Alcatel pilsēttīklu risinājumi
Ceribas uz daudzmaz cieamu kapitalieguldijmu atdevi tiklu operatoriem
var nodroinat vienigi pareizi izveleti arhitekturas risinajumi pilsetu
parraides tiklu izveide
Vienīgi pareizi izraudzīti arhitektūras
risinājumi pilsēttīklu izveidē var ļaut
īstenoties operatoru cerībām uz daudzmaz ciešamu
kapitālieguldījumu atdevi.
Grūti
izvirzīt vienotu pilsēttīkla (tālāk PT)
definīciju. Šāds tīkls var būt ģeogrāfiski
kompakts kā daudzās Eiropas pilsētās. Citos gadījumos
tas var būt relatīvi plašs kā Pekinā,
Ņujorkā, Mehiko. Tīklos pārraidāmās datu satiksmes
(traffic) apjoms stipri atðķiras
Liela PT satiksme var pārsniegt
dažas labas vidēja lieluma valsts maģistrālo tīklu
datu plūsmu. Tomēr dažas būtiski atšķirīgas
prasības maģistrālajam tīklam un PT var formulēt.
Vispārsteidzošākās
atšķirības ir tīkla mezglu daudzumā un sniegto
pakalpojumu dažādībā. Parasti maģistrālajā
tīklā pa optisko šķiedru transportē vienu vai divus
kadra formātus ‑ SDH/SONET, izmantojot dažādus gaismas
viļņa garumus un tuvākā nākotnē arī OTH (Optical Transport Hierarchy). Turpretī
PT, aizvien vairāk pietuvojoties gala lietotājam, pakalpojumi un
transporta kadra formāti strauji dažādojas ar datu, balss un
datu uzglabāšanas tīklu saskarnēm (interface).
Cita,
spilgta tendence: maģistrālajā tīklā ir apmēram
par divām kārtām mazāk mezglu nekā PT. Tas atstāj
iespaidu uz jaunu pakalpojumu izvēršanas ātrumu.
Maģistrālā tīkla uzlabošana ir liels darbs, tad PT
paplašināšana ‑ gigantisks. Tas izskaidro to,
kāpēc plaši izplatījušies tikai daži pakalpojumi.
Tomēr jaunu telekomunikāciju pakalpojumu radīšanas process,
ieņēmumu ģenerēšana un ienesīguma
nodrošināšana pārsvarā balstās tieši uz
operatora pilsētas/piekļuves tīkla darbību.
Tādēļ svarīgi aplūkot dažas
stratēģiskas prasības tīkla arhitektūrai.
Pilsētas
tīklu rašanās
(1.
zīm.)
Parastiem
saturu netransportējošiem (contentless)
tīkliem vienmēr piemitusi centrtiece, jo cilvēki tiecas
dzīvot tuvu saviem draugiem, paziņām un arī mazā un
vidējā uzņēmējdarbība pēc savas dabas ir
lokāla.
Publiskā
komutējamā telefona tīkla tālsatiksmes un
starptautiskā sakaru slodze ir bijusi relatīvi neliela;
lielākā satiksmes
(īpaši telefona sakaru) daļa ir noslēgusies PT
robežās. Uz satura piegādi bāzētā interneta
parādīšanās mainīja situāciju.
Maģistrālie
un starptautiskie tīkli auguši un tagad dominē
infrastruktūras ziņā; operatori un investori
pievērsuši tiem īpašu uzmanību. Satura piegāde un
trafika trombonēšanas (tromboning)
prakse[IB1] palielinājusi
datu plūsmu pa šiem tīkliem (īpaši web pakalpojumu agrīnajā
posmā). Tāpēc
tālsatiksmes tīklos plaši ieviesās optiskā dzīsla
un optiskās pārraides sistēmas.
1.
zīmējums ilustrē sagaidāmās izmaiņas. Proti,
radot jaunus, plašākai auditorijai paredzētus lietojumus, saturs aizvien vairāk
tuvojas gala lietotājam, samazinot nepieciešamību
trombonēt. Tādējādi PT nākotnē dominēs gan
kapacitātes, gan infrastruktūras ziņā.
