Ziemas kauju atblāzma
Gada sākums šoreiz
nebija jaunām PC spēlēm pārbagāts, bet ne jau skaits ir galvenais. Ir iznākušas
dažas spēles, ar kurām pilnīgi pietiek, lai tomēr 2002. gada sākumu uzskatītu
par izdevušos. Kvalitāte pār kvantitāti.
Return To Castle Wolfenstein
Nē, jūs tikai
ieklausieties šajā nosaukumā - Return To Castle Wolfenstein. Mēs visi zinām, ka
ID Software spēle Wolfenstein 3D savulaik aizsāka žanru, kuram vēlāk bija lemts
kļūt par populārāko action spēļu veidu. Wolf3D ir visu pirmās personas skata
šaujamgabalu tēvs. Uzņemties veidot jaunu spēli par aģentu BJ Blazkowicz, kurš
veiksmīgi izbēga no Volfenšteinas cietokšņa vecajā spēlē, - tā ir liela
atbildība, zem šāda vārda vienkārši nedrīkst parādīties nekas viduvējs vai
nepārliecinošs. Gray Matter (ex-Xatrix) sadarbībā ar ID Software pieķērās šim
darbam un - gods un slava - paveica to pēc labākās sirdsapziņas.
Iepriekšminētais spēles varonis kādas specifiskas misijas gaitā atkal nokļūst
nacistu gūstā, taču viņam izdotas izbēgt no ieslodzījuma, un ar šo brīdi arī
sākas spēle. RTCW kombinē, no vienas puses, - reāli atveidotu vidi un
skrupulozi modelētus Otrā pasaules kara laika ieročus, bet, no otras puses, -
izdomātus misticisma elementus un nacistu slepenajās laboratorijās radītus monstrus
un pārcilvēkus.
RTCW veidota uz krāšņās Quake3 engine bāzes, pie kam Gray Matter
ir ieviesuši arī dažas lieliskas modifikācijas. Piemēram, personāžiem ir labākā
kustību animācija, kādu līdz šim iznācis redzēt 3D spēlēs, pie kam tiek
atveidota arī emocionāla mīmika. Gan personāžu, gan izmantojamo ieroču, gan
apkārtējās vides detalizācija ir šokējoši augstā līmenī, un ir ieguldīts
milzīgs darbs arī kvalitatīvu un ticamu tekstūru atveidošanā. Pārsteidzoši labs
ir arī ienaidnieku AI (Artifical Intelligence), tā ka cīniņi ar virtuālajiem
Nazi ir pagrūti, neviendabīgi un līdz ar to interesanti. Vēl spēle jāuzslavē
par to, ka tā pēc labākajiem standartiem apmierina gan mūsdienu izlutinātos
spēlētājus - vienpatņus, gan arī Tīkla kauju fanus. Vienspēlētāja misijas
būtībā šeit ir secīgi lineāras, un neko diži revolucionāru RTCW šajā ziņā
neievieš, taču viss izveidotais ir kvalitatīvs un pārdomāts. Ideāla HalfLife
ideju turpinātāja. Savukārt tie, kas ciena komandu kaujas Tīklā, pa lielākai
daļai jau ir burtiski iemīlējušies RTCW tās daudzspēlētāju aspekta dēļ. Spēle
ir pelnījusi garāku aprakstu, bet jūs jau sapratāt - RTCW ir spēle, kāda
neiznāk katru dienu.
Medal Of Honor: Allied Assault
Nepagāja ilgs laiciņš, un mums jau tika piedāvāta jauna spēle,
joprojām par Otro pasaules karu, tāpat pirmās personas šaujamgabals (FPS) un
atkal uz QuakeIII grafikas bāzes. Tās veidotāji ir kompānija 2015 (atcerieties
spēli SiN?). Protams, svarīgi ir, vai jaunā MOHAA ir laba pati par sevi, bet
divas gan iznākšanas laikā, gan pēc satura tik tuvas spēles salīdzināt ir
neizbēgami.
