Sakaru Pasaule - Þurnâls par
modernâm komunikâcijâm

  
  


Atpakaï Jaunais numurs Arhîvs Par mums Meklçðana

Radioamatierisms jautâjumos un atbildçs

   

Radioamatierisms jautajumos un atbildes

5. daļa

 

Kas ir amatieru satelīti? Vai radioamatieri paši ir spējīgi palaist kosmosā pavadoņus?

Protams, raķetes amatieri kosmosā paši nelaiž, tomēr būvē ultraīsviļņu retranslatorus, kuri derīgi ilgstošam darbam kosmosā Zemei tuvās orbītās. Šīs iekārtas tiek nosūtītas kosmosā ar parastajām nesējraķetēm reizē ar zinātniskajiem vai komerciālajiem pavadoņiem. Ar retranslatoru palīdzību iespējams nodibināt tālus radiosakarus ultraīsviļņu diapazonā, vairumā gadījumu izmantojot mazas jaudas un vienkāršas antenas.

Pašlaik ap Zemi riņķo daži desmiti amatieru kosmosa retranslatoru. Tās ir sarežģītas, daudzfunkcionālas un uzticamas ierīces. Tos parasti izstrādā un būvē lieli (bieži pat starptautiski) kolektīvi.

Retranslatorus drīkst izmantot jebkurš radioamatieris.

 

Ko nozīmē salikumi DX, CQ un 73?

          Tie ir daži no telegrāfa koda saīsinājumiem, kurus bieži lieto arī sakaros ar balsi un amatieru literatūrā.

DX nozīmē tāla radiostacija, īsviļņos parasti tā ir no citas pasaules daļas, cita kontinenta; ultraīsviļņos – vismaz vairāku simtu kilometru attālumā. Kontakti ar šādām stacijām tiek uzskatīti par sevišķi vērtīgiem lielā attāluma dēļ vai arī tāpēc, ka teritorijā, no kuras raida DX, ir ļoti maz amatieru staciju.

CQ ir starptautisks apzīmējums vispārējam izsaukumam visiem, tas nozīmē uzaicinājumu nodibināt savstarpēju radiosakaru jebkuram amatierim, kurš dzird šo izsaukumu.

73 ir kods ar nozīmi – vislabākie novēlējumi.

 

Pasaulē ir tikai aptuveni divi simti valstu. Kāpēc, stāstot par zemēm, ar kurām nodibināti sakari, radioamatieri nosauc tādus skaitļus kā 250, 300?

Vārdam ‘zeme’ var piesaistīt ne tikai nozīmi valsts, bet arī apgabals, teritorija. Amatieru radiosakaros interesi piesaista ne tikai kontakti ar katru valsti, bet arī ar dažādiem tās apgabaliem, autonomajām teritorijām un kolonijām, kuras var atrasties šo valstu iekšienē vai ārpus tām. Piemēram, Aļaska – viens no ASV štatiem, bet starp šo štatu un valsts pamatteritoriju atrodas Kanādas rietumdaļa, vai arī cits ASV štats – Havaju salas, kuras atrodas vairāku tūkstošu kilometru attālumā no kontinenta citā pasaules daļā – Okeānijā. Radioviļņu izplatīšanās apstākļi minētajās ASV daļās ir ļoti atšķirīgi.

Krievija ar savu milzīgo teritoriju izvietojas divās pasaules daļās – Eiropā un Āzijā, ar kurām arī ir ļoti atšķirīgi radiosakaru nosacījumi. Francijai un Lielbritānijai pieder vairākas kolonijas, kuras atrodas tālu ārpus Eiropas robežām, pat pretējā Zemes pusē. Tāpēc radioamatieru praksē tika izstrādāti kritēriji, pēc kuriem kopējam valstu skaitam tiek pievienotas dažādas teritorijas, attālas salas un savdabīgi administratīvi teritoriālie veidojumi.

Ir vairāki valstu saraksti, kurus sastādījušas dažādas radioamatieru organizācijas, bet tie pavisam nedaudz atšķiras no sen vispāratzītā DXCC saraksta, kuru izveidoja Amerikas radioamatieru līga (ARRL). Šajā sarakstā iekļautas 335 teritoriālās vienības. Sakarā ar politiskajām izmaiņām pasaules kartē šo sarakstu laiku pa laikam pārskata.

Saprotams, ka nodibināt radiosakarus ar visām 335 teritoriālajām vienībām ir daudz grūtāk nekā ar gandrīz divreiz mazāko valstu skaitu. Dažas no šīm teritorijām ir grūti sasniedzamas salas Arktikā, Klusajā vai Indijas okeānā, turklāt vāji attīstītas un mazapdzīvotas un tajās ir maz radioamatieru.