Tirgus attīstība
2.zīm.)
Kā
redzams 2. zīmējumā,
pasaules PT aparatūras tirgus kopapjoms no 2000. līdz 2005. gadam
gandrīz dubultosies (no 24 uz 41 miljardu USD). Šajā tirgū
dominēs PT datu komutatori, ‑ IP maršrutētāji, ATM un
Ethernet komutatori, SDH/SONET
daudzpakalpojumu mezgli, gaismas viļņa garuma
blīvēšanas iekārtas WDM (Wavelenght Division Multiplexing). Augoðais pieprasījums
pēc datu pārraides iekārtām tieši izriet no
nepārtrauktas datu, multimediju un citu tiešsaistes lietojumu
izplatības. Šī evolūcija paradoksālā
kārtā ģenerē ievērojamu nepieciešamību
pēc SONET/SDH iekārtām kā moderno, vadāmo tīklu
stūrakmeņiem.
Sagaidāms,
ka PT WDM būs visātrāk augoðais segments, lai efektīvāk
noslogotu tīklu, līdzko mājas lietotāji sāks
pieprasīt platjoslas pakalpojumus.
Galvenie virzītājspēki
Galvenie
PT virzītājspēki ir mājas un korporatīvajiem
lietotājiem paredzētie
pakalpojumi un alternatīvas piekļuves infrastruktūras
pieejamība.
Mājas lietotāji
Mājas
lietotāji būs galvenais satiksmes
ģenerators PT. Tā kā
(apjomīgs) saturs (video) visdrīzāk tiks radīts vai
arī buferēts katrā pilsētā, tad maģistrālo
tīklu izmantos tikai tāpēc, lai atjaunotu buferu (cache) saturu nakts laikā,
kamēr dienā maģistrālo tīklu lietos reāllaika
lietojumu un balss pārraidei. Izlīdzinot slodzes maksimumus, var
ievērojami ekonomēt uz tīkla infrastruktūras
rēķina.
Lielāko
mājas lietotāju daļu apmierina dažādie xDSL piekļuves paņēmieni.
Izvietojot piekļuves multipleksorus (DSLAM) ne vien biezi apdzīvotu
rajonus komutācijas centros, bet
arī attālos centros un pat slēgtos skapjos namu ārpusē
un piekļuvi organizējot pa optisko šķiedru, var ļoti
ekonomiski risināt arī attālāku priekšpilsētu
dzīvojamo rajonu apkalpošanu.
Pasaules
lielākajās pilsētās izmanto jaunākas tehnoloģijas
FTTB (Fiber To The Building). FTTB
tīklos izmanto Ethernet tehnoloģiju
telefona pakalpojumu, video un web
satura nogādei. Daudziem operatoriem xDSL
ir lielisks FTTB papildinājums. Tas ekonomiski un efektīvi
novērš sastrēgumus piekļuvē. Saīsinoties abonenta
līnijai, var piedāvāt lielākus pārraides ātrumus.
Vienlaikus optiskā šķiedra arvien straujāk ienāk
piekļuves tīklos.
Korporatīvie lietotāji
Lielu
korporatīvu lietotāju biznesam nepieciešams reģionāls,
nacionāls un bieži arī starptautisks tīkls ar SLA (Service Level Agreement) līgumiem,
par kuru izpildi/neizpildi lietotājam ir iespēja
pārliecināties. Daudziem lieliem korporatīviem lietotājiem
patiktu saglabāt kontroli pār viņu trešā
slāņa līmenī veidotajiem tīkliem. Tādēļ
līdz pat šim laikam viņi izmantoja nomātās
līnijas tīkla mezglu
savienošanai. Bieži pat vietējie ISP savstarpējai
savienošanai izmanto šādu paņēmienu. Korporatīvo
klientu IT departamenti parasti pilnībā vada un organizē
korporatīvā tīkla darbu. Lai gan nomātās līnijas
nav īsti piemērotas mainīgai satiksmei, tomēr varētu
īstenot ievērojamus uzlabojumus, ieviešot (bandwidthon-demand) funkcionalitāti, ļaujot
korporatīvajiem klientu IT darbiniekiem salāgot nomāto
līniju īres izmaksas ar reālajām starpsavienošanas
vajadzībām.
