Spēļvasaras brīnumi
Spelvasaras brinumi
Šoreiz pārskats
būs nedaudz neparasts. Iepriekšējās reizēs
dominēja pirmās personas šaujamspēles un citas klaji action orientētas spēles, bet
šajā laika posmā ir sanācis tā, ka galveno
uzmanību piesaistījušas jaunpienācējas jūsu
padevīgā kalpa gaumei netipiskos datorspēļu žanros.
Army Men RTS
Laiku
pa laikam sliecos domāt, ka iepatikties var viss kaut kas, ja vien tas ir
uztaisīts patiesi kvalitatīvi un no sirds. Nemīlu
stratēģijas, bet, lūk, tomēr atrodas tāda spēle
kā Army Men RTS, kas pievelk un
nelaiž vaļā. Var jau būt, ka ar C&C idejām
uzaugušie stratēģiju fani par to nejūsmos, tomēr
daudziem patiks spēles krāšņais izskats un humora pilnais
sižets. Army Men: RTS pēc
stila ir pavisam klasiska RTS (Real-Time
Strategy) ar resursu vākšanu, bāzu būvniecību un
to aizsargāšanu.
Jā,
struktūra ir klasiska, bet forma un izpildījums tas jau ir cits
stāsts. Šeit Amerika neuzbrūk Krievijai un
citplanētiešu rases necīnās par varu, šeit viss ir
daudz nopietnāk: zaļie plastmasas rotaļu zaldātiņi
cīnās pret brūnajiem. Cīņas norisinās
mauriņā pie mājas lieveņa, mantu labirintos mājas
pagrabā vai uz nepārredzami plašā virtuves galda. Plastmasa
kā galvenais resurss jūsu polimērisko spēku veidošanai
tiek iegūta no visa: no suņa ēdiena bļodiņas, no sadzīves
priekšmetiem un rotaļlietām, kā arī no sakusušas
plastmasas pikučiem, kas pirms brīža bija jūsu vai
ienaidnieka zaldātiņi vai tehnikas vienības.
Vadība,
kā jau tas pieņemts RTS spēlēs, notiek, iezīmējot
kaujas vienības un norādot, kur tām doties vai kam uzbrukt, un
tas viss notiek ārkārtīgi krāšņā 3D
vidē ar skatu slīpi no augšas. Skaisti, amizanti un
aizraujoši. Tiem, kas pārlieku nopietni neuztver spēlēs
notiekošo, šī varētu būt lieliska iespēja
modernas datorizklaides baudījumu apvienot ar bērnības
smilšu kastes atmiņām.
Dungeon Siege
Kāda cita spēle savukārt lika
pārskatīt attieksmi pret vēl vienu līdz šim
biedējošu burtu kombināciju: RPG (Role Play Gaming). Ilgi gaidīta un ļoti plaši un
dažādi apspriesta pēc iznākšanas, spēle Dungeon Siege, patiesi, liek pagriezt uz
tās pusi visai dažādi noskaņotus prātus. Ja
godīgi, tad DS ir jāsauc par Action-RPG,
pie kam Action lielās
devās. Šīs Microsoft
paspārnē iznākušās spēles autori ir Kriss Teilors
ar savu kompāniju Gas Powered Games,
un var teikt, ka puiši ar RPG žanru izdarījuši to
pašu, ko iepriekš izdarīja ar RTS žanru 3D spēlē Total Annihilation: mazāk gudrību, vairāk darbības,
skaisti skati un pieejamība plašām masām, ne tikai
tāda vai citāda žanra dziļo ūdeņu nirējiem.
DS pilnībā ir trīs dimensiju un ārkārtīgi skaista
fantasy pasaule, ar skatu uz
notiekošo slīpi no augšas un iespēju brīvi un
ērti mainīt kameras stāvokli.
Izveidota ļoti dzīva vide, kurā mijās
grezni ārskati un padrūma pazeme. Vējā šūpojas
koki, mežos netrūkst visādu zvēru un nezvēru, mainās
diennakts cikli un laika apstākļi. Plūst kalnu upes, pa fermu
skraidelē vistas, un jums, parastam fermerim, ir lemts kļūt par
karalistes glābēju. Ar
nelieliem starplaikiem, kuros pārmīsiet pa vārdam ar
sastaptajiem cilvēkiem vai arī iepirksiet jaunu inventāru,
pārsvarā kopā ar cīņu biedriem sitīsiet,
cirtīsiet un maģiski apstrādāsiet daudz un dažādu
monstriņu: sākot ar nepilnu metru gariem nikniem odiem un beidzot ar
zirnekļiem, kas pēc izmēra varētu būt piemēroti
iepriekš minēto odu ķeršanai. Draudzīgi
noskaņotie apkārtnes iedzīvotāji par noteiktu
atlīdzību var jums piedāvāt kādu papildu misiju.
