Mans uzņēmums - manas mājas
Sabiedrības priekšstats par uzņēmumu parasti veidojas, vērtējot tā
produkciju, pakalpojumus vai aktivitātes. Tomēr cits, daudz intīmāks, tēls
veidojas arī tā iekšpusē, un to rada paši darbinieki, viņu savstarpējās
attiecības, komandas izjūta, darbs kopēja mērķa labā, lojalitāte. Tas, kā
darbinieki jūtas savā uzņēmumā, neapšaubāmi izpaužas arī viņu ikdienas darbā,
saskarsmē ar klientiem. Tādējādi veidojas itin kā caurspīdīga spoguļa efekts,
kurā raugoties, var redzēt gan katrs sevi, gan cits citu, gan klientus. Ko sava
uzņēmuma spogulī redz Telia Latvija komanda, SP stāsta Klientu servisa vadītāja
Evija DZENĪTE, interneta produktu menedžeris Ģirts PALEJS, mārketinga un
sabiedrisko attiecību vadītāja Liene VOINA, grāmatvede Inga MIĶELSONE,
Instalācijas un apkalpošanas centra vadītājs Aivars SMELTERS un klientu servisa
menedžeris Uldis SEMEIKS.
- Kas, jūsuprāt, vislabāk raksturo Telia Latvija un tā kolektīvu?
Ģirts: - Manuprāt, to vislabāk varētu raksturot vārds drošība. Drošības izjūta. Tas, ka varu
pilnībā paļauties gan uz uzņēmumu, gan uz kolēģiem.
Evija: - Atvērtība visās vietās un lietās.
Aivars: - Man ir patīkami strādāt šādā mājīgā uzņēmumā, kurš nav
pārāk liels un kur visi ir savējie. Ērti nosūtīt ziņu pa iekšējo e-pastu,
palūgt padomu kolēģim, ja gadās kļūme - ātri reaģēt.
Liene: - Jūtos lepna, ka mums ir tik draudzīgs kolektīvs. Tā kā
divas trešdaļas dzīves paiet darbā, tad šīs ir labas otrās mājas.
- Kas ir tas magnēts, kas jūs atvilka te strādāt un kas jūs te
notur?
Uldis: - Draudzīgais gars, kas te valda. Kolēģi varbūt pat paši to
neapzinās, ka burtiski notur mani aiz piedurknes...
Aivars: - Esmu no tiem, kas ieaug labā kolektīvā ar dziļām saknēm.
VEF nostrādāju vairāk nekā 20 gadu, šeit - jau deviņus. Un ja vēl ir darbs
interesants, kur gan būtu jāskrien.
Ģirts: - Drīz būs 10 gadi, kopš te strādāju. Varētu teikt, ka mani
šeit atvilka tas pats, kas notur: man
patīk tas, ko daru, nozare, kurā strādājam.
- Vai varat šeit justies brīvi, paši plānot laiku un strādāt tur,
kur ērtāk?
Ģirts: - Ja darbs saistīts ar klientu apkalpošanu, konsultācijām
pa telefonu u. tml., tad noteiktās stundās jābūt noteiktā vietā. Turpretī
citviet situācija ir visai demokrātiska, un pamatā ir paškontrole, nevis birokrātiskas atskaites par katru soli.
Atskaite, protams, ir padarītais darbs.
Evija: - Man šķiet, ka svarīgi ir tieši tas, ka uzticas. Ja esi
nopelnījis uzticību, vari justies brīvi, pats plānot laiku, iekārtoties tā, lai
darbu padarītu ērtāk un raženāk.
- Vai Telia Latvija ir tādas kā lietpratēju kopas, kur savstarpēji
var ne tikai konsultēties par kādu āķīgu projektu, bet arī paplašināt
profesionālo apvārsni?
Aivars: - Jā, noteikti. Apmaināmies domām un cits citu izglītojam.
