Radioamatierisms jautâjumos un atbildçs
Radioamatierisms jautajumos un atbildes
5. daļa
Kas ir amatieru satelīti?
Vai radioamatieri paši ir spējīgi palaist kosmosā
pavadoņus?
Protams, raķetes amatieri
kosmosā paši nelaiž, tomēr būvē
ultraīsviļņu retranslatorus, kuri derīgi ilgstošam
darbam kosmosā Zemei tuvās orbītās. Šīs
iekārtas tiek nosūtītas kosmosā ar parastajām
nesējraķetēm reizē ar zinātniskajiem vai
komerciālajiem pavadoņiem. Ar retranslatoru palīdzību
iespējams nodibināt tālus radiosakarus
ultraīsviļņu diapazonā, vairumā gadījumu
izmantojot mazas jaudas un vienkāršas antenas.
Pašlaik
ap Zemi riņķo daži desmiti amatieru kosmosa retranslatoru.
Tās ir sarežģītas, daudzfunkcionālas un uzticamas
ierīces. Tos parasti izstrādā un būvē lieli
(bieži pat starptautiski) kolektīvi.
Retranslatorus
drīkst izmantot jebkurš radioamatieris.
Ko
nozīmē salikumi DX, CQ un 73?
Tie ir daži no telegrāfa koda
saīsinājumiem, kurus bieži lieto arī sakaros ar balsi un
amatieru literatūrā.
DX
nozīmē tāla radiostacija, īsviļņos parasti
tā ir no citas pasaules daļas, cita kontinenta;
ultraīsviļņos – vismaz vairāku simtu kilometru
attālumā. Kontakti ar šādām stacijām tiek
uzskatīti par sevišķi vērtīgiem lielā
attāluma dēļ vai arī tāpēc, ka teritorijā,
no kuras raida DX, ir ļoti maz amatieru staciju.
CQ ir
starptautisks apzīmējums vispārējam izsaukumam visiem, tas nozīmē
uzaicinājumu nodibināt savstarpēju radiosakaru jebkuram
amatierim, kurš dzird šo izsaukumu.
73 ir
kods ar nozīmi – vislabākie novēlējumi.
Pasaulē ir tikai aptuveni divi simti
valstu. Kāpēc, stāstot par zemēm, ar kurām nodibināti
sakari, radioamatieri nosauc tādus skaitļus kā 250, 300?
Vārdam
‘zeme’ var piesaistīt ne tikai nozīmi valsts, bet arī apgabals,
teritorija. Amatieru radiosakaros interesi piesaista ne tikai kontakti ar
katru valsti, bet arī ar dažādiem tās apgabaliem,
autonomajām teritorijām un kolonijām, kuras var atrasties
šo valstu iekšienē vai ārpus tām. Piemēram,
Aļaska – viens no ASV štatiem, bet starp šo štatu un valsts
pamatteritoriju atrodas Kanādas rietumdaļa, vai arī cits ASV
štats – Havaju salas, kuras atrodas vairāku tūkstošu
kilometru attālumā no kontinenta citā pasaules daļā –
Okeānijā. Radioviļņu izplatīšanās
apstākļi minētajās ASV daļās ir ļoti
atšķirīgi.
Krievija ar
savu milzīgo teritoriju izvietojas divās pasaules daļās –
Eiropā un Āzijā, ar kurām arī ir ļoti
atšķirīgi radiosakaru nosacījumi. Francijai un
Lielbritānijai pieder vairākas kolonijas, kuras atrodas tālu
ārpus Eiropas robežām, pat pretējā Zemes pusē.
Tāpēc radioamatieru praksē tika izstrādāti
kritēriji, pēc kuriem kopējam valstu skaitam tiek pievienotas
dažādas teritorijas, attālas salas un savdabīgi administratīvi
teritoriālie veidojumi.
Ir
vairāki valstu saraksti, kurus
sastādījušas dažādas radioamatieru organizācijas,
bet tie pavisam nedaudz atšķiras no sen vispāratzītā DXCC saraksta, kuru izveidoja Amerikas
radioamatieru līga (ARRL).
Šajā sarakstā iekļautas 335 teritoriālās
vienības. Sakarā ar politiskajām izmaiņām pasaules
kartē šo sarakstu laiku pa laikam pārskata.