Vēl viena spēle, kas apstiprina Microsoft
labo gaumi talantīgu datorspēļu veidotāju
pārpirkšanā.
Virtua Tennis
Izrādījās, ka arī sporta spēļu
simulācijas var būt patiesi baudāmas visiem, nevis tikai
maniakāliem konkrētā sporta veida faniem. Uz PC platformu no
nelaiķes spēļu konsoles Sega
Dreamcast ir atceļojusi spēle Virtua
Tennis. Aizmirstiet par visām citām tenisa datorspēlēm,
kas ir bijušas līdz šim, VT ir tik tuva ideālam, cik nu to
var iedomāties. Ja mēģināt sakārtot pa
plauktiņiem, kāpēc tieši šī spēle
šķiet laba, tad tās galvenokārt ir divas lietas:
personāžu animācija un spēles pieejamība.
Izvēlieties kontrolieri, kāds nu jums ir vai ar
kādu jūtaties ērtāk klaviatūru, džoistiku vai
geimpadu, un nepaies ne minūte, kad būs skaidrs, kā ir
jāspēlē. Nekādas sarežģītas vadības
sistēmas vai mistiskas taustiņu kombinācijas. Kustieties pa
laukumu un lietojiet divas pogas tiešam sitienam vai bumbiņas
pacelšanai. Visu pārējo dators izdara pēc sava prāta.
Ja brīdī, kad nospiežat sitiena pogu, bumbiņa būs
bijusi aizsniedzamā attālumā, sitienu būsit izdarījis,
varbūt tas pat sagadīsies brīdī, kad jūsu
spēlētājs ir ar muguru pret tīklu un bumbiņa tiks
atsista uz aizmuguri starp spēlētāja kājām. Ja
spēlētājs būs skrējienā uz to laukuma pusi, kur
gatavojas krist bumbiņa, sitiens būs glītā
lēcienā vai vismaz notiks mēģinājums tomēr iesist
pa bumbiņu. Serves laikā uz ekrāna parādās indikators,
pēc kura var izvēlēties sitiena spēku.
Vizuāli spēle priecē acis, un īpaši
jāpaslavē tas, ka starp dažādām, neapšaubāmi
iepriekš ieprogrammētām, spēlētāju kustību
secībām nav jūtami nekādi lauzumi, nekādi
pārlēcieni, viss notiek plūstoši un ticami. Labākai
uzskatāmībai gan lidojošai bumbiņai, gan raketēm ir
izveidots motion blur efekts,
tāda kā optiska inerce. Starp spēļu posmiem, tāpat
kā TV reportāžās, varat pavērot īpašus
spēlētāju tuvplānus, līdz pat diezgan smalki
izstrādātai sejas animācijai. Kas zina, varbūt pēc Virtua Tennis
uzspēlēšanas jums radīsies vēlme iziet ārā,
svaigā gaisā, un patiešām uzspēlēt tenisu...
Pro Race Driver
Tagad
pasakiet, lūdzu, kad beidzamo reizi PC platformai iznāca kāda
patiesi sakarīga un ievērojama braucamspēle? Man pēc NFS: Porsche Unleashed nekas
prātīgs neataust atmiņā. Vai atceraties, kad iznāca Porsche? 2000. gadā, varētu
teikt, pagājuša gadsimta beigās. Tā kā jau derētu
kaut kas jauns, vai ne? Domāju, ka vasarā gaidāmā Pro Race Driver varētu būt
diezgan iepriecinoša virtuālajiem šoferīšiem. Raksta
sagatavošanas brīdī pieejamā agrīnā spēles
demo versija jau ir gana iespaidīga, lai par to parunātu
priecīgos un cerīgos toņos.
