PBX – vai tu esi kopsolī ar laiku?

 

90. gadu sākumā modernās telekomunikācijas ienāca Latvijā ar jaunajām ciparu centrālēm - PBX (Private Branch Exchange). Atðķirībā no lielajām telefonu centrālēm (Central Office) vai pilsētas telefonu centrālēm, kuras ir paredzētas maksas sakaru pakalpojumu sniegšanai, PBX  palīdz risināt biznesa uzdevumus.

 

PBX Latvijā

Savulaik (un arī tagad) dažu firmu telefonu centrāļu popularitāti sekmēja pats brends – tirgus zīme, kas daudziem lietotājiem jau ilgu laiku asociējās, piemēram, ar kvalitatīvu sadzīves tehniku – tātad ar progresu, attīstību, funkcionalitāti, pašu kvalitāti, tomēr, ja runājam par telekomunikāciju produkciju, tas ne vienmēr ir tā.

90. gadu sākumā Latvijas tirgū vienas no pirmajām parādījās Panasonic telefona centrāles, kas ātri kļuva ļoti populāras. Tās saglabā stabilu tirgus daļu arī pašlaik. (Panasonic ir tikai tirgus zīme, pašu produkciju ražo kompānija Matsushita Electrics.) Latvijā no 1991. līdz 1993. gadam vairākas vietējās firmas mēģināja organizēt centrāļu ražošanu, bet, tuvojoties 1995. gadam, šie mēģinājumi praktiski tika pārtraukti. Šobrīd Latvijā centrāles ražo kompānija Kvant-Interkom, kura savu produkciju izplata NVS valstīs. Arī programmnodrošinājums šīm centrālēm tiek izstrādāts Rīgā.

 

Pirmais piecinieks un pārējie

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā parādījās vairāki izplatītāji, kas Latvijas telekomunikāciju tirgū piedāvāja pazīstamu ražotāju produkciju: AT&T,vēlāk - Lucent, tad - Avaya, Siemens, Ericsson, Alcatel un Nortel Networks (90. gadu sākumā tas bija pazīstams kā Northern Telecom). Ðo raţotâju apgrozîjums telekomunikâciju tirgű jau 90. gadu sâkumâ bija sasniedzis 10 miljardus AVS dolâru gadâ. Ďoti svarîgs kritçrijs bija saraţotâs produkcijas apjoms. Tomçr uzňçmums plaukst un attîstâs tikai tad, ja iegulda ievçrojumus finansiâlus lîdzekďus produkta attîstîbâ un noieta veicinâđanâ. Đâdas korporâcijas mârketinga stratçěiju izstrâdç iegulda no 10 lîdz 15 procentiem gadâ no kopçja apgrozîjuma. Tâ kâ đî summa ir lielâka par daudzu citu kompâniju kapitâlu, tas izvirzîja đo piecinieku citu raţotâju priekđgalâ.

Tām seko firmas, kuru gada apgrozījums telekomunikāciju jomā sasniedza 1 miljardu ASV dolāru - Mitel, DTW, Bosch, Philips, Gold Star (tagad LG), Samsung, Telrad, Tadiranun citas.

Laika gaitā izveidojās arī trešā uzņēmumu grupa, kura piedāvāja (pēc profesionāļu vērtējuma) viduvējās kvalitātes telekomunikāciju produkciju. Tā vairāk paredzēta masu lietotāju vajadzībām, nevis individuālu uzdevumu risināšanai.

Latvijas telekomunikāciju tirgus sāka veidoties divos virzienos: vislielākais pieprasījums bija pēc pirmā piecinieka produkcijas un diezgan lētām centrālēm.

 

Centrāles sāka pirkt

90. gadu sākumā, kad nebija ISDN līniju un iespēju pieslēgties ciparu līnijai, jaunās centrāles aktīvi sāka pirkt gan valsts un municipālās iestādes sakaru uzlabošanai, gan biznesa kompānijas biznesa prasību apmierināšanai un uzdevumu risināšanai.

Lai iestāžu tīklus varētu savienot ar ārējiem tīkliem caur modernajām saskarnēm (interfeisiem), tie bija jāpārveido. Lielie uzņēmumi sāka uzlabot savas infrastruktūras, bet jaunās firmas – būvēt jaunas. Pionieri šajā ziņā ir Latvijas gaisa satiksme, kas 1993. gada iegādājas lielo Siemens centrāli, Banka Baltija (1993. gads, Northern Telecom ciparu centrāle), Ventspils nafta , Latvijas gāze, Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un citi.