Tomēr
nelielas kompānijas, visticamāk, pirks augstāka līmeņa
pakalpojumus 2. slānī (piemēram, transporta slāņa
drošību) vai 3. slānī (piemēram, IP virtuālie
tīkli). Tendenci izmantot IT infrastruktūras un atbalsta
ārpiegādātājus pastiprinās korporatīvo tīklu
un PT datu centru savienojumu pārraides joslas
paplašināšanās. Tas ir ievērojams
dzinējspēks Ethernet balstītu
PT attīstībai.
Datu centri
Svarīgs
PT uzdevums ir datu centru savienošana ar pakalpojumu
piegādātāju un tīkla piegādātāju
centrālajiem komutācijas punktiem. Datu centrus galvenokārt
izmanto lietojumu glabāšanai
vai to izvietošanai tuvāk gala lietotājam. Datu centrus izmanto
arī ārpakalpojumu piegādei biznesa segmenta lietotājiem. Neapstrādāta WDM kapacitāte
kombinācijā Ethernet komutācijas
iespējām ir ideāls tīklošanas risinājums
šiem centriem.
Riska un kapitāla
atdeves apsvērumi
Nepiemērota
PT ahitektūra var viegli izraisīt situāciju, ka tīkla dzīves laikā investīcijas
aug straujāk nekā ieņēmumi. Topošo pakalpojumu
(korporatīvā un mājas telefonija, dati un video) ieviešanai
nepieciešamās lielās investīcijas liek ieviest riska
menedžmenta un kapitāla atdeves izvērtēšanas
kritērijus. Dažu pēdējo gadu pieredze operatoriem ir
mācījusi investēt, balstoties uz iespējām gūt
ieņēmumus. Acatel Metro Node
arhitektūra izstrādāta visu turpmāk minēto tehnisko un
ekonomisko aspektu īstenošanai.
Ienesīguma menedžments
Augstu
tīkla ienesīgumu var panākt, liekot vienai infrastruktūrai
apkalpot gan biznesa, gan iedzīvotāju sektoru,
tādējādi sasniedzot pietiekošu mērogekonomiju un
paātrinot kapitāla atdevi. Viens no iemesliem: datu plūsmas nevienmērību dienas un
nedēļas laikā var efektīvāk izlīdzināt
vienā tīklā, nevis divos (sk. 3. zīm.).
(3.
zīm.)
Lai
sasniegtu ðo mērķi, PT vadības centrā jābūt
visiem nepieciešamajiem elementiem efektīvai mērogekonomijas
realizācijai.
Zemas sākotnējās un uzturēšanas
izmaksas
Infrastruktūras
mērogojamībai PT ir fundamentāla nozīme. Jauna pakalpojuma
ieviešana vienmēr ir riskanta, tāpēc svarīgi
izvēlēties arhitektūru, kura ļauj cieši pieskaņot
investīcijas ienākumiem. Augstas sākotnējās izmaksas
var padarīt neekonomisku jauna pakalpojuma sākšanu.
Tādēļ PT mezglu elementiem jābūt ar mērogojamu
kapacitāti un modulāru
tehnoloģiju.
Izvēloties
arhitektūru, jāņem vērā ekspluatācijas izmaksas
(OPEX). PT uzturēšanas
izmaksas var sastādīt ap 80 procentu no tīkla
darbināšanai nepieciešamajām izmaksām. Lai gan tīkla rezervēšanu
pieņemts saistīt ar pakalpojumu kvalitāti, nevajag aizmirst, ka
tai ir nopietna loma arī uzturēšanas izmaksu
samazināšanā. Pareizi izveidota rezervēšana ļauj
pagarināt vidējo bojājuma novēršanas laiku, vienlaikus saglabājot tīkla
darbības parametrus. Iespējams nogaidīt un izsūtīt
avārijas komandu izdevīgākā brīdī. Zemas
uzturēšanas izmaksas ir svarīgas arī ikdienas
attiecībās ar klientiem un jaunu pakalpojumu veidošanā.