Es, piemēram, vairāk ņemos ar antenām un radiorisinājumiem, kāds cits - ar
maršrutizatoru programmēšanu. Protams, var paņemt grāmatu, ielīst internetā,
pasēdēt veselu dienu un izurbties visam cauri, bet kolēģis nepieciešamo
zināšanu koncentrātu var izstāstīt piecās minūtēs. Kolēģis ir ātrāks par
internetu.
Ģirts: - Mēs visi kopā esam viena profesionāļu grupa - 33 cilvēki.
Svarīgi, ka visi esam pietiekami izglītoti visos firmas darbības virzienos, lai
spētu piecās minūtēs uztvert informāciju un izmantot konkrētiem mērķiem. Nav
jātērē laiks, kaut ko skaidrojot kolēģiem trīs reizes pēc kārtas.
Uldis: - Jūtos vienkārši lieliski - kā profiņš starp
profiņiem.
Ģirts: - Viens ir vide, kurā mēs strādājam, līdzekļi, aprīkojums.
Otrs - darba stils. Ja ko jaunu uzzinām, izstāstām arī pārējiem kolēģiem, lai
viņi varētu likt lietā visu progresīvo un rezultātā iegūtu uzņēmums un klienti.
Nebūtu jēgas iedot Uldim pārdodamo
pakalpojumu sarakstu uz desmit lapām. Ja viņš nakts vidū to nezinās no galvas,
tas nekas nesanāks. Un viņš zina!
-Vai daudzi no jūsējiem sevi uzskata par virtuālajiem cilvēkiem?
Cik procentu laika Telia Latvija
cilvēki vidēji pavada internetā?
Ģirts: - Mēs pavadām divas trešdaļas laika darbā, un gandrīz visu
- arī internetā.
Uldis: - Dažreiz man Ģirta žēl, bet viņš ir viens no tiem puišiem,
kas turas līdz kaulam un visu ņem traki nopietni. Ieiet internetā un nenāk
laukā.
- Droši vien gandrīz visiem Telia Latvija darbiniekiem mājās ir
interneta pieslēgums.
Ģirts: - Internets mājās - tas ir koks ar diviem galiem. Kad es kā
vienkāršs cilvēks varēšu ievilkt mājās labu internetu, tad es par to domāšu.
Tagad ne. No interneta taču arī kaut kur jāaizbēg.
Inga: - Darbā esam pieraduši pie ļoti labas kvalitātes aparatūras
un ātra interneta, tāpēc pašapziņa neatļauj mājās lietot iezvanpieeju.
Evija: - Internetu mājās - to gan ne! Jābūt taču kaut kādai
atslodzei. Mēs labi strādājam un arī labi atpūšamies, tāpēc nav ko vilkt visu
darbu uz mājām. Starp citu, nav daudz tādu kolēģu, kuriem mājās ir internets.
- Kā jūs varētu īsi raksturot Telia Latvija progresa ceļu pēdējo
gadu laikā?
Ģirts: - Nepārtraukti jāskrien līdzi progresam vai pat jāmēģina to
stumt uz priekšu. Visu jauno un labo, kas pasaulē parādījies pēdējos gados, mēs
tā vai citādi liekam lietā - jaunās tehnoloģijas, jauno aparatūru, pieslēgumu
veidus, interneta izpausmes, protokolus.
Aivars: - Kādreiz varēju pavisam viegli paturēt prātā klientus un
adreses, kuriem esmu ierīkojis interneta pieslēgumu. Tagad viņu kļuvis tik
daudz, ka nevar iegaumēt. Tas saistāms arī ar to, ka klientiem visai reti gadās
problēmas ar pieslēgumu, tāpēc arī atkārtotu mājas vizīšu tikpat kā nav.
- Kā jūs spējat likt klientam justies kā kam īpašam?
Uldis: - Mēs, tirdzinieki, cenšamies, lai katrs klients justos
īpašs. Cilvēki gaida ne tikai palīdzību, bet arī saskarsmi. Man patīk ar
cilvēkiem kontaktēties, un acīmredzot viņi to jūt.
