Radioamatierisms jautājumos un atbildēs.

6.daļa

 

Kā nokārtot amatieru eksāmenu?

Pirmkārt, lai cik banāli tas neskanētu, eksāmenam jāgatavojas. Izskatiet visas teorētiskā eksāmena tēmas un jautājumus. Necentieties iekalt gatavas atbildes, bet meklējiet un apgūstiet izskaidrojumus visā jums pieejamajā literatūrā un internetā. Tas vajadzīgs jums pašam, nevis eksāmenu komisijai. 

Otrkārt, iepazīstieties ar eksāmenu norises gaitu un noteikumiem. Šī informācija publicēta LVEI interneta lapā, bet drukātā veidā to var dabūt Elektrosakaru inspekcijā. Nepieciešams laikus uzrakstīt un iesniegt pieteikumu eksāmena kārtošanai un samaksāt noteikto summu.

Treškārt, kārtīgi atpūtieties eksāmena priekšvakarā. Nebūs nekāda labuma no naktī steigā pārlasītajiem materiāliem. Neskrieniet uz eksāmenu pēdējā brīdī, bet paredziet laika rezervi, lai nav jāsatraucas par aizkavēšanos ceļā. Protams, neaizmirstiet paņemt līdz nepieciešamos personību apliecinošos dokumentus un apmaksas kvīti. Uzmanīgi noklausieties instruktāžu pirms eksāmena, ja ir kādas neskaidrības, nekautrējieties, jautājiet. 

Teorētisko eksāmenu kārto rakstiski. Sākumā uzmanīgi izlasiet visus jautājumus un pacentieties saprast, kas tieši tiek prasīts katrā no tiem. Parasti viss ir daudz vienkāršāk, nekā pirmajā mirklī šķiet. Vispirms atbildiet uz vieglākajiem, jums labāk zināmajiem visu četru tēmu jautājumiem, pēc tam mēģiniet tikt galā ar sarežģītākajiem tajās tēmās, kur atbildētu jautājumu ir mazāk (lai izlīdzinātu punktu skaitu visām tēmām). Tad var ķerties klāt  grūtākajiem tematiem. Nesteidzieties pirms laika nodot atbildes; ja paliek kāds brīdis, uzmanīgi pārskatiet darbu, vai nav kāda neuzmanības kļūda vienkāršos jautājumos un aprēķinos.

Morzes koda eksāmenam sagatavojiet ērtas, pierastas austiņas ar pietiekamu aizsardzību pret arējiem trokšņiem un iestrādātu, labi noregulētu telegrāfa atslēgu. Jau iepriekš pārdomājiet, kā tie tiks pieslēgti un kā pie galda tiks stiprināta telegrāfa atslēga. Pirms uztveršanas eksāmena izmantojiet visas iespējas iepriekš pārbaudīt un noregulēt uztveramā signāla skaļumu, toni un citus parametrus. Ja eksāmena gaitā rodas kāda aizķeršanās, nemetiet plinti krūmos, bet cīnieties līdz galam. Teksta radiogrammā, sekojot veselajam saprātam, vārdu jēgai un pareizrakstībai, iespējams izlabot daudzas pieļautās kļūdas vai izlaistos burtus.

Pirms raidīšanas eksāmena izvēlieties ērtāko krēslu un ieregulējiet, ja iespējams, optimālo sēdekļa augstumu. Telegrāfa atslēgu novietojiet visērtākajā vietā uz galda un kārtīgi to nostipriniet. Jums tiks dota iespēja dažas minūtes vēl patrenēties, pamēģiniet šajā laikā raidīt iedoto tekstu. Ja raidīšanas eksāmena laikā gadās pieļaut kādu kļūdu, izlaist burtu vai noraidīt kādu lieku punktu vai svītru, nesatraucieties, pirmo kļūdu mierīgi var atstāt bez labojumiem. (izņēmums ir eksāmens otrās kategorijas iegūšanai).

Lai gan katrs eksāmens ir loterija, nesalīdzināmi lielākas izredzes laimēt ir tam, kurš iepriekš ir gatavojies. Ja nepaveicās, uzskatiet to par treniņu un ķerieties atkal pie mācībām, mēģinājumu skaits nav ierobežots.

 

          Vai iespējams mācību iestādē, piemēram, skolā, izveidot kolektīvo amatieru radiostaciju ?

