Nākotne kopā ar viedkarti

 

Lietišķa cilvēka dzīvi jau tagad grūti iedomāties bez kaudzītes visdažādāko norēķinu karšu, bet nākotnē to loma būs vēl nozīmīgāka. Īpaši tādēļ, ka līdz 2005. gadam starptautiskie noteikumi paredz pilnīgu pāreju no magnētiskajām kartēm uz viedkartēm. Daudzās valstīs šis process jau ir sācies, drīzumā viedkaršu zonai pievienosies arī Latvija. Tomēr, lai maksājumu karti varētu lietot, jāizstrādā norēķinu programmatūra, kas atbilst visām starptautiskajām drošības un kvalitātes prasībām, kā arī EMV (Europay, Mastercard, Visa) standartiem. Latvijā šobrīd ar to nodarbojas viens vienīgs uzņēmums - Tieto Konts. SP par to stāsta Tieto Konts ģenerāldirektors Māris OZOLIŅŠ.

 

- Tieto Konts iesakņojies Latvijā tieši pirms desmit gadiem. Kāds bijis uzņēmuma īpašais biznesa ceļš?

- 1992. gadā, kad dibinājās Latvijas uzņēmums Konts, maksājuma karšu apstrāde bija jāsāk gandrīz no nulles. Konts tapa kā uzņēmums, kura mērķis bija izstrādāt nepieciešamo programmatūru. Pēc kāda laika atradām stratēģisko investoru un partneri - somu korporāciju Tieto. Vēlāk, kad Konts jau bija pievienojies šai korporācijai, apvienojās divas lielas Skandināvijas programmatūras korporācijas - zviedru Enator un somu Tieto - un izveidojās Skandināvijas IT līderis TietoEnator Corporation, kura akcijas kotējas gan Stokholmas, gan Helsinku fondu biržās. Tieto Konts tagad ir TietoEnator meitas uzņēmums.

Sākumā apkalpojām tikai Latvijas klientus, bet, mūsu izstrādātajiem programmproduktiem kļūstot aizvien lielākiem un attīstītākiem, parādījās arī klienti ārpus Latvijas. Šobrīd Tieto Konts nodarbojas ne tikai ar karšu sistēmu izstrādi, bet arī ar samērā plašu pakalpojumu spektru. Tomēr centrālā ass, ap kuru griežas uzņēmums, joprojām ir tā pati - programmatūra norēķinu karšu izdošanai un apkalpošanai.

- Kā Tieto Konts ir izjutis un pārvarējis IT nozares samērā straujo uzplaukumu, buksēšanu, gaisa bedres?

- Es teiktu, ka esam attīstījušies samērā vienmērīgi, bez izteiktiem kāpumiem un kritumiem: tas allaž ir bijis ceļš augšup. Nekad neesam baidījušies riskēt. Tieši tolaik, kad Krievijā bija banku krīze un daudzas Rietumu korporācijas steidzās to pamest, Tieto Konts sāka tur ļoti aktīvi darboties. Atvērām pārstāvniecību Maskavā, un visai drīz pārliecinājāmies, ka bija vērts riskēt.

- Tieto Konta biznesa kontā ir 80 klienti 12 valstīs. Acīmredzot tie ir ļoti lieli klienti.

- Arī programmatūra, ko izstrādājam, nav nekāda mazā, tāpēc svarīgākais ir nevis pārdoto programmu daudzums, bet gan to nozīmīgā loma konkrēto uzņēmumu un organizāciju datu apstrādes infrastruktūrā. Tieto Konts klienti pārstāv trīs grupas: bankas (to ir visvairāk), karšu apstrādes centri un degvielas kompānijas. Liels Tieto Konts klients Latvijā ir Bankserviss - karšu apstrādes centrs, kurš apkalpo vairākas Latvijas lielākās bankas. Ilgu laiku varējām lepoties ar to, ka bijām vienīgie Visa un Europay sertificētās programmatūras piegādātāji bijušajā Austrumeiropas blokā.

- Atšķirībā no daudziem citiem IT uzņēmumiem Tieto Konts vispirms izstrādā programmatūru un pēc tam piedāvā to klientiem. Vai tas izskaidrojams ar finanšu nozares specifiku?