Elastīga tīkla uzbūve
Vēsturiski
PT nav bijuši īpaši elastīgi. Mūsdienās, kad
regulatori arī PT jomā veido mērenu konkurences klimatu, kad
pieaug agresīvāka klientu piesaistes metožu izmantošana un
klientu nepastāvība, tīkla infrastruktūrai jābūt
ļoti elastīgai, lai samazinātu neizmantoto kapacitāti.
Svarīgi ir pēc iespējas izvairīties no izmaksām, kuras
saistītas ar biežiem klienta aparatūras vai tīkla mezglu
apmeklējumiem konfigurācijas maiņai. Šādu izmaiņu
izmaksas parasti ir lielākas nekā šķiet.
Izdevīgāk ir instalēt lieku kapacitāti iepriekš un
ļaut tīkla pakalpojumu piegādātājam (vai pat lietotājam)
pieskaņot vajadzīgo joslas
platumu, pašam dodot pieprasījuma komandas tīklam.
Nodrošinot tīkla elementus ar augstām satiksmes
koncentrēšanas (grooming)
iespējām viļņu garuma, kanālu, šūnu un
pakešu līmenī, iespējams izsekot klienta vēlmēm
un operatīvi mainīt lietošanas profilus, ja klients
ieinteresējas par jaunām tehnoloģijām un pakalpojumiem.
Orientācija uz pakalpojumu
Kad
sastrēgumvietas (bottleneck),
kuras PT pastāv starp LAN un maģistrālo tīklu, būs
likvidētas, savienojot ēkas ar optiskās šķiedras
kabeli, tad lietotāji, apmainoties ar PT datu centru informāciju,
jutīsies tāpat, kā strādājot ar serveri savā
ēkā un tīklā. PT tagad uztver kā
iekšējā tīkla paplašinājumu, kurš rada
iespēju tīkla pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt
iepriekš nepieejamus pakalpojumus. Tie dod papildieņēmumus
operatoriem, kompensējot nomāto līniju pazemināto tarifu
radīto ieņēmumu samazināšanos.
Secinājumi
PT
nebūvēs tikai tādēļ, ka pieaugusi slodze. Tā ir
tīkla infrastruktūras daļa ar lielāku
kapitālietilpību un vienlaikus ar augstāku kapitālatdevi.
No tā izriet, ka tos būvēs ļoti ciešā
finansiālā uzraudzībā. Piedāvātajiem tīkla
arhitektūras kandidātvariantiem jāspēj maksimizēt
mēroga un mērķa ekonomijas.
Mērogekonomija
realizējama, izmantojot infrastruktūras ienesīguma vadības
sistēmu tīkla izmantošanas optimizēšanai. Vienota
infrastruktūra korporatīviem un mājas lietojumiem palielina tīkla
elastīgumu un spēju piemēroties augošajai pieprasījuma
nepastāvībai.
Mērķekonomija
realizējama, nodrošinot telefona, datu, video, web piekļuves un e-biznesa pakalpojumus pa vienu un to
pašu saskarni un atbalstot
dažādus pakalpojumu kvalitātes līmeņus biznesa un
mājas lietotājiem.
Veicot
pāreju no mūsdienu situācijas (nomātās un frame relay līnijas nodrošina
galveno ieņēmumu plūsmu) uz Ethernet
tehnoloģijā balstītiem optiskajiem PT, PT arhitektūra
jāizvēlas ļoti rūpīgi.
Risinājums
ir Alcatel 1660 OMSN (Metro Node),
kurð atbilst ðajā
rakstā izvirzītajiem kritērijiem un mērķiem.
Pēc
Alcatel
Telecommunications Review materiāliem sagatavoja
Indulis
BEIÐĀNS
Alcatel
Baltics
NSD birojs
Stārķu ielā 9
Rīgā, LV-1084
Tālr. 7085200
Fakss 7085205
E-pasts: info@alcatel.lv
[IB1]Kā
paskaidrojošu piemēru šādai praksei var minēt
situāciju, kad kādam lietotājam Latvijā, lai
piekļūtu sava vietējā satura piegātāja WEB lapai
jāpieslēdzas caur maršrutizētāju Rīgā, tikai
tāpēc, ka Rīgā ir trafika apmaiņas punkts (peering point) starp lietotāja ISP
un WEB satura piegādātāja ISP.
