosmi apgalvot, ka Jedi II ir labākā Star
Wars
spēle, kāda jebkad ir iznākusi.
Jedi II izskatās lieliski,
spēlējas labi un patiešam liek just sirdij mīļo Star
Wars
atmosfēru. Blasteri, impērijas trieciennieki un vispār no
klasiskajām filmām ļoti labi zināmas vietas, interjeri,
tehnika un personāži. Saistībā ar Star
Wars
tematiku Jedi II ir savas īpatnības, salīdzinot ar
citām FPS spēlēm. Pirmkārt, protams, lāzerzobens vai
kā nu vēlaties to latviski saukt (lightsaber).
Ja neko nemainīsit opcijās, gaismas zobena izvēle
automātiski pārvērtīs spēli par trešās
personas skata action, kas patiesi
šādos brīžos ir ērtāk un arī vizuāli
iespaidīgāk.
Otrkārt, spēka
paņēmieni. Force powers. Džedaji
pārvalda visā matērijā esošo Spēka lauku, un to
viņi izmanto interesantiem trikiem. Piemēram, priekšmetu
grūšanai vai pievilkšanai no attāluma (pie mums
sadzīvē saukta par telekinēzi). Tā mēs varam
nogrūst no kāda veselībai nelabvēlīga augstuma
impērijas zaldātus un arī pievilkt pie sevis viņiem no
rokām izkritušos ieročus. Vēl pie Spēka jociņiem
pieder sevis apārstēšana, pretinieka prāta
aptumšošana un vēl citas ēverģēlības, kuras
apgūsit laika gaitā, kļūstot par aizvien
spēcīgāku Džedaju mākslas meistaru. Sīkus
spēles trūkumus nepieminēšu, tas nav būtiski. Lai Spēks
ir arī turpmāk ar Raven Software puišiem. Vienmēr.
GTA III veiksmīga action
spēle
Daudzi jo daudzi ar sajūsmu sagaidīja
vēl kādu citu action
spēli: Grand Theft Auto III. Ja atceraties, pirmajā GTA
spēlē bija lieliska iespēja veidot spožu noziedznieka
karjeru un kļūt par ievērojamu kriminālo autoritāti
virtuālās pilsētas ielās. Trešajā spēlē
ir vairāk vai mazāk tas pats pēc satura, taču forma, forma!
Augšskata plakanās nosacītības vietā nāk
dzīva 3D pilsēta, un var pat rasties ilūzija, ka šīs
ielas patiesi dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no tā, vai
jūs tajās ko pasāksit vai ne.
Neko īpaši labu, protams, tur pasākt
nevarat, tāda nu ir šīs spēles specifika, bet šeit ir
kāda odziņa, varbūt pat svarīgākā GTA
III
īpatnība. Jā, te ir sižets, kas īstenībā ir
lineārs, kaut arī mēģina diezgan labi iestāstīt,
ka it kā jau jūs varat darīt, ko gribat. Un zināt -
jūs patiesi varat ālēties pa pilsētu diezgan brīvi,
apmierinot iedzimtās destruktīvās vēlmes, tikai tad
nekāda sižetiskās līnijas progresa nebūs. Ņemot
vērā vēl to, ka esmu stingrs piekritējs uzskatam, ka
vardarbība datorspēlēs ir laba
lieta, uzskatu GTA III par visai veiksmīgu un rekomendējamu.
Kāpēc vardarbība spēlēs ir laba? Tāpēc ka
tā dod iespēju izlādēties bez mazākajiem draudiem
apkārtējai reālajai sabiedrībai. Man (un ne tikai man)
šķiet, nav jābūt raķešzinātniekam, lai
nonāktu pie šāda slēdziena.
Braucamgabals Crazy Taxi
Tomēr, ja GTA III jums ir pārāk
traka un pārāk nopietni neētiska, tad pamēģiniet Crazy
Taxi.