No 1994. līdz pat 1997. gadam telekomunikāciju tirgus Latvijā pārdzīvoja īstu ažiotāžu - gan lielas, gan mazas kompānijas, bankas un valsts iestādes pirka centrāles, veidoja un modernizēja savus tīklus. Cilvēki saprata, ka tādas funkcijas kā telefona konference, balss pasts, ciparu telefons - uzlabos darba organizāciju. Viena no galvenajām prasībām bija informācijas drošība un pieslēguma noturīgums.

 

Telekomunikāciju tirgus variācijas

Spēcīgā konkurence atstāja iespaidu pat uz tām firmām, kuras 90. gadu sākumā tika atzītas par līderēm. Dažas no tām sāka zaudēt savas tirgus pozīcijas. Pēc 97.-98. gada mazinājās AT&T aktivitātes. Vienu brīdi ļoti strauji uz priekšu virzījās Mitel un Matra pārstāvji, bet šobrīd to darbība ir sarukusi. Pirms aptuveni diviem gadiem tika pārtraukta Tadiran Latvijas pārstāvju darbība. Arī Ericsson ir samazinājis centrāļu piedāvājumu Latvijā.

Pašlaik situācija centrāļu tirgū ir grūti analizējama, jo Latvijā par to mārketinga pētījumi nav veikti. Tomēr, šķiet, ka pirmās trīs pozīcijas pieder Nortel Networks, Siemens un Alcatel pārstāvjiem.

 

Esi patstāvīgs!

1995. gadā, kad izveidoja pilsētas ciparu līnijas, kļuva iespējams neatkarīgi regulēt iekšējo telefona aparātu, pilsētas savienošanas līniju un tiešo pilsētas numuru skaitu. 

Ārējo līniju un iedarbināto kanālu skaits ir atkarīgs no firmas vai iestādes ģenerētā trafika. Ja trafiks ir liels, šis skaits pieaug, ja mazs – samazinās, un tad attiecība 1/10 (uz 10 iekšējiem abonentiem viena ārējā līnija) vai pat 1/20 ir pilnīgi apmierinoša.

Pēdējā laikā centrāles pērk, nevis lai ekonomētu, bet citu biznesa apsvērumu dēļ. Ja tā ir 4-5 zvaigžņu viesnīca, tur jābūt savai telefona centrālei. Tā ir viena no augstas klases pazīmēm un nodrošina visas komunikatīvās vajadzības. 

 

Tendences

Pēdējo gadu laikā arī līdz mums ir nonākušas tādas telekomunikāciju tirgus tendences, kas Rietumos ir spēkā jau ilgāku laiku.

Uzņēmēji sāka veidot savu biznesu nevis koncentrēti, bet sadalīti. Agrāk (50.-60. gados) tika būvētas lielas ēkas, kur atradās viss korporācijas bizness un kurās izvietoja pēc iespējas vairāk cilvēku. To darīja, lai varētu operatīvāk reaģēt uz tirgus un ekonomiskās, kā arī politiskās situācijas izmaiņām - cilvēkiem bija jābūt kopā vienā vietā, lai jebkurā laikā ar viņiem varētu ātri sazināties. Bet 90. gados, strauji attīstoties telekomunikācijām, uzņēmēji savu biznesu sadalīja - pārāk dārgi ir uzturēt ēku Ņujorkas centrā un maksāt algas tur strādājošiem speciālistiem. Visā pasaulē provincē strādājošie speciālisti ar vienādu kvalifikāciju un pat ar to pašu universitāšu diplomiem saņem krietni mazāk. Tādējādi komunikācijas, kas agrāk bija koncentrētas vienā ēkā, bija nepieciešams ierīkot dažādos attālumos, izmantojot operatoru pakalpojumus, kas nodrošina distancētā savienojuma iespējas (ir iespējams arī virtuāls savienojums).

Mūsdienās biznesam ir jābūt mobilam, lai darbinieks, neatkarīgi no tā, kur viņš sēž, varētu piedalīties audiokonferencē, redzēt, kas viņam zvana, vai arī no kopējas datu bāzes uz datora monitora saņemt informāciju par zvanītāju.

