Kibervidzeme e-ceļos
Autors
Lai gan kopš šāgada Valmieras foruma
(ceturtā) tāds laiciņš pagājis, tur
izskanējušās idejas un rosinošās debates nebūt
nav kļuvušas mazāk aktuālas. Gluži otrādi -
līdz ar jaunā mācību gada sākumu e-izglītība
un tās pretstats - e-analfabētisms izgaismojas vēl
spilgtāk..
E-pārvaldi
atdzīvina reāli projekti
Viens no foruma interesantākajiem referentiem,
pazīstamais IT speciālists Māris Alberts,
mēģināja noskaidrot, cik foruma dalībnieku ir
e-skeptiķi, e-optimisti un e-reālisti. Izrādījās, ka e-reālisti
bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, turklāt tie pai bija
tādi, kuri ieņem nozīmīgus amatus pazīstamos IT
uzņēmumos. Savukārt par e-optimistiem sevi uzskatīja tie,
kuri ikdienā nodarbojas ar e-pārvaldes projektu sagatavošanu vai
ieviešanu, vai arī tie, kuri salasījušies krietni daudz
pozitīvas informācijas par šo tēmu. Sanāk, ka
pārējie šobrīd vēl ir e-pesimisti. Šķiet,
visai līdzīgs modelis vērojams arī Latvijas
sabiedrībā, lai gan šoreiz neriskēšu minēt
tās dalījumu procentos. Viens nu gan skaidrs - lai e-pesimisti
kļūtu par e-optimistiem, viņi jāpārliecina ar
reāliem un efektīvi darboties spējīgiem projektiem, kuri
jau pamazām top.
Viens no veiksmīgākajiem
reģionālajiem e-pārvaldes projektiem top Cēsu pilsētas
Domē, un, kā pastāstīja pilsētas attīstības
plānošanas departamenta pārstāvis Jānis Rozenbergs,
tas sācies, pateicoties Microsoft un
Tilde rīkotajam konkursam,
kurā Cēsu projekts bijis vispievilcīgākais. Protams, balva
bija sponsoru līdzekļi projekta sākšanai, bet arī
paši cēsinieki nesnauž uz lauriem. Apkopotie aptaujas rezultāti
par e-zināšanām rāda, ka 53,7 procenti pilsētas
iedzīvotāju spējīgi strādāt ar datoru, no tiem
76,5 procenti strādā ar datoru vismaz reizi nedēļā, 25
procenti lieto datoru mājās un 80 procenti zina, kas ir internets
(jādomā, ka prot arī sērfot).
Cēsu Domē īstenota arī
elektroniskā laika plānošana, instalēta iekšējo
e-pastu sistēma, atvērti vairāki bezmaksas publiskie interneta
piekļuves punkti gan Domes iedzīvotāju apkalpošanas
centrā, gan lielākajos veikalos. Īpaši populāra ir
pēc pašu iniciatīvas tapusī biznesa e-pasta liste,
kurā apkopoti visi Cēsu uzņēmumi, kuriem ir e-pasts. Ar
šīs listes starpniecību tie saņem informāciju, kas
attiecas tieši uz konkrēto uzņēmumu. Varbūt ar laiku
arī katram skolēnam būs sava elektroniskā direktorija, kur
būs redzamas gan atzīmes, gan piezīmes, gan sasniegumi. Bet
pagaidām Cēsu Dome noteikusi stingru kārtību, ka līdz
pulksten trijiem pēcpusdienā neviens skolēns i degunu
nedrīkst rādīt pilsētas interneta klubos. Šo
kārtību, starp citu, stingri uzrauga pašvaldības policija.
