Radio DSL - lieliska alternatīva
Lattelekom jau krietni sen līdzās tradicionālajiem
telekomunikāciju pakalpojumiem piedāvā klientiem arī citas iespējas. Īpaši
svarīgi tas ir gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt
fiksētos sakarus. Tāpēc kopš pērnā gada nogales Lattelekom piedāvā jaunu,
kvalitatīvu bezvadu datu pārraides risinājumu Radio DSL. Par to SP stāsta
projekta vadītājs Gints MIĶELSONS.
Ko spēj Radio DSL?
Radio DSL ir platjoslas ātrgaitas datu pārraides risinājums ar pastāvīgo pieslēgumu internetam vai
uzņēmuma korporatīvajam datu pārraides tīklam (IP VPN). Radio DSL dod iespēju
izvēlēties piemērotāko pieslēguma ātrumu un papildpakalpojumus. Radio DSL ir
simetrisks (ielādes ātrums no tīkla ir vienāds ar pārraidi uz tīklu) un īpaši
noturīgs pret dažādiem traucējumiem (slikti laika apstākļi, citas
radiofrekvences u.tml.). Tas ir ideāls risinājums biznesam un tiek piedāvāts
klientiem, ja nav pieejami fiksētie datu pakalpojumi Ultra DSL un Mājas DSL.
Sadarbībā ar Apollo tiek piedāvātas dažādas pastāvīgā interneta pieslēguma
iespējas.
Iespēja izvēlēties
* Mājas Radio DSL
ir paredzēts privātajiem klientiem un uzņēmumiem, kuriem ir viens
dators. Nodrošina ātrumu 256 kbit/s. Vairāk paredzēts darbam vakaros, jo
starptautiskā interneta satiksme* (traffic) darba dienas laikā (no 8 līdz 18)
ir ierobežota.
* Mājas Radio DSL Pro -
līdzīgs Mājas Radio DSL, bet starptautisko interneta satiksmi var lietot arī
dienā.
* Radio DSL - darbojas
visu diennakti, bez ierobežojumiem. Ātrumu (un fiksēto mēneša cenu) var
izvēlēties: 384 kbit/s, 1 Mbit/s vai 2 Mbit/s. Atšķirīgs ir arī resurss, kāds
atvēlēts starptautiskajai interneta satiksmei uz ārzemēm.
Tehniskais raksturojums
Licencēts frekvenču diapazons
Bezvadu pārraide iespējama trijos frekvenču diapazonos:
* nelicencētās (amatieru)
frekvences - 2,4GHz;
* licencētās 3,6 GHz
frekvences, kas nodrošina ātrgaitas datu pakalpojumus;
* licencētās 26 GHz
frekvences, kurās darbojas ļoti jaudīgas iekārtas, kas nodrošina ātrumu no 2
līdz pat 25 Mbit/s. Latvijas apstākļiem tās šobrīd nav īsti nepieciešamas,
turklāt tās nodrošina ļoti mazu
pārraides attālumu - ne vairāk kā 3 km rādiusā ap bāzes staciju.
Izpētot vairākas alternatīvas, Lattelekom izvēlējās zelta
vidusceļu - licencēto 3,6 GHz frekvenču diapazonu, kuru uzrauga arī valsts,
t.i., to regulāri kontrolē Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija, tā kā
nekādi citu frekvenču traucējumi nav iespējami. Ar to arī Lattelekom izvēlētais
diapazons pozitīvi atšķiras no tām publiskajām radioamatieru frekvencēm (2,4
GHz), kurās darbojas t.s. radiolīnijas (radio links). Šī diapazona lielākais
trūkums ir neapmierinošā sakaru kvalitāte: jo vairāk lietotāju to izmanto, jo
lielāki ir traucējumi, tāpēc arī daudzi no šādiem pakalpojumiem atsakās.
Radio DSL sekmīgi konkurē gan ar cenām, gan ātrumu, gan kvalitāti.
