E-vēlēšanu ēra vēl aiz mākoņiem

 

Visdažādākā līmeņa vēlēšanu organizēšana vienmēr ir itin komplicēts un dārgs process, turklāt daudzas valstis pastāvīgi cīnās ar zemo aktivitāti un gandrīz tikai diktatoru pārvaldītās zemēs pēc vēlēšanām netiek saņemti protesti par pārkāpumiem vai apsūdzības rezultātu viltošanā. Tad kāpēc tērēt milzu līdzekļus pasākumam, kas tāpat nespēj visus apmierināt? Kāpēc to visu nevienkāršot, nepielāgot laikmeta prasībām? Šādus jautājumus tehnoloģiski attīstītajās valstīs aizvien biežāk uzdod virtuālo vēlēšanu idejas piekritēji.

 

Protams, vēlēšanu iecirkņa apmeklējumu un juceklīgu papīra lapiņu švīkāšanu ar simtiem citu cilvēku apčamdītu, striķītī piesietu pildspalvu gados jaunākas paaudzes ar lielu prieku nomainītu pret pāris peles klikšķiem virtuāla vēlēšanu iecirkņa interneta lapā, tādējādi ievērojami palielinot vēlētāju aktivitāti, jo daudzās pasaules valstīs tieši jaunieši un vidēja vecuma vēlētāji tiek uzskatīti par visneaktīvāko elektorāta sastāvdaļu. Tomēr diezin vai vēlēšanu organizētājiem izdotos pārliecināt, piemēram, lauku vecmāmuļas, ka šis process nozīmē to pašu, ko biļetena iemešana lielā kastē.

Daudzi e-vēlēšanu idejas piekritēji apgalvo, ka agri vai vēlu vēlēšanas noteikti pārcelsies uz virtuālo telpu. - Mums ir 19. gadsmita vēlēšanu sistēma un 21. gadsimta iedzīvotāji, - uzsvēris ASV Federālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs Trevors Poters. Kaut gan analītiķi uzsver, ka jautājums nav par to, vai reiz notiks šādas vēlēšanas, bet gan par to, kad un kādā formā tās notiks, līdz tām vēl ir ejams tāls ceļš. Pat šie analītiķi paši apšauba, ka tuvā nākotnē būtu iespējams nodrošināt virtuālas vēlēšanas pret hakeru uzbrukumiem, pret rezultātu viltošanu vai izslēgt iespēju, ka vēlētāja izvēle pret viņa gribu var nonākt atklātībā.

 

Eksperimenti

Tūlīt pēc skandāla ar ASV prezidenta vēlēšanām, kad kļūdu dēļ vēlētāju balsu skaitīšanā balsojuma taisnīgākais iznākums principā būtu neizšķirts, amerikāņi sāka eksperimentēt ar virtuālām pārvēlēšanām. Izrādījās, ka uz piedāvājumu piedalīties šādās, būtībā aptaujas tipa, vēlēšanās, pozitīvi reaģējis katrs septītais e-pasta aicinājuma vēstules saņēmējs. Gartner Group neilgi pēc tam paziņoja, ka līdz 2004. gadam uz internetu balstītu vēlēšanu iespēja būs izmantojama visos 50 ASV štatos.

Vislielākā e-vēlēšanu priekšrocība neapšaubāmi ir iespēja pavisam neilgi pēc balsojuma beigām paziņot rezultātus. Turklāt skandalozās ASV prezidenta vēlēšanas skaidri pierādīja, cik laikietilpīga ir balsu skaitīšana un cik dažādi rezultāti tiek iegūti… biļetenus pārskaitot. Elektroniska balsojuma rezultāti būtu zināmi ļoti ātri un par pārskaitīšanu nevarētu būt ne runas.

