Telemātika un transporta nākotne Latvijā

 

Aizvien jūtamāk transporta attīstību ietekmē telemātika (vārda cilme telekomunikācijas + informātika). ES atbalstītajās zinātniskajās izstrādnēs tā bija iekļauta jau 4. un arī 5. zinātniskajā programmā. 2003. gadā sāksies 6. programma, tās uzdevumu izstrādē telemātikā ir piedalījušies arī Latvijas zinātnieki. Par perspektīvām stāsta Dr. habil. sc. eng. profesors Igors Kabaškins, Transporta un sakaru institūta prorektors, kas ir arī Latvijas pārstāvis Eiropas Zinātnisko un tehnisko pētījumu komisijas Transporta tehniskajā komitejā.

 

Desmitgade ar telemātiku

 

Transporta telemātika ir izveidojusies vairāku zinātnes un prakses nozaru saskares punktā, tās pamats ir IT un TK sasniegumu integrēšana tradicionālajās transporta nozarēs (autotransportā, dzelzceļa, gaisa un jūras transportā, arī cauruļvadu transportā un ostās). ASV šo plašo informātikas un telekomunikāciju kompleksu pieņemts apzīmēt ar terminu intelektuālās transporta sistēmas. Abi nosaukumi uzskatāmi par sinonīmiem.

Telemātika atrod iespējas, kā sasniegt moderno TK un IT līdzekļu sākotnējās funkcijas būtisku paplašinājumu, lai piedāvātu jaunus pakalpojumus. Piemēram, ja mobilā telefona īpašnieks to izmanto arī kā rīku, ar kuru veic norēķinus par iepirkumiem un pakalpojumiem, tad tas ir telemātisks lietojums. Analogs piemērs - plaukstdators, kas integrēti veic dažādas funkcijas noliktavu apsaimniekošanā un nodrošina sakarus pa internetu. 

Telemātika piedāvā jaunas iespējas visiem ierastajiem transporta dalībniekiem (satiksmes līdzekļiem, satiksmes videi, satiksmes dalībniekiem). Tās izriet no sabiedrības aktuālajām vajadzībām: drošības līmeņa paaugstināšana, transporta un vides sadraudzības nodrošināšana u. c.

Kopš 1991. gada Eiropas Savienībā darbojas Ceļu transporta un satiksmes telemātikas komiteja, kas nodarbojas ar standartizācijas jautājumiem 13 virzienos, piemēram, maksas un pieejas automatizēta kontrole; kravu transporta vadības sistēmas; sabiedriskais transports; satiksmes lietotāju informēšana; satiksmes kontrole; autonovietņu vadība; ģeogrāfiskās IS un ceļu datu bāzes; ceļu satiksmes dati: izstrāde, glabāšana, saskarnes; cilvēku un mašīnas saskarnes (interfeisi); transporta līdzekļu automātiskā identifikācija un citi.

 

Telemātikas redzamā un neredzamā puse

 

Pagaidām telemātikas iespējas visplašāk pazīstamas autotransportā: vadītāji var izmantot lokatoru, kas nosaka priekšā braucošās mašīnas ātrumu un attālumu, un vadītājam iespējams koriģēt mašīnas gaitu atbilstoši satiksmes drošības prasībām. Darba kārtībā ir intelektuālo ātruma ierobežotāju uzstādīšana uz automaģistrālēm: apgādājot auto ar uztvērēju, kas reaģē uz ceļazīmei pievienoto ātruma ierobežotāju, mašīna automātiski brauks zīmes norādītajā ātrumā. Šāda tipa telemātikas ierīces ir vienkāršas: tās būs iespējams iegādāties veikalā vai saņemt kopā ar auto.

Sarežģītu transporta uzdevumu risināšanai telemātika piedāvā izmantot pavadoņu navigācijas iespējas . Līdzās ierastajiem lietotājiem (jūras un gaisa satiksmē) šie pakalpojumi tagad tiek piedāvāti autotransporta plūsmu vadībai un kontrolei. Datorizētās automašīnas, kas apgādātas arī ar pavadoņa signālu uztvērēju, dos iespēju braucējam saņemt informāciju kartē (jebkurā pieprasītajā mērogā) par savu atrašanās vietu tiklab pilsētā, kā tuksnesī. Autopārvadājumu firmās sāks plaši izmantot autoparka kontroli visos maršrutos – dispečeri kontrolēs ne tikai mašīnu atrašanās vietu, bet arī veicamās operācijas un pat to, cik prasmīgi strādā vadītājs (optimālo darba režīmu izvēle u. tml.). Turklāt iespējams diagnosticēt transporta līdzekļu tehnisko stāvokli pēc aptuveni 200 parametriem.