Protams, Vidzemes kopējais mērķis ir
panākt, lai visas pašvaldības būtu savienotas vienotā
datu tīklā, bet šobrīd dažādās
gatavības stadijās ir septiņu rajonu projekti. Ļoti
noderīga ir, piemēram, Rīgas rajona padomes pieredze, kura
izstrādājusi un šovasar palaidusi
gaisā t. s. sēžu vadības sistēmu, kas ļauj
ikvienam Domes vai Saeimas deputātam piedalīties sēdēs,
neatkarīgi no tā, kur viņš tai brīdī atrodas -
slimības gultā, mājās vai Seišelu salās. Katram
programmas lietotājam ir sava parole, un viņš var
tiešsaistē lasīt vai rediģēt tekstus, sūtīt
dokumentus utt. Pieejams arī sēžu klasifikators, kur
aplūkot datus par jebkuras sēdes darba kārtību un
dalībniekiem, kā arī iepazīties ar dokumentiem un sēdes
kopsavilkumu, kur apkopotas visi priekšlikumi un piezīmes.
Debatēs izskanēja doma, ka visi
e-pārvaldes pakalpojumi nebūt nav jānodrošina
pašvaldībām. To itin veiksmīgi var darīt arī
privātie uzņēmēji uz līgumattiecību pamata.
Viņi varētu pārņemt savā pārziņā,
piemēram, IT infrastruktūru, tīkla administrēšanu,
komunikāciju pakalpojumus u. c. Turklāt tādējādi tiktu
pavērts ceļš arī investīciju piesaistei. Protams,
informācijai par kontaktiem ar pašvaldībām jābūt
atklātai, - tas varētu veicināt godīgu konkurenci.
Visai aktuāls šķiet vēl
kāds ieguvums no e-pārvaldes, kurš līdz šim maz
akcentēts: ja visās valsts un pašvaldību
institūcijās tiktu ieviesta e-pārvalde, cilvēkiem vairs nebūtu
jāstaigā pa ierēdņu kabinetiem, nebūtu
jāspēlē kurjeru loma,
pārnēsājot dokumentus. Un, pats galvenais, -
nekontaktējoties ar amatpersonām, vairs nebūtu iespēja
tās korumpēt. Neticami gan izklausās, bet varbūt,
pilnībā ieviešot e-pārvaldi, korupcija ietu bojā
dabīgā nāvē...
E- bizness
ik gadus dubultojas
Kā pastāstīja Zviedrijas mazo un
vidējo uzņēmumu federācijas pārstāvis Anderss
Obergs (Anders Åberg), 99 procenti no mazajiem uzņēmumiem tur ir
privātīpašums. Turklāt aizvien pieaug tādu
uzņēmumu īpatsvars, kuros strādā tikai 1-4 darbinieki
un kuri kārto norēķinus ar interneta starpniecību (no 36%
2000. gadā līdz 61% šogad). Mazie un vidējie
uzņēmumi ir vērā ņemams e-biznesa spēks un,
plānojot valsts mēroga stratēģiju, t. sk. B2G (bussiness to government)
risinājumus, svarīgi ir ieinteresēt šo biznesa slāni.
Delfi portāla direktors
Juris Mendziņš paziņoja, ka e-biznesa apjoms pasaulē ik
gadus dubultojas, un šogad prognozēts 420 miljardu USD
apgrozījums (no tā 1,5 % - ASV). Savukārt Latvijā tas no
200 000 (2000. gadā) palielinājies līdz 300 000 (pērn)
latu. Un - šī paša ābola otra puse: pirms gada to, kuri
nekad nav lietojuši datoru, bija 70 procenti no Latvijas
iedzīvotājiem, bet šogad - 60. Vai to var uzskatīt par
problēmu? Pēc Mendziņa domām, tā drīzāk ir
laba iespēja attīstīt tirgu.
Eduards Garklāvs no IT firmas SIA Fonduss pārsteidza ar nelielam
lauku uzņēmumam ļoti drosmīgu, pašu
izstrādātu risinājumu Industriālās
vadības sistēma. Tā spēj pati sevi testēt un
avārijas situācijās dod signālu lietotājam ar e-pasta
vai īsziņas palīdzību. Šis piedāvājums ir
ļoti noderīgs uzņēmumiem, kur avārijas iespējas
ir visai reālas un kur nepieciešama pastāvīga kontrole un
ātra reakcija.