Saprotams, ka
nodibināt radiosakarus ar visām 335 teritoriālajām
vienībām ir daudz grūtāk nekā ar gandrīz divreiz
mazāko valstu skaitu. Dažas no šīm teritorijām ir
grūti sasniedzamas salas Arktikā, Klusajā vai Indijas
okeānā, turklāt vāji attīstītas un
mazapdzīvotas un tajās ir maz radioamatieru.
Tos, kuri
interesējas par radiosakariem ar tieši šīm, ēterā
reti sastopamajām teritorijām, sauc par DX meniem. Lai DX meniem palīdzētu
papildināt valstu kolekcijas, laiku pa laikam tiek organizētas
radioamatieru ekspedīcijas (DX
ekspedīcijas), kuras dodas uz šim vietām. Ekspedīcijas
dalībnieku galvenais uzdevums ir nodibināt iespējami daudz
radiosakaru ar visas pasaules amatieriem. Darbības laiks parasti
nepārsniedz vienu vai divas nedēļas, bet radiosakaros
ieinteresēto skaits sasniedz vairākus desmitus tūkstošu.
Ar
dažādām zemēm nodibināto radiosakaru daudzums ir viens
no prestižākajiem operatora meistarības
rādītājiem. DX meni
nepārtraukti sacenšas par to, kurš nodibinās radiosakarus
ar maksimāli iespējamo skaitu valstu un teritoriju katrā
amatieru frekvenču diapazonā, turklāt vēl dažādos
sakaru veidos (telefonija, telegrāfs, teletaips u. c.).
Kas ir radioamatieru diplomi?
Radioamatieru
organizācijas mēdz sarūpēt visdažādākās
balvas un sertifikātus. Parasti tie ir krāsaini noformēti
diplomi, bet var būt arī medaļas, kausi, metāla, koka un
keramikas izstrādājumi, kuri tiek piešķirti tiem
radioamatieriem, kas ir izpildījuši noteiktas prasības.
Piemēram,
amatieris, kam ir QSL kartītes, kuras apstiprina notikušus
radiosakarus ar visiem kontinentiem, var iegūt Starptautiskās
radioamatieru savienības (IARU) diplomu Worked All Continents (jeb saīsināti WAC). Tas, kuram ir apstiprināti
radiosakari ar visiem ASV štatiem, var kļūt par Amerikas
radioamatieru līgas (ARRL) diploma Worked
All States (WAS) īpašnieku.
Apbalvojumu
iegūšanas nosacījumi var būt visdažādākie,
bet parasti jānodibina konkrēts radiosakaru skaits ar konkrētu
valstu, reģionu,
apgabalu u. c.
amatieru stacijām un par šiem kontaktiem jāsaņem
apstiprinājumi QSL kartīšu veidā. Nereti apbalvojumu
iegūšanas nosacījumi tiek saistīti ar dažādiem
notikumiem, piemēram, olimpiskajām spēlēm vai kādas
valsts svētkiem (piemēram, Latvijas Republikas
80 gadu jubileja), bet tad diploma iegūšanai
tiek atvēlēts ierobežots laiks.
Noteikumi
diplomu iegūšanai parasti tiek publicēti dažādos
amatieru žurnālos vai interneta lapās. Lai saņemtu
nopelnīto diplomu, attiecīgajai organizācijai
jānosūta iesniegums (norādītajā formā) par
nosacījumu izpildi, klāt pievienojot apstiprinājumu
nodibinātajiem radiosakariem (QSL kartītes, kuras pēc pārbaudes atsūta atpakaļ to
īpašniekam), vēl vajadzīgs pārskaitīt noteiktu
naudas summu, kura paredzēta pasta izdevumiem un samaksai par balvas
izgatavošanu. Protams,
diplomus un balvas par sasniegumiem sacensībās (kontestos) radioamatieri saņem bez maksas.
Daudzi radioamatieri speciāli
krāj šādus panākumu apliecinājumus. Rīgas
Tehniskās universitātes radiostacijas
kolekcijā ir vairāk nekā 200 diplomu.
Kādiem
mērķiem paredzētas kolektīvās amatieru radiostacijas?
Mērķi
ir tādi paši kā individuālajām stacijām.
