MPEG-7 standarts
_
Attīstoties multimediju tehnoloģijām,
radās nepieciešamība nodrošināt vienkāršu,
elastīgu, saskanīgu risinājumu multimediju datu
klasifikācijai, uzkrāšanai, meklēšanai un
saņemšanai. MPEG (Moving
Picture Experts Group - kustīgo attēlu ekspertu grupa), kas
izstrādāja digitālo audio un video signālu, kā
arī papildinformācijas kodēšanas, kompresijas un
apstrādes tehnoloģiju, 2000. gadā bija sākusi jaunu darba
cēlienu standarta izstrādi iepriekšminētiem
mērķiem šoreiz ar nosaukumu MPEG7.
MPEG7 alianse
MPEG grupa, kas
nodibināta 1988. gadā, līdz šim ir izveidojusi
vairākus standartus:
MPEG1 standartu,
uz kura bāzes izveidota optimizēta audio un videosignālu
uzkrāšana CD-ROM, audio MPEG1 I, II un III (MP3) slāņu
kodēšana un videosignālu kodēšana un kompresija
līdz dažu Mbps plūsmām;
MPEG2
pasaulē vispāratzīto kodēšanas un kompresijas
standartu digitālai televīzijai un DVD diskiem no dažu līdz
apmēram 15÷20 Mbps plūsmām;
MPEG4 standartu
multimediju signālu kodēšanai un kompresijai, piemēram,
videosignāliem no 0,005 līdz apmēram 4 Mbps bitu
plūsmām gan fiksētajā, gan mobilajā tīklā.
MPEG7 standarta
izstrādei tika izveidota MPEG7
alianse - rūpniecības un zinātnes speciālistu grupa.
Tās galvenais darbības mērķis ir būt par tiltu starp
MPEG industriju un akadēmiskajām organizācijām, lai
sekmētu MPEG7 audiovizuālā satura apraksta standarta
atzīšanu. MPEG7 alianse uz
pirmo oficiālo sanāksmi pulcējās 2001. gada 8.
decembrī Pataijā, Taizemē.
Sapulces svarīgākā tēma bija darbīgu kontaktu
izveidošana starp MPEG7 (standarta, kuru oficiāli sauc par Multimediju satura apraksta interfeisu)
radītājiem un potenciālajiem lietotājiem. Tajā
piedalījās 39 dalībnieki no vairāk nekā 30
organizācijām, to skaitā Reuters,
Sony, Hitachi, Samsung, LG Electronics, IBM, Fujitsu, Sharp, Mitsubishi, Canon, Panasonic un Siemens.
Kas ir MPEG7?
MPEG7 standarts veidots lielākoties uz XML (Extended Mark-up Language) programmēšanas valodas vai
tās modifikāciju bāzes. Tas tiek izstrādāts, lai
atvieglotu multimediju materiālu arhivēšanu, meklēšanu
un caurskatīšanu web vai
jebkurā online datu
bāzē, un nesen ir saņēmis FDIS (Final Draft of International Standard - pēdējais uzmetums
starptautiskajam standartam) statusu.
Atšķirībā no iepriekšējiem
MPEG standartiem (MPEG1, MPEG2, MPEG4), kas nosaka signālu
kodēšanu un kompresiju, MPEG7, kas veido MPEG piramīdas
augšējo posmu, pievērš uzmanību nevis minētajiem
procesiem, bet gan pārraidītās informācijas semantiskam
saturam. (Semantika vārdu vai terminu jēdzieniskais skaidrojums.)
Svarīgākais uzdevums ir nodrošināt elastīgu un
paplašināmu sistēmu t. s. audiovizuālā objekta
aprakstīšanai, nodrošinot apraksta līdzekļus, kas
veidoti uz satura kataloga, semantisko un strukturālo
īpašību bāzes. MPEG7 standarta darbības jomu vai
sfēru izskaidro 1. zīm.
MPEG7 standarta mērķis ir nodrošināt
plašu instrumentu komplektu multimediju satura aprakstam. MPEG7
paredzēts audiovizuālās informācijas
aprakstīšanai neatkarīgi no tās glabāšanas veida,
kodējuma, pārraides veida vai tehnoloģijas. Tas attieksies uz
daudziem mediju tipiem, to skaitā ir: statiski attēli, grafika, 3D
modeļi, audio, balss, video u. c., kā arī šo tipu
kombinācijas (piemēram, jau pieminētais audiovizuālais
objekts).