Interesanti bija dzirdēt atziņu, ka
laukos ir ļoti labvēlīga vide e-biznesa attīstībai.
Datu pārraide Cēsīs notiekot astoņreiz ātrāk
(tīklam ir mazāka slodze) nekā Rīgā, turklāt
reģionos dzīvo daudz talantīgu jauniešu, kuri aizvien
vairāk sekmīgi ienāk šajā biznesā.
Joprojām ir pietiekami daudz
āķīgu problēmu ar B2C biznesa procesa dalībniekiem.
Vairumtirgotājam, kas sniedz pakalpojumus, ir sarežģīti un
dārgi uzturēt milzīgo datu bāzi (parasti 20 000-30 000
preču pozīciju), turklāt nereti dienā no šī
lielā klāsta nopērk tikai vienu vai divas lietas. No otras
puses, klients joprojām bieži nesaņem preci vai arī
saņem nepilnu komplektāciju (piemēram, datoru bez cietā
diska), viņu neviens neinformē par izvēlētās preces
trūkumiem, turklāt reklamētajā cenā parasti nav
iekļauti nodokļi, izdevumi par transportu, iesaiņošanu utt.
B2B gadījumā darījumi starp
partneriem parasti notiek pēc ierastas shēmas, pa iebrauktām
sliedēm, bez personiskiem kontaktiem, tāpēc nereti tiek palaisti
garām citi, izdevīgāki piedāvājumi. Klientam
šī sistēma rada papildu sadārdzinājumu. Tomēr,
iespējams, nākotnē B2B modelis mazam lauku veikaliņam
būs pat izdevīgāks nekā tiešā piegāde no vairumtirgotāja
noliktavas. Piemēram, ja veikalam vajadzīgas divas kastes Aldara alus, nav nekādas
vajadzības dzīt mašīnu uz bāzi, ja to var ērti
pasūtīt internetā. Pētījumi liecina, ka Latvijā
šobrīd ir aptuveni 9000 cilvēku, kas ir tehniski un psiholoģiski
gatavi lietot interneta veikalus un kas uzskatāmi par potenciālajiem
pircējiem. Tuvākā vai tālākā nākotnē
sāksies arī valsts elektroniskais iepirkums, kas noteikti
rosinās uzņēmējus.
Protams, dabiskas ir arī bažas par to,
kas notiks ar vietējiem uzņēmējiem, kad Latvija
iestāsies ES, jo Rietumeiropas valstīs ir daudz plašākas
e-biznesa iespējas, kas saasinās konkurenci. Jā, bažas ir
saprotamas, bet rodas arī iespējas, jo būtiski tiks atvieglota
preču piegāde, sakārtota
nodokļu sistēma u. tml. Starp citu, vīna piegāde no Eiropas
valstīm šobrīd Latvijas e-veikalos
(atšķirībā no ES) neesot iespējama.
E-
apmācība un e-analfabētisms
Daudzās pasaules valstīs ir
virtuālās universitātes, kurās var iesaistīties
jebkura auditorija, arī invalīdi un pieredzējuši
uzņēmēji, kuriem vajadzīga papildizglītība.
Protams, svarīgi ir arī tas, lai cilvēks, kas ieguvis
izglītību virtuālajā universitātē, būtu
pietiekami kvalificēts, un saņemtais diploms
līdzvērtīgs tiem, kas ieguvuši tradicionālo
izglītību.
Kāpēc ir vērts ieguldīt
investīcijas e-apmācībā? Lai tiktu galā ar
problēmām, ko nav iespējams atrisināt citādi.
Piemēram, kļūst iespējami tālmācības
(videokonferences) seansi ar slaveniem viesprofesoriem, kuriem nav
jātērē laiks, braucot pie studentiem. Iespējams apgūt
mazāk pieprasītus priekšmetus arī individuāli.