Tomēr, ja tiek apvienoti vairāku entuziastu pūliņi un
līdzekļi, iespējams sasniegt rezultātus, kuri nebūs pa
spēkam, darbojoties individuāli. Rodas iespējas kopīgi
izveidot augstvērtīgas, oriģinālas antenas un
raidītāju un uztvērēju kompleksu. Ar šādu tehniku
var sekmīgi startēt dažādās sacensībās,
kā arī nodibināt
īpaši interesantus un retus radiosakarus.
Kolektīvās
(kluba) radiostacijas parasti tiek dibinātas pie kāda
uzņēmuma, organizācijas vai mācību iestādes.
Daudzās valstīs firmas vai mācību iestādes ļoti
lepojas, ja to paspārnē darbojas labi aprīkotas amatieru
radiostacijas. Labs piemērs tam ir radiostacijas daudzās Eiropas,
Amerikas un Japānas universitātēs. Nereti staciju darbība
ir tieši saistīta ar mācību procesu un zinātniskiem
pētījumiem augstskolās. Radioamatieru kluba stacijas darbojas
pat ANO štāba mītnē Ņujorkā un
Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) birojā
Ženēvā.
Kopīgs
darbs amatieru stacijās ir daudz produktīvāks, nekā
darbojoties individuāli, jo vienam aptvert visas daudzveidīgās
radioamatierisma sfēras ir sarežģīti, turpretī
kolektīva dalībnieki savstarpēji papildina cits cita
zināšanas dažādās jomās.
Iesācēji
(pat tie, kuri nav vēl ieguvuši individuālo licenci) kluba
radiostacijās var iegūt pirmās praktiskās iemaņas.
Darbojoties kopā ar pieredzējušākiem kolēģiem un
to vadībā, progress parādās ātrāk nekā
individuālās darbībās.
Kādus mācību
līdzekļus var izmantot, gatavojoties eksāmenam?
Pirmkārt, noteikti jāizmanto Latvijas Republikas amatieru radiosakaru
noteikumi, ar kuriem var iepazīties saitē www.lvei.lv, arī drukātā veidā šo
dokumentu un daudzus citus palīgmateriālus eksāmeniem var
iegādāties Valsts elektrosakaru inspekcijā.
Otrkārt, var izmantot Amerikas radioamatieru līgas (ARRL)
mācību grāmatas: Now
You're Talking, ARRL's Tech Q&A, The ARRL
General Class License Manual, The ARRL Extra Class License Manual (paredzēti dažādiem līmeņiem, bet labāk
tomēr iegādāties pilnu komplektu). Minētie
materiāli palīdzēs tikt skaidrībā ar elektrotehnikas un radiotehnikas pamatiem un ar jautājumiem par amatieru
radiosakaru norises kārtību. Šīs grāmatas var
pasūtīt tieši no ARRL (www.arrl.org vai arī ar
pasta palīdzību: American Radio
Relay League, 225 Main Street, Newington, CT 06111-1494, USA). ARRL izdevumu (gan drukāto, gan
kompaktdisku veidā pieejamo) katalogs ir samērā apjomīgs un
bieži tiek publicēts žurnālā QST, kuru iespējams abonēt. Var rekomendēt arī
fundamentālos izdevumus The ARRL
Amateur Radio Handbook, The ARRL Operating Manual un The ARRL Antenna Book.
Turpat var iegādāties arī magnetafona kasetes vai
lāzerdiskus ar telegrāfa ābeces mācību kursu
ierakstiem.
Praktiski
visi amatieru radiosakaru aspekti labi izklāstīti Britu radioamatieru
biedrības (RSGB - www.rsgb.org)
izdevumos. No tiem var ieteikt nopietnus izdevumus Radio Communication Handbook un The
VHF/UHF DX Book, kā arī monogrāfijas Your Guide to Propagation un HF
Antennas for All Locations.
Viena no
labākajām grāmatām iesācējiem ir I.
Žerebcova Radiotehnika, kuras
tulkojums latviešu valodā atkārtoti izdots 50.-60. gados. (izd. Liesma, Rīga, 1968). Lai gan
tajā nav aplūkoti modernās elektronikas sasniegumi, tomēr
tā ļoti derīga arī mūsdienās, lai iepazītos
ar klasiskās radiotehnikas pamatiem. Lielisks mācību materiāls
radioelektronikā ir P. Horowitz,
W.Hill The Art of Electronics (izdevējs Cambrdige University Press). Pie mums sastopams šīs
grāmatas tulkojums krievu valodā: Èñêóññòâî
ñõåìîòåõíèêè.