Pirmais zināmais apjomīgais elektronisku vēlēšanu ģenerālmēģinājums 2000. gada martā notika Arizonas štatā ASV, Demokrātu partijas priekšvēlēšanu laikā. Eksperimenta rezultāti bija samērā iepriecinoši – vēlētāju aktivitāte bija cēlusies par 67 procentiem, tomēr tikai 41 procents balsotāju izmantoja speciālos interneta punktus, raksta ZDNet. Tas savukārt nozīmē, ka arī e-vēlēšanās vajadzētu cīnīties ar slinkajiem vēlētājiem - vēlēšanās piedalītos tie, kuri nevēlas brīvdienā doties uz iecirkņiem, bet labprāt nobalsotu no mājas datora, taču doties meklēt interneta punktus mazāk gribētu cilvēki, kuriem mājās nav datora ar interneta pieslēgumu.

Lai sāktu neatgriezenisku vēlēšanu norises tipa maiņu, politologiem ilgi un nopietni būs jāpēta elektorāta grupu noskaņojums, uzskata BBC eksperti. Konstatēts, ka internetā labprātāk balsotu vīrieši un vislabprātāk to darītu vidusšķiras pārstāvji vecumā no 35 līdz 54 gadiem. Telefoniskas balsošanas piekritēju vecums pārsniedz 45 gadus, un tie pārsvarā ir strādnieki, cilvēki, kas strādā mājās, vai pensionāri. Vēlēšanu iecirkņus labprātāk apmeklētu sievietes, un viņu vecums pārsvarā pārsniegtu 45 gadus. Atliek secināt, ka sabiedrības grupu atšķirības nenovērtēt šajā ziņā būtu neprāts, jo katrai no tām ir nepieciešama atšķirīga pieeja.

Kompānijas Swindon eksperiments Lielbritānijā liecina, ka izvēles iespēju apstākļos internetu balsojumam izvēlas viens no četriem 18-24 gadus vecajiem vēlētājiem, viens no pieciem 25-44 vecajiem, bet tikai trīs procenti no tiem, kuri pārsnieguši 60 gadu vecumu.

Vēlēšanu iecirkņu piekritēji pa vecuma grupām demonstrē pilnīgu spoguļattēlu interneta cienītājiem. Savukārt telefonu izvēlas katrs divdesmitais neatkarīgi no vecuma grupas.

 

Uzticības šķērslis

E-vēlēšanu oponenti uzsver, ka līdzās reālajiem draudiem nacionāla mēroga vēlēšanu drošībai pastāv arī sabiedrības neuzticība, kas elektroniska balsojuma izdošanos padara maz ticamu. Datortehnikā mazizglītotu cilvēku būtu grūti pārliecināt, ka briesmīgā vārda hakeris valkātājs nespētu par ASV prezidentu padarīt, piemēram, Maiklu Džeksonu, ja visas vēlēšanas notiktu šī hakera mājās - internetā.

Labi pasniegts apgalvojums, ka e-vēlēšanas ir medusmaize potenciālajiem rezultātu viltotājiem, turklāt tās būtu diskriminējošas pret cilvēkiem, kuriem mājās nav datoru vai kuri ir neizglītoti datortehnikas lietošanā, jaunajās tehnoloģijās mazizglītotā un pat daudzmaz izglītotā auditorijā atrastu ļoti dzirdīgas ausis.

Drošība pašlaik šķiet nepārvarams šķērslis. Sabiedrību būtu grūti pārliecināt par jebkādas sistēmas drošību, jo ierindas pilsoņi tehnokrātiskus skaidrojumus nesaprastu un tiem arī neticētu. Protams, nav iespējams izvairīties no apsūdzībām rezultātu viltošanā – tās ir ierasta zaudētāju izpausme, taču elektronisku vēlēšanu gadījumā tās sabiedrībai varētu šķist daudz ticamākas, ņemot vērā neuzticēšanos briesmīgajām tehnoloģijām.

Tiek izteiktas šaubas, vai vispār jebkad būs iespējams izveidot vēlēšanu sistēmu, kas būtu droši pasargāta no labi organizēta uzbrukuma. Jo vairāk tāpēc, ka vismaz ASV gadījumā šāds uzbrukums var nākt no daudziem spēkiem, ieskaitot naidīgas valstis un pašmāju datorģēnijus, kas vēlēšanu sabotāžu uzskatītu par savas ģenialitātes pierādījumu vai iespaidīgu joku.