 

GALILEO – GPS jaunākais brālis

 

Pasaulē pavadoņu navigācijai pašlaik izmanto divas sistēmas - amerikāņu GPS (Global Positioning System) un krievu GLONASS (Global Navigation Satellite System). Pēc aukstā kara beigām tās kļuvušas plaši pieejamas civilajām vajadzībām. Pašlaik ES veido savu navigācijas sistēmu Galileo. Tajā tiek integrēti vidējo un mazo valstu zinātniskie un finansiālie resursi. Tā radīšana pavērs milzu iespējas telemātikas praktiskai izmantošanai un arī jaunu pētījumu attīstībai.

Jau pašlaik čipu izmantošana ļauj prognozēt, ka tiks radīti navigācijas vajadzībām lietojami uztvērēji, kurus varēs viegli uzlīmēt pat uz katras automašīnas detaļas. (Telemātiķi joko, ka tad autoīpašniekam Galileo došot iespēju novērot pat to, kā sairst viņam nozagtā mašīna un kā tās detaļas izkaisās pa visu Eiropu.)

Galileo galvenā loma būs globālu drošības un glābšanas sistēmu veidošanā. Eiropā gaisa telpa ir ļoti blīvi apdzīvota, pavadoņu navigācija ļaus daudz kvalitatīvāk uzraudzīt gaisa telpu un satiksmes dalībniekus, automatizēt vadības procesus.

Latvijas telemātikas speciālisti arī piedalās Galileo izveidē un lems par tā izmantošanu visās transporta nozarēs.

 

Ceļš uz Eiropas Savienību

 

Tagad, kad rīdzinieki sēž pie kopējā lielā Eiropas zinātniskās komitejas apspriežu galda kā pilntiesīgi komitejas locekļi, kas var būt projektu izstrādes iniciatori un pieaicināt dalībniekus to īstenošanai, jāatceras, ka ES 4. programmas laikā Latvijas zinātnieki bija asociētie locekļi, kuri vēl tikai kāri tvēra visu pieejamo informāciju. Tomēr viņu sagatavotība un tehniskā bāze (it īpaši aeronavigācijā) bija tik augsta, ka drīz vien Rīga kļuva par vienu no starptautisko sanāksmju un semināru rīkošanas vietām.

Par pirmo bezdelīgu augsta līmeņa ārvalstu sakaros kļuva ASV Nebraskas universitātes Aviācijas institūta direktors Brents Bovens, kas 1995. gadā izdarīja divus atklājumus: Rīgas Aviācijas universitātē strādā milzums zinātnieku (ap 150 doktoru) un Rīgā atrodas ļoti moderni aprīkots aeronavigācijas centrs. (Centru bija radījuši Latvijas Gaisa satiksme un Aeronavigācijas serviss speciālisti, kas, pēc privatizācijas pārņēmuši padomju mantojumu, kompleksi modernizēja visas iekārtas. Šis centrs iegūto autoritāti uztur joprojām; pēdējos gados tajā regulāri notiek ES mēroga semināri.)

          Radās kopējs projekts - zinātnisks žurnāls Journal Air Transportation World Wide (kopš 1996. gada; tā dibinātāji ir Nebraskas universitāte, RAU un trīs NASA struktūras). Kopš 1999. gada oktobra šajā projektā darbojas a/s Transporta un sakaru institūts (TSI)  – privāta augstskola, kas darbu sāka pēc tam, kad Latvijas valdība pieņēma lēmumu par RAU likvidēšanu.