Jaunā spēle iepriecinās tos, kas par RTCW teica: viss labi, bet
monstrus nevajadzēja. Lūk, jums ir saturiski tīra spēle par Sabiedroto
karaspēka kareivja gaitām. Nekādas mistikas, nekādu zombiju. Brīvi pieejamā
demo versija liek jums kopā ar pāris cīņu biedriem atrast un iznīcināt nacistu
raķešiekārtu bateriju. Kā redzat, arī šajā ziņā ir atšķirība, RTCW variantā jūs
bijāt viens kā pirksts, bet šeit vismaz sākumā (kamēr viņus nenošauj) jums ir
datora vadīti ieroču brāļi. Spēles pilnajā variantā ir ļoti daudzveidīgi kaujas
uzdevumi, brīžiem dodot arī iespēju vadīt transporta līdzekļus un pat tankus,
kas nebija ļauts spēlē RTCW.
Tātad, jaunā spēle ir labāka? Diemžēl ne viss ir tik spīdoši un
bez iebildumiem. Lai gan abas izmanto lielisko QuakeIII grafikas pamatu, gan
tekstūras, gan ieroču modeļi, gan visa apkārtējā vide kopumā spēlē RTCW
izskatās daudz labāk. Var jau būt, ka izskatās labāk vienmēr ir nedaudz
subjektīvs vērtējums, bet šoreiz domāju, ka tas ir objektīvi, īpaši vēl
vērtējot to kontekstā ar kustīgumu: MOHAA ik pa laikam jūt nelielu raustīgumu,
kamēr RTCW uz tā paša PC iet kā pa sviestu un vienlaikus izskatās kā asiņaina
konfekte. Domājams, ka reālisma mīlētājiem MOHAA ļoti ies pie sirds, bet tā
nebūt nemazinās Return To Castle Wolfenstein fanu pulku.
Serious Sam: Second Encounter
Agrāk manis slavētajam horvātiešu brīnumam, FPS spēlei Serious Sam
bija apakšvirsraksts First Encounter. Gan tas, gan notikumi nobeigumā lika
domāt, ka turpinājums ir neizbēgams. Un, lūk, Otrā Sadursme ir klāt. Līdzīgi kā
savulaik Doom un DoomII iznāca ātri viena aiz otras, bez ievērojamām
tehnoloģiskām izmaiņām, tāpat ir arī ar Serious Sam. Viss labais agrāk teiktais
par Serious Sam: FE ir spēkā arī tagad, bet jaunajā SE turpinājumā pie visiem
vecajiem paziņām (respektīvi, monstriem) ir nākuši klāt vēl jauni, ir
interesanti papildinājies ieroču arsenāls, un ir nedaudz attīstīta arī spēles
tehnoloģiskā puse. Runājot par ieročiem, pirmkārt, mums tagad ir brīnišķīgs motorzāģis!
Ļoti noderīga manta ļoti tuvām attiecībām ar uzbrūkošajiem nešķīsteņiem. Ir arī
diametrāli pretējas darbības rotaļlieta - snaipera šautene, ideāla attālinātu
mērķu retināšanai. Un vēl - liesmu metējs. Cepuri nost, lielisks instruments
īpaši karstu sveicienu nosūtīšanai.
Jaunpienākušie monstri ir oriģināli un kvalitatīvi izpildīti gan
no tekstūru, gan animācijas viedokļa, tā ka kopā ar visiem vecajiem kadriem
izveidojas raiba un neapnīkstoša kompānija. Arī spēles grafiskajā vidē ir
izmaiņas. Pirmais, kas dursies acīs, - tagad jums brīžiem vajadzēs brist līdz
jostasvietai pa zāli. Ļoti interesanti realizēts efekts. Priecē arī vējā
šūpojošies koki un cita floristika. Turklāt ir izmainīti visi sprādzienu
efekti, padarot tos vēl ugunīgākus. Ja jums imponē histēriska šaudīšanās
refleksu līmenī, augsts adrenalīna līmenis sajaukumā ar klaju nenopietnību -
ņemiet abas Serious Sam epizodes, un pat pēc to izspēlēšanas jūs vēl
atgriezīsieties pie tām nevis kāda konkrēta mērķa, bet gan tīri paša procesa dēļ.