MPEG7 apstrādā tādus datus kā MPEG1,
MPEG2, JPEG, MJPEG un MPEG4 datu plūsmas, videomagnetofona ierakstus,
mūziku, skaņu vai balsi saturošu CD, uz papīra
nodrukātu attēlu, tekstu, tabulas, histogrammas vai
datortīklā uzstādītu interaktīvu multimediju kompozīciju.
MPEG7 darbojas, gan saņemot datus no
digitālajām datu bāzēm arhīviem (pull applications - pasīvie
lietojumi), gan filtrējot audiovizuālos objektus no interneta (push applications - aktīvie
lietojumi) reālā laika un citos (non
real-time) apstākļos. Reālais
laiks šajā gadījumā nozīmē, ka apraksts tiek
ģenerēts vienlaikus ar satura ierakstu.
Papildu motivācija
Šī grūtā darba papildu
motivācija ir arī tā, ka video vai audio pārraižu
laikā tiek radīts ievērojams datu un zināšanu daudzums
par šo pārraižu semantisko saturu, kas parasti tiek
pazaudēts, tiklīdz pārraide ir noraidīta vai/un
ierakstīta kādā atmiņas krātuvē. Piemēram,:
uzvedumu, mākslas vai dokumentālo filmu producentu, scenārija
autoru, aktieru, dokumentālā filmā parādīto
politiķu vai citu slavenību vārdi; precīzs šāda
vai līdzīga audiovizuālā objekta
parādīšanās laiks kādā TV ziņu
pārraidē utt.
Visi informācijas meklēšanas
paņēmieni internetā pagaidām ir tekstuāli. Pēc
MPEG7 ieviešanas būs iespējams ļoti ātri un ērti
sameklēt vajadzīgo informāciju jau kā audiovizuālo
objektu. Piemēram, ko Hitlers vai Staļins teicis II pasaules kara
priekšvakarā (un uz kāda notikuma fona); kad un kādā
sakarībā ASV prezidents Džons Kenedijs izsludināja Apollo projektu cilvēka
izsēdināšanai uz Mēness. Audiovizuālais objekts var
būt kāda jauna izgudrojuma objekta attēli, skices vai cita
vizuāla informācija, ko pavada diktora balss stāstījums
utt.
Galvenie instrumenti
MPEG7 standarta dokumentu nosaukumu pārskats tika
iesniegts 1998. gada oktobrī. Galvenie instrumenti MPEG7 aprakstu
veidošanai ir DDL (Description
Definition Language apraksta definīciju valoda), DS (Description Schemes apraksta
shēmas) un D (Descriptors
deskriptori), kas piesaista noteiktu parametru jeb raksturojošu
iezīmi iespējamo vērtību kopai. Taču MPEG7 sintaksi
jeb programmas uzbūves likumus nosaka jau minētā XML valoda.
DDL veido MPEG7 standarta centrālo daļu.
Tā nodrošina stabili definētu pamatu, uz kura lietotāji var
radīt savas apraksta shēmas un deskriptorus. DDL definē
sintakses noteikumus DS un D veidošanai un kombinēšanai.
DDL ir jāatbilst MPEG7 DDL prasībām. Tai
ir jāspēj atainot telpiskās, laika, struktūras un
konceptuālās sakarības DS elementiem un arī starp
pašām DS. Tai ir jānodrošina pietiekams modelis saitēm
un atsaucēm starp vairākiem aprakstiem un to aprakstītajiem
datiem, kā arī jābūt spējīgai kontrolēt
deskriptoru datu formātus - gan primitīvos (veselie skaitļi,
teksti, datumi, pulksteņa laiki), gan kompozītos (histogrammas,
numurēti saraksti). Turklāt tai jābūt no aparatūras un
lietojamās programmatūras neatkarīgai un tās formai ir
jābūt saprotamai gan cilvēkam, gan datoram.
Apraksta
shēmas ir multimediju audiovizuālo objektu un to
pārstāvēto sistēmu modeļi, piemēram, apraksta
datu modelis. Shēmas norāda konkrētajā aprakstā
izmantojamo deskriptoru tipus un mijiedarbību starp tiem vai ar citām
apraksta shēmām.