Vidzemes augstskola, piemēram, nevarētu atļauties triju
cilvēku dēļ, kuri vēlas mācīties
ķīniešu valodu, algot pasniedzēju, bet to var apgūt
interneta tiešsaistē. No otras puses, neko nedrīkst
pārspīlēt. Kā teica Hārvardas universitātes
profesors Vintrops Kārtijs (Winthrop
Carty), nedrīkst pieļaut izglītības makdonaldizāciju.
Ļoti pozitīva pieredze ir Vidzemes
augstskolai, kur jau iepriekšējā mācību gadā
darbu sācis eksperimentālais IT kurss. Gada sākumā
trīs studenti devās uz Hārvardas universitāti, kur
profesora Vintropa Kārtija vadībā apguva e-biznesa kursu.
Pēc prorektora Riharda Beruga iniciatīvas Vidzemes augstskolā
sākts e-pārvaldes kurss, kāda Latvijā šobrīd nav.
Tur sākumā gatavos speciālistus Vidzemes reģionam, pēc
tam arī visai Latvijai. Starp citu, arī divi jauni, talantīgi
speciālisti, kuri pārzina e-pārvaldes projektus Cēsīs
(Jānis Rozenbergs) un Valmierā (Aigars Vītols), ir Vidzemes
augstskolas absolventi.
Šobrīd par e-lietu izplatību
valstī cīnās vesela e-armija, kas ar svinīgu solījumu
LR aizsardzības ministram Ģirtam Kristovskim dibināta tieši
ceturtā Vidzemes foruma laikā. Latvija, iespējams, ir pirmā
valsts pasaulē, kas ieviesusi e-armiju, kuras ierindnieki un
ģenerāļi ir Vidzemes augstskolas studenti. Tās galvenais
mērķis ir apkarot e-analfabētismu un e-bailes, īstenot
īpašas e-operācijas potenciālajās e-konfliktu
zonās. Apvienojot labu humora izjūtu ar militāru
disciplīnu, e-armijas personāls sniedz konsultācijas
e-biznesā, e-pārvaldē un e-izglītībā. Ja kaut kur
dzirdat e-soļus, ziniet - tur jums palīgā nāk e-armija.
Gunta KĻAVIŅA
Lai gan kopš šāgada Valmieras foruma
(ceturtā) tāds laiciņš pagājis, tur
izskanējušās idejas un rosinošās debates nebūt
nav kļuvušas mazāk aktuālas. Gluži otrādi -
līdz ar jaunā mācību gada sākumu e-izglītība
un tās pretstats - e-analfabētisms izgaismojas vēl
spilgtāk..
E-pārvaldi
atdzīvina reāli projekti
Viens no foruma interesantākajiem referentiem,
pazīstamais IT speciālists Māris Alberts,
mēģināja noskaidrot, cik foruma dalībnieku ir
e-skeptiķi, e-optimisti un e-reālisti. Izrādījās, ka e-reālisti
bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, turklāt tie pai bija
tādi, kuri ieņem nozīmīgus amatus pazīstamos IT
uzņēmumos. Savukārt par e-optimistiem sevi uzskatīja tie,
kuri ikdienā nodarbojas ar e-pārvaldes projektu sagatavošanu vai
ieviešanu, vai arī tie, kuri salasījušies krietni daudz
pozitīvas informācijas par šo tēmu. Sanāk, ka
pārējie šobrīd vēl ir e-pesimisti. Šķiet,
visai līdzīgs modelis vērojams arī Latvijas
sabiedrībā, lai gan šoreiz neriskēšu minēt
tās dalījumu procentos. Viens nu gan skaidrs - lai e-pesimisti
kļūtu par e-optimistiem, viņi jāpārliecina ar
reāliem un efektīvi darboties spējīgiem projektiem, kuri
jau pamazām top.