Acīs
krītošākais spēles tehnoloģiskais sasniegums ir tas,
ko varētu droši saukt par nākamās paaudzes deformāciju
atveidošanas modeli. Automašīnu korpusu deformācija
spēlēs parādījās stipri pasen, kā spilgtāko
celmlauzi šajā ziņā varam atcerēties pirmo Carmageddon, taču auto
samīcījumu atveidojumi līdz šim ir bijuši diezgan. Codemasters puiši ir
apzinājušies, ka automašīnu dauzīšana auto
spēlēs ir viens no svarīgākajiem un
pieprasītākajiem aspektiem, un viņu jaunajā spēlē
auto skaldīšana izskatās gandrīz īsta. Automobiļu
virsbūves elementi dzīvo katrs savu neatkarīgu dzīvi:
durvis, pārsegi, stikli, pat stiklu tīrītāji un
spogulīši tie visi ir atsevišķi objekti, kas
attiecīgās situācijās var salocīties, atvērties,
saplīst vai nolūzt. Ļoti efektīgi, ir ko redzēt.
Protams, mehāniskie bojājumi iespaido arī mašīnas
uzvedību.
Otra
lielākā spēles īpatnība: Pro Race Driver solās būt savdabīga auto
simulācijas un piedzīvojumu spēles kombinācija, kur
sacīkšu starplaikos jūsu varonis dzīvos savu dzīvi,
tērgās ar menedžeriem, citiem autobraucējiem,
iespējams, pat ies uz krogu un, spriežot pēc jaukā
sievietes ģīmīša spēles reklāmas plakātos,
darīs arī vēl ko citu.. Tāda kā Racing-RPG vai kas tamlīdzīgs. Varētu būt
interesanti, un tas varētu arī novērst parasto pieeju
jaunām braucamspēlēm zibenīgi atrast čītus, kodus, kas dod pieeju visām trasēm un
visām automašīnām, nemokoties ar kaut kādu tur
čempionātu vinnēšanu.
Soldier Of Fortune II
Tradīcijas
tomēr pastāv, lai tās ievērotu, tāpēc arī
šoreiz par kādu spēli vecajā labajā FPS (First Person Shooter) žanrā.
Es teicu labajā? Daudzi uzskata, ka tas ir ļoti nopietni
diskutējams jautājums, un patiesi, lai nu ko, bet kārtējos
strīdus par šādu spēļu eventuālo
nelabvēlīgo ietekmi uz spēlējošajiem jaunā Soldier Of Fortune II noteikti
izraisīs.
Reāla
persona, bijušais algotnis Džons Mulins, šaujamo un visādu
citādu vīrišķīgu darbarīku speciālists,
šis ekstrēmais vīrs savulaik bija idejiskais iedvesmotājs
un tehniskais konsultants spēlei Soldier
Of Fortune un šos pašus pienākumus viņš pilda
turpinājumam SoF II: Double Helix.
Pirmā spēle bija skandaloza, jo dažām
institūcijām šķita, ka nav īsti labi dot iespēju,
kaut arī virtuāli, atšaut cilvēkiem rokas un kājas un
sašķaidīt galvas. Dārgie kritiķi,
salīdzinājumā ar SoF II
pirmā spēle ir naiva bērnudārza bilžu grāmata. Raven Software ir
parūpējušies, lai jaunajā spēlē viss
izskatītos daudz krāšņāk tādā
ziņā, ka tagad var atšaut, piemēram, ceturtdaļu
galvas, nevis visu uzreiz, un tas, jūs taču piekritīsit, ir
daudz interesantāk, vai ne?
Es
pat nezinu, vai kritizēju vai tikai brīdinu, bet tā nu
šķiet, ka Raven puiši
jaunās spēles veidošanā vissirsnīgāk un
visrūpīgāk ir piestrādājuši tieši pie
virtuālo personāžu destrukcijas. Spēle gan
piedāvā asiņainības līmeņa ierobežošanu
un attiecīgu iestādījumu aizsardzību ar paroli, bet...
Vārdu sakot, esmu jūs brīdinājis. Taču paskatieties uz
to arī no gaišās puses: varbūt tai ir īpaša
kamikadzes misija atdoties saplosīšanai sabiedriskās domas
ruporiem, pasargājot visas citas spēles no kritikas par
vardarbības un nežēlības propagandu
Kad
lasīsit šo rakstu, jau būs notikusi ikgadējā
izstāde Electronic Entertainment Expo (E3), kas
neapšaubāmi atnes daudz spilgtu jaunumu un patīkamu
pārsteigumu, bet par to un citām vasaras datorrotaļu
aktualitātēm nākamreiz. Kā tajā dziesmā: Its a Neverending Story
Juris PĒRKONS
Šoreiz pārskats
būs nedaudz neparasts. Iepriekšējās reizēs
dominēja pirmās personas šaujamspēles un citas klaji action orientētas spēles, bet
šajā laika posmā ir sanācis tā, ka galveno
uzmanību piesaistījušas jaunpienācējas jūsu
padevīgā kalpa gaumei netipiskos datorspēļu žanros.