XML Schema Language specifikācijai, lai apmierinātu MPEG7
prasības, ir jābūt šādām iespējām:
· masīvu izmēri ar maināmiem parametriem;
· ierakstītas atsauces;
· struktūrā iestrādāti datu tipi -
masīvi un matricas;
· datu tipu indeksācija (nepieciešama MIME,
valsts, reģionālajiem, valūtas un simbolu komplekta kodiem).
Tāpat jāizstrādā MPEG7 XML valodas
īpašie papildu elementi, t. s. parsētāji (no angļu to parse klasificēt vārdus
vai analizēt teikumus no gramatikas viedokļa).
Valodas izvēle nav vienkārša
No februārī iesniegtajiem desmit DDL projektiem
viens bija veidots uz SMIL(Synchronized
Multimedia Integration Language sinhronizētās multimediju
integrācijas valodas) bāzes, trīs uz XML DTD, trīs uz
XML DTD ar paplašinājumiem datu tipizācijai un
pēctecībai (inheritance),
divi uz RDF (Resource Description
Framework resursu apraksta tīkla) un viens priekšlikums uz
OKBC (Open Knowledge Base Connectivity
atklātās zināšanu bāzes savietojamības)
bāzes.
Pēc DDL priekšlikumu izvērtēšanas
tika publicēts slēdziens: neviens no projektiem neatbilst visām
prasībām. Tika ieteikts, ka DDL grupai vajadzētu
ciešāk saistīties ar XML darba grupu un XLink, XPath un XPointer darba grupām.
Šāgada maijā XML shēmas darba grupa publicēja
divdaļīgu XML shēmas valodas darba uzmetumu: Struktūras un Datu tipi.
DDL grupa izlēma DDL pamatā izmantot XML
shēmas valodu, tomēr jūlijā MPEG sapulcē
Vankūverā tika izteiktas šaubas par šāda
risinājuma pareizību. Vankūverā nolēma izstrādāt
MPEG7 specializētu valodu paralēli W3C veiktajam XML shēmas
izstrādes procesam. Jaunā gramatika tika veidota pēc DSTC
ieteikuma, taču, izmantojot MPEG7 terminoloģiju (apraksta shēmas
(Description Schemes) un
deskriptorus) un modifikācijas, lai vienkāršotu
salāgojamību ar XML shēmu.
Pieredzes izmantošana
MPEG7 ņem vērā citu standartizācijas
grupu darbību izstrādes procesā. Arhīvu aprakstiem izmanto
bibliotēku (piemēram, MARC, Z39.50) un arhīvu (piemēram,
EBU/SMPTE, ISAD(G), EAD, Dublin Core,
CEN/ISSS MMI) standartus. Datu plūsmu aprakstos nav aizmirsti
elektroniskie programmu gidi (EPG) (piemēram, DVB, ATSC) un tīkla
kanālu formāti (Channel
Definition Format, CDF). Tiek ņemtas vērā
autortiesības, par intelektuālā īpašuma tiesību
aprakstiem sazinoties ar INDECS projektu.
Izmantošana
MPEG7 spēks ir tā vaļējo standartu
tehnoloģijā. Tas nodrošina maksimālu salāgojamību
ar citām audiovizuālo standartu grupām un konsorcijiem. Uz XML
bāzētais standarts rada atraktīvu vidi satura veidotājiem,
izplatītājiem, satura vadības pārdevējiem un jauniem
uzņēmumiem, kuri jau ir iepazinušies ar metadatu
tehnoloģijām.
MPEG7 standarta
debija 2001. gada septembrī vēstīja par jaunu posmu multimediju
satura lavīnveidīgajā izaugsmē un izplatībā
internetā, digitālajos raidīšanas tīklos un mājas
datu bāzēs. MPEG7 padara informācijas meklēšanu
tīklā tikpat vieglu kā teksta failos. Jaunais standarts
īpaši noderīgs būs liela apjoma arhīvos, kuri tagad ir
publiski pieejami, un multimediju katalogos, kuros pircēji izvēlas
pērkamo informāciju.
Īpaša
nozīme MPEG7 standartam būs interaktīvās
digitālās televīzijas sistēmās (sk., piemēram, SP
2001/3, 36. lpp. un 2001/4, 47. lpp.). Objektu apraksti šajā
standartā nodrošinās informācijas operatīvu un
ekonomisku izmantošanu, padarot iespējamu multimediju
pusautomātisku atainošanu un rediģēšanu.