Tā ieviešanai tirgū gan vajadzēja diezgan daudz laika, toties tas ir izstrādāts
rūpīgi un stabili. No četriem kandidātiem, kas bija pieteikušies uz 3,6 GHz
komercfrekvencēm, Lattelekom ir vienīgais, kas tās šobrīd reāli izmanto. Šis
diapazons ir paredzēts tieši datu pārraidei, nevis balss sakariem, un tas ir
kvalitatīvākais un optimālākais risinājums.
Starp citu, arī igauņu Eesti Telefon izvēlējušies līdzīgu
risinājumu un tās pašas frekvences. Viņi sāka piedāvāt šādu pakalpojumu
(Wireless DSL) Tallinas apkārtnē pērnā gada nogalē.
Pieslēgums - no viena punkta uz daudziem
Lattelekom izvēlējās point-to-multipoint (no viena punkta uz
daudziem) iekārtas, tas nozīmē, ka pie vienas bāzes stacijas var pieslēgt
vairākus simtus un pat tūkstoti klientu. Šī tehnoloģija Eiropā ir pazīstama kā
platjoslas bezvadu piekļuve (broadband wireless access - BWA), un Lattelekom to
patlaban piegādā firma Siemens, bet
iekārtu ražotājs ir Alvarion.
Bāzes stacija, kura ir pieslēgta pie maģistrālā tīkla, nodrošina
datu pārraidi 15 km rādiusā. Pieslēdzot klientu galiekārtas, galvenais
nosacījums ir tiešā redzamība. Ārējā galiekārta atgādina mazu, plānu kastīti A4
lapas formātā. To var uzstādīt gan uz mājas sienas, gan uz jumta, bet, ja nav
tiešās redzamības ar bāzes staciju - arī uz masta (Lattelekom standarta
pieslēguma ietvaros ārējās antena tiek izvietota augstumā līdz 18 m; ja
nepieciešams, ļoti retos gadījumos var izmantot arī betona stabus līdz 30 metru
augstumā - par tiem klients maksā līguma cenas). Iekšējā un ārējā galiekārta
savstarpēji ir savienota. Iekšējai iekārtai pievienots strāvas pārveidotājs (12V), kas pieslēgts pie
strāvas avota.
Lattelekom sedz izdevumus par bāzes staciju izbūvi, un arī galiekārtas
paliek Lattelekom īpašumā. Klients maksā tikai par ierīkošanu (t. sk. ir
konfigurācija, pieslēgums interneta pakalpojumu sniedzējam, iespējams
papildmasts) un fiksētu ikmēneša maksu neatkarīgi no internetā pavadītā laika
un datu apjoma.
Aizsardzības sistēmas
Vispirms jau tiek aizsargāts pats radiosignāls, jo tiek izmantota
t. s. lēkājošā frekvence (frequency hopping system), t.i., signāls mainās, pats
automātiski pielāgojas situācijai, laika apstākļiem u.tml. Otrs aizsardzības
līmenis ir bāzes stacijās, kur atrodas visas Radio DSL sistēmas smadzenes -
maršrutizatori. Un trešais - visa aizsardzības sistēmu ķēde, kas ir publiskajā
datu pārraides tīklā.
Kā viss notiek?
Uzstādot jaunu bāzes staciju, potenciālie Radio DSL klienti, kuri
atrodas pārklājuma zonā, tiek informēti pa tiešo pastu vai telefonu. Viņi paši
var izlemt, vai vēlas šo pakalpojumu. Pieteikties vai iegūt papildus
informāciju var vai nu pa klientu apkalpošanas bezmaksas telefonu 8008040, kur
tiek reģistrēti visi vajadzīgie dati, vai arī ar interneta starpniecību,
www.lattelekom.lv/radiodsl. Pēc tam klients saņem paziņojumu, vai vieta, kur
viņš vēlas ierīkot Radio DSL, atrodas bāzes stacijas teorētiskajā pārklājuma
zonā. Un visbeidzot, pirms ierīkošanas Lattelekom speciālisti izmēra signāla
līmeni. Gints Miķelsons uzskata, ka ir svarīgi jau pirms ierīkošanas
pārliecināties, vai signāla līmenis ir pietiekams un atbilst standartiem, lai vēlāk nebūtu problēmu.
