Bērnu aizsardzība internetā
Bernu aizsardzibas Interneta apskats
Mūsdienās aizvien
vairāk cilvēku par ikdienas normu pieņem iespēju
piekļūt milzīgajam informācijas apjomam, kas atrodams
internetā. Globālā tīkla straujā attīstība
ir veidojusi tā informatīvo funkcionalitāti, ne vienmēr
pievēršot pietiekamu uzmanību regulējošām
funkcijām. Šādā vidē, protams, ir lielas iespējas
izplatīt arī nelikumīgu vai neētisku informāciju.
Iespējamie draudi
Ar 2001. gada 6. decembra Ministru prezidenta
rīkojumu nr. 407 izveidotās valsts institūciju, sabiedrisko
organizāciju pārstāvju un speciālistu darba grupas
pētījums rāda, ka lielākajā daļā interneta
pieejas punktu (to skaitā skolu) bērnu aizsardzībai tiek
pievērsta nepietiekama vai pat nekāda uzmanība. Draudi
iespējami dažādos pakalpojumu veidos: pasaules tīmeklis (www),
tērzēšanas kanālos (chat), e-pastā,
diskusijās (UseNet u.c.). Likumiskā bāze liek
pasargāt bērnus no nevēlamas informācijas:
vardarbības, pornogrāfijas, starptautiskā, reliģiskā
un rasu naida, terorisma, narkotiku popularizēšanas,
krāpšanas u.c. negatīvām ietekmēm.
Acīmredzot turpmāk ir
nepieciešami pasākumi, lai minētās problēmas
risinātu pēc iespējas plašākās aprindās.
Dažādās valstīs to risina dažādi. Bet ir vismaz
divi pasākumi, pie kuriem nonāk lielākā daļa:
informācijas filtrēšana un bērnu, vecāku un pedagogu
informēšana par iespējamiem draudiem bērniem
internetā.
Šajā darbā ir
iesaistīts arī 1997. gadā aizsāktais Latvijas
izglītības informatizācijas sistēmas projekts (LIIS).
Tā ietvaros tiek veidoti arī skolu interneta pieslēgumi.
Līdz šim projekta vadība ir atturējusies no
vienīgā pieslēgumu risinājuma uzspiešanas, ļaujot
rajonu speciālistiem izvēlēties vietējiem
apstākļiem piemērotāko un drīzāk pildot
konsultanta funkcijas. Tomēr sakarā ar bērnu aizsardzības
nepietiekamo efektivitāti, LIIS projektam ir jāpiedāvā
risinājumi skolām.
Informācijas filtrēšana
Jau tagad interneta punktu
administratoriem vai uzraugiem ir tehniskas iespējas filtrēt
nevēlamu informāciju Internet Explorer un Netscape
Navigator pārlūkprogrammās, antivīrusu
sistēmās vai klientu ugunsmūros. Lai gan tas parasti ir
vienkārši un nevajag papildu izdevumus, tomēr šāda
filtrēšana uz lietotāju datoriem ne vienmēr ir
efektīva un parasti prasa katra datora atsevišķu
noskaņošanu.
Krietni efektīvāka ir
centralizētā filtrēšana. Ja interneta pieejas punktā
strādā vairāk nekā pieci datori, laba doma ir izvietot
atsevišķu proxy serveri un/vai ugunsmūri ar satura
filtrēšanas iespējām. Vēl vairāk, tā kā
LIIS projekts iesaka reģioniem veidot centralizētu tīklu ar
vienu izeju uz internetu, visa reģiona tīklam var
izvēlēties vienu filtrēšanas punktu starp tīklu un
interneta pieslēgumu. Tālāk visiem lietotājiem var
atļaut izmantot interneta resursus tikai caur filtrēšanas
punktu, kur notiek nevēlamās informācijas
bloķēšana.
Centralizētie filtri ugunsmūri
Proxy
serveri izmanto kā starpnieku starp lietotāju un www
serveriem. Ja lietotāja pārlūkprogrammu noskaņo proxy
izmantošanai, katrs pieprasījums tiek pārsūtīts proxy
serverim, nevis tieši uz vajadzīgo www serveri. Proxy
serveris tālāk sūta pieprasījumu www serverim un
saņem atbildi, kuru pēc tam padod lietotājam. Šāda
starpnieka izmantošana ļauj uzkrāt informāciju par
lietotāju aktivitātēm un arī bloķēt nevēlamo
informāciju. Ar proxy serveri parasti var filtrēt tikai
pasaules tīmekļa resursus (protokolus). Gan Microsoft
piedāvātā Proxy Server, gan Unix vidē
populārā bezmaksas Squid (www.squid-cache.org)
programmatūra ļauj nodrošināt minimālo
aizsardzību.
Tomēr, lai filtrētu
nevēlamu informāciju visos nepieciešamajos protokolos (www,
e-pasts, tērzēšana utt.), vajadzīgi ugunsmūri. Tie var
saturēt programmatūru, kas pārbauda katru informācijas
vienību (e-pastu, www lapu, tērzēšanas teikumu
u.tml.). Ugunsmūrus var noskaņot arī tā, ka lietotājs
nemaz nenojauš, ka visa ienākošā un izejošā
informācija tiek pārķerta un pārbaudīta.
