Radioamatierisms jautājumos un atbildēs 4. daļa
Kas ir radiosports?
Radiosports ietver vairākus vispāratzītus, bieži vien atšķirīgus
tehniskā sporta veidus, kas saistīti ar radiotehniku. Katrā no tiem notiek
dažādas sacensības, pat pasaules čempionāti.
Bieži amatieru radiosakarus kopumā un jo sevišķi sacensības
radiosakaru nodibināšanā uzskata par īpašu sporta veidu. Reizēm mēdz nodalīt
sakarus īsviļņos un ultraīsviļņos.
Otrs populārākais un apjomīgākais radiosporta veids ir sporta
radiotelegrāfija jeb radiogrammu noraidīšana un uztveršana lielos ātrumos.
Būtībā sporta radiotelegrāfija ir viens no radistu profesionalitātes
pamatelementiem, kurš tiek noslīpēts līdz perfektam līmenim. Sacensības notiek
šim nolūkam sagatavotā telpā, nevis reālā ēterā. Sportista uzdevums ir
maksimāli precīzi uztvert radiogrammas, kuras tiek raidītas Morzes kodā arvien
ātrāk un ātrāk, kā arī tās noraidīt ar telegrāfa atslēgu, cik vien iespējams
ātri. Kļūdu skaitam jābūt minimālam, bet raidījuma ritmiskumu un precizitāti vērtē
tiesnešu kolēģija.
Nākamais veids ir sporta radiopelengācija, kuru vēl mēdz saukt par
lapsu medībām. Mežā tiek noslēpts zināms daudzums lapsu - miniatūri automātiski
radioraidītāji, bet mednieki, apbruņoti ar portatīviem uztvērējiem un antenām,
cenšas atrast "lapsas" pēc iespējas ātrāk. Tam nepieciešams ne tikai
tehniskais nodrošinājums, bet arī krietna fiziskā sagatavotība, jo distances
garums ir vairāki kilometri šķēršļotā apvidū.
Radioorientēšanās sports ir līdzīgs lapsu medībām. Vēl ir
radioamatieru trīscīņa. Pirmajā kārtā notiek sacensības radiosakaru
nodibināšanā lauka apstākļos, izmantojot nelielas īsviļņu radiostacijas
telegrāfa režīmā, otrajā un trešajā kārtā - sacensības orientēšanās sportā un
stenda šaušanā ar mazkalibra šauteni.
Radistu daudzcīņa ir komandu sporta veids, šobrīd vairs ne tik
populārs kā agrāk, kad tas ietvēra veselu militārā radista sagatavošanas
kompleksu.
Kā notiek radioamatieru sacensības?
Radioamatieru sacensībās, sākot ar vietēja mēroga un beidzot ar
starptautiskajām, var piedalīties jebkurš amatieris, neatkarīgi no viņa
pieredzes, dzīvesvietas utt., nav arī nekur jābrauc. Sacensības notiek gandrīz
katru nedēļas nogali. To laikā radioamatieri sacenšas operatoru meistarībā,
prasmē ātri nodibināt pēc iespējas vairāk savstarpēju sakaru, nekļūdīgi un
operatīvi veicot informācijas apmaiņu. Bieži radioamatieru sacensības dēvē no
angļu valodas aizgūtā vārdā - contest jeb saīsināti - test.
Sacensību būtība ir tā, ka dalībniekiem noteiktā laika posmā (no
dažām stundām līdz pat divām diennaktīm) jācenšas nodibināt maksimāli iespējamo
radiosakaru skaitu ar jebkuriem citiem dalībniekiem vai arī ar konkrētas valsts
vai teritorijas radioamatieriem - tas atkarīgs no sacensību nolikuma. Parasti
starptautiskajās sacensībās jo tālāks korespondents, jo lielāks punktu skaits
par radiosakaru. Atkarībā no dažādu sacensību nosacījumiem, iegūtie punkti var
tikt reizināti ar kādu reizinātāju, piemēram, par nodibinātiem sakariem ar
vairākām valstīm vai konkrētas valsts vairākiem rajoniem. Sacensību laikā
noraidāmā un uztveramā informācija ir minimāla, tā sastāv no korespondenta
izsaukuma signāla un kontroles numura (burtu un ciparu kombinācija).