TāpNav arī skaidrības par šīs sistēmas uzraudzību. Ja jau to varētu pārvaldīt kāda speciāla struktūra, kura vienīgā spētu aizkodēt vai atkodēt visu informāciju, tad kas gan spētu dot garantijas, ka šāda – no malas nekontrolējama institūcija – pati nebūtu uzpērkama.

Turklāt vēlēšanu rezultātu apšaubīšanas gadījumā kā nebijusi zustu visa lielā e-vēlēšanu priekšrocība – krasi pieaugusī vēlētāju aktivitāte. Piemēram, ASV Vēlēšanu komisijas paziņojums, ka vajadzēs vēlēt vēlreiz, jo, teiksim, irākiešu hakeri ir pamanījušies izdzēst vai sagrozīt visus rezultātus, izraisītu milzīgu skandālu un uz ilgiem gadiem sagrautu jebkādu uzticību elektroniskām vēlēšanām.

 

Detalizētāki balsojumi

Lielās amerikāņu kompānijas ir gatavas izstrādāt programmatūru nacionālo vēlēšanu norisei, taču pagaidām darbs tiek koncentrēts uz mazāka mēroga vēlēšanām un referendumiem, kurus pasūta lielās kompānijas vai universitātes.

Izskan idejas arī par interneta izmantošanu konkrētu politisku jautājumu nodošanai tautas lēmumam. Bijušā Lielbritānijas ārlietu ministra Robina Kuka paspārnē tapis ieteikumu kopums interneta izmantošanai demokrātijas nostiprināšanas labā. To vidū ir ideja tautas balsojumam nodot vairāku likumu apstiprināšanu vai vismaz šādā ceļā ļaut iedzīvotājiem paust savu viedokli pirms valdības apstiprinājuma.

Britu valdība par galvenajiem e-demokrātijas attīstības uzdevumiem uzskata meklēt veidus, kā veicināt e-dalību un e-balsošanu, raksta BBC. Valdības ziņojumā tika pausta optimistiska prognoze – elektroniskas vēlēšanas varētu notikt jau 2006. gadā. Tomēr tiek solīts neapstiprināt e-vēlēšanas, kamēr tās nebūs vismaz tikpat drošas kā pašreizējā prakse un kamēr cilvēki tām neuzticēsies. Pētījumu gaitā briti pat apsver iespējas vēlēšanām izmantot mobilo telefonu īsziņas un digitālos televizorus.

Sabiedrības dziļāka iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā, protams, ir lieliska vēlme, taču jāņem vērā, ka šādas iespējas tiktu dota tikai tehnoloģiski izglītotiem un nodrošinātiem cilvēkiem, kamēr pārējā sabiedrības daļa būtu diskriminēta – tai netiktu dotas pilnvērtīgas un vienlīdzīgas demokrātiskās tiesības izteikt viedokli.

 

Mērķētā politiskā reklāma

Internets vēlēšanu sakarā, protams, ir izmantojams arī citos veidos. Viena no kārdinošākajām iespējām ir politiskā reklāma, jo interneta pasaule tīkla lietotājus pati bieži vien sadala pa interešu vai vecuma grupām. Tātad reklāmas vai uzsaukumus iespējams orientēt uz speciālu auditoriju, precīzāk sakot, censties uzrunāt potenciālo vēlētāju viņam saprotamā valodā un akcentējot viņam aktuālus jautājumus.

Amerikāņu politiķi un viņu algotās aģentūras bieži izmanto šādus, auditorijai piemērotus, reklāmas banerus vai sūta elektroniskā pasta vēstules uz speciāli atlasītām adresēm. Protams, šādā veidā tiek izsūtīti arī safabricēti kompromati pret attiecīgajai interešu vai vecuma grupai potenciāli simpātisku politiķi, cerībā, ka daļa adresātu no šī kandidāta novērsīsies. Galvenā šādas darbības priekšrocība ir iespēja vērsties pie cilvēkiem ar daudzmaz skaidri zināmiem uzskatiem vai interesēm.