Tiesa, kā jau pats nosaukums uzliek par pienākumu, šī
spēlīte arī ir kreizī, taču te viss ir
tāds kā liels joks, jautrība un nenopietnība. Arkādisks
braucamgabals, kurā jūs esat... jā, uzminiet nu pēc
nosaukuma taksometra šoferis kādā saulainā Amerikas
pilsētiņā, kas izskatās kā izcelta no lētas (bet
ne obligāti sliktas) amerikāņu tīņu kinofilmas. Te nav
runas par mierīgu un godīgu pasažierpārvadājumu
biznesu, šeit jūs paņemat savā milzīgajā
vaļējā mašīnā pasažieri un nesaties kā
traks, lai nogādātu viņu tur, kur vajag, un noteiktā
laikā, citādi pasažieris tikai pateiks visu, ko par jums
domā, un nesamaksās ne kapeiku, respektīvi, santīmu. Tas
ir, es gribēju teikt centu.
Nu tad lūk, tā jūs arī brauksit
lavierējot starp apkārtējiem transporta līdzekļiem
jebkura virziena braukšanas joslās, nonesot no trotuāriem
telefona būdiņas un visādus citus traucējošus
objektus. Tiesa, šeit tomēr nav Carmageddon stila
mākslinieciskās gājēju šķaidīšanas, bet
vispār valda tāda sirsnīga jautrība. Spēle ir
atceļojusi no vecās Dreamcast konsoles un
attiecīgi izskatās mazliet bērnišķīgi, bet tas
iederas stilā. Šī ir viena no tām spēlēm, kuru
spēlēsiet nevis kāda mērķa, bet gan paša procesa
pēc.
Šaujamgabals Duke Nukem ...
Un, nobeigumā, tā arī paliekot uz
gaiši nenopietnas nots, pieminēšu projektiņu Duke
Nukem Fore.... He, he... Sapriecājāties? Nē, Duke
Nukem Forever
ir laikam nozudis ar galiem, bet tagad ir tāda neliela jautra
spēlīte - Duke Nukem: Manhattan
Project.
Īsumā, tas ir 3D šaujamgabals - platformeris ar veco labo Djuku
galvenajā lomā, un kas būtiski - arī ar viņu
joprojām ierunājošo aktieri Jon
St. John, kuru atceramies kopš Duke
Nukem 3D
laikiem.
Kāpelēšana, lekšana,
šaušana, spridzināšana. It kā jau nekas
īpašs, bet spēli ir vērts padīdīt kaut vai tikai
vairāk vai mazāk melna humora pildīto Djuka vienrinžu dēļ
iepriekš minētā balss īpašnieka izpildījumā:
Crouching Mutant Hidden Pipebomb un
tamlīdzīgi. Teikšu tā: domājiet pozitīvi!
Paskatieties, kas mums nāk virsū rudenī un ziemā! Hitman
2, The
Thing, N.O.L.F.2, Elite
Force 2, Unreal
Tournament
2003 un kas tik vēl ne...
http://www.lucasarts.com/products/outcast/html/
http://www.starwars.com/
http://www.rockstargames.com/grandtheftauto3/
http://www.acclaim.com/games/crazytaxi/
http://www.dukenukemmp.com/
Juris
3Dman PĒRKONS
Vasara
ir laiks, kad vajag gozēties pludmalē un ķert pigmentus, un
šajā laikā sēdēšana istabā pie datora kaut
kā pat nevilina. Datorspēļu industrija to labi zina un saprot,
un tāpēc nelaiž klajā jaunas spēles, jo tāpat
tās nepirks tik aktīvi, kā spēļu ražotājiem
un izplatītājiem to gribētos. Taču nevar nepamanīt
arī kādu jaunu papildu faktoru, kas iegriež mums, PC
spēļu faniem. Patiesībā vairāki faktori, un tās
ir jaunās spēļu konsoles.