Army Men RTS
Laiku
pa laikam sliecos domāt, ka iepatikties var viss kaut kas, ja vien tas ir
uztaisīts patiesi kvalitatīvi un no sirds. Nemīlu
stratēģijas, bet, lūk, tomēr atrodas tāda spēle
kā Army Men RTS, kas pievelk un
nelaiž vaļā. Var jau būt, ka ar C&C idejām
uzaugušie stratēģiju fani par to nejūsmos, tomēr
daudziem patiks spēles krāšņais izskats un humora pilnais
sižets. Army Men: RTS pēc
stila ir pavisam klasiska RTS (Real-Time
Strategy) ar resursu vākšanu, bāzu būvniecību un
to aizsargāšanu.
Jā,
struktūra ir klasiska, bet forma un izpildījums tas jau ir cits
stāsts. Šeit Amerika neuzbrūk Krievijai un
citplanētiešu rases necīnās par varu, šeit viss ir
daudz nopietnāk: zaļie plastmasas rotaļu zaldātiņi
cīnās pret brūnajiem. Cīņas norisinās
mauriņā pie mājas lieveņa, mantu labirintos mājas
pagrabā vai uz nepārredzami plašā virtuves galda. Plastmasa
kā galvenais resurss jūsu polimērisko spēku veidošanai
tiek iegūta no visa: no suņa ēdiena bļodiņas, no sadzīves
priekšmetiem un rotaļlietām, kā arī no sakusušas
plastmasas pikučiem, kas pirms brīža bija jūsu vai
ienaidnieka zaldātiņi vai tehnikas vienības.
Vadība,
kā jau tas pieņemts RTS spēlēs, notiek, iezīmējot
kaujas vienības un norādot, kur tām doties vai kam uzbrukt, un
tas viss notiek ārkārtīgi krāšņā 3D
vidē ar skatu slīpi no augšas. Skaisti, amizanti un
aizraujoši. Tiem, kas pārlieku nopietni neuztver spēlēs
notiekošo, šī varētu būt lieliska iespēja
modernas datorizklaides baudījumu apvienot ar bērnības
smilšu kastes atmiņām.
Dungeon Siege
Kāda cita spēle savukārt lika
pārskatīt attieksmi pret vēl vienu līdz šim
biedējošu burtu kombināciju: RPG (Role Play Gaming). Ilgi gaidīta un ļoti plaši un
dažādi apspriesta pēc iznākšanas, spēle Dungeon Siege, patiesi, liek pagriezt uz
tās pusi visai dažādi noskaņotus prātus. Ja
godīgi, tad DS ir jāsauc par Action-RPG,
pie kam Action lielās
devās. Šīs Microsoft
paspārnē iznākušās spēles autori ir Kriss Teilors
ar savu kompāniju Gas Powered Games,
un var teikt, ka puiši ar RPG žanru izdarījuši to
pašu, ko iepriekš izdarīja ar RTS žanru 3D spēlē Total Annihilation: mazāk gudrību, vairāk darbības,
skaisti skati un pieejamība plašām masām, ne tikai
tāda vai citāda žanra dziļo ūdeņu nirējiem.
DS pilnībā ir trīs dimensiju un ārkārtīgi skaista
fantasy pasaule, ar skatu uz
notiekošo slīpi no augšas un iespēju brīvi un
ērti mainīt kameras stāvokli.
Izveidota ļoti dzīva vide, kurā mijās
grezni ārskati un padrūma pazeme. Vējā šūpojas
koki, mežos netrūkst visādu zvēru un nezvēru, mainās
diennakts cikli un laika apstākļi. Plūst kalnu upes, pa fermu
skraidelē vistas, un jums, parastam fermerim, ir lemts kļūt par
karalistes glābēju. Ar
nelieliem starplaikiem, kuros pārmīsiet pa vārdam ar
sastaptajiem cilvēkiem vai arī iepirksiet jaunu inventāru,
pārsvarā kopā ar cīņu biedriem sitīsiet,
cirtīsiet un maģiski apstrādāsiet daudz un dažādu
monstriņu: sākot ar nepilnu metru gariem nikniem odiem un beidzot ar
zirnekļiem, kas pēc izmēra varētu būt piemēroti
iepriekš minēto odu ķeršanai. Draudzīgi
noskaņotie apkārtnes iedzīvotāji par noteiktu
atlīdzību var jums piedāvāt kādu papildu misiju.