Amerikāņu aģentūras, kas apkalpo arī politiskās partijas, izstrādājušas daudzas viltības, ar kuru palīdzību iespējams manipulēt ar sabiedrisko domu. Kā piemēru varu minēt tā saucamo vēstuli no drauga. E-pasta vēstules no nepazīstamiem adresātiem tiek bieži izdzēstas, nemaz tās nelasot. Interneta lietotāji jau sen ir pieraduši pie dažādu reklāmas vai propagandas sūtījumu gūzmas (spam), kas spēj izraisīt tikai dusmas, turklāt vīrusu attīstība rada vēl mazāku vēlēšanos atvērt vēstuli no nepazīstama sūtītāja. Tāpēc ASV politiķu kampaņu gaitā tiek aicināti brīvprātīgie spamotāji – cilvēki, kuri labprātīgi piedalās politisko reklāmu izsūtīšanā.

Shēma vienkārša – šis cilvēks saņem jaunu e-pasta adresi, kura sākas ar viņa vārdu un uzvārdu. Tad viņš nosūta vēstules cilvēkiem no sava personīgā adrešu saraksta, tajās rakstot apmēram tā: - Sveiks Tom. Medijos pēdējā laikā daudz spriedelēts par šī politiķa pozīciju tādā vai citādā jomā. Nu tad paskaties, kāda tad tā ir īstenībā…- Šādai vēstulītei tiek pievienota attiecīgā politiķa programma. Uzskata, ka šādu vēstuli adresāts visticamāk izlasīs vai vismaz atvērs.

Amerikāņu vēlēšanu kampaņu organizētāji naski izmanto arī atgādinājumu taktiku. Proti, kampaņas aktīvisti ievāc informāciju par aizmāršīgajiem partiju biedriem, kuri līdz pēcpusdienai vēl nav nobalsojuši, un viņiem uz darbavietām tiek nosūtīti atgādinājumi nobalso pa ceļam uz mājām. Šī sistēma tiek uzskatīta par iedarbīgāku nekā ierunāti atgādinājumi uz mājokļu telefoniem, jo vēlētāji reti nolemj doties atpakaļ, lai nobalsotu, savukārt pirms došanās mājup cilvēks gandrīz vienmēr pārskata e-pasta kastīti.

 

Vēl jāgaida

Pašreiz ir grūti apgalvot, ka daudzmaz pārskatāmā nākotnē nacionāla mēroga vēlēšanas tiešām varētu notikt internetā. Vismaz tuvākajos gados to noteikti nepiedzīvosim. Ir pierādījies, ka iedzīvotāju attieksme pret internetu ir ļoti dažāda, turklāt e-vēlēšanas nav iespējamas, kamēr netiks izstrādāta sistēma, kas spēs pārliecināt sabiedrību, ka šādas vēlēšanas būtu absolūti drošas un tajās nebūtu iespējama blēdīšanās ar rezultātiem.

Un, protams, demokrātiskā sabiedrība diemžēl zaudētu vienu no tās tradicionālākajām vērtībām – iespēju svinīgi doties uz vēlēšanu iecirkni, lai ar pašu balsošanas procedūru varētu demonstrēt savu svarīgumu valsts likteņa lemšanā. Domājams, konservatīvākajām pasaules valstīm tas nebūs viegli.

Visdrīzāk, eksperimentiem turpinoties, attīstītās valstis varētu nolemt dot izvēles iespējas, kombinējot balsošanas metodes. Tādējādi tiktu paaugstināta gados jaunāku cilvēku aktivitāte, bet no vēlēšanām netiktu atbaidīti pārsvarā gados vecākie cilvēki, kuri neslēpj bailes no jaunajām tehnoloģijām. Un tad vēlēšanas pakāpeniski patiešām pamazām pārceltos uz virtuālo telpu.

 

GUNTARS GRĪNUMS, LETA,

 speciāli SP