Viens no veiksmīgākajiem
reģionālajiem e-pārvaldes projektiem top Cēsu pilsētas
Domē, un, kā pastāstīja pilsētas attīstības
plānošanas departamenta pārstāvis Jānis Rozenbergs,
tas sācies, pateicoties Microsoft un
Tilde rīkotajam konkursam,
kurā Cēsu projekts bijis vispievilcīgākais. Protams, balva
bija sponsoru līdzekļi projekta sākšanai, bet arī
paši cēsinieki nesnauž uz lauriem. Apkopotie aptaujas rezultāti
par e-zināšanām rāda, ka 53,7 procenti pilsētas
iedzīvotāju spējīgi strādāt ar datoru, no tiem
76,5 procenti strādā ar datoru vismaz reizi nedēļā, 25
procenti lieto datoru mājās un 80 procenti zina, kas ir internets
(jādomā, ka prot arī sērfot).
Cēsu Domē īstenota arī
elektroniskā laika plānošana, instalēta iekšējo
e-pastu sistēma, atvērti vairāki bezmaksas publiskie interneta
piekļuves punkti gan Domes iedzīvotāju apkalpošanas
centrā, gan lielākajos veikalos. Īpaši populāra ir
pēc pašu iniciatīvas tapusī biznesa e-pasta liste,
kurā apkopoti visi Cēsu uzņēmumi, kuriem ir e-pasts. Ar
šīs listes starpniecību tie saņem informāciju, kas
attiecas tieši uz konkrēto uzņēmumu. Varbūt ar laiku
arī katram skolēnam būs sava elektroniskā direktorija, kur
būs redzamas gan atzīmes, gan piezīmes, gan sasniegumi. Bet
pagaidām Cēsu Dome noteikusi stingru kārtību, ka līdz
pulksten trijiem pēcpusdienā neviens skolēns i degunu
nedrīkst rādīt pilsētas interneta klubos. Šo
kārtību, starp citu, stingri uzrauga pašvaldības policija.
Protams, Vidzemes kopējais mērķis ir
panākt, lai visas pašvaldības būtu savienotas vienotā
datu tīklā, bet šobrīd dažādās
gatavības stadijās ir septiņu rajonu projekti. Ļoti
noderīga ir, piemēram, Rīgas rajona padomes pieredze, kura
izstrādājusi un šovasar palaidusi
gaisā t. s. sēžu vadības sistēmu, kas ļauj
ikvienam Domes vai Saeimas deputātam piedalīties sēdēs,
neatkarīgi no tā, kur viņš tai brīdī atrodas -
slimības gultā, mājās vai Seišelu salās. Katram
programmas lietotājam ir sava parole, un viņš var
tiešsaistē lasīt vai rediģēt tekstus, sūtīt
dokumentus utt. Pieejams arī sēžu klasifikators, kur
aplūkot datus par jebkuras sēdes darba kārtību un
dalībniekiem, kā arī iepazīties ar dokumentiem un sēdes
kopsavilkumu, kur apkopotas visi priekšlikumi un piezīmes.
Debatēs izskanēja doma, ka visi
e-pārvaldes pakalpojumi nebūt nav jānodrošina
pašvaldībām. To itin veiksmīgi var darīt arī
privātie uzņēmēji uz līgumattiecību pamata.
Viņi varētu pārņemt savā pārziņā,
piemēram, IT infrastruktūru, tīkla administrēšanu,
komunikāciju pakalpojumus u. c. Turklāt tādējādi tiktu
pavērts ceļš arī investīciju piesaistei. Protams,
informācijai par kontaktiem ar pašvaldībām jābūt
atklātai, - tas varētu veicināt godīgu konkurenci.
Visai aktuāls šķiet vēl
kāds ieguvums no e-pārvaldes, kurš līdz šim maz
akcentēts: ja visās valsts un pašvaldību
institūcijās tiktu ieviesta e-pārvalde, cilvēkiem vairs nebūtu
jāstaigā pa ierēdņu kabinetiem, nebūtu
jāspēlē kurjeru loma,
pārnēsājot dokumentus. Un, pats galvenais, -
nekontaktējoties ar amatpersonām, vairs nebūtu iespēja
tās korumpēt. Neticami gan izklausās, bet varbūt,
pilnībā ieviešot e-pārvaldi, korupcija ietu bojā
dabīgā nāvē...