Liene: - Mums tiešām ir vislabākie tirdzinieki, kādi vispār
sastopami Rīgā, un viņi cenšas rast vislabāko risinājumu. Ja vajag, iesaistās
arī produktu menedžeri un tehniskie speciālisti. Katrs klients ir atšķirīgs,
cenšamies atrast individuālu, saprotošu pieeju.
Ģirts: - Varu gandrīz galvot, ka mums nav divu pilnīgi vienādu
pieslēguma risinājumu - katram ir kas atšķirīgs.
- Cik dziļi jūs spētu ielaisties kompromisos, lai iegūtu firmai
kādu izdevīgu, bet prasīgu klientu?
Uldis: - Kompromisam vienmēr jābūt loģiskam. Tiklīdz solītis par
tālu, tam vairs nav nekādas nozīmes. Mēs nevaram pārdot uz tādiem noteikumiem,
ko nedrīkstam pieļaut.
Aivars: - Klients man, piemēram, saka: - Šī ir mana skaistākā
siena, tur kabeli nedrīkst vilkt, un cauri. - Jāmeklē kompromiss, lai klients
būtu apmierināts un lai aparatūra strādātu nevainojami. Nereti vajadzīgs gan
psihologa, gan juveliera talants.
- Ielūkosimies Telia Latvija aizkulisēs. Kas te notiek ikdienā?
Kādi vēji pūš, kādas idejas virmo gaisā, par ko runājat kafijas pauzēs vai
smēķētāju istabā?
Aivars: - Dūmistabā labprāt pārspriežam tehnikas jaunumus,
aktuālas darba lietas. Protams, arī kādu jaunu anekdoti uzkodu vietā.
Ģirts: - No mūsu relaksācijas vietām ir nepelnīti piemirsts zaļais
dīvāniņš ar sarkanām tulpēm. Tas gan
itin labi varētu noderēt tiem, kuri pārāk vēlu aizstrādājas. Mums ir virtuvīte,
kur dzeram rīta kafiju ar bulciņām, pie reizes notiek arī tāda kā
politinformācija, avīžu pārskati. Tur pulcējāmies arī, kad bija asie momenti
olimpiādē un TV rādīja svarīgus mačus. Kolēģu vidū ir daudz draugu, mums ir arī
kopēji draugi ārpus Telia Latvija, tā kā varam atklāti runāt par visu.
Evija: - Ļoti populāra tēma ir mašīnas. Daži mūsu kolēģi ir
strādājuši autoservisos, un, ja gadās kāda autoķibele, viņi paši piesakās
palīdzēt - nemaz nav jālūdzas. Pērn vairāki mūsu kolēģi kļuva par tēviem, un
mēs braucām apsveikt viņu sievas uz dzemdību namu.
Inga: - Jau kādu mēnesi pirms mazuļa nākšanas pasaulē kolēģi kā
sadeguši skraidīja pakaļ topošajam tēvam un interesējās, kad beidzot būs.
Aivars: - Reiz Vecrīgā ievēroju divus muzikantus. Kādu rītu
iebraucu mūsu pagalmā, skatos, - atkal tie paši. Nobrīnījos, vai tiešām te var
labāk piepelnīties nekā centrā. Izrādās - tā bija kolektīva dāvana kādam mūsu
kolēģim jubilejā. Tas bija vareni - gandrīz kā serenāde pie loga.
- Kādas ir Telia Latvija
jaukākās tradīcijas, kas jūs visus satuvina, aizrauj, veido kā komandu?
Liene: - Protams, vārda un dzimšanas dienas. Pirms diviem gadiem
sākām atzīmēt arī Lieldienas, bija atrakcijas un sacensības . Tā bija
nepārtraukta jautrība. Pērn uz
Lieldienu ballīti bija jānāk ar kaut ko dzeltenu. Vislielāko pārsteigumu
sagādāja tehniskie puiši, - viņi visi bija
izveidojuši savdabīgus aksesuārus no dzelteniem maisiņiem.