Pirmie pieslēgumi
Lattelekom sāka izstrādāt Radio DSL projektu pērnā gada janvārī,
bet pirmie Radio DSL pieslēgumi kļuva pieejami decembrī Saldus rajonā. Kā
liecina nosaukums, Radio DSL darbības pamatā ir datu pārraide ar bezvadu
iekārtu palīdzību, un tas paredzēts vietām, kur nav pieejami fiksētā datu
pārraides tīkla pakalpojumi (Ultra DSL un Mājas DSL). Saldus rajonā šobrīd
uzstādītas sešas un Rīgas rajonā - arī sešas bāzes stacijas (Siguldā, Skārdu
ciemā, Muceniekos, Mārupē, Babītē, Vecmīlgrāvī), kas nodrošina pieeju datu
pakalpojumiem.
Saldus Radio DSL tika oficiāli atklāts februārī, interneta
svētkos, kad bija pilnīgi pabeigts projekta pēdējais posms. Radio DSL aptver
visu Saldus rajonu, ar tā palīdzību
izveidots rajona vienotais datu pārraides tīkls. Šajā gadījumā Radio DSL
atšķiras no pamatpiedāvājuma: Saldū ir īpašs risinājums, jo rajons vēlējās
izveidot korporatīvo pašvaldības datu pārraides tīklu, tas nozīmē, ka visas
pašvaldību iestādes, skolas, bibliotēkas,
u.c. ir savienotas vienā tīklā ar vienotu izeju uz internetu.
Visiem, kuri izvēlas kvalitāti
Kā pastāstīja Gints Miķelsons, šobrīd par Radio DSL ir vienlīdz
liela kā uzņēmēju, tā privātpersonu interese. Uzņēmumi šo Radio DSL parasti
izvēlas, ja ir kāda neliela ražotne vai filiāle ārpus Rīgas un nav pieejami
fiksētie datu pakalpojumi Ultra DSL Piemēram, kāds uzņēmējs Rīgas rajonā,
kļuvis par Radio DSL klientu, tagad labprāt izmanto interneta banku (agrāk
viņam bija jāskraida līdz centram), kā arī Valsts zemes dienesta, adrešu
reģistra un dažādas likumdošanas datu bāzes.
Kādam citam klientam ir liela ražotne netālu no Rīgas un vairāki
veikali Rīgā, kā arī filiāles Lietuvā un Igaunijā. Līdz šim vietā, kur atrodas
ražotne, bija iespējams saņemt ne īpaši kvalitatīvus datu pakalpojumus,
izmantojot bezvadu balss līniju, turklāt ar ātrumu līdz 32 kbit/s. Viņš
izvēlējās Radio DSL risinājumu, lai tuvākajā nākotnē pieslēgtu centrālo ražotni
un savienotu to caur publisko datu pārraides tīklu ar Lietuvu un Igauniju.
- Klienti paši interesējas, zvana un piesakās, - stāsta Gints
Miķelsons. - Pat, ja šobrīd nav tehnisku iespēju, viss tiek piereģistrēts mūsu
iekšējās sistēmās, un vēlāk šīs klientu vēlmes izmantosim, lai attīstītu tīkla
pārklājumu.
Lattelekom rīcībā ir ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), kur
redzams viss Latvijas reljefs, meži, augstākās vietas. Tomēr ar to vien, ja
kādā vietā nav pieejami fiksētie sakari, nepietiek, lai plānotu Radio DSL
pieslēgumu. Tas var notikt tikai ekonomiski aktīvās teritorijās, citādi šis
pieslēgums būs nerentabls. Pēc aptuveniem aprēķiniem, saliekot visus datus
vienkop, sanāk, ka aptuveni 25 procentos Latvijas teritorijas potenciāli varētu
būt noderīgs Radio DSL.
Šobrīd Lattelekom plānos jau iekļauti nākamie rajoni, kur tuvākajā
laikā būs pieejami Radio DSL pakalpojumi: Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils un
Liepāja.
Redakcijas piezīme.
* traffic - satiksme. Šāds termina tulkojums nesen apstiprināts IT
un telekomunikāciju terminoloģijas komisijā. Iesakām lietot ierastā anglicisma
trafiks vietā.
