Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Radio DSL - lieliska alternatīva

   

 

Lattelekom jau krietni sen līdzās tradicionālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem piedāvā klientiem arī citas iespējas. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt fiksētos sakarus. Tāpēc kopš pērnā gada nogales Lattelekom piedāvā jaunu, kvalitatīvu bezvadu datu pārraides risinājumu Radio DSL. Par to SP stāsta projekta vadītājs Gints MIĶELSONS.

 

Ko spēj Radio DSL?

Radio DSL ir platjoslas ātrgaitas datu pārraides risinājums  ar pastāvīgo pieslēgumu internetam vai uzņēmuma korporatīvajam datu pārraides tīklam (IP VPN). Radio DSL dod iespēju izvēlēties piemērotāko pieslēguma ātrumu un papildpakalpojumus. Radio DSL ir simetrisks (ielādes ātrums no tīkla ir vienāds ar pārraidi uz tīklu) un īpaši noturīgs pret dažādiem traucējumiem (slikti laika apstākļi, citas radiofrekvences u.tml.). Tas ir ideāls risinājums biznesam un tiek piedāvāts klientiem, ja nav pieejami fiksētie datu pakalpojumi Ultra DSL un Mājas DSL. Sadarbībā ar Apollo tiek piedāvātas dažādas pastāvīgā interneta pieslēguma iespējas.

 

Iespēja izvēlēties

*  Mājas  Radio DSL  ir paredzēts privātajiem klientiem un uzņēmumiem, kuriem ir viens dators. Nodrošina ātrumu 256 kbit/s. Vairāk paredzēts darbam vakaros, jo starptautiskā interneta satiksme* (traffic) darba dienas laikā (no 8 līdz 18) ir ierobežota.

*  Mājas Radio DSL Pro - līdzīgs Mājas Radio DSL, bet starptautisko interneta satiksmi var lietot arī dienā.

*  Radio DSL - darbojas visu diennakti, bez ierobežojumiem. Ātrumu (un fiksēto mēneša cenu) var izvēlēties: 384 kbit/s, 1 Mbit/s vai 2 Mbit/s. Atšķirīgs ir arī resurss, kāds atvēlēts starptautiskajai interneta satiksmei uz ārzemēm.

 

Tehniskais raksturojums

Licencēts frekvenču diapazons

Bezvadu pārraide iespējama trijos frekvenču diapazonos:

*  nelicencētās (amatieru) frekvences - 2,4GHz;

*  licencētās 3,6 GHz frekvences, kas nodrošina ātrgaitas datu pakalpojumus;

*  licencētās 26 GHz frekvences, kurās darbojas ļoti jaudīgas iekārtas, kas nodrošina ātrumu no 2 līdz pat 25 Mbit/s. Latvijas apstākļiem tās šobrīd nav īsti nepieciešamas, turklāt tās nodrošina ļoti mazu  pārraides attālumu - ne vairāk kā 3 km rādiusā ap bāzes staciju.

Izpētot vairākas alternatīvas, Lattelekom izvēlējās zelta vidusceļu - licencēto 3,6 GHz frekvenču diapazonu, kuru uzrauga arī valsts, t.i., to regulāri kontrolē Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija, tā kā nekādi citu frekvenču traucējumi nav iespējami. Ar to arī Lattelekom izvēlētais diapazons pozitīvi atšķiras no tām publiskajām radioamatieru frekvencēm (2,4 GHz), kurās darbojas t.s. radiolīnijas (radio links). Šī diapazona lielākais trūkums ir neapmierinošā sakaru kvalitāte: jo vairāk lietotāju to izmanto, jo lielāki ir traucējumi, tāpēc arī daudzi no šādiem pakalpojumiem atsakās.

Radio DSL sekmīgi konkurē gan ar cenām, gan ātrumu, gan kvalitāti. Tā ieviešanai tirgū gan vajadzēja diezgan daudz laika, toties tas ir izstrādāts rūpīgi un stabili. No četriem kandidātiem, kas bija pieteikušies uz 3,6 GHz komercfrekvencēm, Lattelekom ir vienīgais, kas tās šobrīd reāli izmanto. Šis diapazons ir paredzēts tieši datu pārraidei, nevis balss sakariem, un tas ir kvalitatīvākais un optimālākais risinājums.