Šobrīd, demonopolizācijas dēļ, konkurence telekomunikāciju tirgū saasinās. Lai noturētu klientu, firmām ir jāparāda lojalitāte un ieinteresētība, tām jābūt pieejamām. Zvanu apstrādei jābūt pēc iespējas draudzīgākai un intelektuālākai - firmas telefons nedrīkst neatbildēt vai būt aizņemts un tam, kas ir pacēlis klausuli, ir noteikti jāzina, ar ko viņš runā, un jāmāk operatīvi palīdzēt un atbildēt uz klienta jautājumiem. Nepieciešams arī optimizēt zvana gaidīšanas režīma laiku. Ja klientam ir pārāk ilgi jāgaida savienojums, tas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmuma vai iestādes tēlu. Šajā gadījumā ir vajadzīgs izsaukumu apstrādes centrs.

Lietotāji arvien biežāk pieprasa, lai centrāle visu informāciju, kas pienāk uz faksiem, e-pastu un telefonu, sūtītu uz datoru. Šāda integrācija ļauj izveidot unificētu saskarsmi ar ārējo pasauli.

 

Realizācijas metodes

Arvien bieţâk biznesa uzdevumi tiek risinâti pa telefonu. Arvien bieţâk izmanto ciparu balss pârraides integrâciju datoru tîklos, kas ďauj producçt vienotu datu saňemđanas veidu visâ pasaulç. Datoru tîklu balss pârraidei var izmantot daţâdi. Dârgâkie ďauj sasniegt kvalitatîvâku rezultâtu – balss izklausâs dabiskâk, var labi atđíirt noskaňu, mazâk signâla kropďojumu. Viena no izplatîtâkajâm metodçm ir pieslçgt PBX Ethernet tīklam un pārraidīt balsi caur IP tīklu.

Balss sakaru funkcionalitātei datu pārraides kanālos jābūt tādai pašai kā publiskā telefona tīkla kanālos: lai datu pārraides tīkls maršrutizētu zvanus tāpat kā telefona tīkls, lai realizētās biroja tīkla funkcijas būtu pilnībā pārnestas uz datu pārraides tīklu.

Šķiet, ka šīs tendences saglabāsies arī tuvāko gadu laikā: telefona stacijas apvienojas ar Ethernet, balss (starp birojiem) tiek pārraidīta, izmantojot Voice over IP tehnoloģijas. Pašreizējā biroju tīklu struktūra būtiski nemainīsies, bet tiks izmantota daudzkārt labāk. Galvenā problēma šajā gadījumā ir kontrolēt balss kvalitāti, jo sākotnēji IP tīkls nebija paredzēts balss pārraidei. Lai izvairītos no šīm problēmām, IP tīklos tiek ieviesti jauni kvalitātes nodrošināšanas un kontroles mehānismi.

 

Cenas samazinās, iespējas aug

Pēdējo gadu laikā Latvijā centrāļu cenas pazeminās, bet servisa pakalpojumiem - aug. Amerikā un Eiropā cenas joprojām ir augstākas nekā pie mums.

90. gadu sākumā viens no svarīgākajiem kritērijiem bija viena porta cena. Šobrīd viena porta izmaksas aprēķināt ir ļoti grūti, jo perifērijas aprīkojuma cenas ir ļoti atšķirīgas – telefona aparāts, piemēram, var maksāt gan 15-150 ASV dolāru, gan vienu divus tūkstošus. Maza biroja sistēmas, izsaukumu apstrādes centra vai viesnīcas specializētā tīkla izmaksas ievērojami atšķiras. Viena porta cena var svārstīties no 50 līdz pat 200 ASV dolāru.

Iestādes un firmas iegulda arvien vairāk līdzekļu datu pārraides tīklu būvēšanai un attīstībai, nevis vienkārši telefonijai. 90. gadu sākumā situācija bija gluži pretēja. 1994.-1995. gadā tā sāka mainīties, ieguldījumi datu pārraidē un telefonijā kļuva gandrīz vienādi. Lieli līdzekļi tiek ieguldīti datu pārraides drošības nodrošināšanai.

Konkurence telekomunikāciju tirgū ir ļoti spēcīga, tomēr nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā kāds no līderiem izstāsies no spēles, jo tirgus ir izveidojies pietiekami stabils.

 

Marina VĒVERE

 

Raksts tapis sadarbībā ar Belam Rīga