Galvenais SS: SE trūkums - nekā jau principiāli jauna šajā SS turpinājumā nav.
StarWars: Starfighter
Svētki, svētki mūsu ielā! Es domāju to ielu, kurā mīt dzīves ne
pārāk lutinātie PC spēlmaņi, kuriem nav paveicies, jo viņi mīl lidojamās
šaujamspēles. Kopš 1995. (!) gadā radītās spēles Terminal Velocity, PC
platformai ir iznākušas veselas divas (!!) stilistiski radniecīgas spēles. Pēc
noskaņas vistuvākā bija StarWars: Rogue Squadron, un ar zināmu piespiešanos pie
TV radiniekiem var pieskaitīt arī neseno Krievijā radīto Echelon (Štorm
krieviskajā oriģinālvariantā) vai vācu Aquanox. Nedaudz ieskatoties nākotnē,
lielas cerības vieš vācu projekts Yager.
Taču šodien ir iemesls priekiem - mums, PC spēlmaņiem, ir spēle
SW: Starfighter, kas sākotnēji tika radīta konsolei Playstation 2 un pēc tam
kļuva pieejama arī Xbox konsoles lietotājiem. Divos vārdos, SF ir arkādisks
šaujamgabals, kas apvieno kaujas misijas gan atklātā kosmosā, gan planētu
atmosfērā, un hronoloģiski tas viss notiek paralēli StarWars: Episode I filmas
sižetam. Spēle ir ļoti dinamiska, tā izskatās pietiekoši grezni, ar
detalizētiem tehnikas modeļiem, daudzkrāsainām blasteru šāvienu švīkām un
efektīgām eksplozijām. Nav aizmirsts arī par kuģu aizsarglauku blāzmojumiem,
sašautu iznīcinātāju dūmu grīstēm un citiem vizuāliem sīkumiņiem.
Dabiski, ka šāda tipa spēles vadībai ir ļoti vēlams džoistiks,
taču SF veidotāji ir parūpējušies, lai tā būtu vadāma arī tikai ar peles un
klaviatūras kombināciju. Vēl jāpiemin, ka spēle priecē ne tikai acis, bet arī
ausis. Starfighter apskaņošanai ir izmantoti labi atpazīstamie oriģinālie
skaņas efekti no StarWars filmām - blasteru švīkstoņa, dzinēju trokšņi,
navigācijas androīdu (atceraties R2-D2?) svilpojošās skaņas un, protams, arī
mūzika. Pat radiopārrunu dialogi ir pietiekami augstā līmenī, lai neliktos
muļķīgi, paldies par to aktieriem kas ierunājuši šo spēli.
Korekti izpildot pamatuzdevumus, misija principā būs veiksmīgi
izpildīta, taču papildu stimulācijai ir ieviesta apbalvojumu sistēma. Jums var
piešķirt medaļas par otršķirīgu uzdevumu veikšanu, piemēram, ne tikai
transportkuģa sekmīgu eskortu, bet vienlaikus pilnīgi visu uzbrūkošo
iznīcinātāju likvidēšanu. Šāds medaļu krājums vēlāk dos piekļuvi speciālām
misijām. Jebkuru no sekmīgi izspēlētajiem līmeņiem varat vēlāk atsevišķi
pārspēlēt, lai iegūtu vairāk apbalvojumu, pilnīgāk izpildot sekundāros kaujas
uzdevumus. Manuprāt, būtiska spēles vērtība ir tā, ka vismaz daļu no misijām
pēc tam ir vēlēšanās spēlēt vēl un vēl, nu jau vairs ne rezultāta, bet prieka pēc.
Šo to jau varētu pakritizēt arī šajā spēlē, bet lai nu paliek. Nebojāsim
svētkus.
http://www.activision.com/games/wolfenstein/home.html
http://www.mohaa.ea.com/
http://www.2015.com/
http://www.serioussam.com/
http://www.croteam.com/
http://www.lucasarts.com/
http://www.lucasarts.com/products/starwarsstarfighter/
Juris 3Dman Pērkons
juris@baltforms.lv
Gada sākums šoreiz
nebija jaunām PC spēlēm pārbagāts, bet ne jau skaits ir galvenais. Ir iznākušas
dažas spēles, ar kurām pilnīgi pietiek, lai tomēr 2002. gada sākumu uzskatītu
par izdevušos. Kvalitāte pār kvantitāti.