Amatieru radiostacija skolā ir lielisks līdzeklis, lai jauniešus piesaistītu interesantajai tehnikas pasaulei, paplašinātu viņu redzeslauku, attīstītu atbildības izjūtu un papildinātu zināšanas daudzos mācību priekšmetos, piemēram, fizikā, ģeogrāfijā, svešvalodās.

Labākais variants ir atrast kādu netālu no skolas dzīvojošu radioamatieri (ar pirmās vai otrās kategorijas licenci), iespējams, kāda audzēkņa tēvu vai radinieku, kurš būtu ar mieru uzņemties izveidojamās stacijas projekta tehnisko vadību, bet mācību iestādes administrācija piešķir telpas un atrod kaut nelielus sākuma līdzekļus ieceres īstenošanai. Organizatoriski saimnieciskos darbus var uzņemties ieinteresētie vecāko klašu audzēkņi darbmācības vai fizikas skolotāja vadībā.

Ja neizdodas atrast kādu radioamatieri, paliek iespēja, ka kāds no audzēkņiem vai skolotājiem nokārto nepieciešamos eksāmenus amatieru licences iegūšanai un, pakāpeniski paaugstinot radioamatiera kvalifikāciju, sasniegtu vismaz otro kategoriju, kas dod iespēju vadīt kolektīvo staciju.

Tomēr, tam bűtu nepiecieđami vismaz divi gadi, bet tajâ laikâ saglabâjas iespçja nodarboties ar citiem, ne mazâk saistođiem, projektiem, piemçram, konstruçt uztverođo aparatűru un citas elektroniskas ierîces, kâ arî novçrot çterâ citu amatieru radiostaciju darbîbu.

Ar vienu no pedagoģiski pamatotajiem jauniešu kolektīvās amatieru radiostacijas izveidošanas un vadīšanas variantiem iespējams iepazīties interneta lapā www.qsl.net/rk3dzd/library/prog.htm

 

Vai Latvijā ir radioamatieru organizācijas vai klubi?

 

Ir, bet to nav pārāk daudz. Nacionālā Latvijas amatieru organizācija ir Latvijas Republikas Radioamatieru līga (LRAL). Par tās biedru var kļūt ikviena persona, kura interesējas par radiotehniku.

LRAL mājas lapu iespējams aplūkot internetā: : www.lral.ardi.lv

Ja esat Rīgas Tehniskās universitātes students vai darbinieks vai arī esat nolēmis tajā mācīties, paveras iespēja līdzdarboties RTU radioklubā. Klubs atrodas Ķīpsalā, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) ēkā. Rīgas ziemeļrietumu rajonu un priekšpilsētu jauniešiem ir iespēja piedalīties radioamatierisma un radiosporta nodarbībās jaunizveidotajā jauniešu radiopulciņā Vakarbuļļos.

Rēzeknē dzīvojošie var apmeklēt Rēzeknes ģimnāzijas kolektīvo amatieru radiostaciju, kurā tiek rīkotas arī nodarbības iesācējiem.

Sīkāku informāciju iespējams sameklēt interneta lapā:www.dx.ardi.lv.

 

Ko nozīmē IARU?

 

IARU – International Amateur Radio Union – starptautiskā radioamatieru apvienība –  ir sabiedriska organizācija, kura apvieno apmēram 150 valstu nacionālās amatieru organizācijas.

Apvienība nodibināta 1925. gadā un izveidota, balstoties uz reģionālā principa (trīs pasaules reģioni).Tās augstākās lēmējvaras ir reģionālās konferences, bet ikdienas darbam - komisijas, komitejas, administratīvā padome un starptautiskais sekretariāts. Starptautiskās radioamatieru apvienības galvenā mītne atrodas ASV, Konektikutas štata Ņjūingtonas pilsētā.

IARU koordinē radioamatieru organizāciju darbību, izstrādā amatieru praktiskās darbības rekomendācijas, ņemot vērā visu starptautiskos aspektus, un pārstāv radioamatieru intereses ITU.

Mājas lapu internetā iespējams apskatīt adresē: www.iaru.org.

Latvijas Republikas Radioamatieru līga ir IARU pirmā reģiona dalībnieku skaitā.

Kas ir ITU?

ITU – International Telecommunication Union – Starptautiskā elekotrosakaru apvienība, kura darbojas ANO pārraudzībā un paredzēta visu elektro un radiosakaru dienestu darbības pasaules koordinēšanai.