Vienīgi pareizi izraudzīti arhitektūras
risinājumi pilsēttīklu izveidē var ļaut
īstenoties operatoru cerībām uz daudzmaz ciešamu
kapitālieguldījumu atdevi.
Grūti
izvirzīt vienotu pilsēttīkla (tālāk PT)
definīciju. Šāds tīkls var būt ģeogrāfiski
kompakts kā daudzās Eiropas pilsētās. Citos gadījumos
tas var būt relatīvi plašs kā Pekinā,
Ņujorkā, Mehiko. Tīklos pārraidāmās datu satiksmes
(traffic) apjoms stipri atðķiras
Liela PT satiksme var pārsniegt
dažas labas vidēja lieluma valsts maģistrālo tīklu
datu plūsmu. Tomēr dažas būtiski atšķirīgas
prasības maģistrālajam tīklam un PT var formulēt.
Vispārsteidzošākās
atšķirības ir tīkla mezglu daudzumā un sniegto
pakalpojumu dažādībā. Parasti maģistrālajā
tīklā pa optisko šķiedru transportē vienu vai divus
kadra formātus ‑ SDH/SONET, izmantojot dažādus gaismas
viļņa garumus un tuvākā nākotnē arī OTH (Optical Transport Hierarchy). Turpretī
PT, aizvien vairāk pietuvojoties gala lietotājam, pakalpojumi un
transporta kadra formāti strauji dažādojas ar datu, balss un
datu uzglabāšanas tīklu saskarnēm (interface).
Cita,
spilgta tendence: maģistrālajā tīklā ir apmēram
par divām kārtām mazāk mezglu nekā PT. Tas atstāj
iespaidu uz jaunu pakalpojumu izvēršanas ātrumu.
Maģistrālā tīkla uzlabošana ir liels darbs, tad PT
paplašināšana ‑ gigantisks. Tas izskaidro to,
kāpēc plaši izplatījušies tikai daži pakalpojumi.
Tomēr jaunu telekomunikāciju pakalpojumu radīšanas process,
ieņēmumu ģenerēšana un ienesīguma
nodrošināšana pārsvarā balstās tieši uz
operatora pilsētas/piekļuves tīkla darbību.
Tādēļ svarīgi aplūkot dažas
stratēģiskas prasības tīkla arhitektūrai.
Pilsētas
tīklu rašanās
(1.
zīm.)
Parastiem
saturu netransportējošiem (contentless)
tīkliem vienmēr piemitusi centrtiece, jo cilvēki tiecas
dzīvot tuvu saviem draugiem, paziņām un arī mazā un
vidējā uzņēmējdarbība pēc savas dabas ir
lokāla.
Publiskā
komutējamā telefona tīkla tālsatiksmes un
starptautiskā sakaru slodze ir bijusi relatīvi neliela;
lielākā satiksmes
(īpaši telefona sakaru) daļa ir noslēgusies PT
robežās. Uz satura piegādi bāzētā interneta
parādīšanās mainīja situāciju.
Maģistrālie
un starptautiskie tīkli auguši un tagad dominē
infrastruktūras ziņā; operatori un investori
pievērsuši tiem īpašu uzmanību. Satura piegāde un
trafika trombonēšanas (tromboning)
prakse[IB1] palielinājusi
datu plūsmu pa šiem tīkliem (īpaši web pakalpojumu agrīnajā
posmā). Tāpēc
tālsatiksmes tīklos plaši ieviesās optiskā dzīsla
un optiskās pārraides sistēmas.
1.
zīmējums ilustrē sagaidāmās izmaiņas. Proti,
radot jaunus, plašākai auditorijai paredzētus lietojumus, saturs aizvien vairāk
tuvojas gala lietotājam, samazinot nepieciešamību
trombonēt. Tādējādi PT nākotnē dominēs gan
kapacitātes, gan infrastruktūras ziņā.
Tirgus attīstība
2.zīm.)