Ražotāji
pārmetušies uz konsoļu nometni
Neapšaubāmi,
mājas elektronisko izklaižu pasaule ir mainījusies. Nu jau
padzīvojusī, bet ļoti populārā spēļu konsole
Sony Playstation 2, mazais dīvainītis Nintendo
GameCube un visugribošā Microsoft
spēļkastīte Xbox ir aizvilinājušas pie sevis
daļu datorspēļu cienītāju, bet tā vēl
būtu maza bēda, jo tā tāpat ir slinkāko
dīvānsēdētāju spēlmaņu kategorija, kurus
interesē laiska spēles palaišana ar vienu podziņu un
tās vadīšana ar bērnišķīgu geimpadu,
kurus nevilina ķimerēšanās ar datordzelžiem un Windows problēmām.
Protams, šie
ironiskie vārdi bija daļēji pa jokam, taču mums, PC
spēlmaņiem, nopietna problēma slēpjas nevis
konsoļspēļu mīlētājos, bet gan
datorspēļu ražotājos. Daļa no viņiem ir
mainījusi prioritātes, lai neteiktu, ka tie ir vienkārši
pārpirkti uz konsoļu nometni. Kur palika Halo? Microsoft
laipni palūdza to pagaidām izveidot ekskluzīvi tikai Xbox
platformai. Kāpēc cerīgais lidojamgabals Yager no PC
projekta pārtapa par Xbox spēli, ar piebildi: PC versija
varbūt kaut kad vēlāk? Atbilde tā pati.
Viņus (t. i.,
ražotājus) var saprast. Veidot spēles sadzīves
konsolēm ir nesalīdzināmi vieglāk, jo visas viena tipa
spēļkonsoles ir dzelziski vienādas: ja spēle darbojas labi
uz vienas kastītes, tā labi darbosies arī uz jebkuras citas
tādas pašas kastītes. Atkrīt galvassāpes par miljons
dažādām iespējamām PC konfigurācijām. Un
vēl patīkams faktors, ka konsoļspēli, ja tā būs
cik necik kvalitatīva, pirks diezgan naski, jo kopējais sortiments,
no kā izvēlēties, nemaz nav tik plašs (vismaz
pagaidām).
Drūmas
perspektīvas? Gribētos tomēr domāt, ka ne. Pirmkārt,
PC spēļu kopējais daudzums nemaz nav aptverams, un ļoti
iespaidīga ir to daudzveidība. Otrkārt, dators ir
universāls varam spēlēt spēles, skatīties filmas,
klausīties mūziku un ložņāt pa internetu.
Nerunājot jau par pavisam nopietnajiem lietojumiem. Tāpēc PC ir
un vienmēr būs, un attiecīgi arī spēles tiem veidoja
un veidos: pircēju vienmēr būs gana (lai gan
jāpiezīmē ļoti izlutinātu un izvēlīgu
pircēju, tas gan!). Un treškārt, lai cik jaudīga un moderna
no dzelžu viedokļa būtu jauna spēļu konsole tās
izstrādāšanas laikā, iznākšanas brīdī
personālie kompīši jau būs stipri
aizlēkšojuši pa priekšu.
Jedi II
labākā Star Wars spēle
Daļēji šo bēdu stāstu
sāku tādēļ, ka pagājušos mēnešos ir
bijis maz ievērības cienīga man mīļajos žanros Action, Sci-Fi un simulāciju spēlēs.
Skaita ziņā maz, jā, bet viena spēle gandrīz
kompensē šīs bēdas. Star
Wars Jedi Knight II: Jedi Outcast. Nedaudz vēstures. Jaunā spēle ir
turpinājums savam laikam izcilajai Star
Wars: Jedi Knight. Pēc tās iznāca vēl arī tāds kā
paplašinājums vai subturpinājums Jedi
Knight: Mysteries Of Sith. Bet pirmā Jedi Knight bija tematiski it kā
turpinājums vecajai spēlei Star Wars: Dark Forces, kas iznāca Doom ziedu laikos un arī
bija patiesi laba un izdevusies, tāds kā Doom Zvaigžņu karu
vidē. Tā kā jaunā Jedi II tikpat labi varēja
būt arī Dark Forces III vai pat Dark
Forces IV,
bet nu laikam pietiks putrot jums galvu.
