Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Bērnu aizsardzība internetā

   

Bernu aizsardzibas Interneta apskats

 

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku par ikdienas normu pieņem iespēju piekļūt milzīgajam informācijas apjomam, kas atrodams internetā. Globālā tīkla straujā attīstība ir veidojusi tā informatīvo funkcionalitāti, ne vienmēr pievēršot pietiekamu uzmanību regulējošām funkcijām. Šādā vidē, protams, ir lielas iespējas izplatīt arī nelikumīgu vai neētisku informāciju.

 

Iespējamie draudi

Ar 2001. gada 6. decembra Ministru prezidenta rīkojumu nr. 407 izveidotās valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju pārstāvju un speciālistu darba grupas pētījums rāda, ka lielākajā daļā interneta pieejas punktu (to skaitā skolu) bērnu aizsardzībai tiek pievērsta nepietiekama vai pat nekāda uzmanība. Draudi iespējami dažādos pakalpojumu veidos: pasaules tīmeklis (www), tērzēšanas kanālos (chat), e-pastā, diskusijās (UseNet u.c.). Likumiskā bāze liek pasargāt bērnus no nevēlamas informācijas: vardarbības, pornogrāfijas, starptautiskā, reliģiskā un rasu naida, terorisma, narkotiku popularizēšanas, krāpšanas u.c. negatīvām ietekmēm.

Acīmredzot turpmāk ir nepieciešami pasākumi, lai minētās problēmas risinātu pēc iespējas plašākās aprindās. Dažādās valstīs to risina dažādi. Bet ir vismaz divi pasākumi, pie kuriem nonāk lielākā daļa: informācijas filtrēšana un bērnu, vecāku un pedagogu informēšana par iespējamiem draudiem bērniem internetā.

Šajā darbā ir iesaistīts arī 1997. gadā aizsāktais Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekts (LIIS). Tā ietvaros tiek veidoti arī skolu interneta pieslēgumi. Līdz šim projekta vadība ir atturējusies no vienīgā pieslēgumu risinājuma uzspiešanas, ļaujot rajonu speciālistiem izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotāko un drīzāk pildot konsultanta funkcijas. Tomēr sakarā ar bērnu aizsardzības nepietiekamo efektivitāti, LIIS projektam ir jāpiedāvā risinājumi skolām.

 

Informācijas filtrēšana

Jau tagad interneta punktu administratoriem vai uzraugiem ir tehniskas iespējas filtrēt nevēlamu informāciju Internet Explorer un Netscape Navigator pārlūkprogrammās, antivīrusu sistēmās vai klientu ugunsmūros. Lai gan tas parasti ir vienkārši un nevajag papildu izdevumus, tomēr šāda filtrēšana uz lietotāju datoriem ne vienmēr ir efektīva un parasti prasa katra datora atsevišķu noskaņošanu.

Krietni efektīvāka ir centralizētā filtrēšana. Ja interneta pieejas punktā strādā vairāk nekā pieci datori, laba doma ir izvietot atsevišķu proxy serveri un/vai ugunsmūri ar satura filtrēšanas iespējām. Vēl vairāk, tā kā LIIS projekts iesaka reģioniem veidot centralizētu tīklu ar vienu izeju uz internetu, visa reģiona tīklam var izvēlēties vienu filtrēšanas punktu – starp tīklu un interneta pieslēgumu. Tālāk visiem lietotājiem var atļaut izmantot interneta resursus tikai caur filtrēšanas punktu, kur notiek nevēlamās informācijas bloķēšana.

 

Centralizētie filtri – ugunsmūri

Proxy serveri izmanto kā starpnieku starp lietotāju un www serveriem. Ja lietotāja pārlūkprogrammu noskaņo proxy izmantošanai, katrs pieprasījums tiek pārsūtīts proxy serverim, nevis tieši uz vajadzīgo www serveri. Proxy serveris tālāk sūta pieprasījumu www serverim un saņem atbildi, kuru pēc tam padod lietotājam. Šāda starpnieka izmantošana ļauj uzkrāt informāciju par lietotāju aktivitātēm un arī bloķēt nevēlamo informāciju. Ar proxy serveri parasti var filtrēt tikai pasaules tīmekļa resursus (protokolus). Gan Microsoft piedāvātā Proxy Server, gan Unix vidē populārā bezmaksas Squid (www.squid-cache.org) programmatūra ļauj nodrošināt minimālo aizsardzību.

Tomēr, lai filtrētu nevēlamu informāciju visos nepieciešamajos protokolos (www, e-pasts, tērzēšana utt.), vajadzīgi ugunsmūri. Tie var saturēt programmatūru, kas pārbauda katru informācijas vienību (e-pastu, www lapu, tērzēšanas teikumu u.tml.). Ugunsmūrus var noskaņot arī tā, ka lietotājs nemaz nenojauš, ka visa ienākošā un izejošā informācija tiek pārķerta un pārbaudīta.

Citas ugunsmūra funkcijas ir datortīkla aizsardzība no ārējiem uzbrukumiem, vīrusiem u.tml.

Svarīga ugunsmūra sastāvdaļa ir žurnāls. Ugunsmūrim ir jāprot ne tikai bloķēt (filtrēt) saturu, bet arī konstatēt pārkāpumu un fiksēt elektroniskajā žurnālā, kuru tīkla administrators var pārskatīt un veidot statistiku. Parasti arī proxy serveri satur žurnālus.

Pietiekoši kvalificēts datortīkla speciālists var pats izveidot ugunsmūri ar vajadzīgajām funkcijām. Tas ir izdarāms uz lēta datora ar bezmaksas programmatūru, piemēram, uz Linux (www.linux.org) vai FreeBSD (www.freebsd.org) operētājsistēmu bāzes. Tomēr tādā veidā uztaisīt daudzmaz pilnu funkciju ugunsmūri ne tuvu nav vienkārši, tādēļ daudzas programmatūras un aparatūras ražotājas piedāvā gatavus risinājumus. Piemēram, Cisco PIX (www.cisco.com), Checkpoint Firewall-1 (www.checkpoint.com) u.c. Patīkami, ka arī Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj uztaisīt augstas klases ugunsmūri. Piemēram, SIA Ugunssiena (www.ugunssiena.lv). Cenas šādiem produktiem svārstās milzīgā diapazonā atkarībā no funkcijām, ātrdarbības u. c. parametriem.

Jau nākošā gada budžetā LIIS plāno ugunsmūru iegādi katram (pavisam 40) Latvijas reģionam.

 

Personas brīvības jautājums

Tāds noteikti parādās, kad sākam ierobežot, kādu informāciju cilvēks drīkst vai nedrīkst saņemt. LIIS projekts drīzāk rada iespējas, nevis ierobežo ar konkrētām tehniskām prasībām. Tātad skolām tiek un tiks piedāvāti risinājumi, lai aizsargātu bērnus no nevēlamas informācijas internetā, bet tas būs skolas un/vai reģiona vadības lēmums, vai aizsargāt un cik stipri aizsargāt.

 

 

Inga MEDVEDIS, Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas LIIS grupas vadītājs

Leo TRUKŠĀNS, LIIS serveru administrators

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001