Radioviļņu
izplatīšanās likumi un antenu tehnika saprotamā
līmenī izklāstīti Z. Beņkovska un E. Ļipinska
grāmatā Ëþáèòåëüñêèå àíòåííû
êîðîòêèõ è óëüòðàêîðîòêèõ âîëí, (izdevniecība Ðàäèî è ñâÿçü, Maskava, 1983), kā arī dažādos
K. Rothammela grāmatas (K. Rothammel
“Antennenbuch”) izdevumos un tulkojumos. Vēl var
mēģināt sameklēt bibliotēkās 60.-90. gadu
populārās brošūras krievu valodā: È. Êàçàíñêèé, Â. Ïîëÿêîâ
“Àçáóêà êîðîòêèõ âîëí”; È. Êàçàíñêèé” Êàê ñòàòü êîðîòêîâîëíîâèêîì”; Á. Ñòåïàíîâ
“Ñïðàâî÷íèê êîðîòêîâîëíîâèêà”; Â. Áåíçàðü è Â. Ëåäåíåâ “Âîêðóã Çåìëè íà
ðàäèîâîëíå”; ß .Ëàïîâîê “ß ñòðîþ ÊÂ ðàäèîñòàíöèþ’; Ñ. Áóíèìîâè÷ è Ë. ßéëåíêî “Òåõíèêà
ëþáèòåëüñêîé îäíîïîëîñíîé ñâÿçè”; Â. Ïîëÿêîâ “Òðàíñèâåðû ïðÿìîãî
ïðåîáðàçîâàíèÿ” u.c.
Arī
padomju žurnālā Ðàäèî
70.-80. gadu izdevumos bija daudz publikāciju, kuras paredzētas
amatieriem iesācējiem. Ļoti daudz
un dažādu informāciju var smelties radioamatieru
mājaslapās internetā, piemēram, www.dx.ardi.lv, www.qrz.ru, http://AH0A.org/AH0A.html u.c.
Pašpārbaudei varat
mēģināt nokārtot zināšanu testu, kurš
līdzīgs amerikāņu radioamatieru eksāmeniem, tieši
internetā: www.aa9pw.com.
M. BUDREIKO (YL3GFM)
J. BALTINS (YL2DX)
www.dx.ardi.lv
5. daļa
Kas ir amatieru satelīti?
Vai radioamatieri paši ir spējīgi palaist kosmosā
pavadoņus?
Protams, raķetes amatieri
kosmosā paši nelaiž, tomēr būvē
ultraīsviļņu retranslatorus, kuri derīgi ilgstošam
darbam kosmosā Zemei tuvās orbītās. Šīs
iekārtas tiek nosūtītas kosmosā ar parastajām
nesējraķetēm reizē ar zinātniskajiem vai
komerciālajiem pavadoņiem. Ar retranslatoru palīdzību
iespējams nodibināt tālus radiosakarus
ultraīsviļņu diapazonā, vairumā gadījumu
izmantojot mazas jaudas un vienkāršas antenas.
Pašlaik
ap Zemi riņķo daži desmiti amatieru kosmosa retranslatoru.
Tās ir sarežģītas, daudzfunkcionālas un uzticamas
ierīces. Tos parasti izstrādā un būvē lieli
(bieži pat starptautiski) kolektīvi.
Retranslatorus
drīkst izmantot jebkurš radioamatieris.
Ko
nozīmē salikumi DX, CQ un 73?
Tie ir daži no telegrāfa koda
saīsinājumiem, kurus bieži lieto arī sakaros ar balsi un
amatieru literatūrā.
DX
nozīmē tāla radiostacija, īsviļņos parasti
tā ir no citas pasaules daļas, cita kontinenta;
ultraīsviļņos – vismaz vairāku simtu kilometru
attālumā. Kontakti ar šādām stacijām tiek
uzskatīti par sevišķi vērtīgiem lielā
attāluma dēļ vai arī tāpēc, ka teritorijā,
no kuras raida DX, ir ļoti maz amatieru staciju.
CQ ir
starptautisks apzīmējums vispārējam izsaukumam visiem, tas nozīmē
uzaicinājumu nodibināt savstarpēju radiosakaru jebkuram
amatierim, kurš dzird šo izsaukumu.
73 ir
kods ar nozīmi – vislabākie novēlējumi.