Evija: - Un kur nu vēl mūsu kopējie Jāņi! Tos pēdējā darba dienā
pirms svētkiem atzīmējam tepat, pagalmā, baseinā (bez ūdens!). Lai lietus
neiztraucētu omulību, mums ir telts, bet ugunskura vietā - grils. Protams, pie
reizes samīļojam un aplīgojam savus Jāņus un Līgu .
Inga: - Pēdējos gados mums ir pavisam sevišķas Ziemassvētku
balles, kuras notiek kopā ar ģimenēm un bērniem. Visi ir traki apmierināti.
2001. gadu sagaidījām Igates, šo gadu - Jaunmoku pilī. Bērniem un pieaugušiem
ir atsevišķas izklaides. Jaunmoku pilī bija karnevāls, un dāmas beidzot varēja
tērpties krinolīnos un justies kā īstas princeses. Šādi svētki lieliski uztur
tonusu un adrenalīna līmeni.
Uldis: - Un tas viss tik labi izdodas tieši tāpēc, ka mums ir ļoti spēcīgs mārketings - gan
iekšējais, gan ārējais. Man patīk Lienes idejas.
- Vai un kā jūs spētu uzupurēties uzņēmuma labā?
Inga: - Pietiekami bieži ir situācijas, kad upurējam savu brīvo
laiku, ērtības un pat nedomājam par to, ka mēs kaut ko upurējam. Vienkārši tā
vajag. Finansu departamentā tas notiek bieži. Piemēram, citiem uzņēmumiem gada bilanci nodod marta beigās, bet mums jāatskaitās jau
janvāra vidū. Tas nozīmē, ka to, ko citi dara trīs mēnešus, mums jāveic divās
nedēļās. Tā nu janvārī ģimene mani mājās mana tikai pa nakts melnumu, kad uz
dažām stundām aizbraucu nosnausties.
Liene: - Daudzos uzņēmumos cilvēki strādā no zvana līdz zvanam,
bet mēs esam orientēti uz rezultātu. Darbs ir prioritāte, un tieši tas ir
svarīgi, ka spējam ne tikai ņemt, bet arī dot. Daudz, ražīgi un nešauboties.
Gunta KĻAVIŅA
Sabiedrības priekšstats par uzņēmumu parasti veidojas, vērtējot tā
produkciju, pakalpojumus vai aktivitātes. Tomēr cits, daudz intīmāks, tēls
veidojas arī tā iekšpusē, un to rada paši darbinieki, viņu savstarpējās
attiecības, komandas izjūta, darbs kopēja mērķa labā, lojalitāte. Tas, kā
darbinieki jūtas savā uzņēmumā, neapšaubāmi izpaužas arī viņu ikdienas darbā,
saskarsmē ar klientiem. Tādējādi veidojas itin kā caurspīdīga spoguļa efekts,
kurā raugoties, var redzēt gan katrs sevi, gan cits citu, gan klientus. Ko sava
uzņēmuma spogulī redz Telia Latvija komanda, SP stāsta Klientu servisa vadītāja
Evija DZENĪTE, interneta produktu menedžeris Ģirts PALEJS, mārketinga un
sabiedrisko attiecību vadītāja Liene VOINA, grāmatvede Inga MIĶELSONE,
Instalācijas un apkalpošanas centra vadītājs Aivars SMELTERS un klientu servisa
menedžeris Uldis SEMEIKS.
- Kas, jūsuprāt, vislabāk raksturo Telia Latvija un tā kolektīvu?
Ģirts: - Manuprāt, to vislabāk varētu raksturot vārds drošība. Drošības izjūta. Tas, ka varu
pilnībā paļauties gan uz uzņēmumu, gan uz kolēģiem.
Evija: - Atvērtība visās vietās un lietās.
Aivars: - Man ir patīkami strādāt šādā mājīgā uzņēmumā, kurš nav
pārāk liels un kur visi ir savējie. Ērti nosūtīt ziņu pa iekšējo e-pastu,
palūgt padomu kolēģim, ja gadās kļūme - ātri reaģēt.
Liene: - Jūtos lepna, ka mums ir tik draudzīgs kolektīvs. Tā kā
divas trešdaļas dzīves paiet darbā, tad šīs ir labas otrās mājas.