Gunta KĻAVIŅA
Lattelekom jau krietni sen līdzās tradicionālajiem
telekomunikāciju pakalpojumiem piedāvā klientiem arī citas iespējas. Īpaši
svarīgi tas ir gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt
fiksētos sakarus. Tāpēc kopš pērnā gada nogales Lattelekom piedāvā jaunu,
kvalitatīvu bezvadu datu pārraides risinājumu Radio DSL. Par to SP stāsta
projekta vadītājs Gints MIĶELSONS.
Ko spēj Radio DSL?
Radio DSL ir platjoslas ātrgaitas datu pārraides risinājums ar pastāvīgo pieslēgumu internetam vai
uzņēmuma korporatīvajam datu pārraides tīklam (IP VPN). Radio DSL dod iespēju
izvēlēties piemērotāko pieslēguma ātrumu un papildpakalpojumus. Radio DSL ir
simetrisks (ielādes ātrums no tīkla ir vienāds ar pārraidi uz tīklu) un īpaši
noturīgs pret dažādiem traucējumiem (slikti laika apstākļi, citas
radiofrekvences u.tml.). Tas ir ideāls risinājums biznesam un tiek piedāvāts
klientiem, ja nav pieejami fiksētie datu pakalpojumi Ultra DSL un Mājas DSL.
Sadarbībā ar Apollo tiek piedāvātas dažādas pastāvīgā interneta pieslēguma
iespējas.
Iespēja izvēlēties
* Mājas Radio DSL
ir paredzēts privātajiem klientiem un uzņēmumiem, kuriem ir viens
dators. Nodrošina ātrumu 256 kbit/s. Vairāk paredzēts darbam vakaros, jo
starptautiskā interneta satiksme* (traffic) darba dienas laikā (no 8 līdz 18)
ir ierobežota.
* Mājas Radio DSL Pro -
līdzīgs Mājas Radio DSL, bet starptautisko interneta satiksmi var lietot arī
dienā.
* Radio DSL - darbojas
visu diennakti, bez ierobežojumiem. Ātrumu (un fiksēto mēneša cenu) var
izvēlēties: 384 kbit/s, 1 Mbit/s vai 2 Mbit/s. Atšķirīgs ir arī resurss, kāds
atvēlēts starptautiskajai interneta satiksmei uz ārzemēm.
Tehniskais raksturojums
Licencēts frekvenču diapazons
Bezvadu pārraide iespējama trijos frekvenču diapazonos:
* nelicencētās (amatieru)
frekvences - 2,4GHz;
* licencētās 3,6 GHz
frekvences, kas nodrošina ātrgaitas datu pakalpojumus;
* licencētās 26 GHz
frekvences, kurās darbojas ļoti jaudīgas iekārtas, kas nodrošina ātrumu no 2
līdz pat 25 Mbit/s. Latvijas apstākļiem tās šobrīd nav īsti nepieciešamas,
turklāt tās nodrošina ļoti mazu
pārraides attālumu - ne vairāk kā 3 km rādiusā ap bāzes staciju.
Izpētot vairākas alternatīvas, Lattelekom izvēlējās zelta
vidusceļu - licencēto 3,6 GHz frekvenču diapazonu, kuru uzrauga arī valsts,
t.i., to regulāri kontrolē Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija, tā kā
nekādi citu frekvenču traucējumi nav iespējami. Ar to arī Lattelekom izvēlētais
diapazons pozitīvi atšķiras no tām publiskajām radioamatieru frekvencēm (2,4
GHz), kurās darbojas t.s. radiolīnijas (radio links). Šī diapazona lielākais
trūkums ir neapmierinošā sakaru kvalitāte: jo vairāk lietotāju to izmanto, jo
lielāki ir traucējumi, tāpēc arī daudzi no šādiem pakalpojumiem atsakās.
Radio DSL sekmīgi konkurē gan ar cenām, gan ātrumu, gan kvalitāti.