Kā
redzams 2. zīmējumā,
pasaules PT aparatūras tirgus kopapjoms no 2000. līdz 2005. gadam
gandrīz dubultosies (no 24 uz 41 miljardu USD). Šajā tirgū
dominēs PT datu komutatori, ‑ IP maršrutētāji, ATM un
Ethernet komutatori, SDH/SONET
daudzpakalpojumu mezgli, gaismas viļņa garuma
blīvēšanas iekārtas WDM (Wavelenght Division Multiplexing). Augoðais pieprasījums
pēc datu pārraides iekārtām tieši izriet no
nepārtrauktas datu, multimediju un citu tiešsaistes lietojumu
izplatības. Šī evolūcija paradoksālā
kārtā ģenerē ievērojamu nepieciešamību
pēc SONET/SDH iekārtām kā moderno, vadāmo tīklu
stūrakmeņiem.
Sagaidāms,
ka PT WDM būs visātrāk augoðais segments, lai efektīvāk
noslogotu tīklu, līdzko mājas lietotāji sāks
pieprasīt platjoslas pakalpojumus.
Galvenie virzītājspēki
Galvenie
PT virzītājspēki ir mājas un korporatīvajiem
lietotājiem paredzētie
pakalpojumi un alternatīvas piekļuves infrastruktūras
pieejamība.
Mājas lietotāji
Mājas
lietotāji būs galvenais satiksmes
ģenerators PT. Tā kā
(apjomīgs) saturs (video) visdrīzāk tiks radīts vai
arī buferēts katrā pilsētā, tad maģistrālo
tīklu izmantos tikai tāpēc, lai atjaunotu buferu (cache) saturu nakts laikā,
kamēr dienā maģistrālo tīklu lietos reāllaika
lietojumu un balss pārraidei. Izlīdzinot slodzes maksimumus, var
ievērojami ekonomēt uz tīkla infrastruktūras
rēķina.
Lielāko
mājas lietotāju daļu apmierina dažādie xDSL piekļuves paņēmieni.
Izvietojot piekļuves multipleksorus (DSLAM) ne vien biezi apdzīvotu
rajonus komutācijas centros, bet
arī attālos centros un pat slēgtos skapjos namu ārpusē
un piekļuvi organizējot pa optisko šķiedru, var ļoti
ekonomiski risināt arī attālāku priekšpilsētu
dzīvojamo rajonu apkalpošanu.
Pasaules
lielākajās pilsētās izmanto jaunākas tehnoloģijas
FTTB (Fiber To The Building). FTTB
tīklos izmanto Ethernet tehnoloģiju
telefona pakalpojumu, video un web
satura nogādei. Daudziem operatoriem xDSL
ir lielisks FTTB papildinājums. Tas ekonomiski un efektīvi
novērš sastrēgumus piekļuvē. Saīsinoties abonenta
līnijai, var piedāvāt lielākus pārraides ātrumus.
Vienlaikus optiskā šķiedra arvien straujāk ienāk
piekļuves tīklos.
Korporatīvie lietotāji
Lielu
korporatīvu lietotāju biznesam nepieciešams reģionāls,
nacionāls un bieži arī starptautisks tīkls ar SLA (Service Level Agreement) līgumiem,
par kuru izpildi/neizpildi lietotājam ir iespēja
pārliecināties. Daudziem lieliem korporatīviem lietotājiem
patiktu saglabāt kontroli pār viņu trešā
slāņa līmenī veidotajiem tīkliem. Tādēļ
līdz pat šim laikam viņi izmantoja nomātās
līnijas tīkla mezglu
savienošanai. Bieži pat vietējie ISP savstarpējai
savienošanai izmanto šādu paņēmienu. Korporatīvo
klientu IT departamenti parasti pilnībā vada un organizē
korporatīvā tīkla darbu. Lai gan nomātās līnijas
nav īsti piemērotas mainīgai satiksmei, tomēr varētu
īstenot ievērojamus uzlabojumus, ieviešot (bandwidthon-demand) funkcionalitāti, ļaujot
korporatīvajiem klientu IT darbiniekiem salāgot nomāto
līniju īres izmaksas ar reālajām starpsavienošanas
vajadzībām.