Vēl viena spēle, kas apstiprina Microsoft
labo gaumi talantīgu datorspēļu veidotāju
pārpirkšanā.
Virtua Tennis
Izrādījās, ka arī sporta spēļu
simulācijas var būt patiesi baudāmas visiem, nevis tikai
maniakāliem konkrētā sporta veida faniem. Uz PC platformu no
nelaiķes spēļu konsoles Sega
Dreamcast ir atceļojusi spēle Virtua
Tennis. Aizmirstiet par visām citām tenisa datorspēlēm,
kas ir bijušas līdz šim, VT ir tik tuva ideālam, cik nu to
var iedomāties. Ja mēģināt sakārtot pa
plauktiņiem, kāpēc tieši šī spēle
šķiet laba, tad tās galvenokārt ir divas lietas:
personāžu animācija un spēles pieejamība.
Izvēlieties kontrolieri, kāds nu jums ir vai ar
kādu jūtaties ērtāk klaviatūru, džoistiku vai
geimpadu, un nepaies ne minūte, kad būs skaidrs, kā ir
jāspēlē. Nekādas sarežģītas vadības
sistēmas vai mistiskas taustiņu kombinācijas. Kustieties pa
laukumu un lietojiet divas pogas tiešam sitienam vai bumbiņas
pacelšanai. Visu pārējo dators izdara pēc sava prāta.
Ja brīdī, kad nospiežat sitiena pogu, bumbiņa būs
bijusi aizsniedzamā attālumā, sitienu būsit izdarījis,
varbūt tas pat sagadīsies brīdī, kad jūsu
spēlētājs ir ar muguru pret tīklu un bumbiņa tiks
atsista uz aizmuguri starp spēlētāja kājām. Ja
spēlētājs būs skrējienā uz to laukuma pusi, kur
gatavojas krist bumbiņa, sitiens būs glītā
lēcienā vai vismaz notiks mēģinājums tomēr iesist
pa bumbiņu. Serves laikā uz ekrāna parādās indikators,
pēc kura var izvēlēties sitiena spēku.
Vizuāli spēle priecē acis, un īpaši
jāpaslavē tas, ka starp dažādām, neapšaubāmi
iepriekš ieprogrammētām, spēlētāju kustību
secībām nav jūtami nekādi lauzumi, nekādi
pārlēcieni, viss notiek plūstoši un ticami. Labākai
uzskatāmībai gan lidojošai bumbiņai, gan raketēm ir
izveidots motion blur efekts,
tāda kā optiska inerce. Starp spēļu posmiem, tāpat
kā TV reportāžās, varat pavērot īpašus
spēlētāju tuvplānus, līdz pat diezgan smalki
izstrādātai sejas animācijai. Kas zina, varbūt pēc Virtua Tennis
uzspēlēšanas jums radīsies vēlme iziet ārā,
svaigā gaisā, un patiešām uzspēlēt tenisu...
Pro Race Driver
Tagad
pasakiet, lūdzu, kad beidzamo reizi PC platformai iznāca kāda
patiesi sakarīga un ievērojama braucamspēle? Man pēc NFS: Porsche Unleashed nekas
prātīgs neataust atmiņā. Vai atceraties, kad iznāca Porsche? 2000. gadā, varētu
teikt, pagājuša gadsimta beigās. Tā kā jau derētu
kaut kas jauns, vai ne? Domāju, ka vasarā gaidāmā Pro Race Driver varētu būt
diezgan iepriecinoša virtuālajiem šoferīšiem. Raksta
sagatavošanas brīdī pieejamā agrīnā spēles
demo versija jau ir gana iespaidīga, lai par to parunātu
priecīgos un cerīgos toņos.