Tā ieviešanai tirgū gan vajadzēja diezgan daudz laika, toties tas ir izstrādāts
rūpīgi un stabili. No četriem kandidātiem, kas bija pieteikušies uz 3,6 GHz
komercfrekvencēm, Lattelekom ir vienīgais, kas tās šobrīd reāli izmanto. Šis
diapazons ir paredzēts tieši datu pārraidei, nevis balss sakariem, un tas ir
kvalitatīvākais un optimālākais risinājums.
Starp citu, arī igauņu Eesti Telefon izvēlējušies līdzīgu
risinājumu un tās pašas frekvences. Viņi sāka piedāvāt šādu pakalpojumu
(Wireless DSL) Tallinas apkārtnē pērnā gada nogalē.
Pieslēgums - no viena punkta uz daudziem
Lattelekom izvēlējās point-to-multipoint (no viena punkta uz
daudziem) iekārtas, tas nozīmē, ka pie vienas bāzes stacijas var pieslēgt
vairākus simtus un pat tūkstoti klientu. Šī tehnoloģija Eiropā ir pazīstama kā
platjoslas bezvadu piekļuve (broadband wireless access - BWA), un Lattelekom to
patlaban piegādā firma Siemens, bet
iekārtu ražotājs ir Alvarion.
Bāzes stacija, kura ir pieslēgta pie maģistrālā tīkla, nodrošina
datu pārraidi 15 km rādiusā. Pieslēdzot klientu galiekārtas, galvenais
nosacījums ir tiešā redzamība. Ārējā galiekārta atgādina mazu, plānu kastīti A4
lapas formātā. To var uzstādīt gan uz mājas sienas, gan uz jumta, bet, ja nav
tiešās redzamības ar bāzes staciju - arī uz masta (Lattelekom standarta
pieslēguma ietvaros ārējās antena tiek izvietota augstumā līdz 18 m; ja
nepieciešams, ļoti retos gadījumos var izmantot arī betona stabus līdz 30 metru
augstumā - par tiem klients maksā līguma cenas). Iekšējā un ārējā galiekārta
savstarpēji ir savienota. Iekšējai iekārtai pievienots strāvas pārveidotājs (12V), kas pieslēgts pie
strāvas avota.
Lattelekom sedz izdevumus par bāzes staciju izbūvi, un arī galiekārtas
paliek Lattelekom īpašumā. Klients maksā tikai par ierīkošanu (t. sk. ir
konfigurācija, pieslēgums interneta pakalpojumu sniedzējam, iespējams
papildmasts) un fiksētu ikmēneša maksu neatkarīgi no internetā pavadītā laika
un datu apjoma.
Aizsardzības sistēmas
Vispirms jau tiek aizsargāts pats radiosignāls, jo tiek izmantota
t. s. lēkājošā frekvence (frequency hopping system), t.i., signāls mainās, pats
automātiski pielāgojas situācijai, laika apstākļiem u.tml. Otrs aizsardzības
līmenis ir bāzes stacijās, kur atrodas visas Radio DSL sistēmas smadzenes -
maršrutizatori. Un trešais - visa aizsardzības sistēmu ķēde, kas ir publiskajā
datu pārraides tīklā.
Kā viss notiek?
Uzstādot jaunu bāzes staciju, potenciālie Radio DSL klienti, kuri
atrodas pārklājuma zonā, tiek informēti pa tiešo pastu vai telefonu. Viņi paši
var izlemt, vai vēlas šo pakalpojumu. Pieteikties vai iegūt papildus
informāciju var vai nu pa klientu apkalpošanas bezmaksas telefonu 8008040, kur
tiek reģistrēti visi vajadzīgie dati, vai arī ar interneta starpniecību,
www.lattelekom.lv/radiodsl. Pēc tam klients saņem paziņojumu, vai vieta, kur
viņš vēlas ierīkot Radio DSL, atrodas bāzes stacijas teorētiskajā pārklājuma
zonā. Un visbeidzot, pirms ierīkošanas Lattelekom speciālisti izmēra signāla
līmeni. Gints Miķelsons uzskata, ka ir svarīgi jau pirms ierīkošanas
pārliecināties, vai signāla līmenis ir pietiekams un atbilst standartiem, lai vēlāk nebūtu problēmu.