Pasaulē ir tikai aptuveni divi simti
valstu. Kāpēc, stāstot par zemēm, ar kurām nodibināti
sakari, radioamatieri nosauc tādus skaitļus kā 250, 300?
Vārdam
‘zeme’ var piesaistīt ne tikai nozīmi valsts, bet arī apgabals,
teritorija. Amatieru radiosakaros interesi piesaista ne tikai kontakti ar
katru valsti, bet arī ar dažādiem tās apgabaliem,
autonomajām teritorijām un kolonijām, kuras var atrasties
šo valstu iekšienē vai ārpus tām. Piemēram,
Aļaska – viens no ASV štatiem, bet starp šo štatu un valsts
pamatteritoriju atrodas Kanādas rietumdaļa, vai arī cits ASV
štats – Havaju salas, kuras atrodas vairāku tūkstošu
kilometru attālumā no kontinenta citā pasaules daļā –
Okeānijā. Radioviļņu izplatīšanās
apstākļi minētajās ASV daļās ir ļoti
atšķirīgi.
Krievija ar
savu milzīgo teritoriju izvietojas divās pasaules daļās –
Eiropā un Āzijā, ar kurām arī ir ļoti
atšķirīgi radiosakaru nosacījumi. Francijai un
Lielbritānijai pieder vairākas kolonijas, kuras atrodas tālu
ārpus Eiropas robežām, pat pretējā Zemes pusē.
Tāpēc radioamatieru praksē tika izstrādāti
kritēriji, pēc kuriem kopējam valstu skaitam tiek pievienotas
dažādas teritorijas, attālas salas un savdabīgi administratīvi
teritoriālie veidojumi.
Ir
vairāki valstu saraksti, kurus
sastādījušas dažādas radioamatieru organizācijas,
bet tie pavisam nedaudz atšķiras no sen vispāratzītā DXCC saraksta, kuru izveidoja Amerikas
radioamatieru līga (ARRL).
Šajā sarakstā iekļautas 335 teritoriālās
vienības. Sakarā ar politiskajām izmaiņām pasaules
kartē šo sarakstu laiku pa laikam pārskata.
Saprotams, ka
nodibināt radiosakarus ar visām 335 teritoriālajām
vienībām ir daudz grūtāk nekā ar gandrīz divreiz
mazāko valstu skaitu. Dažas no šīm teritorijām ir
grūti sasniedzamas salas Arktikā, Klusajā vai Indijas
okeānā, turklāt vāji attīstītas un
mazapdzīvotas un tajās ir maz radioamatieru.
Tos, kuri
interesējas par radiosakariem ar tieši šīm, ēterā
reti sastopamajām teritorijām, sauc par DX meniem. Lai DX meniem palīdzētu
papildināt valstu kolekcijas, laiku pa laikam tiek organizētas
radioamatieru ekspedīcijas (DX
ekspedīcijas), kuras dodas uz šim vietām. Ekspedīcijas
dalībnieku galvenais uzdevums ir nodibināt iespējami daudz
radiosakaru ar visas pasaules amatieriem. Darbības laiks parasti
nepārsniedz vienu vai divas nedēļas, bet radiosakaros
ieinteresēto skaits sasniedz vairākus desmitus tūkstošu.
Ar
dažādām zemēm nodibināto radiosakaru daudzums ir viens
no prestižākajiem operatora meistarības
rādītājiem. DX meni
nepārtraukti sacenšas par to, kurš nodibinās radiosakarus
ar maksimāli iespējamo skaitu valstu un teritoriju katrā
amatieru frekvenču diapazonā, turklāt vēl dažādos
sakaru veidos (telefonija, telegrāfs, teletaips u. c.).
Kas ir radioamatieru diplomi?
Radioamatieru
organizācijas mēdz sarūpēt visdažādākās
balvas un sertifikātus. Parasti tie ir krāsaini noformēti
diplomi, bet var būt arī medaļas, kausi, metāla, koka un
keramikas izstrādājumi, kuri tiek piešķirti tiem
radioamatieriem, kas ir izpildījuši noteiktas prasības.
Piemēram,
amatieris, kam ir QSL kartītes, kuras apstiprina notikušus
radiosakarus ar visiem kontinentiem, var iegūt Starptautiskās
radioamatieru savienības (IARU) diplomu Worked All Continents (jeb saīsināti WAC). Tas, kuram ir apstiprināti
radiosakari ar visiem ASV štatiem, var kļūt par Amerikas
radioamatieru līgas (ARRL) diploma Worked
All States (WAS) īpašnieku.
