Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Bruģakmeņi informācijas lielceļam

   

 

Jau ceturto gadu pasaules tīmeklī mājo virtuālā enciklopēdija Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa (www.gramata21.lv). Šis projekts iesākts 1998. gadā ar Sorosa fonda atbalstu un vēršas aizvien plašāks. Latvijas ļaužu un ģimeņu dzīvesstāsti jau aptver daudzus novadus un veido mūsu tēvzemes dzīvo vēsturi. Taču galvenais ir tas, ka šīs vēstures liecības nav nolemtas putēšanai arhīvu plauktos, bet ir brīvi pieejamas ikvienam, kas vien vēlas tajās ielūkoties. Virtuālās enciklopēdijas projekta autore, koordinatore un vienlaikus arī lielākā vezuma vilcēja ir IT žurnāliste un profesionāla interneta sērfotāja Laura KALINKA. Projektu tehniski atbalsta SIA Baltforms, interneta resursus nodrošina Latnet. 

 

Aktīvākie rakstītāji - skolēni 

Varētu teikt, ka pati virtuālās enciklopēdijas ideja ir gan vienkārša, gan ģeniāla, jo tikai tīmeklī tā var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nemitīgi paplašināties, apaugt ar aizvien jauniem likteņstāstiem, turklāt būt pieejama ikvienam lasītājam un rakstītājam. Ja vēlaties, varat uzrakstīt pats savu vai savas dzimtas biogrāfiju, kopā ar fotoattēliem nosūtīt to pa e-pastu (gadsimts@latnet.lv) un, samaksājot piecus latus par informācijas ievietošanu un uzturēšanu tīmeklī, ļaut pasaulei par jums uzzināt. Tiesa, šādā veidā iesūtīto biogrāfiju nav īpaši daudz - nedaudz vairāk par simtu. Starp tām ir gan Austrālijā, Kanādā un ASV, gan arī Latvijas pagastos dzīvojošu cilvēku biogrāfijas. Mēdz būt arī sponsorētas publikācijas, ja rūpes par kāda populāra cilvēka dzīvesstāsta ievietošanu enciklopēdijā uzņemas kāds, kuram tas šķiet svarīgi.

Īpaši nozīmīgas ir ar Triju Zvaigžņu ordeni vai ordeņa Goda zīmēm apbalvoto personu (tās tiek gatavotas saziņā ar ordeņa brālību) un Ata Kronvalda prēmijas laureātu (pedagogu un zinātnieku) oficiālās biogrāfijas. Tiesa, tās lasot, nereti rodas vēlme uzzināt ko vairāk, spilgtāk izjust šo personību valdzinājumu. Bet kāpēc gan šo biogrāfiju dzīvo variantu nevarētu turpināt rakstīt tauta - tuvinieki, draugi, paziņas, visi, kas to vēlas. Kas zina, varbūt ar laiku šī varētu kļūt par visas tautas veidotu  enciklopēdiju, kur katrs autors atstātu arī savas personības nospiedumu.

Pašlaik virtuālajā enciklopēdijā visrosīgāk strādā Latvijas lauku un pilsētu skolu novadpētnieki, jo divas reizes gadā viņi tiek aicināti piedalīties konkursā par labāko novadnieku biogrāfiju kolekciju. Tā enciklopēdijā izveidojusies nodaļa Pār deviņi novadiņi. Skolu novadpētnieki demonstrē IT priekšrocības - to lietotājiem attālums nav šķērslis. Plašākās kolekcijas (20 un vairāk personu) izveidojušas Aizputes vidusskola, Bauskas 1. vidusskola, Iecavas vidusskola, Kalnciema vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Lizuma vidusskola, Jelgavas 4. vidusskola.

Janvārī noslēdzās  trešais konkurss Mēs Latvijai, Latvija mūsos, kurā piedalījās 37 skolas no visas Latvijas. Salīdzinājumam - pirmajā konkursā piedalījās 13, bet otrajā - 28 skolas. Šajos konkursos piedalījušies ap 500 skolēnu un 60 skolotāju, un šādā veidā virtuālajā enciklopēdijā publicēts ap 300 dzīvesstāstu (pavisam enciklopēdijā - vairāk nekā 600).

Konkursus atbalsta LIIS (Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma) un sponsori. Pērn konkursa ģenerālsponsors bija a/s DATI, šogad - Latnet un Lattelekom. Galveno balvu - divas Latnet dāvinātās web kameras - šogad saņēma Aizputes vidusskola un Krāslavas ģimnāzija. Lattelekom dāvināja printeri, skeneri, videomontāžas programmu, telekartes un uzņēmuma suvenīrus. Īpašu dāvanu - Apollo iezvanpieeju vienam mēnesim - saņēma desmit labākie informātikas skolotāji. Piecpadsmit skolas, kuras aktīvi piedalījušās visos trijos konkursos, tika apbalvotas ar vērtīgām, Ministru prezidenta Andra Bērziņa parakstītām, grāmatām. Labāko darbu autori saņēma arī individuālās balvas no Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un žurnāliem Sakaru Pasaule un e-Pasaule.

