Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Svarīgāko notikumu hronoloģija

   

 

* Pirms 80 gadiem, 1922. gada 1. janvārī, Latvija uzņemta Starptautiskajā radiotelegrāfa savienībā (Starptautiskajā telegrāfa savienībā Latvija uzņemta 1921. gada 11. decembrī). No tā laika līdz 1940. gadam Latvijas delegāti piedalījās visās svarīgākajās konferencēs:

Parīzes telegrāfa konferencē (1925.); Briseles telegrāfa konferencē (1928.); Madrides telegrāfa un radiotelegrāfa konferencē (tās notika vienlaikus - 1932. gadā); Kairas telekomunikāciju un radiotelegrāfa konferencē (1938.).

 

* Pirms 75 gadiem, 1927. gada 7. janvārī, atklāta radiotelefona līnija starp Londonu un Ņujorku. Tā darbojās pēc divu kanālu sistēmas: ASV raidošā stacija atradās Rokīpointā netālu no Ņujorkas un šī radioviļņa  uztverošā stacija - Kuparas pilsētā, relatīvi lielā attālumā no Londonas. Lielbritānijas raidošā stacija atradās Ragbijā, to uztvēra ASV pilsētā Holtonmeinā. Tajos laikos tādu radiotelefona līniju uzskatīja par grandiozu darbu. Tās izveidošanā piedalījās inženieri no American Telephone&Telegraph Company un inženieri no britu Pasta un International Standard Electric Corporation. Pirmajā nedēļā notika 135 sarunas. Arī Latvija izmantoja Londonas pakalpojumus lai abonentus savienotu ar ASV abonentiem.

 

* Pirms 80 gadiem, 1922. gada 1. februārī, sāka darboties Londonas radiofona raidītājs. Oficiāli tas tiek uzskatīts par pirmo radiofona raidītāju Eiropā. Latvijas radiouztvērēju kolekcionārs Jānis Jansons ir izpētījis, ka pirmās radiofona pārraides Eiropā notika 1919. gadā Holandes pilsētiņā Eindhovenā.

 

* Pirms 155 gadiem, 1847. gada 11. februārī, dzimis Tomass Alva Edisons, amerikāņu elektrotehniķis un izgudrotājs. Pilnveidojis Morzes telegrāfa aparātu, izgudrojis ogles mikrofonu (1877.), fonogrāfu (1877.), megafonu, pilnveidojis un ieviesis ražošanā kvēlspuldzi (1879.), uzbūvējis pirmo termoelektrostaciju (1882.). Atklājis termoelektronu emisiju (1883.), t. i., izgudroja radiolampiņu. Iesniedzis vairāk nekā 1000 izgudrojumu telefonijā, ķīmijā, kalnrūpniecībā, kinotehnikā, kara tehnikā u. c. Miris 1931. gada 18. oktobrī.

 

* Pirms 65 gadiem, 1937. gada 13. februārī, iesvētīja un nodeva ekspluatācijā Rīgas telefona kantora administrācijas ēku Audēju ielā 15. To uzcēla agrākās četrstāvu ēkas vietā, kuru nojauca 1935. gadā. Vecajā ēkā no 1902. līdz 1928. gadam darbojās Rīgas 2. telefona centrāle. Būvniecību sarežģīja apstāklis, ka ēka daļēji atrodas uz Rīdzenes upes gultnes. Zem jaunbūves iedzina 424 pāļus (garumā no 7,5 līdz 11,4 m). Virs pāļiem zem visām ēkas kapitālajām sienām ir uzbūvēta dzelzsbetona josta. Lai ēkā neieplūstu gruntsūdens, zem pagraba grīdas ir noklāta zilo mālu kārta un virs tās - betona un asfalta kārta. Būvdarbus sāka 1935. gada oktobrī, pabeidza 1936. gada 1. oktobrī. Izlietotas 57 tonnas dzelžu. Ēkas izmaksas -aptuveni Ls 200 000 (1 kv.m Ls 545). Neuzbūvēja ieprojektēto uzvilktni (liftu). Vācu sapieri ēku nodedzināja 1944. gada 12. oktobrī.

 

* Pirms 155 gadiem, 1847. gada 2. martā, Skotijas pilsētiņā Edinburgā dzimis Aleksandrs Grehems Bells, telefona aparāta izgudrotājs. 1876. gadā viņš atklājis telefonēšanas principu, izgudroja telefona aparātu. Lai izgudrojumu ieviestu, radās daudz grūtību - nebija naudas, uzradās 11 šķietami telefona aparāta izgudrotāji. Starp tiem E. Grejs, ar kuru A. Bells tiesājās 12 gadus. Pēc 12 tiesas sēdēm atklājās, ka E. Grejs savu pieteikumu par telefona aparātu iesniedzis divas stundas vēlāk nekā A. Bells. Miris 1922. gada 4. augustā. Apbedīšanas brīdī ASV un Kanādā uz vienu minūti pārtrauca darbu visās telefona centrālēs -aparāti klusēja par godu izcilajam izgudrotājam. 1929. gadā elektriskā signāla pastiprināšanas un vājināšanas mērvienība nosaukta Bella vārdā.

 

* Pirms 215 gadiem, 1787. gada 16. martā, Vācijas pilsētiņā Erlangenā dzimis Georgs Simons Oms. Matemātikas un fizikas pasniedzējs. No 1820. gada pētījis parādības elektriskajās ķēdēs un 1821. gadā atklāja sakarības starp spriegumu, strāvu un pretestību (Oma likums). Miris 1854. gada 7. jūlijā. 1881. gadā Starptautiskajā elektriķu kongresā viņa vārdā nosaukta pretestības mērvienība (pretestība 1 oms ir, ja elektriskajā ķēdē pie 1 volta sprieguma plūst 1 ampēru stipra strāva).

 

* Pirms 10 gadiem, 1992. gada 26. martā, Rīgā, Kleistu ielā 5, nodibināja Latvijas Telekomunikāciju klubu. Bija pulcējušies 48 telekomunikāciju nozares darbinieki. Kluba statūtus izstrādāja Igors Bagrjanskis, Vladimirs Golovačs un Jāzeps Ločmelis. Vladimirs Golovačs rūpējās par telpām, kafijas galdu un kluba dibināšanas svinīgo daļu. Bija izgatavots kluba karogs. Lenti, kuru turēja divas meitenītes tautastērpos, pārgrieza Rīgas telefona tīkla darba veterāns Kārlis Staģis. Kluba dibinātāji parakstīja Svinīgo solījumu. Par kluba senioru ievēlēja Jāzepu Ločmeli un par vicesenioru - Gunāru Bitmani. Nolēma, ka kluba himna būs E. Rozenštrauha dziesma Vecās likteņdzirnas. Notika asprātīga spēle Ja es būtu sakaru ministrs un diskusija Kā dzīvosim šajās grūtajās dienās. Jāzeps Ločmelis izklāstīja 10 galvenos pasākumus, kuri būtu jāatrisina (jāsaglabā laikraksts Sakaru Vēstis, jāizveido muzejs, jāuzraksta Telekomunikāciju vēstures grāmata, jānosaka sakaru nozares svētku dienas u. c.). Patīkami, ka lielākā daļa no pirmās kluba sanāksmes nodomiem ir piepildījušies un ka klubs joprojām darbojas.

* Pirms 100 gadiem, 1901. gada 16. decembrī, nodeva ekspluatācijā telefona līniju Rīga-Jelgava. (skat. rakstu 78. lpp.)

 

Jāzeps LOČMELIS

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001