Fotosalons
Fotosalons
1244 z?mes
Mana
fotostihija ir gluži necilas lietas
Elīna
SPARĀNE ir 19 gadu jauna un dižus kalnus vēl nav paguvusi
gāzt, bet, kad viņa pirms diviem gadiem paziņoja vecākiem,
ka grib mācīties par fotogrāfi, tas bija pašas lēmums. Neviens viņu
nemudināja doties uz Rīgas 34. arodvidusskolas fotomākslas
nodaļu, drīzāk jau atrunāja. Kurš gan nezina, ka
Latvijā ar fotografēšanu
bagātam nekļūt. Vienīgi tad, ja fantastiski
paveicas.
Savā
ziņā Elīnu varētu pieskaitīt pie veiksminiekiem. Lai
gan viņa vēl nav piedalījusies nevienā
fotoizstādē, viņa ne vien uzvarējusi skolas konkursā
par tēmu Nopērc mani, bet arī iekļuvusi firmas Hewlett Packard rīkotā
starptautiskā jauno fotogrāfu digitālā fotokonkursa finālā.
Elīnas
Sparānes fotoredzējums ir visai netradicionāls: viņa
saskata skaisto un neparasto gluži ikdienišķās, pat
necilās lietās, turklāt strādā tikai ar melnbalto
fotogrāfiju. Elīnai tuvāka ir ziema, kad dabā visas
līnijas un faktūras ir tīras, grafiski skaidras un
izteiksmīgas. Ziedošas pļavas nav viņas fotostihija.
Viņai īpaši labi padodas grafiskas faktūras, viņa prot
ieraudzīt izteiksmīgas formas un viņas objektīvā
ikdienišķas lietas pārtop par simboliem. Par viņas darbiem
atzinīgi izteicies arī fotomākslas korifejs Aivars
Liepiņš. HP solījuši sarīkot arī Elīnas
pirmo fotoiztādi.
Mana
fotostihija ir gluži necilas lietas
Elīna
SPARĀNE ir 19 gadu jauna un dižus kalnus vēl nav paguvusi
gāzt, bet, kad viņa pirms diviem gadiem paziņoja vecākiem,
ka grib mācīties par fotogrāfi, tas bija pašas lēmums. Neviens viņu
nemudināja doties uz Rīgas 34. arodvidusskolas fotomākslas
nodaļu, drīzāk jau atrunāja. Kurš gan nezina, ka
Latvijā ar fotografēšanu
bagātam nekļūt. Vienīgi tad, ja fantastiski
paveicas.
Savā
ziņā Elīnu varētu pieskaitīt pie veiksminiekiem. Lai
gan viņa vēl nav piedalījusies nevienā
fotoizstādē, viņa ne vien uzvarējusi skolas konkursā
par tēmu Nopērc mani, bet arī iekļuvusi firmas Hewlett Packard rīkotā
starptautiskā jauno fotogrāfu digitālā fotokonkursa finālā.
Elīnas
Sparānes fotoredzējums ir visai netradicionāls: viņa
saskata skaisto un neparasto gluži ikdienišķās, pat
necilās lietās, turklāt strādā tikai ar melnbalto
fotogrāfiju. Elīnai tuvāka ir ziema, kad dabā visas
līnijas un faktūras ir tīras, grafiski skaidras un
izteiksmīgas. Ziedošas pļavas nav viņas fotostihija.
Viņai īpaši labi padodas grafiskas faktūras, viņa prot
ieraudzīt izteiksmīgas formas un viņas objektīvā
ikdienišķas lietas pārtop par simboliem. Par viņas darbiem
atzinīgi izteicies arī fotomākslas korifejs Aivars
Liepiņš. HP solījuši sarīkot arī Elīnas
pirmo fotoiztādi.