Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Latvija pārliecinoši tuvojas digitālajai apraidei

   

 

Eiropas multimediji ir uz nopietnu pārmaiņu sliekšņa. Raidorganizācijas gatavojas ieiet jaunā attīstības fāzē. Nu jau ilgāku laiku šādi tiek raksturota Eiropas mediju pāreja uz digitālo virszemes apraidi. Arī Latvija gatavojas šim nozīmīgajam notikumam. Lai noskaidrotu, kas paveikts, kas vēl darāms, lai Latvijā ieviestu digitālo apraides sistēmu, SP saruna ar galvenajiem šā projekta īstenotājiem - BO VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ģenerāldirektoru Māri PAUDERU, LVRTC tehnisko direktoru Māri RUTKU un a/s Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) ģenerāldirektoru Guntaru SPUNDI.

 

- Pagājušajā gadā a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs pārtapusi koncernā. Kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

M. Pauders: - Lai izprastu, kādēļ mēs pieņēmām šādu lēmumu, ir vajadzīgs neliels ieskats telekomunikāciju nozares kopējā situācijā. 2000. gada 16. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā tikās Mediju un informācijas tehnoloģijas speciālisti, lai apspriestu, kā likvidēt plaisu starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm. ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans tad uzsvēra, ka televīzijas, radio un datorindustrijas pārstāvjiem ir jāpieņem digitālās plaisas mestais izaicinājums.

- Pārmest tiltu digitālajai plaisai nebūs viegli, - toreiz teica ANO ģenerālsekretārs. - Taču, informējot un paskaidrojot, var likt cilvēkiem saprast, kādu potenciālu piedāvā digitālā revolūcija. Tie, kuriem visvairāk vajadzīgas informācijas tehnoloģijas piedāvātās iespējas, patlaban ir cilvēki, kuri par tām vismazāk zina.

ANO aplēses liecina, ka pasaulē ir 1,5 miljardi televizoru un 2,5 miljardi radioaparātu. Tie pieejami apmēram trīs ceturtdaļām pasaules iedzīvotāju.

Turpretī tikai pieciem procentiem pasaules iedzīvotāju ir pieeja internetam, un šie pieci procenti koncentrējas pasaules bagātākajās valstīs.

Jau minētajā forumā Itālijas Medisat Group vadītājs Fedele Konfalonjeri uzsvēra, ka digitālā televīzija kļūs par vienu no medijiem, kas būs viegli lietojams un pieejams ļoti plašai auditorijai.

 2001. gada janvārī Davosas attīstīto valstu galotņu konferencē telekomunikāciju nozares autoritāte Bils Geitss jau piekrita, ka viens no pasaules informāciju tehnoloģijas un telekomunikāciju nozares uzdevumiem ir aizpildīt digitālo plaisu kura ir atvērusies un sadala pasauli divās daļās. Ja par to runā cilvēks, kurš ar savu darbību jau pierādījis, kā veiksmīgi apvienot sekmīgu uzņēmējdarbību ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu sabiedrības lietošanai, tad skaidrs, ka telekomunikāciju uzņēmumiem Latvijā arī jāskatās, vai nav pienācis laiks pildīt savu sabiedrisko misiju un veiksmīgi pievienot Latviju tām valstīm, kuras neatrodas pie digitālās plaisas malas. Lai Latvijā pieņemtu šādu izaicinājumu, nepieciešami līdzekļi, zināšanas un ticība savām spējām. Tomēr, lai strādātu šādā veidā ir jāveido menedžmenta sistēma, kas būtu droša un nepakļautos vispārējai sabiedrības inerces izraisītai skepsei.

Tā kā dažās ar telekomunikāciju nozari saistītajās uzņēmējdarbības jomās sākas stagnācija, daudziem rodas iespaids, ka stagnācijā ieslīgst visa nozare. Taču prasmīgs vadītājs jau laikus apzinās, ka tad, kad datori būs apgādāti ar programmām, datoru tirdzniecība un ar datoru apkalpošanu saistītās nozares vairs tik strauji nekāpinās savu apgrozījumu un arī hiperpeļņa mazināsies. Nelīdzēs arī dažādas subjektīvas un objektīvas viltības, ka, piemēram, jāmaina programmatūra jauna gadu tūkstoša dēļ. Toties telekomunikāciju sfēras, kuras turpina sekot līdz jaunākajiem zinātnes un mārketinga jaunumiem, turpina attīstīties. Mobilie telefoni turpina konkurēt ar fiksētajām līnijām. Veidojas jauni mobilo telefonu tirgi - Krievijas, Āzijas un Āfrikas reģioni saglabā savu pievilcību.

Analītiķi, kuri sekojuši līdzi telekomunikāciju nozares attīstībai, ir sapratuši, ka tirgus piesātināsies. Piemēram, daudzie kabeļu kilometri, kuri tika ieguldīti telekomunikāciju infrastruktūrā, prasīja lielus līdzekļus, un tagad ir jāgaida, kad kabeļu lietotāji sāks atmaksāt ieguldītos līdzekļus, tomēr iecerētais sprādzienveida trafika pieaugums izpaliek. Ja telekomunikāciju uzņēmumi rūpējas par infrastruktūru, tad tas ir tikai normāli, ka no sējas līdz graudu kulšanai paiet kāds laiks.