          Par jaunās augstskolas zinātnisko bāzi kļuva Telemātikas un loģistikas institūts – struktūra, kas jau 1998. gadā apvienoja RAU mācību spēkus, kam šajos virzienos bija nozīmīgs zinātniskais potenciāls. Institūta dibinātājs un direktors ir profesors I.Kabaškins. Viņa zinātnisko interešu loks - gaisa satiksmes vadība, navigācijas sistēmas, to skaitā pavadoņu sistēmu navigācija, TK un loģistika. Tās organiski paplašinājušās ar IT un TK lietojumiem transportā, t. i., telemātiku. Pētījumu nozīmību apliecinājuši arī Latvijas zinātnieki, ievēlot viņu par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

 

Domāt globāli, bet darīt konkrēti

 

Tas ir iemīļots profesora Kabaškins aforisms. Profesors uzskata, ka viņš ir divkārt laimīgs, jo ir iesaistīts ne vien globālajā telemātikas attīstībā, bet arī konkrētu projektu izstrādē. 2002. gadā Latvijas zinātnes padome ir piešķīrusi grantu uz četriem gadiem pētījumam Transporta intelektuālās sistēmas attīstība Latvijā. Pētījuma mērķis ir ilgtermiņa prioritāšu noteikšana. Jau 90. gadu vidū ir izstrādāta Latvijas transporta koncepcija (1996.–2010.), kuras koordinators ir Latvijas transporta attīstības un izglītības asociācija (priekšsēdētājs A. Gūtmanis); telemātikas jomā koordinatora funkcijas veic Transporta un sakaru institūts (TSI).

Latvijā zinātnieki pašlaik saskaras ar unikālu projektu iespēju, kas balstīti uz telemātikas sasniegumiem. Jau ir izstrādātas rekomendācijas autoceļu jomā (transporta koncepcijas ietvaros ik divus gadus tiek apstiprināti konkrēti projekti). Piešķirtais mērķfinansējums dos iespēju formulēt gan lokālās problēmas, gan tās, kas saistītas ar Latvijas transporta sistēmas integrāciju ES. Tas radīs pamatu tehnisko projektu izstrādei, respektīvi, tiks formulēts pasūtījumu grozs. Realizācijai piesaistīs vietējos un ārzemju IT un TK speciālistus. Telemātikā Latvija varētu būt ne tikai importētāja, bet arī eksportētāja, radot konkurētspējīgus telemātikas piedāvājumus.

TSI radošais potenciāls ir vislielākais, jo divu gadu laikā ir strādāts sešos ES un trijos Latvijas projektos. Tiek domāts arī par Baltijas transporta sistēmas veidošanu, kas izslēgtu valstu savstarpējo neveselīgo konkurenci un organiski iekļautos Ziemeļu dimensijas koncepcijā.

Drīz TSI (www.tsi.lv) strādās virtuālās sadarbības projektos kopā ar citām ES valstu pētniecības iestādēm – ES plāno transporta zinātnēs veidot virtuālus pētnieku kolektīvus, lai kooperējoties risinātu kompleksas pētījumu programmas.

 

Telemātika spēj ārstēt Rīgas sāpīgās problēmas

 

Telemātikas speciālisti pašlaik sākuši Rīgas pilsētas aglomerācijas intelektuālās transporta sistēmas (ITS) koncepcijas izstrādi. Organizējot Rīgas satiksmi kā intelektuālu transporta sistēmu, zinātnieki pārņems citu Eiropas pilsētu labāko praksi un piedāvās pašus jaunākos telemātikas risinājumus.

Jau tagad Rīgā, izmantojot tikai telemātikas iekārtas un metodes, jūtami uzlabotos satiksmes kvalitāte: piemēram, ja ar luksoforu dinamiski koordinētu satiksmes vadību, automašīnu pārvietošanās laiku var samazināt par 20–35procentiem.

Telemātikas ieviešana ceļu satiksmē ietvers ne tikai adaptīvu satiksmes luksoforu vadību, bet arī automašīnu novietošanas vadības sistēmu, sabiedriskā transporta prioritārās vadības sistēmu  un pasažieru informācijas sistēmu, vadāmas ceļa zīmes un ātruma regulēšanu.

Vienotā koncepcija nepieciešama arī tāpēc, lai novērstu stihisku telemātikas līdzekļu ieviešanu un nerastos problēmas ar to nesaskaņotu darbību. Ieviešot ITS, tiks sasniegts arī mijiedarbe, kas nav iespējama, ja ITS elementus izmanto autonomi. Koncepcijas realizācijas mērķis - integrēta pilsētas un starpreģionāla satiksmes vadība.

 

Laura KALINKA