Starp citu, arī igauņu Eesti Telefon izvēlējušies līdzīgu risinājumu un tās pašas frekvences. Viņi sāka piedāvāt šādu pakalpojumu (Wireless DSL) Tallinas apkārtnē pērnā gada nogalē.

 

Pieslēgums - no viena punkta uz daudziem

Lattelekom izvēlējās point-to-multipoint (no viena punkta uz daudziem) iekārtas, tas nozīmē, ka pie vienas bāzes stacijas var pieslēgt vairākus simtus un pat tūkstoti klientu. Šī tehnoloģija Eiropā ir pazīstama kā platjoslas bezvadu piekļuve (broadband wireless access - BWA), un Lattelekom to patlaban piegādā firma Siemens, bet  iekārtu ražotājs ir Alvarion.

Bāzes stacija, kura ir pieslēgta pie maģistrālā tīkla, nodrošina datu pārraidi 15 km rādiusā. Pieslēdzot klientu galiekārtas, galvenais nosacījums ir tiešā redzamība. Ārējā galiekārta atgādina mazu, plānu kastīti A4 lapas formātā. To var uzstādīt gan uz mājas sienas, gan uz jumta, bet, ja nav tiešās redzamības ar bāzes staciju - arī uz masta (Lattelekom standarta pieslēguma ietvaros ārējās antena tiek izvietota augstumā līdz 18 m; ja nepieciešams, ļoti retos gadījumos var izmantot arī betona stabus līdz 30 metru augstumā - par tiem klients maksā līguma cenas). Iekšējā un ārējā galiekārta savstarpēji ir savienota. Iekšējai iekārtai pievienots strāvas  pārveidotājs (12V), kas pieslēgts pie strāvas avota.

Lattelekom sedz izdevumus par bāzes staciju izbūvi, un arī galiekārtas paliek Lattelekom īpašumā. Klients maksā tikai par ierīkošanu (t. sk. ir konfigurācija, pieslēgums interneta pakalpojumu sniedzējam, iespējams papildmasts) un fiksētu ikmēneša maksu neatkarīgi no internetā pavadītā laika un datu apjoma.

 

Aizsardzības sistēmas

Vispirms jau tiek aizsargāts pats radiosignāls, jo tiek izmantota t. s. lēkājošā frekvence (frequency hopping system), t.i., signāls mainās, pats automātiski pielāgojas situācijai, laika apstākļiem u.tml. Otrs aizsardzības līmenis ir bāzes stacijās, kur atrodas visas Radio DSL sistēmas smadzenes - maršrutizatori. Un trešais - visa aizsardzības sistēmu ķēde, kas ir publiskajā datu pārraides tīklā.

 

Kā viss notiek?

Uzstādot jaunu bāzes staciju, potenciālie Radio DSL klienti, kuri atrodas pārklājuma zonā, tiek informēti pa tiešo pastu vai telefonu. Viņi paši var izlemt, vai vēlas šo pakalpojumu. Pieteikties vai iegūt papildus informāciju var vai nu pa klientu apkalpošanas bezmaksas telefonu 8008040, kur tiek reģistrēti visi vajadzīgie dati, vai arī ar interneta starpniecību, www.lattelekom.lv/radiodsl. Pēc tam klients saņem paziņojumu, vai vieta, kur viņš vēlas ierīkot Radio DSL, atrodas bāzes stacijas teorētiskajā pārklājuma zonā. Un visbeidzot, pirms ierīkošanas Lattelekom speciālisti izmēra signāla līmeni. Gints Miķelsons uzskata, ka ir svarīgi jau pirms ierīkošanas pārliecināties, vai signāla līmenis ir pietiekams un  atbilst standartiem, lai vēlāk nebūtu problēmu.