Return To Castle Wolfenstein
Nē, jūs tikai
ieklausieties šajā nosaukumā - Return To Castle Wolfenstein. Mēs visi zinām, ka
ID Software spēle Wolfenstein 3D savulaik aizsāka žanru, kuram vēlāk bija lemts
kļūt par populārāko action spēļu veidu. Wolf3D ir visu pirmās personas skata
šaujamgabalu tēvs. Uzņemties veidot jaunu spēli par aģentu BJ Blazkowicz, kurš
veiksmīgi izbēga no Volfenšteinas cietokšņa vecajā spēlē, - tā ir liela
atbildība, zem šāda vārda vienkārši nedrīkst parādīties nekas viduvējs vai
nepārliecinošs. Gray Matter (ex-Xatrix) sadarbībā ar ID Software pieķērās šim
darbam un - gods un slava - paveica to pēc labākās sirdsapziņas.
Iepriekšminētais spēles varonis kādas specifiskas misijas gaitā atkal nokļūst
nacistu gūstā, taču viņam izdotas izbēgt no ieslodzījuma, un ar šo brīdi arī
sākas spēle. RTCW kombinē, no vienas puses, - reāli atveidotu vidi un
skrupulozi modelētus Otrā pasaules kara laika ieročus, bet, no otras puses, -
izdomātus misticisma elementus un nacistu slepenajās laboratorijās radītus monstrus
un pārcilvēkus.
RTCW veidota uz krāšņās Quake3 engine bāzes, pie kam Gray Matter
ir ieviesuši arī dažas lieliskas modifikācijas. Piemēram, personāžiem ir labākā
kustību animācija, kādu līdz šim iznācis redzēt 3D spēlēs, pie kam tiek
atveidota arī emocionāla mīmika. Gan personāžu, gan izmantojamo ieroču, gan
apkārtējās vides detalizācija ir šokējoši augstā līmenī, un ir ieguldīts
milzīgs darbs arī kvalitatīvu un ticamu tekstūru atveidošanā. Pārsteidzoši labs
ir arī ienaidnieku AI (Artifical Intelligence), tā ka cīniņi ar virtuālajiem
Nazi ir pagrūti, neviendabīgi un līdz ar to interesanti. Vēl spēle jāuzslavē
par to, ka tā pēc labākajiem standartiem apmierina gan mūsdienu izlutinātos
spēlētājus - vienpatņus, gan arī Tīkla kauju fanus. Vienspēlētāja misijas
būtībā šeit ir secīgi lineāras, un neko diži revolucionāru RTCW šajā ziņā
neievieš, taču viss izveidotais ir kvalitatīvs un pārdomāts. Ideāla HalfLife
ideju turpinātāja. Savukārt tie, kas ciena komandu kaujas Tīklā, pa lielākai
daļai jau ir burtiski iemīlējušies RTCW tās daudzspēlētāju aspekta dēļ. Spēle
ir pelnījusi garāku aprakstu, bet jūs jau sapratāt - RTCW ir spēle, kāda
neiznāk katru dienu.
Medal Of Honor: Allied Assault
Nepagāja ilgs laiciņš, un mums jau tika piedāvāta jauna spēle,
joprojām par Otro pasaules karu, tāpat pirmās personas šaujamgabals (FPS) un
atkal uz QuakeIII grafikas bāzes. Tās veidotāji ir kompānija 2015 (atcerieties
spēli SiN?). Protams, svarīgi ir, vai jaunā MOHAA ir laba pati par sevi, bet
divas gan iznākšanas laikā, gan pēc satura tik tuvas spēles salīdzināt ir
neizbēgami.