Tomēr
nelielas kompānijas, visticamāk, pirks augstāka līmeņa
pakalpojumus 2. slānī (piemēram, transporta slāņa
drošību) vai 3. slānī (piemēram, IP virtuālie
tīkli). Tendenci izmantot IT infrastruktūras un atbalsta
ārpiegādātājus pastiprinās korporatīvo tīklu
un PT datu centru savienojumu pārraides joslas
paplašināšanās. Tas ir ievērojams
dzinējspēks Ethernet balstītu
PT attīstībai.
Datu centri
Svarīgs
PT uzdevums ir datu centru savienošana ar pakalpojumu
piegādātāju un tīkla piegādātāju
centrālajiem komutācijas punktiem. Datu centrus galvenokārt
izmanto lietojumu glabāšanai
vai to izvietošanai tuvāk gala lietotājam. Datu centrus izmanto
arī ārpakalpojumu piegādei biznesa segmenta lietotājiem. Neapstrādāta WDM kapacitāte
kombinācijā Ethernet komutācijas
iespējām ir ideāls tīklošanas risinājums
šiem centriem.
Riska un kapitāla
atdeves apsvērumi
Nepiemērota
PT ahitektūra var viegli izraisīt situāciju, ka tīkla dzīves laikā investīcijas
aug straujāk nekā ieņēmumi. Topošo pakalpojumu
(korporatīvā un mājas telefonija, dati un video) ieviešanai
nepieciešamās lielās investīcijas liek ieviest riska
menedžmenta un kapitāla atdeves izvērtēšanas
kritērijus. Dažu pēdējo gadu pieredze operatoriem ir
mācījusi investēt, balstoties uz iespējām gūt
ieņēmumus. Acatel Metro Node
arhitektūra izstrādāta visu turpmāk minēto tehnisko un
ekonomisko aspektu īstenošanai.
Ienesīguma menedžments
Augstu
tīkla ienesīgumu var panākt, liekot vienai infrastruktūrai
apkalpot gan biznesa, gan iedzīvotāju sektoru,
tādējādi sasniedzot pietiekošu mērogekonomiju un
paātrinot kapitāla atdevi. Viens no iemesliem: datu plūsmas nevienmērību dienas un
nedēļas laikā var efektīvāk izlīdzināt
vienā tīklā, nevis divos (sk. 3. zīm.).
(3.
zīm.)
Lai
sasniegtu ðo mērķi, PT vadības centrā jābūt
visiem nepieciešamajiem elementiem efektīvai mērogekonomijas
realizācijai.
Zemas sākotnējās un uzturēšanas
izmaksas
Infrastruktūras
mērogojamībai PT ir fundamentāla nozīme. Jauna pakalpojuma
ieviešana vienmēr ir riskanta, tāpēc svarīgi
izvēlēties arhitektūru, kura ļauj cieši pieskaņot
investīcijas ienākumiem. Augstas sākotnējās izmaksas
var padarīt neekonomisku jauna pakalpojuma sākšanu.
Tādēļ PT mezglu elementiem jābūt ar mērogojamu
kapacitāti un modulāru
tehnoloģiju.
Izvēloties
arhitektūru, jāņem vērā ekspluatācijas izmaksas
(OPEX). PT uzturēšanas
izmaksas var sastādīt ap 80 procentu no tīkla
darbināšanai nepieciešamajām izmaksām. Lai gan tīkla rezervēšanu
pieņemts saistīt ar pakalpojumu kvalitāti, nevajag aizmirst, ka
tai ir nopietna loma arī uzturēšanas izmaksu
samazināšanā. Pareizi izveidota rezervēšana ļauj
pagarināt vidējo bojājuma novēršanas laiku, vienlaikus saglabājot tīkla
darbības parametrus. Iespējams nogaidīt un izsūtīt
avārijas komandu izdevīgākā brīdī. Zemas
uzturēšanas izmaksas ir svarīgas arī ikdienas
attiecībās ar klientiem un jaunu pakalpojumu veidošanā.