- Kas ir tas magnēts, kas jūs atvilka te strādāt un kas jūs te
notur?
Uldis: - Draudzīgais gars, kas te valda. Kolēģi varbūt pat paši to
neapzinās, ka burtiski notur mani aiz piedurknes...
Aivars: - Esmu no tiem, kas ieaug labā kolektīvā ar dziļām saknēm.
VEF nostrādāju vairāk nekā 20 gadu, šeit - jau deviņus. Un ja vēl ir darbs
interesants, kur gan būtu jāskrien.
Ģirts: - Drīz būs 10 gadi, kopš te strādāju. Varētu teikt, ka mani
šeit atvilka tas pats, kas notur: man
patīk tas, ko daru, nozare, kurā strādājam.
- Vai varat šeit justies brīvi, paši plānot laiku un strādāt tur,
kur ērtāk?
Ģirts: - Ja darbs saistīts ar klientu apkalpošanu, konsultācijām
pa telefonu u. tml., tad noteiktās stundās jābūt noteiktā vietā. Turpretī
citviet situācija ir visai demokrātiska, un pamatā ir paškontrole, nevis birokrātiskas atskaites par katru soli.
Atskaite, protams, ir padarītais darbs.
Evija: - Man šķiet, ka svarīgi ir tieši tas, ka uzticas. Ja esi
nopelnījis uzticību, vari justies brīvi, pats plānot laiku, iekārtoties tā, lai
darbu padarītu ērtāk un raženāk.
- Vai Telia Latvija ir tādas kā lietpratēju kopas, kur savstarpēji
var ne tikai konsultēties par kādu āķīgu projektu, bet arī paplašināt
profesionālo apvārsni?
Aivars: - Jā, noteikti. Apmaināmies domām un cits citu izglītojam.
Es, piemēram, vairāk ņemos ar antenām un radiorisinājumiem, kāds cits - ar
maršrutizatoru programmēšanu. Protams, var paņemt grāmatu, ielīst internetā,
pasēdēt veselu dienu un izurbties visam cauri, bet kolēģis nepieciešamo
zināšanu koncentrātu var izstāstīt piecās minūtēs. Kolēģis ir ātrāks par
internetu.
Ģirts: - Mēs visi kopā esam viena profesionāļu grupa - 33 cilvēki.
Svarīgi, ka visi esam pietiekami izglītoti visos firmas darbības virzienos, lai
spētu piecās minūtēs uztvert informāciju un izmantot konkrētiem mērķiem. Nav
jātērē laiks, kaut ko skaidrojot kolēģiem trīs reizes pēc kārtas.
Uldis: - Jūtos vienkārši lieliski - kā profiņš starp
profiņiem.
Ģirts: - Viens ir vide, kurā mēs strādājam, līdzekļi, aprīkojums.
Otrs - darba stils. Ja ko jaunu uzzinām, izstāstām arī pārējiem kolēģiem, lai
viņi varētu likt lietā visu progresīvo un rezultātā iegūtu uzņēmums un klienti.
Nebūtu jēgas iedot Uldim pārdodamo
pakalpojumu sarakstu uz desmit lapām. Ja viņš nakts vidū to nezinās no galvas,
tas nekas nesanāks. Un viņš zina!
-Vai daudzi no jūsējiem sevi uzskata par virtuālajiem cilvēkiem?
Cik procentu laika Telia Latvija
cilvēki vidēji pavada internetā?
Ģirts: - Mēs pavadām divas trešdaļas laika darbā, un gandrīz visu
- arī internetā.
Uldis: - Dažreiz man Ģirta žēl, bet viņš ir viens no tiem puišiem,
kas turas līdz kaulam un visu ņem traki nopietni. Ieiet internetā un nenāk
laukā.
- Droši vien gandrīz visiem Telia Latvija darbiniekiem mājās ir
interneta pieslēgums.
Ģirts: - Internets mājās - tas ir koks ar diviem galiem. Kad es kā
vienkāršs cilvēks varēšu ievilkt mājās labu internetu, tad es par to domāšu.