Jaunā spēle iepriecinās tos, kas par RTCW teica: viss labi, bet
monstrus nevajadzēja. Lūk, jums ir saturiski tīra spēle par Sabiedroto
karaspēka kareivja gaitām. Nekādas mistikas, nekādu zombiju. Brīvi pieejamā
demo versija liek jums kopā ar pāris cīņu biedriem atrast un iznīcināt nacistu
raķešiekārtu bateriju. Kā redzat, arī šajā ziņā ir atšķirība, RTCW variantā jūs
bijāt viens kā pirksts, bet šeit vismaz sākumā (kamēr viņus nenošauj) jums ir
datora vadīti ieroču brāļi. Spēles pilnajā variantā ir ļoti daudzveidīgi kaujas
uzdevumi, brīžiem dodot arī iespēju vadīt transporta līdzekļus un pat tankus,
kas nebija ļauts spēlē RTCW.
Tātad, jaunā spēle ir labāka? Diemžēl ne viss ir tik spīdoši un
bez iebildumiem. Lai gan abas izmanto lielisko QuakeIII grafikas pamatu, gan
tekstūras, gan ieroču modeļi, gan visa apkārtējā vide kopumā spēlē RTCW
izskatās daudz labāk. Var jau būt, ka izskatās labāk vienmēr ir nedaudz
subjektīvs vērtējums, bet šoreiz domāju, ka tas ir objektīvi, īpaši vēl
vērtējot to kontekstā ar kustīgumu: MOHAA ik pa laikam jūt nelielu raustīgumu,
kamēr RTCW uz tā paša PC iet kā pa sviestu un vienlaikus izskatās kā asiņaina
konfekte. Domājams, ka reālisma mīlētājiem MOHAA ļoti ies pie sirds, bet tā
nebūt nemazinās Return To Castle Wolfenstein fanu pulku.
Serious Sam: Second Encounter
Agrāk manis slavētajam horvātiešu brīnumam, FPS spēlei Serious Sam
bija apakšvirsraksts First Encounter. Gan tas, gan notikumi nobeigumā lika
domāt, ka turpinājums ir neizbēgams. Un, lūk, Otrā Sadursme ir klāt. Līdzīgi kā
savulaik Doom un DoomII iznāca ātri viena aiz otras, bez ievērojamām
tehnoloģiskām izmaiņām, tāpat ir arī ar Serious Sam. Viss labais agrāk teiktais
par Serious Sam: FE ir spēkā arī tagad, bet jaunajā SE turpinājumā pie visiem
vecajiem paziņām (respektīvi, monstriem) ir nākuši klāt vēl jauni, ir
interesanti papildinājies ieroču arsenāls, un ir nedaudz attīstīta arī spēles
tehnoloģiskā puse. Runājot par ieročiem, pirmkārt, mums tagad ir brīnišķīgs motorzāģis!
Ļoti noderīga manta ļoti tuvām attiecībām ar uzbrūkošajiem nešķīsteņiem. Ir arī
diametrāli pretējas darbības rotaļlieta - snaipera šautene, ideāla attālinātu
mērķu retināšanai. Un vēl - liesmu metējs. Cepuri nost, lielisks instruments
īpaši karstu sveicienu nosūtīšanai.
Jaunpienākušie monstri ir oriģināli un kvalitatīvi izpildīti gan
no tekstūru, gan animācijas viedokļa, tā ka kopā ar visiem vecajiem kadriem
izveidojas raiba un neapnīkstoša kompānija. Arī spēles grafiskajā vidē ir
izmaiņas. Pirmais, kas dursies acīs, - tagad jums brīžiem vajadzēs brist līdz
jostasvietai pa zāli. Ļoti interesanti realizēts efekts. Priecē arī vējā
šūpojošies koki un cita floristika. Turklāt ir izmainīti visi sprādzienu
efekti, padarot tos vēl ugunīgākus. Ja jums imponē histēriska šaudīšanās
refleksu līmenī, augsts adrenalīna līmenis sajaukumā ar klaju nenopietnību -
ņemiet abas Serious Sam epizodes, un pat pēc to izspēlēšanas jūs vēl
atgriezīsieties pie tām nevis kāda konkrēta mērķa, bet gan tīri paša procesa dēļ.