Apbalvojumu
iegūšanas nosacījumi var būt visdažādākie,
bet parasti jānodibina konkrēts radiosakaru skaits ar konkrētu
valstu, reģionu,
apgabalu u. c.
amatieru stacijām un par šiem kontaktiem jāsaņem
apstiprinājumi QSL kartīšu veidā. Nereti apbalvojumu
iegūšanas nosacījumi tiek saistīti ar dažādiem
notikumiem, piemēram, olimpiskajām spēlēm vai kādas
valsts svētkiem (piemēram, Latvijas Republikas
80 gadu jubileja), bet tad diploma iegūšanai
tiek atvēlēts ierobežots laiks.
Noteikumi
diplomu iegūšanai parasti tiek publicēti dažādos
amatieru žurnālos vai interneta lapās. Lai saņemtu
nopelnīto diplomu, attiecīgajai organizācijai
jānosūta iesniegums (norādītajā formā) par
nosacījumu izpildi, klāt pievienojot apstiprinājumu
nodibinātajiem radiosakariem (QSL kartītes, kuras pēc pārbaudes atsūta atpakaļ to
īpašniekam), vēl vajadzīgs pārskaitīt noteiktu
naudas summu, kura paredzēta pasta izdevumiem un samaksai par balvas
izgatavošanu. Protams,
diplomus un balvas par sasniegumiem sacensībās (kontestos) radioamatieri saņem bez maksas.
Daudzi radioamatieri speciāli
krāj šādus panākumu apliecinājumus. Rīgas
Tehniskās universitātes radiostacijas
kolekcijā ir vairāk nekā 200 diplomu.
Kādiem
mērķiem paredzētas kolektīvās amatieru radiostacijas?
Mērķi
ir tādi paši kā individuālajām stacijām.
Tomēr, ja tiek apvienoti vairāku entuziastu pūliņi un
līdzekļi, iespējams sasniegt rezultātus, kuri nebūs pa
spēkam, darbojoties individuāli. Rodas iespējas kopīgi
izveidot augstvērtīgas, oriģinālas antenas un
raidītāju un uztvērēju kompleksu. Ar šādu tehniku
var sekmīgi startēt dažādās sacensībās,
kā arī nodibināt
īpaši interesantus un retus radiosakarus.
Kolektīvās
(kluba) radiostacijas parasti tiek dibinātas pie kāda
uzņēmuma, organizācijas vai mācību iestādes.
Daudzās valstīs firmas vai mācību iestādes ļoti
lepojas, ja to paspārnē darbojas labi aprīkotas amatieru
radiostacijas. Labs piemērs tam ir radiostacijas daudzās Eiropas,
Amerikas un Japānas universitātēs. Nereti staciju darbība
ir tieši saistīta ar mācību procesu un zinātniskiem
pētījumiem augstskolās. Radioamatieru kluba stacijas darbojas
pat ANO štāba mītnē Ņujorkā un
Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) birojā
Ženēvā.
Kopīgs
darbs amatieru stacijās ir daudz produktīvāks, nekā
darbojoties individuāli, jo vienam aptvert visas daudzveidīgās
radioamatierisma sfēras ir sarežģīti, turpretī
kolektīva dalībnieki savstarpēji papildina cits cita
zināšanas dažādās jomās.
Iesācēji
(pat tie, kuri nav vēl ieguvuši individuālo licenci) kluba
radiostacijās var iegūt pirmās praktiskās iemaņas.
Darbojoties kopā ar pieredzējušākiem kolēģiem un
to vadībā, progress parādās ātrāk nekā
individuālās darbībās.
Kādus mācību
līdzekļus var izmantot, gatavojoties eksāmenam?
Pirmkārt, noteikti jāizmanto Latvijas Republikas amatieru radiosakaru
noteikumi, ar kuriem var iepazīties saitē www.lvei.lv, arī drukātā veidā šo
dokumentu un daudzus citus palīgmateriālus eksāmeniem var
iegādāties Valsts elektrosakaru inspekcijā.