Marina VĒVERE, Arnolds VĪTOLS
Attīstoties multimediju tehnoloģijām,
radās nepieciešamība nodrošināt vienkāršu,
elastīgu, saskanīgu risinājumu multimediju datu
klasifikācijai, uzkrāšanai, meklēšanai un
saņemšanai. MPEG (Moving
Picture Experts Group - kustīgo attēlu ekspertu grupa), kas
izstrādāja digitālo audio un video signālu, kā
arī papildinformācijas kodēšanas, kompresijas un
apstrādes tehnoloģiju, 2000. gadā bija sākusi jaunu darba
cēlienu standarta izstrādi iepriekšminētiem
mērķiem šoreiz ar nosaukumu MPEG7.
MPEG7 alianse
MPEG grupa, kas
nodibināta 1988. gadā, līdz šim ir izveidojusi
vairākus standartus:
MPEG1 standartu,
uz kura bāzes izveidota optimizēta audio un videosignālu
uzkrāšana CD-ROM, audio MPEG1 I, II un III (MP3) slāņu
kodēšana un videosignālu kodēšana un kompresija
līdz dažu Mbps plūsmām;
MPEG2
pasaulē vispāratzīto kodēšanas un kompresijas
standartu digitālai televīzijai un DVD diskiem no dažu līdz
apmēram 15÷20 Mbps plūsmām;
MPEG4 standartu
multimediju signālu kodēšanai un kompresijai, piemēram,
videosignāliem no 0,005 līdz apmēram 4 Mbps bitu
plūsmām gan fiksētajā, gan mobilajā tīklā.
MPEG7 standarta
izstrādei tika izveidota MPEG7
alianse - rūpniecības un zinātnes speciālistu grupa.
Tās galvenais darbības mērķis ir būt par tiltu starp
MPEG industriju un akadēmiskajām organizācijām, lai
sekmētu MPEG7 audiovizuālā satura apraksta standarta
atzīšanu. MPEG7 alianse uz
pirmo oficiālo sanāksmi pulcējās 2001. gada 8.
decembrī Pataijā, Taizemē.
Sapulces svarīgākā tēma bija darbīgu kontaktu
izveidošana starp MPEG7 (standarta, kuru oficiāli sauc par Multimediju satura apraksta interfeisu)
radītājiem un potenciālajiem lietotājiem. Tajā
piedalījās 39 dalībnieki no vairāk nekā 30
organizācijām, to skaitā Reuters,
Sony, Hitachi, Samsung, LG Electronics, IBM, Fujitsu, Sharp, Mitsubishi, Canon, Panasonic un Siemens.
Kas ir MPEG7?
MPEG7 standarts veidots lielākoties uz XML (Extended Mark-up Language) programmēšanas valodas vai
tās modifikāciju bāzes. Tas tiek izstrādāts, lai
atvieglotu multimediju materiālu arhivēšanu, meklēšanu
un caurskatīšanu web vai
jebkurā online datu
bāzē, un nesen ir saņēmis FDIS (Final Draft of International Standard - pēdējais uzmetums
starptautiskajam standartam) statusu.
Atšķirībā no iepriekšējiem
MPEG standartiem (MPEG1, MPEG2, MPEG4), kas nosaka signālu
kodēšanu un kompresiju, MPEG7, kas veido MPEG piramīdas
augšējo posmu, pievērš uzmanību nevis minētajiem
procesiem, bet gan pārraidītās informācijas semantiskam
saturam. (Semantika vārdu vai terminu jēdzieniskais skaidrojums.)
Svarīgākais uzdevums ir nodrošināt elastīgu un
paplašināmu sistēmu t. s. audiovizuālā objekta
aprakstīšanai, nodrošinot apraksta līdzekļus, kas
veidoti uz satura kataloga, semantisko un strukturālo
īpašību bāzes. MPEG7 standarta darbības jomu vai
sfēru izskaidro 1. zīm.
MPEG7 standarta mērķis ir nodrošināt
plašu instrumentu komplektu multimediju satura aprakstam. MPEG7
paredzēts audiovizuālās informācijas
aprakstīšanai neatkarīgi no tās glabāšanas veida,
kodējuma, pārraides veida vai tehnoloģijas. Tas attieksies uz
daudziem mediju tipiem, to skaitā ir: statiski attēli, grafika, 3D
modeļi, audio, balss, video u. c., kā arī šo tipu
kombinācijas (piemēram, jau pieminētais audiovizuālais
objekts).