Tos, kuri interesējas par radiosakariem ar tieši šīm, ēterā reti sastopamajām teritorijām, sauc par DX meniem. Lai DX meniem palīdzētu papildināt valstu kolekcijas, laiku pa laikam tiek organizētas radioamatieru ekspedīcijas (DX ekspedīcijas), kuras dodas uz šim vietām. Ekspedīcijas dalībnieku galvenais uzdevums ir nodibināt iespējami daudz radiosakaru ar visas pasaules amatieriem. Darbības laiks parasti nepārsniedz vienu vai divas nedēļas, bet radiosakaros ieinteresēto skaits sasniedz vairākus desmitus tūkstošu.

Ar dažādām zemēm nodibināto radiosakaru daudzums ir viens no prestižākajiem operatora meistarības rādītājiem. DX meni nepārtraukti sacenšas par to, kurš nodibinās radiosakarus ar maksimāli iespējamo skaitu valstu un teritoriju katrā amatieru frekvenču diapazonā, turklāt vēl dažādos sakaru veidos (telefonija, telegrāfs, teletaips u. c.).

 

 Kas ir radioamatieru diplomi?

          Radioamatieru organizācijas mēdz sarūpēt visdažādākās balvas un sertifikātus. Parasti tie ir krāsaini noformēti diplomi, bet var būt arī medaļas, kausi, metāla, koka un keramikas izstrādājumi, kuri tiek piešķirti tiem radioamatieriem, kas ir izpildījuši noteiktas prasības.

Piemēram, amatieris, kam ir QSL kartītes, kuras apstiprina notikušus radiosakarus ar visiem kontinentiem, var iegūt Starptautiskās radioamatieru savienības (IARU) diplomu Worked All Continents (jeb saīsināti WAC). Tas, kuram ir apstiprināti radiosakari ar visiem ASV štatiem, var kļūt par Amerikas radioamatieru līgas (ARRL) diploma Worked All States (WAS) īpašnieku.

          Apbalvojumu iegūšanas nosacījumi var būt visdažādākie, bet parasti jānodibina konkrēts radiosakaru skaits ar konkrētu valstu, reģionu, apgabalu u. c. amatieru stacijām un par šiem kontaktiem jāsaņem apstiprinājumi QSL kartīšu veidā. Nereti apbalvojumu iegūšanas nosacījumi tiek saistīti ar dažādiem notikumiem, piemēram, olimpiskajām spēlēm vai kādas valsts svētkiem (piemēram, Latvijas Republikas 80 gadu jubileja), bet tad diploma iegūšanai tiek atvēlēts ierobežots laiks.

Noteikumi diplomu iegūšanai parasti tiek publicēti dažādos amatieru žurnālos vai interneta lapās. Lai saņemtu nopelnīto diplomu, attiecīgajai organizācijai jānosūta iesniegums (norādītajā formā) par nosacījumu izpildi, klāt pievienojot apstiprinājumu nodibinātajiem radiosakariem (QSL kartītes, kuras pēc pārbaudes atsūta atpakaļ to īpašniekam), vēl vajadzīgs pārskaitīt noteiktu naudas summu, kura paredzēta pasta izdevumiem un samaksai par balvas izgatavošanu. Protams, diplomus un balvas par sasniegumiem sacensībās (kontestos) radioamatieri saņem bez maksas. 

          Daudzi radioamatieri speciāli krāj šādus panākumu apliecinājumus. Rīgas Tehniskās universitātes radiostacijas kolekcijā ir vairāk nekā 200 diplomu.

 

 

Kādiem mērķiem paredzētas kolektīvās amatieru radiostacijas?

Mērķi ir tādi paši kā individuālajām stacijām. Tomēr, ja tiek apvienoti vairāku entuziastu pūliņi un līdzekļi, iespējams sasniegt rezultātus, kuri nebūs pa spēkam, darbojoties individuāli. Rodas iespējas kopīgi izveidot augstvērtīgas, oriģinālas antenas un raidītāju un uztvērēju kompleksu. Ar šādu tehniku var sekmīgi startēt dažādās sacensībās, kā arī nodibināt īpaši interesantus un retus radiosakarus.

Kolektīvās (kluba) radiostacijas parasti tiek dibinātas pie kāda uzņēmuma, organizācijas vai mācību iestādes. Daudzās valstīs firmas vai mācību iestādes ļoti lepojas, ja to paspārnē darbojas labi aprīkotas amatieru radiostacijas. Labs piemērs tam ir radiostacijas daudzās Eiropas, Amerikas un Japānas universitātēs. Nereti staciju darbība ir tieši saistīta ar mācību procesu un zinātniskiem pētījumiem augstskolās. Radioamatieru kluba stacijas darbojas pat ANO štāba mītnē Ņujorkā un Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) birojā Ženēvā.

Kopīgs darbs amatieru stacijās ir daudz produktīvāks, nekā darbojoties individuāli, jo vienam aptvert visas daudzveidīgās radioamatierisma sfēras ir sarežģīti, turpretī kolektīva dalībnieki savstarpēji papildina cits cita zināšanas dažādās jomās.

Iesācēji (pat tie, kuri nav vēl ieguvuši individuālo licenci) kluba radiostacijās var iegūt pirmās praktiskās iemaņas. Darbojoties kopā ar pieredzējušākiem kolēģiem un to vadībā, progress parādās ātrāk nekā individuālās darbībās.