Galvenais SS: SE trūkums - nekā jau principiāli jauna šajā SS turpinājumā nav.
StarWars: Starfighter
Svētki, svētki mūsu ielā! Es domāju to ielu, kurā mīt dzīves ne
pārāk lutinātie PC spēlmaņi, kuriem nav paveicies, jo viņi mīl lidojamās
šaujamspēles. Kopš 1995. (!) gadā radītās spēles Terminal Velocity, PC
platformai ir iznākušas veselas divas (!!) stilistiski radniecīgas spēles. Pēc
noskaņas vistuvākā bija StarWars: Rogue Squadron, un ar zināmu piespiešanos pie
TV radiniekiem var pieskaitīt arī neseno Krievijā radīto Echelon (Štorm
krieviskajā oriģinālvariantā) vai vācu Aquanox. Nedaudz ieskatoties nākotnē,
lielas cerības vieš vācu projekts Yager.
Taču šodien ir iemesls priekiem - mums, PC spēlmaņiem, ir spēle
SW: Starfighter, kas sākotnēji tika radīta konsolei Playstation 2 un pēc tam
kļuva pieejama arī Xbox konsoles lietotājiem. Divos vārdos, SF ir arkādisks
šaujamgabals, kas apvieno kaujas misijas gan atklātā kosmosā, gan planētu
atmosfērā, un hronoloģiski tas viss notiek paralēli StarWars: Episode I filmas
sižetam. Spēle ir ļoti dinamiska, tā izskatās pietiekoši grezni, ar
detalizētiem tehnikas modeļiem, daudzkrāsainām blasteru šāvienu švīkām un
efektīgām eksplozijām. Nav aizmirsts arī par kuģu aizsarglauku blāzmojumiem,
sašautu iznīcinātāju dūmu grīstēm un citiem vizuāliem sīkumiņiem.
Dabiski, ka šāda tipa spēles vadībai ir ļoti vēlams džoistiks,
taču SF veidotāji ir parūpējušies, lai tā būtu vadāma arī tikai ar peles un
klaviatūras kombināciju. Vēl jāpiemin, ka spēle priecē ne tikai acis, bet arī
ausis. Starfighter apskaņošanai ir izmantoti labi atpazīstamie oriģinālie
skaņas efekti no StarWars filmām - blasteru švīkstoņa, dzinēju trokšņi,
navigācijas androīdu (atceraties R2-D2?) svilpojošās skaņas un, protams, arī
mūzika. Pat radiopārrunu dialogi ir pietiekami augstā līmenī, lai neliktos
muļķīgi, paldies par to aktieriem kas ierunājuši šo spēli.
Korekti izpildot pamatuzdevumus, misija principā būs veiksmīgi
izpildīta, taču papildu stimulācijai ir ieviesta apbalvojumu sistēma. Jums var
piešķirt medaļas par otršķirīgu uzdevumu veikšanu, piemēram, ne tikai
transportkuģa sekmīgu eskortu, bet vienlaikus pilnīgi visu uzbrūkošo
iznīcinātāju likvidēšanu. Šāds medaļu krājums vēlāk dos piekļuvi speciālām
misijām. Jebkuru no sekmīgi izspēlētajiem līmeņiem varat vēlāk atsevišķi
pārspēlēt, lai iegūtu vairāk apbalvojumu, pilnīgāk izpildot sekundāros kaujas
uzdevumus. Manuprāt, būtiska spēles vērtība ir tā, ka vismaz daļu no misijām
pēc tam ir vēlēšanās spēlēt vēl un vēl, nu jau vairs ne rezultāta, bet prieka pēc.
Šo to jau varētu pakritizēt arī šajā spēlē, bet lai nu paliek. Nebojāsim
svētkus.
http://www.activision.com/games/wolfenstein/home.html
http://www.mohaa.ea.com/
http://www.2015.com/
http://www.serioussam.com/
http://www.croteam.com/
http://www.lucasarts.com/
http://www.lucasarts.com/products/starwarsstarfighter/
Juris 3Dman Pērkons
juris@baltforms.lv