MPEG7 apstrādā tādus datus kā MPEG1,
MPEG2, JPEG, MJPEG un MPEG4 datu plūsmas, videomagnetofona ierakstus,
mūziku, skaņu vai balsi saturošu CD, uz papīra
nodrukātu attēlu, tekstu, tabulas, histogrammas vai
datortīklā uzstādītu interaktīvu multimediju kompozīciju.
MPEG7 darbojas, gan saņemot datus no
digitālajām datu bāzēm arhīviem (pull applications - pasīvie
lietojumi), gan filtrējot audiovizuālos objektus no interneta (push applications - aktīvie
lietojumi) reālā laika un citos (non
real-time) apstākļos. Reālais
laiks šajā gadījumā nozīmē, ka apraksts tiek
ģenerēts vienlaikus ar satura ierakstu.
Papildu motivācija
Šī grūtā darba papildu
motivācija ir arī tā, ka video vai audio pārraižu
laikā tiek radīts ievērojams datu un zināšanu daudzums
par šo pārraižu semantisko saturu, kas parasti tiek
pazaudēts, tiklīdz pārraide ir noraidīta vai/un
ierakstīta kādā atmiņas krātuvē. Piemēram,:
uzvedumu, mākslas vai dokumentālo filmu producentu, scenārija
autoru, aktieru, dokumentālā filmā parādīto
politiķu vai citu slavenību vārdi; precīzs šāda
vai līdzīga audiovizuālā objekta
parādīšanās laiks kādā TV ziņu
pārraidē utt.
Visi informācijas meklēšanas
paņēmieni internetā pagaidām ir tekstuāli. Pēc
MPEG7 ieviešanas būs iespējams ļoti ātri un ērti
sameklēt vajadzīgo informāciju jau kā audiovizuālo
objektu. Piemēram, ko Hitlers vai Staļins teicis II pasaules kara
priekšvakarā (un uz kāda notikuma fona); kad un kādā
sakarībā ASV prezidents Džons Kenedijs izsludināja Apollo projektu cilvēka
izsēdināšanai uz Mēness. Audiovizuālais objekts var
būt kāda jauna izgudrojuma objekta attēli, skices vai cita
vizuāla informācija, ko pavada diktora balss stāstījums
utt.
Galvenie instrumenti
MPEG7 standarta dokumentu nosaukumu pārskats tika
iesniegts 1998. gada oktobrī. Galvenie instrumenti MPEG7 aprakstu
veidošanai ir DDL (Description
Definition Language apraksta definīciju valoda), DS (Description Schemes apraksta
shēmas) un D (Descriptors
deskriptori), kas piesaista noteiktu parametru jeb raksturojošu
iezīmi iespējamo vērtību kopai. Taču MPEG7 sintaksi
jeb programmas uzbūves likumus nosaka jau minētā XML valoda.
DDL veido MPEG7 standarta centrālo daļu.
Tā nodrošina stabili definētu pamatu, uz kura lietotāji var
radīt savas apraksta shēmas un deskriptorus. DDL definē
sintakses noteikumus DS un D veidošanai un kombinēšanai.
DDL ir jāatbilst MPEG7 DDL prasībām. Tai
ir jāspēj atainot telpiskās, laika, struktūras un
konceptuālās sakarības DS elementiem un arī starp
pašām DS. Tai ir jānodrošina pietiekams modelis saitēm
un atsaucēm starp vairākiem aprakstiem un to aprakstītajiem
datiem, kā arī jābūt spējīgai kontrolēt
deskriptoru datu formātus - gan primitīvos (veselie skaitļi,
teksti, datumi, pulksteņa laiki), gan kompozītos (histogrammas,
numurēti saraksti). Turklāt tai jābūt no aparatūras un
lietojamās programmatūras neatkarīgai un tās formai ir
jābūt saprotamai gan cilvēkam, gan datoram.
Apraksta
shēmas ir multimediju audiovizuālo objektu un to
pārstāvēto sistēmu modeļi, piemēram, apraksta
datu modelis. Shēmas norāda konkrētajā aprakstā
izmantojamo deskriptoru tipus un mijiedarbību starp tiem vai ar citām
apraksta shēmām.
