Interneta attīstības tendences Latvijā

 

2001. gadā Latvijā interneta attīstība bijusi visātrākā Austrumeiropas reģionā, atzīts Hārvardas universitātes (ASV) globālā IT un interneta attīstības pētījumā, kas 2001. gada rudenī tika veikts 64 valstīs. Latvijas Interneta asociācijas un IG komunikācijas veiktais pētījums Par situācijas izmaiņām interneta tirgū Latvijā 2001. gada 1. pusgadā parāda, ka salīdzinājumā ar 2000. gada datiem pērn interneta lietotāju skaits Latvijā pieaudzis par 63 procentiem, sasniedzot 210 000 regulāru lietotāju. Valsts ekonomiskā izaugsme un latviešu valodā publicētie interneta avoti pētījumā tiek minēti kā galvenie interneta attīstības virzītājspēki.

Lai uzzinātu vairāk par pētījumā iegūtajiem datiem un attīstības tendencēm, SP aicināja uz sarunu Inu GUDELI, Latvijas interneta asociācijas izpilddirektori, IG komunikācijas direktori.

 

Interneta attīstības lielie soļi

Salīdzinājumā ar starptautiskajiem telefona sakariem un faksimilu internets Latvijā ilgu laiku tika uzskatīts par lielisku un lētu saziņas līdzekli. Līdz ar telekomunikāciju attīstību 1991. gadā un straujo valsts ekonomikas izaugsmi tas attīstījās arvien dinamiskāk, radot jaunus pakalpojumus un piesaistot jaunus interneta lietotājus. Šobrīd to jau ir 16 procentu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un šābrīža interneta lietotāju skaita pieaugums ir lielākais interneta attīstības periodā Latvijā.

- Līdz šim interneta izplatības līmenis, tāpat kā telekomunikācijās, tika aprēķināts, lietotāju daudzumu attiecinot uz visiem valsts iedzīvotājiem, bet, veicot šo pētījumu, aprēķini tika izdarīti pēc ES institūciju rekomendētajām metodēm un indikatoriem, kas nosaka IT sabiedrības attīstības līmeni katrā valstī, - skaidroja I. Gudele.

Protams, prognozējot attīstības tendences, jāanalizē interneta pakalpojumu sniedzēju (IPS) investīciju apjoms. Pētījums parāda, ka 2001. gadā tas salīdzinājumā ar 2000. gadu ir samazinājies par 30 procentiem, un šis fakts nebūt nav uzskatāms kā negatīvs - investīciju samazināšanās ir skaidrojama ar lielajiem ieguldījumiem, kas tika veikti 2000. gadā, kad daudz līdzekļu IPS ieguldīja interneta tīkla un pakalpojumu nodrošināšanas attīstībā, tāpēc var uzskatīt, ka stratēģiski svarīgākie sagatavošanās darbi ir veikti. Ieņēmumi no interneta pakalpojumiem 2001. gadā bija virs sešarpus miljoniem latu, un lielāko daļu veidoja pastāvīgā pieslēguma pakalpojumi (79 procenti) un iezvanpieejas pakalpojumi (13 procenti), bet papildpakalpojumi deva 8 procentus no kopējiem ieņēmumiem.

Lai gan elektroniskās komercijas savstarpējie norēķini aizvien vēl notiek tradicionālā veidā, tomēr arī šī nozare attīstās. E-komercija ir abpusēji izdevīga un ļauj ietaupīt laiku, kas mūsdienās ir lielākais deficīts.

- Neraugoties uz grūtībām globālajā tirgū un ierobežoto interneta lietotāju tirgu, e-komercija Latvijā lēnām un pakāpeniski attīstās, katru gadu paplašinot apjomus,- stāstīja I. Gudele.

Šķiet, nu jau par pieradumu izveidojusies nepieciešamība salīdzināt interneta attīstības tendences Latvijā un Igaunijā, tāpēc I. Gudele piebilda, ka Igaunijā interneta attīstība sāk palēnināties, jo kaimiņvalstī tā bijusi straujāka nekā Latvijā: tur internetu lieto jau 33 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

 

Pastāvīgais pieslēgums tagad arī mājās

Pieaugot prasībām pēc kvalitatīva un ātra interneta pieslēguma, 2001. gadā tirgū tika piedāvāti arvien jauni pastāvīgā pieslēguma risinājumi tieši privātpersonām. Vēl pirms diviem gadiem pastāvīgais pieslēgums privātajam klientam bija dārgs prieks, bet, attīstoties ekonomikai un augot IPS piedāvājumam, pastāvīgais pieslēgums tagad ir pieejamāks.