Acīs
krītošākais spēles tehnoloģiskais sasniegums ir tas,
ko varētu droši saukt par nākamās paaudzes deformāciju
atveidošanas modeli. Automašīnu korpusu deformācija
spēlēs parādījās stipri pasen, kā spilgtāko
celmlauzi šajā ziņā varam atcerēties pirmo Carmageddon, taču auto
samīcījumu atveidojumi līdz šim ir bijuši diezgan. Codemasters puiši ir
apzinājušies, ka automašīnu dauzīšana auto
spēlēs ir viens no svarīgākajiem un
pieprasītākajiem aspektiem, un viņu jaunajā spēlē
auto skaldīšana izskatās gandrīz īsta. Automobiļu
virsbūves elementi dzīvo katrs savu neatkarīgu dzīvi:
durvis, pārsegi, stikli, pat stiklu tīrītāji un
spogulīši tie visi ir atsevišķi objekti, kas
attiecīgās situācijās var salocīties, atvērties,
saplīst vai nolūzt. Ļoti efektīgi, ir ko redzēt.
Protams, mehāniskie bojājumi iespaido arī mašīnas
uzvedību.
Otra
lielākā spēles īpatnība: Pro Race Driver solās būt savdabīga auto
simulācijas un piedzīvojumu spēles kombinācija, kur
sacīkšu starplaikos jūsu varonis dzīvos savu dzīvi,
tērgās ar menedžeriem, citiem autobraucējiem,
iespējams, pat ies uz krogu un, spriežot pēc jaukā
sievietes ģīmīša spēles reklāmas plakātos,
darīs arī vēl ko citu.. Tāda kā Racing-RPG vai kas tamlīdzīgs. Varētu būt
interesanti, un tas varētu arī novērst parasto pieeju
jaunām braucamspēlēm zibenīgi atrast čītus, kodus, kas dod pieeju visām trasēm un
visām automašīnām, nemokoties ar kaut kādu tur
čempionātu vinnēšanu.
Soldier Of Fortune II
Tradīcijas
tomēr pastāv, lai tās ievērotu, tāpēc arī
šoreiz par kādu spēli vecajā labajā FPS (First Person Shooter) žanrā.
Es teicu labajā? Daudzi uzskata, ka tas ir ļoti nopietni
diskutējams jautājums, un patiesi, lai nu ko, bet kārtējos
strīdus par šādu spēļu eventuālo
nelabvēlīgo ietekmi uz spēlējošajiem jaunā Soldier Of Fortune II noteikti
izraisīs.
Reāla
persona, bijušais algotnis Džons Mulins, šaujamo un visādu
citādu vīrišķīgu darbarīku speciālists,
šis ekstrēmais vīrs savulaik bija idejiskais iedvesmotājs
un tehniskais konsultants spēlei Soldier
Of Fortune un šos pašus pienākumus viņš pilda
turpinājumam SoF II: Double Helix.
Pirmā spēle bija skandaloza, jo dažām
institūcijām šķita, ka nav īsti labi dot iespēju,
kaut arī virtuāli, atšaut cilvēkiem rokas un kājas un
sašķaidīt galvas. Dārgie kritiķi,
salīdzinājumā ar SoF II
pirmā spēle ir naiva bērnudārza bilžu grāmata. Raven Software ir
parūpējušies, lai jaunajā spēlē viss
izskatītos daudz krāšņāk tādā
ziņā, ka tagad var atšaut, piemēram, ceturtdaļu
galvas, nevis visu uzreiz, un tas, jūs taču piekritīsit, ir
daudz interesantāk, vai ne?
Es
pat nezinu, vai kritizēju vai tikai brīdinu, bet tā nu
šķiet, ka Raven puiši
jaunās spēles veidošanā vissirsnīgāk un
visrūpīgāk ir piestrādājuši tieši pie
virtuālo personāžu destrukcijas. Spēle gan
piedāvā asiņainības līmeņa ierobežošanu
un attiecīgu iestādījumu aizsardzību ar paroli, bet...
Vārdu sakot, esmu jūs brīdinājis. Taču paskatieties uz
to arī no gaišās puses: varbūt tai ir īpaša
kamikadzes misija atdoties saplosīšanai sabiedriskās domas
ruporiem, pasargājot visas citas spēles no kritikas par
vardarbības un nežēlības propagandu
Kad
lasīsit šo rakstu, jau būs notikusi ikgadējā
izstāde Electronic Entertainment Expo (E3), kas
neapšaubāmi atnes daudz spilgtu jaunumu un patīkamu
pārsteigumu, bet par to un citām vasaras datorrotaļu
aktualitātēm nākamreiz. Kā tajā dziesmā: Its a Neverending Story
Juris PĒRKONS