Jedi II ir patiesi izdevusies spēle.
Pirmajā tuvinājumā varētu teikt, ka tas ir jūsu ikdienas
pirmās personas šaujamspēļuks, bet ar Star
Wars
tematiku, bet tas ir tāpat kā teikt, ka Porsche ir tāda pati kā
citas mašīnas, tikai ar Porsche zīmīti.
Uzņemšos drosmi apgalvot, ka Jedi II ir labākā Star
Wars
spēle, kāda jebkad ir iznākusi.
Jedi II izskatās lieliski,
spēlējas labi un patiešam liek just sirdij mīļo Star
Wars
atmosfēru. Blasteri, impērijas trieciennieki un vispār no
klasiskajām filmām ļoti labi zināmas vietas, interjeri,
tehnika un personāži. Saistībā ar Star
Wars
tematiku Jedi II ir savas īpatnības, salīdzinot ar
citām FPS spēlēm. Pirmkārt, protams, lāzerzobens vai
kā nu vēlaties to latviski saukt (lightsaber).
Ja neko nemainīsit opcijās, gaismas zobena izvēle
automātiski pārvērtīs spēli par trešās
personas skata action, kas patiesi
šādos brīžos ir ērtāk un arī vizuāli
iespaidīgāk.
Otrkārt, spēka
paņēmieni. Force powers. Džedaji
pārvalda visā matērijā esošo Spēka lauku, un to
viņi izmanto interesantiem trikiem. Piemēram, priekšmetu
grūšanai vai pievilkšanai no attāluma (pie mums
sadzīvē saukta par telekinēzi). Tā mēs varam
nogrūst no kāda veselībai nelabvēlīga augstuma
impērijas zaldātus un arī pievilkt pie sevis viņiem no
rokām izkritušos ieročus. Vēl pie Spēka jociņiem
pieder sevis apārstēšana, pretinieka prāta
aptumšošana un vēl citas ēverģēlības, kuras
apgūsit laika gaitā, kļūstot par aizvien
spēcīgāku Džedaju mākslas meistaru. Sīkus
spēles trūkumus nepieminēšu, tas nav būtiski. Lai Spēks
ir arī turpmāk ar Raven Software puišiem. Vienmēr.
GTA III veiksmīga action
spēle
Daudzi jo daudzi ar sajūsmu sagaidīja
vēl kādu citu action
spēli: Grand Theft Auto III. Ja atceraties, pirmajā GTA
spēlē bija lieliska iespēja veidot spožu noziedznieka
karjeru un kļūt par ievērojamu kriminālo autoritāti
virtuālās pilsētas ielās. Trešajā spēlē
ir vairāk vai mazāk tas pats pēc satura, taču forma, forma!
Augšskata plakanās nosacītības vietā nāk
dzīva 3D pilsēta, un var pat rasties ilūzija, ka šīs
ielas patiesi dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no tā, vai
jūs tajās ko pasāksit vai ne.
Neko īpaši labu, protams, tur pasākt
nevarat, tāda nu ir šīs spēles specifika, bet šeit ir
kāda odziņa, varbūt pat svarīgākā GTA
III
īpatnība. Jā, te ir sižets, kas īstenībā ir
lineārs, kaut arī mēģina diezgan labi iestāstīt,
ka it kā jau jūs varat darīt, ko gribat. Un zināt -
jūs patiesi varat ālēties pa pilsētu diezgan brīvi,
apmierinot iedzimtās destruktīvās vēlmes, tikai tad
nekāda sižetiskās līnijas progresa nebūs. Ņemot
vērā vēl to, ka esmu stingrs piekritējs uzskatam, ka
vardarbība datorspēlēs ir laba
lieta, uzskatu GTA III par visai veiksmīgu un rekomendējamu.
