Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Drošas investīcijas vecumdienām

   

 

A/S Lattelekom Slēgtais Pensiju Fonds oficiāli reģistrēts 1999. gada jūnijā, un tā vienīgais akcionārs sākotnēji bija tikai Lattelekom. Kad nodibinājās Lattelekom meitas uzņēmums Lattelekom Sakaru sistēmas, arī tas vēlējās veikt fondā iemaksas savu darbinieku labā, tāpēc 2000. gada decembrī tas kļuva par pensiju fonda akcionāru. Tomēr vislielākais pavērsiens šī Latvijas vienīgā slēgtā pensiju fonda akcionāru struktūrā notika pērnā gada decembrī, kad tam pievienojās trešais akcionārs - VAS Latvenergo. Tā radās nepieciešamība pēc nosaukuma maiņas, tāpēc tagad tas ir A/S Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds. Par jaunumiem SP stāsta fonda valdes priekšsēdētājs Anrī LEIMANIS un izpilddirektore Rudīte ZVIRGZDIŅA.

 

Populārs arī ārpus Lattelekom

Nedaudz vairāk kā divu gadu darbības laikā pensiju fonds pierādījis, ka tā pamatprincipi ir pareizi un attīstība - mērķtiecīga. Šāds secinājums ir īpaši svarīgs tāpēc, ka pirms tam Latvijā nebija līdzīgu gadījumu, bet uzņēmuma vadības galvenais vadmotīvs bija uzņemties atbildību par darbiniekiem ne tikai viņu spēka pilnbriedā, bet arī vecumdienās. Par šī fonda pensiju plāna dalībniekiem kļūst visi tie Lattelekom, Sakaru sistēmu un tagad arī Latvenergo darbinieki, kuri ir nostrādājuši attiecīgajā uzņēmumā vismaz gadu, ar nosacījumu, ka viņu darba līgums darbojas vismaz vēl gadu uz priekšu. Šie principi ir pilnīgi vienādi visu triju uzņēmumu pensiju plāna dalībniekiem.

Acīmredzot tieši fonda veiksmīgā darbība rosināja Latvenergo vēlmi pievienot 4791 Lattelekom un 12 Sakaru sistēmu  pensiju plāna dalībniekiem arī savus 6 688. (Pavisam Latvijā privātajos pensiju fondos, to skaitā arī trijos atklātajos, ir 17 359 pensiju plāna dalībnieku, t. i., Pirmajā Slēgtajā Pensiju Fondā  ir 66,2 procenti no tiem.) Protams, Latvenergo būtu varējis dibināt pats savu slēgto pensiju fondu vai izvēlēties kādu no  atklātajiem, bet tieši Lattelekom slēgtais pensiju fonds šķita visatbilstošākais un finansiāli visstabilākais (tā aktīvi uz 31. decembri bija 7,5 miljoni latu pretstatā triju atklāto pensiju fondu kopējai summai -  2,0 miljoniem, t. i.  Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds apsaimnieko  80 procentus no kopējiem valsts privāto pensiju fondu aktīviem).

Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka slēgtā pensiju fonda pašmērķis nebūt nebija un nav meklēt un pievienot jaunus pensiju plānu dalībniekus (un tātad arī akcionārus). Latvenergo piedāvājums iekļauties fondā guva tā akcionāru  atbalstu tieši tādēļ, ka tas ir tiešs ieguvums arī Lattelekom pensiju plāna dalībniekiem. Šķiet - kāpēc gan? Protams, Latvenergo veiks iemaksas tikai par saviem darbiniekiem, tomēr ļoti svarīgs ir nosacījums par administratīvo izdevumu kompensāciju.

Līdz šim spēkā bija norma, ka Lattelekom fiksētas summas apmērā segs fonda administratīvos izdevumus. Tā kā arī Latvenergo piekrita finansiāli atbalstīt pensiju fonda administrēšanu  un turpmākos piecus gadus segs 50 procentus šo izdevumu,  tad pašiem pensiju plāna dalībniekiem vismaz turpmākos piecus gadus nekas nebūs jāmaksā par fonda uzturēšanu, lai gan pensiju plāns paredz, ka vajadzības gadījumā administrēšanas atvilkumi katram pensiju plāna dalībniekam varētu būt līdz 10 procentiem no darba devēja iemaksām  gadā). Turklāt arī pēc pieciem gadiem, kad pienāks laiks šos izdevumus segt, tie proporcionāli samazināsies, jo vairāk būs pensiju plāna dalībnieku un lielāks uzkrātais papildpensijas kapitāls.

Anrī Leimanis uzskata, ka gan pensiju fondam, gan arī pensiju plāna dalībniekiem ir ļoti izdevīgi, ka uzņēmumu vadība ir tik pretimnākoša un izprot, ka darbības sākumposmā izdevumi ir pārāk lieli, lai plāna dalībnieki tos varētu segt paši.

 

Paši savas pensijas kalēji

Kopš pērnā gada novembra Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds piedāvā visiem pensiju plāna dalībniekiem vēl kādu izdevīgu iespēju. Tie, kas to vēlas, ar darba devēja starpniecību var iemaksāt savā pensijas kontā papildsummas, kuru lielumu un arī iemaksu regularitāti nosaka viņi paši. Tas nozīmē, ka grāmatvedība, saņemot kāda pensiju plāna dalībnieka iesniegumu, ik mēnesi no darbinieka algas pārskaita attiecīgo summu viņa pensijas kontā, kamēr nesaņem citus norādījumus (piemēram, pārtraukt vai palielināt iemaksas). Zīmīgi, ka šo iespēju labprāt izmanto ne tikai tie, kuriem tuvojas pensijas vecums.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001