2001. gadā LVRTC turpināja attīstīt valsts radio un televīzijas infrastruktūru, kā to arī paredz LVRTC statūti. BO VAS ir jārūpējas par to, lai Latvijā radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

LVRTC laikā no 1998. līdz 2001. gadam Latvijas valsts radio un televīzijas tīkla infrastruktūrā ir ieguldījusi 8 miljonus 242 tūkstošus latu. Šogad LVRTC plāno tīkla infrastruktūrā investēt 2 miljonus 450 tūkstošus latu.

Protams, jādod attīstībai tas, kas tai pienākas, bet arī pienākums pret valsti un sabiedrību ir jāpilda. Nodokļos valsts iestādēm laikā no 1998. līdz 2001. gadam ir samaksāti 6 miljoni 385 tūkstoši latu, šogad plānojam, ka iemaksāsim vēl 1 miljonu 715 tūkstošus latu.

Protams, ka, lai paveiktu šādu darba apjomu, ir bijis nepieciešams optimizēt uzņēmuma struktūru. Esam izveidojuši koncernu, kurā ietilpst divas akciju sabiedrības - Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LTVRC) un Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC). Pēdējais izveidots, lai attīstītu Latvijā digitālo virszemes televīziju. DLRTC darbu ir sācis veiksmīgi. Jau sagatavotas iekārtas pārbaudēm, nopirkta mēraparatūra. Tiek izstrādāta ciparu virszemes apraides attīstības koncepcija. Mēs ceram, ka digitālās televīzijas pārbaudes notiks jau tuvākajā laikā. Protams, vēl ir jāatrisina daži juridiski un tehniski jautājumi, tomēr kopumā pārbaudēm esam gatavi.

G. Spunde, a/s Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs ģenerāldirektors: - Digitālās apraides nodrošināšanai nepietiek tikai ar raidītāju uzstādīšanu, kā tas ir analogajā sistēmā. Digitālajā apraidē svarīga ir arī infrastruktūra, kurai nepieciešams vienots vadības centrs, no kura tiek vadīti raidītāji. Vajadzīgas arī speciālas iekārtas, kuras no programmu devējiem saņemtos signālus pārveido vienotā ciparu formātā. Vēl tiek izstrādāta uztvērēju menedžmenta sistēma, jo katrs uztvērējs savā būtībā līdzinās mobilajam telefonam, t. i., ar savu identifikācijas kodu. Papildus mēs plānojam veidot arī tā saukto pakalpojumu centru, kurš varēs sniegt visiem mūsu klientiem informāciju par to, kādas iespējas sniedz digitālā apraide. 

- Kad plānojat ieviest ciparu televīzijas sistēmu Latvijā?

M. Pauders: - Digitālā televīzija visaptveroši varētu sākt darboties pēc vairākiem gadiem. Tā tas tiek prognozēts ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Piemēram, Itālija un Lielbritānija digitālo televīziju plāno ieviest 2006. gadā. Savukārt Vācija jau 2003. gadā plāno digitālo apraidi pilnībā nodrošināt Berlīnē un tās apkaimē, turklāt, jau atsakoties no analogās apraides. Plānojam, ka Latvijā pāreja uz virszemes apraidi varētu notikt līdzīgā laika posmā.

G. Spunde: - Jā, šīs sistēmas izveidi plānojam pabeigt līdz 2006. gadam.

- Vai raidorganizācijām par ciparu tīkla izmantošanu būs jāmaksā?

G. Spunde: - Pārejas periodā sabiedriskajām raidorganizācijām, kurām ir licence un apraides tiesības nacionālajos tīklos analogajā formātā, nebūs jāmaksā par digitālā tīkla izmantošanu.

M. Pauders: - Izmaksas par ciparu tīkla izmantošanu būs zemākas nekā par analogās sistēmas lietošanu. Ja tagad viens raidītājs var pārraidīt vienu programmu, tad digitālajā sistēmā viens raidītājs spēs pārraidīt pat sešas programmas. Manuprāt, šīs nozares potenciāls ir milzīgs.

Ja līdz šim datoru un televīzijas pielietojums bija stingri nodalīts, tad digitālajā sistēmā tie nedaudz pārklājas. Tomēr jāatceras, ka saglabājas arī atšķirības. Televīzija ir un būs bāzēta uz video aplikāciju, virzīta uz izklaidi, bet dators ir un būs bāzēts uz informāciju, kas virzīta uz profesionālo darbību. Nevajag iedomāties, ka televīzija aizstās datoru un dators - televīziju. Jā, notiek savstarpēja saplūšana. Kā piemēru var minēt interneta portālu TvNet, kurā tiek izmantota video aplikācija. Vēl jānorāda, ka medijus gaida nopietnas pārmaiņas. Arvien mazāk paliek konkurētspējīgu tā saukto kokteiļveida programmu, kurās ir ļoti dažādi raidījumi. Izdzīvot spēs specializētās programmas, piemēram, sporta, mūzikas, filmu vai ziņu kanāli.