Tagad ne. No interneta taču arī kaut kur jāaizbēg.
Inga: - Darbā esam pieraduši pie ļoti labas kvalitātes aparatūras
un ātra interneta, tāpēc pašapziņa neatļauj mājās lietot iezvanpieeju.
Evija: - Internetu mājās - to gan ne! Jābūt taču kaut kādai
atslodzei. Mēs labi strādājam un arī labi atpūšamies, tāpēc nav ko vilkt visu
darbu uz mājām. Starp citu, nav daudz tādu kolēģu, kuriem mājās ir internets.
- Kā jūs varētu īsi raksturot Telia Latvija progresa ceļu pēdējo
gadu laikā?
Ģirts: - Nepārtraukti jāskrien līdzi progresam vai pat jāmēģina to
stumt uz priekšu. Visu jauno un labo, kas pasaulē parādījies pēdējos gados, mēs
tā vai citādi liekam lietā - jaunās tehnoloģijas, jauno aparatūru, pieslēgumu
veidus, interneta izpausmes, protokolus.
Aivars: - Kādreiz varēju pavisam viegli paturēt prātā klientus un
adreses, kuriem esmu ierīkojis interneta pieslēgumu. Tagad viņu kļuvis tik
daudz, ka nevar iegaumēt. Tas saistāms arī ar to, ka klientiem visai reti gadās
problēmas ar pieslēgumu, tāpēc arī atkārtotu mājas vizīšu tikpat kā nav.
- Kā jūs spējat likt klientam justies kā kam īpašam?
Uldis: - Mēs, tirdzinieki, cenšamies, lai katrs klients justos
īpašs. Cilvēki gaida ne tikai palīdzību, bet arī saskarsmi. Man patīk ar
cilvēkiem kontaktēties, un acīmredzot viņi to jūt.
Liene: - Mums tiešām ir vislabākie tirdzinieki, kādi vispār
sastopami Rīgā, un viņi cenšas rast vislabāko risinājumu. Ja vajag, iesaistās
arī produktu menedžeri un tehniskie speciālisti. Katrs klients ir atšķirīgs,
cenšamies atrast individuālu, saprotošu pieeju.
Ģirts: - Varu gandrīz galvot, ka mums nav divu pilnīgi vienādu
pieslēguma risinājumu - katram ir kas atšķirīgs.
- Cik dziļi jūs spētu ielaisties kompromisos, lai iegūtu firmai
kādu izdevīgu, bet prasīgu klientu?
Uldis: - Kompromisam vienmēr jābūt loģiskam. Tiklīdz solītis par
tālu, tam vairs nav nekādas nozīmes. Mēs nevaram pārdot uz tādiem noteikumiem,
ko nedrīkstam pieļaut.
Aivars: - Klients man, piemēram, saka: - Šī ir mana skaistākā
siena, tur kabeli nedrīkst vilkt, un cauri. - Jāmeklē kompromiss, lai klients
būtu apmierināts un lai aparatūra strādātu nevainojami. Nereti vajadzīgs gan
psihologa, gan juveliera talants.
- Ielūkosimies Telia Latvija aizkulisēs. Kas te notiek ikdienā?
Kādi vēji pūš, kādas idejas virmo gaisā, par ko runājat kafijas pauzēs vai
smēķētāju istabā?
Aivars: - Dūmistabā labprāt pārspriežam tehnikas jaunumus,
aktuālas darba lietas. Protams, arī kādu jaunu anekdoti uzkodu vietā.
Ģirts: - No mūsu relaksācijas vietām ir nepelnīti piemirsts zaļais
dīvāniņš ar sarkanām tulpēm. Tas gan
itin labi varētu noderēt tiem, kuri pārāk vēlu aizstrādājas. Mums ir virtuvīte,
kur dzeram rīta kafiju ar bulciņām, pie reizes notiek arī tāda kā
politinformācija, avīžu pārskati. Tur pulcējāmies arī, kad bija asie momenti
olimpiādē un TV rādīja svarīgus mačus. Kolēģu vidū ir daudz draugu, mums ir arī
kopēji draugi ārpus Telia Latvija, tā kā varam atklāti runāt par visu.