 

Trešais konkurss noslēdzies

Kā atzīst projekta vadītāja Laura Kalinka, tās skolas, kuras veiksmīgi iesaistījušās virtuālās enciklopēdijas veidošanā, to turpina darīt arī nākamajos konkursos. Un nepavisam ne balvu vai uzvaras dēļ: tā vienkārši ir lieliska iespēja iepazīstināt Latviju un pasauli ar saviem cilvēkiem, pagastu vai pilsētu. Kad saliek kopā pagasta valdes priekšsēdētāja, slimnīcas un vidusskolas direktora, kādas kuplas ģimenes, barikāžu dalībnieka un vietējā uzņēmēja biogrāfiju, sanāk visīstākā pagasta vēsture. Tātad konkurss dod ne tikai virtuālus augļus: savāktos materiālus var sekmīgi izmantot gan skolu vēsturei, gan novadpētniecībai.

Dzīvesstāstu kopojuma tapšanā paši pirmie iesaistījās datorskolotāji (kā nekā - virtuālā enciklopēdija!), bet nu jau sācies otrais vilnis, kad ar lielu aizrautību skolēniem talkā nāk vēstures un latviešu valodas skolotāji. Arī konkursa žūrijas priekšsēdētāja ir vēsturniece - Ligita Straube no Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas. Skolēnu intervēto personu stāsti nereti ir tik nozīmīgi, ka dzejniece un Okupācijas muzeja darbiniece Anda Līce (viņa ir arī žūrijas sastāvā) atzina - tās ir rosinošas pat muzeja darbiniekiem.

Veiksmīgi startē tās skolas, kuru komandās cieši sadarbojas humanitāro priekšmetu un datorzinību skolotāji. Kopā viņi ir panākuši, ka skolās palielinājusies interese par šiem priekšmetiem, ka humanitārie speciālisti sākuši nopietni draudzēties ar datoru. Īpaši projekta entuziasti ir datorzinību skolotāji Dace Tamuža (Aizputes vidusskola), Iveta Roziņa (Lizuma vidusskola), Edgars Šmits (Iecavas vidusskola), Juris Lagzdiņš (Engures vidusskola), Andris Kusiņš (Jēkabpils bērnu un jauniešu centrs), Rita Kovaļevska (Kalnciema vidusskola), Ainārs Mednis (Gulbenes vidusskola), Valda Ozola (Bauskas 1. vidusskola), Sofija Sudarova (Ozolkalna pamatskola), Žanna Miezīte (Mazzalves pamatskola) un daudzi citi. Šīs skolas sekmīgi popularizē informācijas tehnoloģiju lietošanu savā apkārtnē, daudzām no tām ir arī mājas lapas. Daudzi skolotāji veido arī pieaugušo mācību programmas.

1999. gadā skolu projekta sācēju vidū bija informātikas skolotājs Artis Beķeris, kas Jaunpiebalgas vidusskolas IT projektiem divas reizes (1995. un 1997. gadā) ieguvis Sorosa fonda atbalstu. Šī skola veido arī Jaunpiebalgas pagasta elektronisko avīzi. Lizuma vidusskolas datorlietošanas tradīcijas atklājas virtuālajā enciklopēdijā ievietotajā datorskolotājas Teklas Melnzobes dzīvesstāstā. Tajā redzams, ka Lizums bija viena no retajām lauku skolām, kur datorprasme apgūta jau t. s. beku laikmetā.

Jēkabpils bērnu un jaunatnes centrā projektā strādā mazpulcēni. Viņi ir uzrakstījuši daudzu nopelniem bagātu novadnieku biogrāfijas. To vidū cilvēki, kas saņēmuši Trīs Zvaigžņu ordeni (mācītājs Modris Plāte, selekcionārs Viktors Orehovs) un 1991. gada barikāžu dalībnieku nozīmes (L. Ķuzāne, U. Urtāns, A. Laiviniece, A. Grīnbergs u. c.), vecākās paaudzes Latvijas patrioti O. Balodis, V. Sakars, A. Porietis, A. Pauniņš. Mazpulcēni palīdzējuši arī apkopot un ievadīt datorā Aleksandra Pauniņa atmiņas, lai varētu tās izdot grāmatā. Bagāta ir arī Kalnciema vidusskolas materiālu kopa, pagasts atrodas pie Ložmetējkalna, un skolēni ir uzrakstījuši strēlnieku vēstures pētnieku un piemiņas glabātāju Voldemāra Birznieka un Anša Vītiņa dzīvesstāstus.

 

Katrs skolēns - pa akmenim

Kā konkursa noslēgumā teica Latvijas Interneta un telekomunikāciju asociācijas prezidents Imants Freibergs, tieši jaunieši ir tie, kuri bruģē ceļu uz informācijas sabiedrību, un tieši no viņiem atkarīga tās nākotne. Ja pieņem, ka visi Latvijas skolēni būvētu šo lielceļu no katra novada virzienā uz Rīgu un ieliktu katrs tikai pa vienam bruģakmenim gadā, tad kopā sanāktu veseli 351 989! Un, raugi, tad jau arī informācijas sabiedrība būtu gluži vai ar roku aizsniedzama.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001