E- bizness
ik gadus dubultojas
Kā pastāstīja Zviedrijas mazo un
vidējo uzņēmumu federācijas pārstāvis Anderss
Obergs (Anders Åberg), 99 procenti no mazajiem uzņēmumiem tur ir
privātīpašums. Turklāt aizvien pieaug tādu
uzņēmumu īpatsvars, kuros strādā tikai 1-4 darbinieki
un kuri kārto norēķinus ar interneta starpniecību (no 36%
2000. gadā līdz 61% šogad). Mazie un vidējie
uzņēmumi ir vērā ņemams e-biznesa spēks un,
plānojot valsts mēroga stratēģiju, t. sk. B2G (bussiness to government)
risinājumus, svarīgi ir ieinteresēt šo biznesa slāni.
Delfi portāla direktors
Juris Mendziņš paziņoja, ka e-biznesa apjoms pasaulē ik
gadus dubultojas, un šogad prognozēts 420 miljardu USD
apgrozījums (no tā 1,5 % - ASV). Savukārt Latvijā tas no
200 000 (2000. gadā) palielinājies līdz 300 000 (pērn)
latu. Un - šī paša ābola otra puse: pirms gada to, kuri
nekad nav lietojuši datoru, bija 70 procenti no Latvijas
iedzīvotājiem, bet šogad - 60. Vai to var uzskatīt par
problēmu? Pēc Mendziņa domām, tā drīzāk ir
laba iespēja attīstīt tirgu.
Eduards Garklāvs no IT firmas SIA Fonduss pārsteidza ar nelielam
lauku uzņēmumam ļoti drosmīgu, pašu
izstrādātu risinājumu Industriālās
vadības sistēma. Tā spēj pati sevi testēt un
avārijas situācijās dod signālu lietotājam ar e-pasta
vai īsziņas palīdzību. Šis piedāvājums ir
ļoti noderīgs uzņēmumiem, kur avārijas iespējas
ir visai reālas un kur nepieciešama pastāvīga kontrole un
ātra reakcija.
Interesanti bija dzirdēt atziņu, ka
laukos ir ļoti labvēlīga vide e-biznesa attīstībai.
Datu pārraide Cēsīs notiekot astoņreiz ātrāk
(tīklam ir mazāka slodze) nekā Rīgā, turklāt
reģionos dzīvo daudz talantīgu jauniešu, kuri aizvien
vairāk sekmīgi ienāk šajā biznesā.
Joprojām ir pietiekami daudz
āķīgu problēmu ar B2C biznesa procesa dalībniekiem.
Vairumtirgotājam, kas sniedz pakalpojumus, ir sarežģīti un
dārgi uzturēt milzīgo datu bāzi (parasti 20 000-30 000
preču pozīciju), turklāt nereti dienā no šī
lielā klāsta nopērk tikai vienu vai divas lietas. No otras
puses, klients joprojām bieži nesaņem preci vai arī
saņem nepilnu komplektāciju (piemēram, datoru bez cietā
diska), viņu neviens neinformē par izvēlētās preces
trūkumiem, turklāt reklamētajā cenā parasti nav
iekļauti nodokļi, izdevumi par transportu, iesaiņošanu utt.
B2B gadījumā darījumi starp
partneriem parasti notiek pēc ierastas shēmas, pa iebrauktām
sliedēm, bez personiskiem kontaktiem, tāpēc nereti tiek palaisti
garām citi, izdevīgāki piedāvājumi. Klientam
šī sistēma rada papildu sadārdzinājumu. Tomēr,
iespējams, nākotnē B2B modelis mazam lauku veikaliņam
būs pat izdevīgāks nekā tiešā piegāde no vairumtirgotāja
noliktavas. Piemēram, ja veikalam vajadzīgas divas kastes Aldara alus, nav nekādas
vajadzības dzīt mašīnu uz bāzi, ja to var ērti
pasūtīt internetā. Pētījumi liecina, ka Latvijā
šobrīd ir aptuveni 9000 cilvēku, kas ir tehniski un psiholoģiski
gatavi lietot interneta veikalus un kas uzskatāmi par potenciālajiem
pircējiem. Tuvākā vai tālākā nākotnē
sāksies arī valsts elektroniskais iepirkums, kas noteikti
rosinās uzņēmējus.