Citas ugunsmūra funkcijas ir
datortīkla aizsardzība no ārējiem uzbrukumiem,
vīrusiem u.tml.
Svarīga ugunsmūra
sastāvdaļa ir žurnāls. Ugunsmūrim ir jāprot ne
tikai bloķēt (filtrēt) saturu, bet arī konstatēt
pārkāpumu un fiksēt elektroniskajā žurnālā,
kuru tīkla administrators var pārskatīt un veidot statistiku.
Parasti arī proxy serveri satur žurnālus.
Pietiekoši kvalificēts
datortīkla speciālists var pats izveidot ugunsmūri ar
vajadzīgajām funkcijām. Tas ir izdarāms uz lēta datora
ar bezmaksas programmatūru, piemēram, uz Linux (www.linux.org)
vai FreeBSD (www.freebsd.org) operētājsistēmu
bāzes. Tomēr tādā veidā uztaisīt daudzmaz pilnu
funkciju ugunsmūri ne tuvu nav vienkārši, tādēļ
daudzas programmatūras un aparatūras ražotājas
piedāvā gatavus risinājumus. Piemēram, Cisco PIX (www.cisco.com),
Checkpoint Firewall-1 (www.checkpoint.com) u.c. Patīkami, ka
arī Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj uztaisīt
augstas klases ugunsmūri. Piemēram, SIA Ugunssiena (www.ugunssiena.lv).
Cenas šādiem produktiem svārstās milzīgā
diapazonā atkarībā no funkcijām, ātrdarbības u.
c. parametriem.
Jau nākošā gada
budžetā LIIS plāno ugunsmūru iegādi katram (pavisam
40) Latvijas reģionam.
Personas brīvības jautājums
Tāds noteikti parādās,
kad sākam ierobežot, kādu informāciju cilvēks
drīkst vai nedrīkst saņemt. LIIS projekts drīzāk rada
iespējas, nevis ierobežo ar konkrētām tehniskām
prasībām. Tātad skolām tiek un tiks piedāvāti
risinājumi, lai aizsargātu bērnus no nevēlamas
informācijas internetā, bet tas būs skolas un/vai reģiona
vadības lēmums, vai aizsargāt un cik stipri aizsargāt.
Inga MEDVEDIS, Latvijas Izglītības
informatizācijas sistēmas LIIS grupas vadītājs
Leo TRUKŠĀNS, LIIS serveru administrators
Mūsdienās aizvien
vairāk cilvēku par ikdienas normu pieņem iespēju
piekļūt milzīgajam informācijas apjomam, kas atrodams
internetā. Globālā tīkla straujā attīstība
ir veidojusi tā informatīvo funkcionalitāti, ne vienmēr
pievēršot pietiekamu uzmanību regulējošām
funkcijām. Šādā vidē, protams, ir lielas iespējas
izplatīt arī nelikumīgu vai neētisku informāciju.
Iespējamie draudi
Ar 2001. gada 6. decembra Ministru prezidenta
rīkojumu nr. 407 izveidotās valsts institūciju, sabiedrisko
organizāciju pārstāvju un speciālistu darba grupas
pētījums rāda, ka lielākajā daļā interneta
pieejas punktu (to skaitā skolu) bērnu aizsardzībai tiek
pievērsta nepietiekama vai pat nekāda uzmanība. Draudi
iespējami dažādos pakalpojumu veidos: pasaules tīmeklis (www),
tērzēšanas kanālos (chat), e-pastā,
diskusijās (UseNet u.c.). Likumiskā bāze liek
pasargāt bērnus no nevēlamas informācijas:
vardarbības, pornogrāfijas, starptautiskā, reliģiskā
un rasu naida, terorisma, narkotiku popularizēšanas,
krāpšanas u.c. negatīvām ietekmēm.
Acīmredzot turpmāk ir
nepieciešami pasākumi, lai minētās problēmas
risinātu pēc iespējas plašākās aprindās.
Dažādās valstīs to risina dažādi. Bet ir vismaz
divi pasākumi, pie kuriem nonāk lielākā daļa:
informācijas filtrēšana un bērnu, vecāku un pedagogu
informēšana par iespējamiem draudiem bērniem
internetā.
Šajā darbā ir
iesaistīts arī 1997. gadā aizsāktais Latvijas
izglītības informatizācijas sistēmas projekts (LIIS).
Tā ietvaros tiek veidoti arī skolu interneta pieslēgumi.
Līdz šim projekta vadība ir atturējusies no
vienīgā pieslēgumu risinājuma uzspiešanas, ļaujot
rajonu speciālistiem izvēlēties vietējiem
apstākļiem piemērotāko un drīzāk pildot
konsultanta funkcijas. Tomēr sakarā ar bērnu aizsardzības
nepietiekamo efektivitāti, LIIS projektam ir jāpiedāvā
risinājumi skolām.
