Vai vēlaties maksāt par zagtām sarunām?

 

Tā nu šī pasaule iekārtota, ka moderno tehnoloģiju progresu allaž pamanās izmantot ne tikai godīgi lietotāji, bet arī ļaunprāši. Neesam vēl iemācījušies pietiekami efektīvi aizsargāties pret hakeru uzbrukumiem, kad tiem jau radušies jauni amata brāļi, t. s. freikeri jeb - skaidri un gaiši - biroja centrāļu (PBX) telefona sarunu zagļi. Tāpēc Lattelekom uzskata par pienākumu brīdināt biroja centrāļu lietotājus un to piegādātājus par iespējamām nepatikšanām. Vairāk par to SP stāsta Tīklu pakalpojumu daļas Tīklu vadības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Vilnis GAILĪTIS un starptautisko pakalpojumu menedžeris Aldis CIEKURS.

 

Kāpēc jāuzmanās no DISA?

Šobrīd Latvijā gan konstatēts tikai viens gadījums, kad uzņēmuma biroja centrāles tīklu negodīgos nolūkos lietojuši blēži, bet tas ir pietiekami nepatīkams incidents, lai Lattelekom par to drīkstētu klusēt. Lai gan biroja centrāļu piegādātāji ir citi uzņēmumi, lietotāji tomēr ir Lattelekom klienti, tāpēc viņiem jābūt informētiem, lai paši varētu izlemt, vai ir gatavi riskēt un apmaksāt freikeru nozagto sarunu laiku.

Skaidrības labad uzreiz jāpiebilst, ka iepriekš teiktais nepavisam nenozīmē, ka biroja centrāles pēkšņi būtu zaudējušas savu progresīvo lomu vai tās nebūtu ieteicams lietot drošības apsvērumu dēļ. Tā nebūt nav. Vainīgās ir ne jau pašas centrāles, bet gan kāda to funkcija - DISA (Direct Inward System Access), kas pati par sevi gan ir visai ērta un noderīga. Tā ļauj piekļūt sistēmai no ārpuses un, uzgriežot papildus drošības  vai atļaujas kodus, var saņemt klienta PBX signālu un zvanīt uz ārpusi.

Nepatikšanas var sākties tad, ja kāds blēdis uzzina uzņēmuma PBX kodu (var pat gadīties, ka tāda vispār nav!) un izmanto piekļuvi biroja centrāles iekšējam tīklam ļaunprātīgi, visbiežāk pārdodot šo nozagto sarunu laiku melnā tirgus klientiem par krietni lētāku naudu nekā attiecīgās valsts oficiālie sarunu tarifi. Piemēram, Eiropas valstīs ir daudz iebraucēju no Āzijas, kas labprāt vēlas lēti piezvanīt uz mājām. Tad tikai atliek atrast kādu vietu ar uzrakstu lētas telefona sarunas (Vilnis Gailītis tādas esot manījis arī Londonā), kas nereti atrodas ļaužu pilnās vietās, piemēram, veikalā vai kafejnīcā. Pats nepatīkamākais, protams, ir tas, ka rēķinu par lētajām sarunām (bez jelkādas atlaides!), piemēram, uz kādu Āzijas valsti, saņem PBX īpašnieks. Turklāt tā kā biroja centrālē fiksētas visas notikušās sarunas (arī šīs), diez vai ir iespējams izvairīties no rēķina apmaksas, jo atbildība par notikušo galu galā jāuzņemas PBX īpašniekiem. Diemžēl cietušais spiests maksāt par neuzmanību gluži tāpat kā jebkuras krāpšanas upuris.

 

Kā aizsargāties?

Šāda veida blēdības pasaulē pazīstamas jau vairākus gadus, un to izplatība pavisam tieši saistāma ar biroja centrāļu DISA funkcijas plašāku ieviešanu 2000. gadā [LTK1] (pirmie nesankcionētās darbības gadījumi konstatēti jau agrāk). Tas gan nenozīmē, ka šo funkciju vispār nevajadzētu izmantot, tomēr tas jādara prātīgi, konsultējoties ar PBX piegādātāju. Protams, arī piegādātāju pienākums ir brīdināt klientu, lai kopīgi varētu izstrādāt katram konkrētam gadījumam vispiemērotāko aizsardzības sistēmu. Zināms, piemēram, ka Siemens, viens no lielākajiem PBX piegādātājiem, nemaz nav iekļāvis DISA funkciju PBX pakalpojumu pamatpaketē. Ja klients tomēr vēlas to izmantot, tad viņš noteikti jābrīdina par risku un viņam jāiesaka, kā rīkoties, lai izvairītos no nepatikšanām. Jādomā, ka par klientu drošību rūpējas arī citi piegādātāji.

Protams, daļa atbildības jāuzņemas arī pašiem PBX saimniekiem. Nemaz nav jāgaida, kamēr pienāks telefona rēķins, - iespējams kontrolēt, kādi ir zvanītāju numuri, uz kurieni zvana, turklāt ieteicams, lai šī funkcija būtu pieejama tikai ierobežotam darbinieku lokam. Ja nepieciešams, biroja centrālē var nobloķēt piekļuvi tām valstīm, ar kurām  uzņēmumam nav nekādu darījumu, vai pat vēl radikālāk - aizliegt visas starptautiskās sarunas, atļaujot tikai vietējos sakarus. Protams, varētu līdzēt arī biežāka kodu maiņa un citi drošības pasākumi.

 

Lattelekom atbildība

Šai gadījumā saistība ar Lattelekom ir pastarpināta, jo tas atbild tikai par tīklu un savienojuma līniju līdz biroja centrālei. Protams, Lattelekom Tīklu vadības centra speciālisti testē PBX, pārbauda savietojamību un interfeisu starp PBX un tīklu, pieslēdz to, pārliecinās, vai viss kārtībā un vai PBX korekti sadarbojas ar Lattelekom tīklu. Pārbauda arī to, vai interfeiss ir sertificēts, vai tas atbilst starptautiskajām rekomendācijām un standartiem.

Turpretī tas, kas notiek pašā PBX, kādas funkcijas un pakalpojumi tur tiek izmantoti, nav Lattelekom pārziņā, tādēļ arī uzņēmums nevar atbildēt par šādiem negadījumiem.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

---

 [LTK1] Vai tiešām šo funkciju ieviesa tikai 2000.gadā , man šķiet kā tiek izmantota jau sen .

           Ja nav precīzu datu , varbūt labāk neminēt gadu .