Kāpēc vardarbība spēlēs ir laba? Tāpēc ka
tā dod iespēju izlādēties bez mazākajiem draudiem
apkārtējai reālajai sabiedrībai. Man (un ne tikai man)
šķiet, nav jābūt raķešzinātniekam, lai
nonāktu pie šāda slēdziena.
Braucamgabals Crazy Taxi
Tomēr, ja GTA III jums ir pārāk
traka un pārāk nopietni neētiska, tad pamēģiniet Crazy
Taxi.
Tiesa, kā jau pats nosaukums uzliek par pienākumu, šī
spēlīte arī ir kreizī, taču te viss ir
tāds kā liels joks, jautrība un nenopietnība. Arkādisks
braucamgabals, kurā jūs esat... jā, uzminiet nu pēc
nosaukuma taksometra šoferis kādā saulainā Amerikas
pilsētiņā, kas izskatās kā izcelta no lētas (bet
ne obligāti sliktas) amerikāņu tīņu kinofilmas. Te nav
runas par mierīgu un godīgu pasažierpārvadājumu
biznesu, šeit jūs paņemat savā milzīgajā
vaļējā mašīnā pasažieri un nesaties kā
traks, lai nogādātu viņu tur, kur vajag, un noteiktā
laikā, citādi pasažieris tikai pateiks visu, ko par jums
domā, un nesamaksās ne kapeiku, respektīvi, santīmu. Tas
ir, es gribēju teikt centu.
Nu tad lūk, tā jūs arī brauksit
lavierējot starp apkārtējiem transporta līdzekļiem
jebkura virziena braukšanas joslās, nonesot no trotuāriem
telefona būdiņas un visādus citus traucējošus
objektus. Tiesa, šeit tomēr nav Carmageddon stila
mākslinieciskās gājēju šķaidīšanas, bet
vispār valda tāda sirsnīga jautrība. Spēle ir
atceļojusi no vecās Dreamcast konsoles un
attiecīgi izskatās mazliet bērnišķīgi, bet tas
iederas stilā. Šī ir viena no tām spēlēm, kuru
spēlēsiet nevis kāda mērķa, bet gan paša procesa
pēc.
Šaujamgabals Duke Nukem ...
Un, nobeigumā, tā arī paliekot uz
gaiši nenopietnas nots, pieminēšu projektiņu Duke
Nukem Fore.... He, he... Sapriecājāties? Nē, Duke
Nukem Forever
ir laikam nozudis ar galiem, bet tagad ir tāda neliela jautra
spēlīte - Duke Nukem: Manhattan
Project.
Īsumā, tas ir 3D šaujamgabals - platformeris ar veco labo Djuku
galvenajā lomā, un kas būtiski - arī ar viņu
joprojām ierunājošo aktieri Jon
St. John, kuru atceramies kopš Duke
Nukem 3D
laikiem.
Kāpelēšana, lekšana,
šaušana, spridzināšana. It kā jau nekas
īpašs, bet spēli ir vērts padīdīt kaut vai tikai
vairāk vai mazāk melna humora pildīto Djuka vienrinžu dēļ
iepriekš minētā balss īpašnieka izpildījumā:
Crouching Mutant Hidden Pipebomb un
tamlīdzīgi. Teikšu tā: domājiet pozitīvi!
Paskatieties, kas mums nāk virsū rudenī un ziemā! Hitman
2, The
Thing, N.O.L.F.2, Elite
Force 2, Unreal
Tournament
2003 un kas tik vēl ne...
http://www.lucasarts.com/products/outcast/html/
http://www.starwars.com/
http://www.rockstargames.com/grandtheftauto3/
http://www.acclaim.com/games/crazytaxi/
http://www.dukenukemmp.com/
Juris
3Dman PĒRKONS