XML Schema Language specifikācijai, lai apmierinātu MPEG7
prasības, ir jābūt šādām iespējām:
· masīvu izmēri ar maināmiem parametriem;
· ierakstītas atsauces;
· struktūrā iestrādāti datu tipi -
masīvi un matricas;
· datu tipu indeksācija (nepieciešama MIME,
valsts, reģionālajiem, valūtas un simbolu komplekta kodiem).
Tāpat jāizstrādā MPEG7 XML valodas
īpašie papildu elementi, t. s. parsētāji (no angļu to parse klasificēt vārdus
vai analizēt teikumus no gramatikas viedokļa).
Valodas izvēle nav vienkārša
No februārī iesniegtajiem desmit DDL projektiem
viens bija veidots uz SMIL(Synchronized
Multimedia Integration Language sinhronizētās multimediju
integrācijas valodas) bāzes, trīs uz XML DTD, trīs uz
XML DTD ar paplašinājumiem datu tipizācijai un
pēctecībai (inheritance),
divi uz RDF (Resource Description
Framework resursu apraksta tīkla) un viens priekšlikums uz
OKBC (Open Knowledge Base Connectivity
atklātās zināšanu bāzes savietojamības)
bāzes.
Pēc DDL priekšlikumu izvērtēšanas
tika publicēts slēdziens: neviens no projektiem neatbilst visām
prasībām. Tika ieteikts, ka DDL grupai vajadzētu
ciešāk saistīties ar XML darba grupu un XLink, XPath un XPointer darba grupām.
Šāgada maijā XML shēmas darba grupa publicēja
divdaļīgu XML shēmas valodas darba uzmetumu: Struktūras un Datu tipi.
DDL grupa izlēma DDL pamatā izmantot XML
shēmas valodu, tomēr jūlijā MPEG sapulcē
Vankūverā tika izteiktas šaubas par šāda
risinājuma pareizību. Vankūverā nolēma izstrādāt
MPEG7 specializētu valodu paralēli W3C veiktajam XML shēmas
izstrādes procesam. Jaunā gramatika tika veidota pēc DSTC
ieteikuma, taču, izmantojot MPEG7 terminoloģiju (apraksta shēmas
(Description Schemes) un
deskriptorus) un modifikācijas, lai vienkāršotu
salāgojamību ar XML shēmu.
Pieredzes izmantošana
MPEG7 ņem vērā citu standartizācijas
grupu darbību izstrādes procesā. Arhīvu aprakstiem izmanto
bibliotēku (piemēram, MARC, Z39.50) un arhīvu (piemēram,
EBU/SMPTE, ISAD(G), EAD, Dublin Core,
CEN/ISSS MMI) standartus. Datu plūsmu aprakstos nav aizmirsti
elektroniskie programmu gidi (EPG) (piemēram, DVB, ATSC) un tīkla
kanālu formāti (Channel
Definition Format, CDF). Tiek ņemtas vērā
autortiesības, par intelektuālā īpašuma tiesību
aprakstiem sazinoties ar INDECS projektu.
Izmantošana
MPEG7 spēks ir tā vaļējo standartu
tehnoloģijā. Tas nodrošina maksimālu salāgojamību
ar citām audiovizuālo standartu grupām un konsorcijiem. Uz XML
bāzētais standarts rada atraktīvu vidi satura veidotājiem,
izplatītājiem, satura vadības pārdevējiem un jauniem
uzņēmumiem, kuri jau ir iepazinušies ar metadatu
tehnoloģijām.
MPEG7 standarta
debija 2001. gada septembrī vēstīja par jaunu posmu multimediju
satura lavīnveidīgajā izaugsmē un izplatībā
internetā, digitālajos raidīšanas tīklos un mājas
datu bāzēs. MPEG7 padara informācijas meklēšanu
tīklā tikpat vieglu kā teksta failos. Jaunais standarts
īpaši noderīgs būs liela apjoma arhīvos, kuri tagad ir
publiski pieejami, un multimediju katalogos, kuros pircēji izvēlas
pērkamo informāciju.
Īpaša
nozīme MPEG7 standartam būs interaktīvās
digitālās televīzijas sistēmās (sk., piemēram, SP
2001/3, 36. lpp. un 2001/4, 47. lpp.). Objektu apraksti šajā
standartā nodrošinās informācijas operatīvu un
ekonomisku izmantošanu, padarot iespējamu multimediju
pusautomātisku atainošanu un rediģēšanu.
Marina VĒVERE, Arnolds VĪTOLS