Elastīga tīkla uzbūve
Vēsturiski
PT nav bijuši īpaši elastīgi. Mūsdienās, kad
regulatori arī PT jomā veido mērenu konkurences klimatu, kad
pieaug agresīvāka klientu piesaistes metožu izmantošana un
klientu nepastāvība, tīkla infrastruktūrai jābūt
ļoti elastīgai, lai samazinātu neizmantoto kapacitāti.
Svarīgi ir pēc iespējas izvairīties no izmaksām, kuras
saistītas ar biežiem klienta aparatūras vai tīkla mezglu
apmeklējumiem konfigurācijas maiņai. Šādu izmaiņu
izmaksas parasti ir lielākas nekā šķiet.
Izdevīgāk ir instalēt lieku kapacitāti iepriekš un
ļaut tīkla pakalpojumu piegādātājam (vai pat lietotājam)
pieskaņot vajadzīgo joslas
platumu, pašam dodot pieprasījuma komandas tīklam.
Nodrošinot tīkla elementus ar augstām satiksmes
koncentrēšanas (grooming)
iespējām viļņu garuma, kanālu, šūnu un
pakešu līmenī, iespējams izsekot klienta vēlmēm
un operatīvi mainīt lietošanas profilus, ja klients
ieinteresējas par jaunām tehnoloģijām un pakalpojumiem.
Orientācija uz pakalpojumu
Kad
sastrēgumvietas (bottleneck),
kuras PT pastāv starp LAN un maģistrālo tīklu, būs
likvidētas, savienojot ēkas ar optiskās šķiedras
kabeli, tad lietotāji, apmainoties ar PT datu centru informāciju,
jutīsies tāpat, kā strādājot ar serveri savā
ēkā un tīklā. PT tagad uztver kā
iekšējā tīkla paplašinājumu, kurš rada
iespēju tīkla pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt
iepriekš nepieejamus pakalpojumus. Tie dod papildieņēmumus
operatoriem, kompensējot nomāto līniju pazemināto tarifu
radīto ieņēmumu samazināšanos.
Secinājumi
PT
nebūvēs tikai tādēļ, ka pieaugusi slodze. Tā ir
tīkla infrastruktūras daļa ar lielāku
kapitālietilpību un vienlaikus ar augstāku kapitālatdevi.
No tā izriet, ka tos būvēs ļoti ciešā
finansiālā uzraudzībā. Piedāvātajiem tīkla
arhitektūras kandidātvariantiem jāspēj maksimizēt
mēroga un mērķa ekonomijas.
Mērogekonomija
realizējama, izmantojot infrastruktūras ienesīguma vadības
sistēmu tīkla izmantošanas optimizēšanai. Vienota
infrastruktūra korporatīviem un mājas lietojumiem palielina tīkla
elastīgumu un spēju piemēroties augošajai pieprasījuma
nepastāvībai.
Mērķekonomija
realizējama, nodrošinot telefona, datu, video, web piekļuves un e-biznesa pakalpojumus pa vienu un to
pašu saskarni un atbalstot
dažādus pakalpojumu kvalitātes līmeņus biznesa un
mājas lietotājiem.
Veicot
pāreju no mūsdienu situācijas (nomātās un frame relay līnijas nodrošina
galveno ieņēmumu plūsmu) uz Ethernet
tehnoloģijā balstītiem optiskajiem PT, PT arhitektūra
jāizvēlas ļoti rūpīgi.
Risinājums
ir Alcatel 1660 OMSN (Metro Node),
kurð atbilst ðajā
rakstā izvirzītajiem kritērijiem un mērķiem.
Pēc
Alcatel
Telecommunications Review materiāliem sagatavoja
Indulis
BEIÐĀNS
Alcatel
Baltics
NSD birojs
Stārķu ielā 9
Rīgā, LV-1084
Tālr. 7085200
Fakss 7085205
E-pasts: info@alcatel.lv
[IB1]Kā
paskaidrojošu piemēru šādai praksei var minēt
situāciju, kad kādam lietotājam Latvijā, lai
piekļūtu sava vietējā satura piegātāja WEB lapai
jāpieslēdzas caur maršrutizētāju Rīgā, tikai
tāpēc, ka Rīgā ir trafika apmaiņas punkts (peering point) starp lietotāja ISP
un WEB satura piegādātāja ISP.