 

Kādus mācību līdzekļus var izmantot, gatavojoties eksāmenam?

Pirmkārt, noteikti jāizmanto Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumi, ar kuriem var iepazīties saitē www.lvei.lv, arī drukātā veidā šo dokumentu un daudzus citus palīgmateriālus eksāmeniem var iegādāties Valsts elektrosakaru inspekcijā.

          Otrkārt, var izmantot Amerikas radioamatieru līgas (ARRL) mācību grāmatas: Now You're Talking, ARRL's Tech Q&A, The ARRL General Class License Manual, The ARRL Extra Class License Manual (paredzēti dažādiem līmeņiem, bet labāk tomēr iegādāties pilnu komplektu). Minētie materiāli palīdzēs tikt skaidrībā ar elektrotehnikas un radiotehnikas pamatiem un ar jautājumiem par amatieru radiosakaru norises kārtību. Šīs grāmatas var pasūtīt tieši no ARRL (www.arrl.org vai arī ar pasta palīdzību: American Radio Relay League, 225 Main Street, Newington, CT 06111-1494, USA). ARRL izdevumu (gan drukāto, gan kompaktdisku veidā pieejamo) katalogs ir samērā apjomīgs un bieži tiek publicēts žurnālā QST, kuru iespējams abonēt. Var rekomendēt arī fundamentālos izdevumus The ARRL Amateur Radio Handbook, The ARRL Operating Manual un The ARRL Antenna Book. Turpat var iegādāties arī magnetafona kasetes vai lāzerdiskus ar telegrāfa ābeces mācību kursu ierakstiem.

Praktiski visi amatieru radiosakaru aspekti labi izklāstīti Britu radioamatieru biedrības (RSGB - www.rsgb.org) izdevumos. No tiem var ieteikt nopietnus izdevumus Radio Communication Handbook un The VHF/UHF DX Book, kā arī monogrāfijas Your Guide to Propagation un HF Antennas for All Locations.

Viena no labākajām grāmatām iesācējiem ir I. Žerebcova Radiotehnika, kuras tulkojums latviešu valodā atkārtoti izdots 50.-60. gados. (izd. Liesma, Rīga, 1968). Lai gan tajā nav aplūkoti modernās elektronikas sasniegumi, tomēr tā ļoti derīga arī mūsdienās, lai iepazītos ar klasiskās radiotehnikas pamatiem. Lielisks mācību materiāls radioelektronikā ir P. Horowitz, W.Hill The Art of Electronics (izdevējs Cambrdige University Press). Pie mums sastopams šīs grāmatas tulkojums krievu valodā: Èñêóññòâî ñõåìîòåõíèêè.

Radioviļņu izplatīšanās likumi un antenu tehnika saprotamā līmenī izklāstīti Z. Beņkovska un E. Ļipinska grāmatā Ëþáèòåëüñêèå àíòåííû êîðîòêèõ è óëüòðàêîðîòêèõ âîëí, (izdevniecība Ðàäèî è ñâÿçü, Maskava, 1983), kā arī dažādos K. Rothammela grāmatas (K. Rothammel “Antennenbuch”) izdevumos un tulkojumos. Vēl var mēģināt sameklēt bibliotēkās 60.-90. gadu populārās brošūras krievu valodā:  È. Êàçàíñêèé, Â. Ïîëÿêîâ “Àçáóêà êîðîòêèõ âîëí”; È. Êàçàíñêèé” Êàê ñòàòü êîðîòêîâîëíîâèêîì”; Á. Ñòåïàíîâ “Ñïðàâî÷íèê êîðîòêîâîëíîâèêà”; Â. Áåíçàðü è Â. Ëåäåíåâ “Âîêðóã Çåìëè íà ðàäèîâîëíå”; ß .Ëàïîâîê “ß ñòðîþ Ê ðàäèîñòàíöèþ’; Ñ. Áóíèìîâè÷ è Ë. ßéëåíêî “Òåõíèêà ëþáèòåëüñêîé îäíîïîëîñíîé ñâÿçè”; Â. Ïîëÿêîâ “Òðàíñèâåðû ïðÿìîãî ïðåîáðàçîâàíèÿ” u.c.  

Arī padomju žurnālā Ðàäèî 70.-80. gadu izdevumos bija daudz publikāciju, kuras paredzētas amatieriem iesācējiem. Ļoti daudz un dažādu informāciju var smelties radioamatieru mājaslapās internetā, piemēram, www.dx.ardi.lv, www.qrz.ru, http://AH0A.org/AH0A.html u.c.

 Pašpārbaudei varat mēģināt nokārtot zināšanu testu, kurš līdzīgs amerikāņu radioamatieru eksāmeniem, tieši internetā: www.aa9pw.com.

 

 

            M. BUDREIKO (YL3GFM)

            J. BALTINS (YL2DX)

            www.dx.ardi.lv

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001