Protams, dabiskas ir arī bažas par to,
kas notiks ar vietējiem uzņēmējiem, kad Latvija
iestāsies ES, jo Rietumeiropas valstīs ir daudz plašākas
e-biznesa iespējas, kas saasinās konkurenci. Jā, bažas ir
saprotamas, bet rodas arī iespējas, jo būtiski tiks atvieglota
preču piegāde, sakārtota
nodokļu sistēma u. tml. Starp citu, vīna piegāde no Eiropas
valstīm šobrīd Latvijas e-veikalos
(atšķirībā no ES) neesot iespējama.
E-
apmācība un e-analfabētisms
Daudzās pasaules valstīs ir
virtuālās universitātes, kurās var iesaistīties
jebkura auditorija, arī invalīdi un pieredzējuši
uzņēmēji, kuriem vajadzīga papildizglītība.
Protams, svarīgi ir arī tas, lai cilvēks, kas ieguvis
izglītību virtuālajā universitātē, būtu
pietiekami kvalificēts, un saņemtais diploms
līdzvērtīgs tiem, kas ieguvuši tradicionālo
izglītību.
Kāpēc ir vērts ieguldīt
investīcijas e-apmācībā? Lai tiktu galā ar
problēmām, ko nav iespējams atrisināt citādi.
Piemēram, kļūst iespējami tālmācības
(videokonferences) seansi ar slaveniem viesprofesoriem, kuriem nav
jātērē laiks, braucot pie studentiem. Iespējams apgūt
mazāk pieprasītus priekšmetus arī individuāli.
Vidzemes augstskola, piemēram, nevarētu atļauties triju
cilvēku dēļ, kuri vēlas mācīties
ķīniešu valodu, algot pasniedzēju, bet to var apgūt
interneta tiešsaistē. No otras puses, neko nedrīkst
pārspīlēt. Kā teica Hārvardas universitātes
profesors Vintrops Kārtijs (Winthrop
Carty), nedrīkst pieļaut izglītības makdonaldizāciju.
Ļoti pozitīva pieredze ir Vidzemes
augstskolai, kur jau iepriekšējā mācību gadā
darbu sācis eksperimentālais IT kurss. Gada sākumā
trīs studenti devās uz Hārvardas universitāti, kur
profesora Vintropa Kārtija vadībā apguva e-biznesa kursu.
Pēc prorektora Riharda Beruga iniciatīvas Vidzemes augstskolā
sākts e-pārvaldes kurss, kāda Latvijā šobrīd nav.
Tur sākumā gatavos speciālistus Vidzemes reģionam, pēc
tam arī visai Latvijai. Starp citu, arī divi jauni, talantīgi
speciālisti, kuri pārzina e-pārvaldes projektus Cēsīs
(Jānis Rozenbergs) un Valmierā (Aigars Vītols), ir Vidzemes
augstskolas absolventi.
Šobrīd par e-lietu izplatību
valstī cīnās vesela e-armija, kas ar svinīgu solījumu
LR aizsardzības ministram Ģirtam Kristovskim dibināta tieši
ceturtā Vidzemes foruma laikā. Latvija, iespējams, ir pirmā
valsts pasaulē, kas ieviesusi e-armiju, kuras ierindnieki un
ģenerāļi ir Vidzemes augstskolas studenti. Tās galvenais
mērķis ir apkarot e-analfabētismu un e-bailes, īstenot
īpašas e-operācijas potenciālajās e-konfliktu
zonās. Apvienojot labu humora izjūtu ar militāru
disciplīnu, e-armijas personāls sniedz konsultācijas
e-biznesā, e-pārvaldē un e-izglītībā. Ja kaut kur
dzirdat e-soļus, ziniet - tur jums palīgā nāk e-armija.
Gunta KĻAVIŅA