Informācijas filtrēšana
Jau tagad interneta punktu
administratoriem vai uzraugiem ir tehniskas iespējas filtrēt
nevēlamu informāciju Internet Explorer un Netscape
Navigator pārlūkprogrammās, antivīrusu
sistēmās vai klientu ugunsmūros. Lai gan tas parasti ir
vienkārši un nevajag papildu izdevumus, tomēr šāda
filtrēšana uz lietotāju datoriem ne vienmēr ir
efektīva un parasti prasa katra datora atsevišķu
noskaņošanu.
Krietni efektīvāka ir
centralizētā filtrēšana. Ja interneta pieejas punktā
strādā vairāk nekā pieci datori, laba doma ir izvietot
atsevišķu proxy serveri un/vai ugunsmūri ar satura
filtrēšanas iespējām. Vēl vairāk, tā kā
LIIS projekts iesaka reģioniem veidot centralizētu tīklu ar
vienu izeju uz internetu, visa reģiona tīklam var
izvēlēties vienu filtrēšanas punktu starp tīklu un
interneta pieslēgumu. Tālāk visiem lietotājiem var
atļaut izmantot interneta resursus tikai caur filtrēšanas
punktu, kur notiek nevēlamās informācijas
bloķēšana.
Centralizētie filtri ugunsmūri
Proxy
serveri izmanto kā starpnieku starp lietotāju un www
serveriem. Ja lietotāja pārlūkprogrammu noskaņo proxy
izmantošanai, katrs pieprasījums tiek pārsūtīts proxy
serverim, nevis tieši uz vajadzīgo www serveri. Proxy
serveris tālāk sūta pieprasījumu www serverim un
saņem atbildi, kuru pēc tam padod lietotājam. Šāda
starpnieka izmantošana ļauj uzkrāt informāciju par
lietotāju aktivitātēm un arī bloķēt nevēlamo
informāciju. Ar proxy serveri parasti var filtrēt tikai
pasaules tīmekļa resursus (protokolus). Gan Microsoft
piedāvātā Proxy Server, gan Unix vidē
populārā bezmaksas Squid (www.squid-cache.org)
programmatūra ļauj nodrošināt minimālo
aizsardzību.
Tomēr, lai filtrētu
nevēlamu informāciju visos nepieciešamajos protokolos (www,
e-pasts, tērzēšana utt.), vajadzīgi ugunsmūri. Tie var
saturēt programmatūru, kas pārbauda katru informācijas
vienību (e-pastu, www lapu, tērzēšanas teikumu
u.tml.). Ugunsmūrus var noskaņot arī tā, ka lietotājs
nemaz nenojauš, ka visa ienākošā un izejošā
informācija tiek pārķerta un pārbaudīta.
Citas ugunsmūra funkcijas ir
datortīkla aizsardzība no ārējiem uzbrukumiem,
vīrusiem u.tml.
Svarīga ugunsmūra
sastāvdaļa ir žurnāls. Ugunsmūrim ir jāprot ne
tikai bloķēt (filtrēt) saturu, bet arī konstatēt
pārkāpumu un fiksēt elektroniskajā žurnālā,
kuru tīkla administrators var pārskatīt un veidot statistiku.
Parasti arī proxy serveri satur žurnālus.
Pietiekoši kvalificēts
datortīkla speciālists var pats izveidot ugunsmūri ar
vajadzīgajām funkcijām. Tas ir izdarāms uz lēta datora
ar bezmaksas programmatūru, piemēram, uz Linux (www.linux.org)
vai FreeBSD (www.freebsd.org) operētājsistēmu
bāzes. Tomēr tādā veidā uztaisīt daudzmaz pilnu
funkciju ugunsmūri ne tuvu nav vienkārši, tādēļ
daudzas programmatūras un aparatūras ražotājas
piedāvā gatavus risinājumus. Piemēram, Cisco PIX (www.cisco.com),
Checkpoint Firewall-1 (www.checkpoint.com) u.c. Patīkami, ka
arī Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj uztaisīt
augstas klases ugunsmūri. Piemēram, SIA Ugunssiena (www.ugunssiena.lv).
Cenas šādiem produktiem svārstās milzīgā
diapazonā atkarībā no funkcijām, ātrdarbības u.
c. parametriem.
Jau nākošā gada
budžetā LIIS plāno ugunsmūru iegādi katram (pavisam
40) Latvijas reģionam.
Personas brīvības jautājums
Tāds noteikti parādās,
kad sākam ierobežot, kādu informāciju cilvēks
drīkst vai nedrīkst saņemt. LIIS projekts drīzāk rada
iespējas, nevis ierobežo ar konkrētām tehniskām
prasībām. Tātad skolām tiek un tiks piedāvāti
risinājumi, lai aizsargātu bērnus no nevēlamas
informācijas internetā, bet tas būs skolas un/vai reģiona
vadības lēmums, vai aizsargāt un cik stipri aizsargāt.
Inga MEDVEDIS, Latvijas Izglītības
informatizācijas sistēmas LIIS grupas vadītājs
Leo TRUKŠĀNS, LIIS serveru administrators