Otrkārt, var izmantot Amerikas radioamatieru līgas (ARRL)
mācību grāmatas: Now
You're Talking, ARRL's Tech Q&A, The ARRL
General Class License Manual, The ARRL Extra Class License Manual (paredzēti dažādiem līmeņiem, bet labāk
tomēr iegādāties pilnu komplektu). Minētie
materiāli palīdzēs tikt skaidrībā ar elektrotehnikas un radiotehnikas pamatiem un ar jautājumiem par amatieru
radiosakaru norises kārtību. Šīs grāmatas var
pasūtīt tieši no ARRL (www.arrl.org vai arī ar
pasta palīdzību: American Radio
Relay League, 225 Main Street, Newington, CT 06111-1494, USA). ARRL izdevumu (gan drukāto, gan
kompaktdisku veidā pieejamo) katalogs ir samērā apjomīgs un
bieži tiek publicēts žurnālā QST, kuru iespējams abonēt. Var rekomendēt arī
fundamentālos izdevumus The ARRL
Amateur Radio Handbook, The ARRL Operating Manual un The ARRL Antenna Book.
Turpat var iegādāties arī magnetafona kasetes vai
lāzerdiskus ar telegrāfa ābeces mācību kursu
ierakstiem.
Praktiski
visi amatieru radiosakaru aspekti labi izklāstīti Britu radioamatieru
biedrības (RSGB - www.rsgb.org)
izdevumos. No tiem var ieteikt nopietnus izdevumus Radio Communication Handbook un The
VHF/UHF DX Book, kā arī monogrāfijas Your Guide to Propagation un HF
Antennas for All Locations.
Viena no
labākajām grāmatām iesācējiem ir I.
Žerebcova Radiotehnika, kuras
tulkojums latviešu valodā atkārtoti izdots 50.-60. gados. (izd. Liesma, Rīga, 1968). Lai gan
tajā nav aplūkoti modernās elektronikas sasniegumi, tomēr
tā ļoti derīga arī mūsdienās, lai iepazītos
ar klasiskās radiotehnikas pamatiem. Lielisks mācību materiāls
radioelektronikā ir P. Horowitz,
W.Hill The Art of Electronics (izdevējs Cambrdige University Press). Pie mums sastopams šīs
grāmatas tulkojums krievu valodā: Èñêóññòâî
ñõåìîòåõíèêè.
Radioviļņu
izplatīšanās likumi un antenu tehnika saprotamā
līmenī izklāstīti Z. Beņkovska un E. Ļipinska
grāmatā Ëþáèòåëüñêèå àíòåííû
êîðîòêèõ è óëüòðàêîðîòêèõ âîëí, (izdevniecība Ðàäèî è ñâÿçü, Maskava, 1983), kā arī dažādos
K. Rothammela grāmatas (K. Rothammel
“Antennenbuch”) izdevumos un tulkojumos. Vēl var
mēģināt sameklēt bibliotēkās 60.-90. gadu
populārās brošūras krievu valodā: È. Êàçàíñêèé, Â. Ïîëÿêîâ
“Àçáóêà êîðîòêèõ âîëí”; È. Êàçàíñêèé” Êàê ñòàòü êîðîòêîâîëíîâèêîì”; Á. Ñòåïàíîâ
“Ñïðàâî÷íèê êîðîòêîâîëíîâèêà”; Â. Áåíçàðü è Â. Ëåäåíåâ “Âîêðóã Çåìëè íà
ðàäèîâîëíå”; ß .Ëàïîâîê “ß ñòðîþ ÊÂ ðàäèîñòàíöèþ’; Ñ. Áóíèìîâè÷ è Ë. ßéëåíêî “Òåõíèêà
ëþáèòåëüñêîé îäíîïîëîñíîé ñâÿçè”; Â. Ïîëÿêîâ “Òðàíñèâåðû ïðÿìîãî
ïðåîáðàçîâàíèÿ” u.c.
Arī
padomju žurnālā Ðàäèî
70.-80. gadu izdevumos bija daudz publikāciju, kuras paredzētas
amatieriem iesācējiem. Ļoti daudz
un dažādu informāciju var smelties radioamatieru
mājaslapās internetā, piemēram, www.dx.ardi.lv, www.qrz.ru, http://AH0A.org/AH0A.html u.c.
Pašpārbaudei varat
mēģināt nokārtot zināšanu testu, kurš
līdzīgs amerikāņu radioamatieru eksāmeniem, tieši
internetā: www.aa9pw.com.
M. BUDREIKO (YL3GFM)
J. BALTINS (YL2DX)
www.dx.ardi.lv