- Allaž esam centušies piedāvāt tikai pārbaudītu produktu, sertificētu risinājumu, nevis individuāla piegriezuma uzvalku. Un kā gan citādi, ja, piemēram, maksājuma kartes ir pakļautas standartizācijai, mijiedarbībai ar starptautisko maksājuma karšu organizācijām u.tml. Līdz ar to ļoti liela nozīme ir šīs sistēmas uzticamībai. Turklāt gatavu un kvalitatīvu produktu, kas atbilst vispārpieņemtajiem spēles noteikumiem, var piedāvāt arī iepriekš neapgūtā teritorijā. Tiesa, mūsu Latvijas klienti (to ir ne vairāk kā 30 procentu) standartproduktus šobrīd iegādājas mazāk, bet nereti pasūta tieši viņiem pielāgotus risinājumus. Tas izskaidrojams ar to, ka, palielinoties izdoto maksājumu karšu daudzumam, bankām nepieciešams optimizēt savas programmatūras darbu, samazināt izmaksas un piedāvāt klientiem jaunus finansu pakalpojumus,  lai spētu sekmīgi konkurēt. 

Nevar strikti norobežot arī produktus un pakalpojumus, jo Tieto Konts sastāvā ir īpaša apakšvienība, kas nodarbojas ar IT pakalpojumu sniegšanu bankām. Šis novirziens galvenokārt saistīts ar mātes uzņēmuma specifiku. TietoEnator finanšu sektorā Tieto Konts ir viena no divām apakšvienībām, kura nodarbojas ar programmproduktu biznesu.

- Visa un Europay standarti nosaka, ka līdz 2005. gadam visas magnētiskās kartes jānomaina ar viedkartēm. 

- 2005. gads faktiski nozīmē atbildības pārlikšanu, jo ne jau visas bankas paspēs nomainīt kartes. Pāreja notiks pakāpeniski, pa posmiem: jau līdz 2002. gada 1. oktobrim jābūt gatavai karšu pieņemšanai, apstrādei, jānomaina karšu pieņēmējierīces, kas atrodas vietās ar augstu riska pakāpi. Tas tāpēc, ka starptautiskās organizācijas var pasludināt kādu konkrētu uzņēmumu par riskantu, ja tām šķiet, ka no turienes nāk daudz krāpniecisku darījumu. Ja banka kādā riskantā vietā nav gatava magnētisko karšu terminālu mainīt pret viedkaršu terminālu, var gadīties, ka tai šis punkts būs jāaizver. 2005. gads ir galējā robeža.

- Viedkartes Latvijā vēl nav emitētas, bet jau pērnruden Visa International sertificēja Tieto Konts izstrādāto programmatūras risinājumu, kas ļāva veikt pirmo darījumu Baltijā ar EMV standarta viedkarti.

- Tieto Konts izstrādātā programmatūra ir paredzēta tādu maksājuma karšu apstrādei, kuras pilnībā atbilst starptautiskajiem EMV standartiem. EMV viedkaršu ieviešana ir dabisks evolūcijas turpinājums, nākamais solis maksājuma karšu attīstībā. Ar ko īsti viedkarte ir labāka par magnētisko karti? Noteikti ar lielāku drošību un plašāku funkcionalitāti. Paralēli maksājumam kartē var dzīvot arī citi lietojumi, piemēram, elektroniskais paraksts, lojalitātes risinājums u.c. EMV karšu nākotne saistāma tieši ar daudzlietojuma funkcijām.

- Lai gan viedkartēm būs vienots standarts, vai tās tomēr varētu atšķirties pēc funkciju daudzveidības?

- Standarts nosaka obligāto minimumu, lai nodrošinātu servisu jebkurā pasaules vietā vismaz obligātā minimuma robežās. Tiesa, standarts pieļauj iespēju paplašināt karšu funkcijas. Jāteic gan, ka tas nepavisam nav lēts prieks.

- Kad, jūsuprāt, viedkartes varētu parādīties Latvijā?

- Tieto Konts atbild tikai par apstrādes sistēmu gatavību. Patlaban notiek sarunas ar bankām, lai sāktu viedkaršu izdošanu. Domāju, ka gada nogalē varētu parādīties pirmās viedkaršu emisijas. Tas ir pavisam reāli.

- Kuras Latvijas bankas ir ieguvušas Visa sertifikātus viedkaršu pieņemšanai?

- Šobrīd sertificētas ir četras bankas:  Hansabanka, Unibanka, Parekss Banka un Krājbanka, taču šis saraksts jau šogad noteikti papildināsies. Tomēr ar to vien nepietiek, ka sagatavots viss nepieciešamais, - jāmaina vai funkcionāli jāpapildina arī karšu pieņemšanas termināli un bankomāti.

- Par Tieto Konts izstrādāto programmatūru stūrakmeni varētu uzskatīt maksājumu karšu izdošanas un apkalpošanas sistēmu Transmaster. 