Straujā pastāvīgo pieslēgumu izplatība ir galvenais iemesls, kādēļ jau tuvākajā laikā tiek plānota iezvanpieejas minūšu skaita samazināšanās. Lai gan tai ir iepriekš prognozējami kritumi vasaras mēnešos, kopējais iezvanpieejas minūšu skaits sāka sarukt jau 2001. gada maijā un acīmredzot vairs nepalielināsies, jo aktīvākie iezvanpieejas lietotāji izvēlas kādu no alternatīviem pastāvīgā pieslēguma veidiem – Mājas DSL, Ethernet vai kādu no kabeļinterneta pieslēgumiem.

 

Rīga – Baltijas interneta galvaspilsēta

Jau otro gadu pēc kārtas Rīgā notika starptautiskā konference Interneta dienas, kas 23. un 24. maijā risinājās viesnīcā Radisson SAS Daugava. Konferenci tāpat kā pērn organizē Latvijas Interneta asociācija sadarbībā ar Creatio Marketing Management. Lekcijas par tādām tēmām kā interneta loma uzņēmuma attīstībā; informācijas attēlošana internetā, web dizains; tirgus izpēte par interneta lietotāju uzvedību internetā; mārketinga stratēģija un reklāma; interaktīvo mediju ietekme uz patērētāju sabiedrības veidošanos lasīs augsta līmeņa profesionāļi no ASV, Rietumeiropas, Krievijas u. c valstīm.

- Uzņēmējiem ir laiks saprast, ka internets nav tikai izklaides vieta, bet nopietns veids biznesa attīstības veicināšanai, - atzina Ina Gudele, piebilstot, ka uzņēmējiem, kas strādā interneta vidē, ir svarīgi reizi pa reizei satikties, lai apmainītos ar viedokļiem, kā arī saskatītu attīstības virzienus un atrastu savu vietu plašajā tīklā. Katram uzņēmējam pašam jāizvēlas – būt vai nebūt internetā, katram pašam ir jāsaskata iespēja savas nozares attīstībā, izmantojot kādu no jaunajām tehnoloģijām. Arī līdz atzinumam par interneta kā rīka nepieciešamību ir jānonāk pakāpeniskas attīstības ceļā, nevis ielecot nezināmā vidē, neapzinoties ne gaidāmos rezultātus, ne darbības sekas.

 

Vai tev jau ir Zirneklis?

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad saistībā ar konferenci Interneta dienas notiek starptautiskais mājas lapu konkurss Zelta zirneklis, kas tiek organizēts, lai popularizētu internetu, piesaistītu jaunus lietotājus, kā arī attīstītu kvalitatīvu, radošu un funkcionālu mājas lapu izveidi. Konkursam var iesniegt Baltijas reģiona valstīs veidotās mājas lapas. Šogad konkursa vērtējumam pavisam izvirzītas 12 kategorijas: labākais portāls, labākais vortāls, labākā uzņēmuma mājas lapa, labākā privātpersonas mājas lapa, labākais e-komercijas risinājums, labākais tiešsaistes  medijs, labākā reklāmas akcija internetā, labākais tehnoloģiskais risinājums u. c.

Salīdzinoši var minēt, ka šobrīd starp Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, kur ir vairāk nekā 50 darbinieku, mājas lapas internetā ir 69 procentiem IG komunikācijas pētījumā aptaujāto uzņēmumu. Izvēle, protams, paliek katra paša ziņā, tomēr jācer, ka, ņemot vērā citu pieredzi, uzņēmumi izpratīs jaunā medija priekšrocības, paplašinās sadarbību ar potenciālajiem klientiem, izmantojot internetu ne tikai kā uzņēmuma elektronisko vizītkarti, bet jau kā nopietnu mehānismu darbības efektivitātes paaugstināšanai, izmantojot visas interneta sniegtās iespējas.

 

Iveta UTKINA

Foto paraksts

I. Gudele: - Katram uzņēmējam pašam jāizvēlas – būt vai nebūt internetā, turklāt pilnībā apzinoties, kādas var būt šāda lēmuma sekas.

Guntas KĻAVIŅAS foto