ITU nodibināta 1865. gadā , tās galvenā mītne atrodas Ženēvā. Augstākā lēmējvara ir ITU Pilnvarotā konference, bet radiosakaru jomā – pasaules radiokonferences. Ikdienas darbam paredzētas komitejas un darba grupas. Tieši ITU sadala frekvenču spektra lietojumu daţâdiem dienestiem, pieđíir izsaukuma signâlu prefiksa kodus katrai valstij, nosaka frekvenču lietojumu, radiosakaru noteikumus un đīs sfēras tehniskos standartus.

Starptautisko radiosakaru noteikumu un vienošanās kopums veido Radio Regulations (http://life.itu.int/radioclub/rr/frr.htm) jeb Starptautisko radiosakaru reglamentu.

Daţâdu valstu intereses ITU pârstâv to nacionâlâs elektrosakaru administrâcijas. Latvijâ tâda ir Valsts Elektrosakaru inspekcija (LVEI).

Lai gan ar amatieru dienestu saistītie jautājumi veido ļoti nelielu daļu no visām problēmām, ar kurām nodarbojas ITU, tomēr šīs organizācijas lēmumi ir galvenie, kas nosaka radioamatierisma darbību.

ITU interneta lapas adrese: www.itu.int.

 

 

 

Kādi bija radioamatierisma kustības pirmsākumi Latvijā?

 

Pirms apmēram 65 gadiem, pēc ilgām cīņām ar ierēdņiem, Latvijā tika oficiāli atļauti amatieru radiosakari. Pirmie septiņi cilvēki no Latvijas Radioamatieru Biedrības (LRB) īsviļņu sekcijas 1936. gada 9. septembrī Pasta un telegrāfa departamentā (PTD) sekmīgi nokārtoja eksāmenus, lai saņemtu atļauju būvēt un ekspluatēt individuālās radiostacijas. Tie bija:

YL2AV – Alfons Lauris

YL2BB – Oļģerts Resnais

YL2BQ – Osvalds Zariņš

YL2CD – Arvīds Vītoliņš

YL2CG – Vitolds Kārkliņš

YL2CM – Broņislavs Greiža

YL2KX – Alfrēds Kārkliņš

Viņi visi bija izglītoti, pieredzējuši konstruktori un radioamatieri novērotāji. Prasības amatieru licences pretendentiem tajā laikā ne ar ko neatšķīrās no prasībām profesionāliem jūras radistiem. Visi uzreiz ieguva pirmās klases licenci, kura deva tiesības strādāt 28 un 56 MHz frekvencē tikai telegrāfa režīmā ar 25 W raidītāja jaudu. Tikai pēc diviem gadiem daži no viņiem izkaroja tiesības strādāt arī 7 un 14 MHz diapazonā, pat izmantojot telefoniju ar amplitūdas modulāciju.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, toreiz nosacījumi bija diezgan skarbi. Drošības policija pretendentiem veica uzticamības pārbaudi. Speciāli iesietos, ar zīmogu aizsargātos aparāta žurnālus vajadzēja uzturēt divos eksemplāros un katru mēnesi iesniegt kopiju Pasta un telegrāfa departamentam pārbaudei.

Turpmākajos trīs gados amatieru skaits Latvijā dubultojās, bet 1939. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, darbību ēterā aizliedza. Pēc 1940. gada notikumiem strādnieku vara pilnibā aizliedza Latvijas Radioamatieru biedrības darbību.

Pēc kara, no visas sākotnējās amatieru paaudzes darbību izdevās atsākt tikai Broņislavam Greižam, bet jau ar izsaukuma signālu UQ2AN. Viņš viens no pirmajiem apguva radiotelefoniju, izmantojot vienu sānjoslu ar nospiestu nesējfrekvenci – SSB. B. Greižas būvētais portatīvais raidītājs ceļoja no rokas rokā PSRS amatieru starpā,  lai ļautu SSB signālam izskanēt ēterā no  dažādām republikām. Pagājušā gadsimta 60.–90. gados Latvijā izveidojās spēcīga radioamatieru plejāde, tika atvērtas daudzas individuālās un kolektīvās radiostacijas, izveidotas spēcīgas komandas dažādām sacensībām.

 

Mārtiņš BUDREIKO/YL3GFM

Jurijs BALTINS/YL2DX