Evija: - Ļoti populāra tēma ir mašīnas. Daži mūsu kolēģi ir
strādājuši autoservisos, un, ja gadās kāda autoķibele, viņi paši piesakās
palīdzēt - nemaz nav jālūdzas. Pērn vairāki mūsu kolēģi kļuva par tēviem, un
mēs braucām apsveikt viņu sievas uz dzemdību namu.
Inga: - Jau kādu mēnesi pirms mazuļa nākšanas pasaulē kolēģi kā
sadeguši skraidīja pakaļ topošajam tēvam un interesējās, kad beidzot būs.
Aivars: - Reiz Vecrīgā ievēroju divus muzikantus. Kādu rītu
iebraucu mūsu pagalmā, skatos, - atkal tie paši. Nobrīnījos, vai tiešām te var
labāk piepelnīties nekā centrā. Izrādās - tā bija kolektīva dāvana kādam mūsu
kolēģim jubilejā. Tas bija vareni - gandrīz kā serenāde pie loga.
- Kādas ir Telia Latvija
jaukākās tradīcijas, kas jūs visus satuvina, aizrauj, veido kā komandu?
Liene: - Protams, vārda un dzimšanas dienas. Pirms diviem gadiem
sākām atzīmēt arī Lieldienas, bija atrakcijas un sacensības . Tā bija
nepārtraukta jautrība. Pērn uz
Lieldienu ballīti bija jānāk ar kaut ko dzeltenu. Vislielāko pārsteigumu
sagādāja tehniskie puiši, - viņi visi bija
izveidojuši savdabīgus aksesuārus no dzelteniem maisiņiem.
Evija: - Un kur nu vēl mūsu kopējie Jāņi! Tos pēdējā darba dienā
pirms svētkiem atzīmējam tepat, pagalmā, baseinā (bez ūdens!). Lai lietus
neiztraucētu omulību, mums ir telts, bet ugunskura vietā - grils. Protams, pie
reizes samīļojam un aplīgojam savus Jāņus un Līgu .
Inga: - Pēdējos gados mums ir pavisam sevišķas Ziemassvētku
balles, kuras notiek kopā ar ģimenēm un bērniem. Visi ir traki apmierināti.
2001. gadu sagaidījām Igates, šo gadu - Jaunmoku pilī. Bērniem un pieaugušiem
ir atsevišķas izklaides. Jaunmoku pilī bija karnevāls, un dāmas beidzot varēja
tērpties krinolīnos un justies kā īstas princeses. Šādi svētki lieliski uztur
tonusu un adrenalīna līmeni.
Uldis: - Un tas viss tik labi izdodas tieši tāpēc, ka mums ir ļoti spēcīgs mārketings - gan
iekšējais, gan ārējais. Man patīk Lienes idejas.
- Vai un kā jūs spētu uzupurēties uzņēmuma labā?
Inga: - Pietiekami bieži ir situācijas, kad upurējam savu brīvo
laiku, ērtības un pat nedomājam par to, ka mēs kaut ko upurējam. Vienkārši tā
vajag. Finansu departamentā tas notiek bieži. Piemēram, citiem uzņēmumiem gada bilanci nodod marta beigās, bet mums jāatskaitās jau
janvāra vidū. Tas nozīmē, ka to, ko citi dara trīs mēnešus, mums jāveic divās
nedēļās. Tā nu janvārī ģimene mani mājās mana tikai pa nakts melnumu, kad uz
dažām stundām aizbraucu nosnausties.
Liene: - Daudzos uzņēmumos cilvēki strādā no zvana līdz zvanam,
bet mēs esam orientēti uz rezultātu. Darbs ir prioritāte, un tieši tas ir
svarīgi, ka spējam ne tikai ņemt, bet arī dot. Daudz, ražīgi un nešauboties.
Gunta KĻAVIŅA