- Transmaster, kas ir Tieto Konts oriģinālrisinājums, ir programmatūras komplekss, kas paredzēts pilna maksājuma karšu apstrādes cikla nodrošināšanai: sākot no kartes izdošanas (potenciālā kartes lietotāja reģistrācija, karšu konta atvēršana) līdz pat cikla noslēgumam (darījums, datu apstrāde, norēķini ar veikalu, finanšu pārskats kartes turētājam). Taču sistēma attīstās, ejot līdzi laikam, pieaugot finansu tirgus prasībām un konkurencei.

Viens no šābrīža svarīgākajiem katalizatoriem ir jauni akcenti informācijas piegādes kanālu koncepcijā. Parasti karte kalpo lietotājam kā pieejas atslēdziņa, kā instruments, lai tiktu pie naudas vai konta informācijas. Tomēr karte var iegūt dažādas lietojuma nozīmes atkarībā no infrastruktūras, kur tā parādās. Jā, esam pieraduši lietot karti, iepērkoties veikalā. Taču, kad lietojam to interneta veikalos, tad tā darbojas tikai kā atslēga, kā virtuāla karte. Līdzīgi tā varētu darboties arī citās modernās vidēs: gan mobilajā telefonā, gan digitālajā televīzijā, gan personiskajos digitālajos palīgos (PDA ierīcēs jeb plaukstas datoros) u.c. Informācijas piegādes kanāla koncepcija paredz nodrošināt kartes turētājam pēc iespējas universālāku pieeju maksāšanas instrumentiem, lai viņam katru reizi nebūtu jāatceras cita parole. Karte ir globāla infrastruktūra, maksājuma instruments, ar kuru strādā visā pasaulē, tāpēc arī tā ir vispieņemamākā.

- Viens no galvenajiem norēķinu sistēmu riska faktoriem ir nepietiekama drošība. Vai  starptautiskie standarti spēj to nodrošināt?         

- Jāteic, ka starptautisko maksājumu karšu organizācijas izvirza ārkārtīgi augstas drošības prasības pašām maksājumu kartēm. Galvenais ir nevis nodarboties ar pašdarbību, bet stingri ievērot šo organizāciju standartus un prasības. Tāpēc, strādājot ar karti kā maksājuma instrumentu vidē, kuru nodrošina maksājuma karšu organizācijas, nevajadzētu baidīties no kartes lietošanas. Īpaši tas attiecas uz kartes lietošanu tādās tradicionālās vidēs kā bankas automāts, POS termināls. Tomēr, ja veikalā strādā kāds krāpnieks, viņš magnētisko karti var nokopēt - kā magnetofona lenti. Turpretī viedkarti nokopēt nav iespējams. Tātad drošība ir viens no pamatargumentiem, kāpēc nepieciešama pāreja uz viedkartēm.

- Tomēr vai programmatūra, kuru izstrādā Tieto Konts, gādā arī par kādu papildu drošību?

- Jā, mēs esam izstrādājuši riska monitoringa sistēmu, kas kontrolē kartes lietošanas režīmu un raugās, lai nenotiktu nekas aizdomīgs. Tas paaugstina maksājumu karšu sistēmas drošību kopumā.

Tomēr pastāv  risks, lietojot kartes publiskā vidē, piemēram, internetā, kur nav tieša kontakta starp pircēju un pārdevēju. Izeja būtu īpašu virtuālo karšu izdošana. Tās lietojums ir ierobežots tikai virtuālajā vidē, un to nevar lietot fiziskajā pasaulē. Tiek atvērts īpašs konts, kurā ir tikai tik daudz naudas, cik nepieciešams konkrētajiem pirkumiem interneta veikalā vai citiem elektroniskajiem maksājumiem. Izstrādājam arī citus, sarežģītākus mehānismus, kā palielināt drošību. Piemēram, lietotājs var aktivizēt karti tikai tajā brīdī, kad viņš tiešām ir nolēmis kaut ko pirkt, bet citā laikā turēt to nobloķētu.

- Tieto Konts progresīvais biznesa virziens acīmredzot arī ir viens no galvenajiem stimuliem, kas ievērojami veicinājis uzņēmuma uzplaukumu.

- Jā, uzņēmuma darbība jau no pašiem pirmssākumiem ir bijusi sekmīga un augšupejoša. Tieto Konts neto apgrozījums pērn pieaudzis līdz 3,84 miljoniem latu, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2000. gadā. 2001. gadā Tieto Konts peļņa no pamatdarbības bija 608 000 latu (2000. gadā - 563 000). Ir pamats cerībām uz turpmāku izaugsmi.

 

 

Gunta KĻAVIŅA