- Izskanējusi informācija, ka optimālai ciparu televīzijas darbībai ir nepieciešams mainīt likumdošanu. Kādēļ tas ir vajadzīgs un vai pie tā jau tiek strādāts?

M. Pauders: - Likums ir jāmaina, tā lai tas aizstāvētu auditorijas intereses. Likumā ir jānosaka vienots standarts, kurā cilvēks saņem visus piedāvājumus. Svarīgs ir jautājums par autortiesībām, par attiecībām starp programmu ražotāju, programmas kompilētāju, tehnisko operatoru jeb programmas izplatītāju un auditoriju. Latvijas Radio un televīzijas likums izskatās nepabeigts. Minēšu kādu salīdzinājumu. Francijas multimediju likums ir ļoti apjomīgs, savukārt Latvijas Radio un televīzijas likuma apjoms ir tikai pārdesmit lappušu. Pašlaik Nacionālās radio un televīzijas padomes darba grupa strādā pie likumdošanas izmaiņām, kurām jāatbilst Eiropas Savienības direktīvām par virzību uz digitālo televīziju.

- Kādas ir ciparu televīzijas priekšrocības, salīdzinot ar analogo televīziju?

M. Pauders: - Pirmkārt, kompresija, kas nodrošina kanālu skaita palielināšanos. Iespēja izmantot elektronisko gidu, iegādāties elektronisko iekārtu, kurā iebūvēts cietais disks, un iespēja veidot pašam savu televīzijas programmu. Digitālā televīzija dod iespēju arī apstādināt satelīta vai virszemes televīzijā demonstrēto raidījumu vai filmu un turpināt skatīties sev vēlamajā laikā. Digitālajā sistēmā uzlabosies video un audio kvalitāte, būs pieejama plaša audioiespēju izmantošana, piemēram, raidījumu dublēšana citās valodās.

Papildus iespējas virszemes apraides sistēma piedāvā arī raidorganizācijām. Ar jau minēto elektronisko gidu palīdzību varēs izplatīt savu produktu reklāmu un pārdot preces un pakalpojumus T veikalā. Digitālās televīzijas pluss ir arī vienots Eiropas digitālās televīzijas sistēmas standarts DVB (sk. SP 2001/3, 32.-35. lpp.).

- Vai, sākot ciparu virszemes apraides attīstību, neesat atstājuši novārtā analogo televīziju?

M. Pauders: - Nē, analogās apraides atjaunošana un uzturēšana turpinās, jo līdz pārejas brīdim mums jānodrošina kvalitatīva analogā apraide. Tādēļ turpinām ieguldīt līdzekļus arī šajā jomā. Pagājušajā gadā esam atjaunojuši vairākus radio un televīzijas raidītājus. Vēl pirms pieciem gadiem divām trešdaļām tehnoloģiju bija beidzies amortizācijas termiņš, vai vienkāršāk izsakoties, raidītāju nolietojuma koeficents bija 75 procenti, tad tagad tas ir tikai 30 procenti. Neesam aizmirsuši arī par valsts radiokomunikāciju infrastruktūras attīstību.

M. Rutks: - Pēc Latvijas Radio pasūtījuma pagājušo gadu paplašinātas programmas Klasika uztveršanas iespējas. Pērnā gada sākumā šīs programmas tīkls aptvēra tikai 21 procentu Latvijas teritorijas un to varēja uztvert tikai 62 procenti valsts iedzīvotāju. Tagad Latvijas Radio programma Klasika aptver 52 procentus Latvijas teritorijas un to var dzirdēt jau 80 procenti iedzīvotāju. Esam likuši arī vairākus jaunus raidītājus un rekonstruējuši radiokomunikāciju tīklu Kuldīgā, Cesvainē, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 

G. Spunde: - Runājot par televīzijas raidītājiem, jau tagad cenšamies izvēlēties tādus raidītājus, kas vēlāk būtu savietojami ar ciparu standartu. Šogad plānojam LTV2 tīklā Cesvainē un Daugavpilī nomainīt divus lielas jaudas, t. i., 20 kilovatu raidītājus. Arī Rēzeknē un Rīgā iecerēts nomainīt raidītājus uz modernākiem, 20 kilovatu raidītājiem.

M. Pauders: - Pagājušā gada laikā esam sākuši sadarbību ar TV3. Esam uzlikuši vairākus TV3 raidītājus - Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Alūksnē un Valkā, kā arī jaunus raidītājus LNT. Paredzams, ka mūsu sadarbības rezultātā jau tuvākajā laikā šie televīzijas kanāli būs redzami vietās, kur tas līdz šim nebija iespējams. Attīstām arī Radio SWH raidīšanas tīklu, esam uzlikuši arī TV5 raidītāju. Priecē, ka spējam konkurēt šajā tirgū un par pieņemamām cenām piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus arī komerciālajām raidorganizācijām.

 

Andra CERIŅA, speciāli SP

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001