 

 

Pirmie pieslēgumi

Lattelekom sāka izstrādāt Radio DSL projektu pērnā gada janvārī, bet pirmie Radio DSL pieslēgumi kļuva pieejami decembrī Saldus rajonā. Kā liecina nosaukums, Radio DSL darbības pamatā ir datu pārraide ar bezvadu iekārtu palīdzību, un tas paredzēts vietām, kur nav pieejami fiksētā datu pārraides tīkla pakalpojumi (Ultra DSL un Mājas DSL). Saldus rajonā šobrīd uzstādītas sešas un Rīgas rajonā - arī sešas bāzes stacijas (Siguldā, Skārdu ciemā, Muceniekos, Mārupē, Babītē, Vecmīlgrāvī), kas nodrošina pieeju datu pakalpojumiem.

Saldus Radio DSL tika oficiāli atklāts februārī, interneta svētkos, kad bija pilnīgi pabeigts projekta pēdējais posms. Radio DSL aptver visu Saldus rajonu, ar tā palīdzību  izveidots rajona vienotais datu pārraides tīkls. Šajā gadījumā Radio DSL atšķiras no pamatpiedāvājuma: Saldū ir īpašs risinājums, jo rajons vēlējās izveidot korporatīvo pašvaldības datu pārraides tīklu, tas nozīmē, ka visas pašvaldību iestādes, skolas, bibliotēkas,  u.c. ir savienotas vienā tīklā ar vienotu izeju uz internetu.

 

 

Visiem, kuri izvēlas kvalitāti

Kā pastāstīja Gints Miķelsons, šobrīd par Radio DSL ir vienlīdz liela kā uzņēmēju, tā privātpersonu interese. Uzņēmumi šo Radio DSL parasti izvēlas, ja ir kāda neliela ražotne vai filiāle ārpus Rīgas un nav pieejami fiksētie datu pakalpojumi Ultra DSL Piemēram, kāds uzņēmējs Rīgas rajonā, kļuvis par Radio DSL klientu, tagad labprāt izmanto interneta banku (agrāk viņam bija jāskraida līdz centram), kā arī Valsts zemes dienesta, adrešu reģistra un dažādas likumdošanas datu bāzes.

Kādam citam klientam ir liela ražotne netālu no Rīgas un vairāki veikali Rīgā, kā arī filiāles Lietuvā un Igaunijā. Līdz šim vietā, kur atrodas ražotne, bija iespējams saņemt ne īpaši kvalitatīvus datu pakalpojumus, izmantojot bezvadu balss līniju, turklāt ar ātrumu līdz 32 kbit/s. Viņš izvēlējās Radio DSL risinājumu, lai tuvākajā nākotnē pieslēgtu centrālo ražotni un savienotu to caur publisko datu pārraides tīklu ar Lietuvu un Igauniju.

- Klienti paši interesējas, zvana un piesakās, - stāsta Gints Miķelsons. - Pat, ja šobrīd nav tehnisku iespēju, viss tiek piereģistrēts mūsu iekšējās sistēmās, un vēlāk šīs klientu vēlmes izmantosim, lai attīstītu tīkla pārklājumu.

Lattelekom rīcībā ir ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), kur redzams viss Latvijas reljefs, meži, augstākās vietas. Tomēr ar to vien, ja kādā vietā nav pieejami fiksētie sakari, nepietiek, lai plānotu Radio DSL pieslēgumu. Tas var notikt tikai ekonomiski aktīvās teritorijās, citādi šis pieslēgums būs nerentabls. Pēc aptuveniem aprēķiniem, saliekot visus datus vienkop, sanāk, ka aptuveni 25 procentos Latvijas teritorijas potenciāli varētu būt noderīgs Radio DSL.

Šobrīd Lattelekom plānos jau iekļauti nākamie rajoni, kur tuvākajā laikā būs pieejami Radio DSL pakalpojumi: Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils un Liepāja. 

 

Redakcijas piezīme.

* traffic - satiksme. Šāds termina tulkojums nesen apstiprināts IT un telekomunikāciju terminoloģijas komisijā. Iesakām lietot ierastā anglicisma trafiks vietā.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001