Pirmie pieslēgumi
Lattelekom sāka izstrādāt Radio DSL projektu pērnā gada janvārī,
bet pirmie Radio DSL pieslēgumi kļuva pieejami decembrī Saldus rajonā. Kā
liecina nosaukums, Radio DSL darbības pamatā ir datu pārraide ar bezvadu
iekārtu palīdzību, un tas paredzēts vietām, kur nav pieejami fiksētā datu
pārraides tīkla pakalpojumi (Ultra DSL un Mājas DSL). Saldus rajonā šobrīd
uzstādītas sešas un Rīgas rajonā - arī sešas bāzes stacijas (Siguldā, Skārdu
ciemā, Muceniekos, Mārupē, Babītē, Vecmīlgrāvī), kas nodrošina pieeju datu
pakalpojumiem.
Saldus Radio DSL tika oficiāli atklāts februārī, interneta
svētkos, kad bija pilnīgi pabeigts projekta pēdējais posms. Radio DSL aptver
visu Saldus rajonu, ar tā palīdzību
izveidots rajona vienotais datu pārraides tīkls. Šajā gadījumā Radio DSL
atšķiras no pamatpiedāvājuma: Saldū ir īpašs risinājums, jo rajons vēlējās
izveidot korporatīvo pašvaldības datu pārraides tīklu, tas nozīmē, ka visas
pašvaldību iestādes, skolas, bibliotēkas,
u.c. ir savienotas vienā tīklā ar vienotu izeju uz internetu.
Visiem, kuri izvēlas kvalitāti
Kā pastāstīja Gints Miķelsons, šobrīd par Radio DSL ir vienlīdz
liela kā uzņēmēju, tā privātpersonu interese. Uzņēmumi šo Radio DSL parasti
izvēlas, ja ir kāda neliela ražotne vai filiāle ārpus Rīgas un nav pieejami
fiksētie datu pakalpojumi Ultra DSL Piemēram, kāds uzņēmējs Rīgas rajonā,
kļuvis par Radio DSL klientu, tagad labprāt izmanto interneta banku (agrāk
viņam bija jāskraida līdz centram), kā arī Valsts zemes dienesta, adrešu
reģistra un dažādas likumdošanas datu bāzes.
Kādam citam klientam ir liela ražotne netālu no Rīgas un vairāki
veikali Rīgā, kā arī filiāles Lietuvā un Igaunijā. Līdz šim vietā, kur atrodas
ražotne, bija iespējams saņemt ne īpaši kvalitatīvus datu pakalpojumus,
izmantojot bezvadu balss līniju, turklāt ar ātrumu līdz 32 kbit/s. Viņš
izvēlējās Radio DSL risinājumu, lai tuvākajā nākotnē pieslēgtu centrālo ražotni
un savienotu to caur publisko datu pārraides tīklu ar Lietuvu un Igauniju.
- Klienti paši interesējas, zvana un piesakās, - stāsta Gints
Miķelsons. - Pat, ja šobrīd nav tehnisku iespēju, viss tiek piereģistrēts mūsu
iekšējās sistēmās, un vēlāk šīs klientu vēlmes izmantosim, lai attīstītu tīkla
pārklājumu.
Lattelekom rīcībā ir ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), kur
redzams viss Latvijas reljefs, meži, augstākās vietas. Tomēr ar to vien, ja
kādā vietā nav pieejami fiksētie sakari, nepietiek, lai plānotu Radio DSL
pieslēgumu. Tas var notikt tikai ekonomiski aktīvās teritorijās, citādi šis
pieslēgums būs nerentabls. Pēc aptuveniem aprēķiniem, saliekot visus datus
vienkop, sanāk, ka aptuveni 25 procentos Latvijas teritorijas potenciāli varētu
būt noderīgs Radio DSL.
Šobrīd Lattelekom plānos jau iekļauti nākamie rajoni, kur tuvākajā
laikā būs pieejami Radio DSL pakalpojumi: Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils un
Liepāja.
Redakcijas piezīme.
* traffic - satiksme. Šāds termina tulkojums nesen apstiprināts IT
un telekomunikāciju terminoloģijas komisijā. Iesakām lietot ierastā anglicisma
trafiks vietā.
Gunta KĻAVIŅA