Tas, kurš prot ātri atrast vajadzīgo korespondentu, ātri ar to
nodibināt kontaktu un precīzi, bez kļūdām noraidīt un uztvert nepieciešamo
informāciju, patur iespēju savākt vislielāko punktu skaitu. Sacensībām ir
raksturīgi, ka dalībnieki vienlaikus ir gan pretinieki, gan partneri, jo katrs
divpusējs kontakts dod noteiktu punktu daudzumu abiem korespondentiem.
Iespēja parādīt savu operatora meistarību atkarīga no
radiostacijas tehniskā aprīkojuma - efektīvām antenām, laba raidītāja un
uztvērēja - un prasmes ļoti operatīvi ar to visu rīkoties, kā arī labi
jāpārzina radioviļņu izplatīšanās īpatnības. Ļoti svarīgs faktors ir sportista
spēja mobilizēt visus spēkus un koncentrēt uzmanību sacensību norises laikā,
iecerētā mērķa sasniegšanai. Tas atkarīgs ne tikai no sportista morālās, bet
arī no fiziskās sagatavotības.
Taisnību sakot, rezultātus stipri ietekmē nevienādā radioviļņu
izplatīšanās dažādās vietās. Arī visu noteikumu ievērošana ir atkarīga no katra
dalībnieka sirdsapziņas, jo nav
iespējams veikt kādu kontroli šādu sacensību gaitā.
Dažreiz notiek arī klātienes sacensības. Tajās dalībnieki pulcējas
konkrētās vietās un izmanto līdzvērtīgu aparatūru un antenas. Šajā gadījumā
visiem ir vienādi sākuma nosacījumi visos aspektos un sacensību gaitu kontrolē
tiesneši. Parasti tas tiek organizēts reizē ar kādām populārām amatieru
sacensībām, bet uzvarētājus klātienes un neklātienes grupās nosaka atsevišķi.
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)
Jurijs BALTINS (YL2DX)
www.dx.ardi.lv
Kas ir radiosports?
Radiosports ietver vairākus vispāratzītus, bieži vien atšķirīgus
tehniskā sporta veidus, kas saistīti ar radiotehniku. Katrā no tiem notiek
dažādas sacensības, pat pasaules čempionāti.
Bieži amatieru radiosakarus kopumā un jo sevišķi sacensības
radiosakaru nodibināšanā uzskata par īpašu sporta veidu. Reizēm mēdz nodalīt
sakarus īsviļņos un ultraīsviļņos.
Otrs populārākais un apjomīgākais radiosporta veids ir sporta
radiotelegrāfija jeb radiogrammu noraidīšana un uztveršana lielos ātrumos.
Būtībā sporta radiotelegrāfija ir viens no radistu profesionalitātes
pamatelementiem, kurš tiek noslīpēts līdz perfektam līmenim. Sacensības notiek
šim nolūkam sagatavotā telpā, nevis reālā ēterā. Sportista uzdevums ir
maksimāli precīzi uztvert radiogrammas, kuras tiek raidītas Morzes kodā arvien
ātrāk un ātrāk, kā arī tās noraidīt ar telegrāfa atslēgu, cik vien iespējams
ātri. Kļūdu skaitam jābūt minimālam, bet raidījuma ritmiskumu un precizitāti vērtē
tiesnešu kolēģija.
Nākamais veids ir sporta radiopelengācija, kuru vēl mēdz saukt par
lapsu medībām. Mežā tiek noslēpts zināms daudzums lapsu - miniatūri automātiski
radioraidītāji, bet mednieki, apbruņoti ar portatīviem uztvērējiem un antenām,
cenšas atrast "lapsas" pēc iespējas ātrāk. Tam nepieciešams ne tikai
tehniskais nodrošinājums, bet arī krietna fiziskā sagatavotība, jo distances
garums ir vairāki kilometri šķēršļotā apvidū.
Radioorientēšanās sports ir līdzīgs lapsu medībām. Vēl ir
radioamatieru trīscīņa. Pirmajā kārtā notiek sacensības radiosakaru
nodibināšanā lauka apstākļos, izmantojot nelielas īsviļņu radiostacijas
telegrāfa režīmā, otrajā un trešajā kārtā - sacensības orientēšanās sportā un
stenda šaušanā ar mazkalibra šauteni.
Radistu daudzcīņa ir komandu sporta veids, šobrīd vairs ne tik
populārs kā agrāk, kad tas ietvēra veselu militārā radista sagatavošanas
kompleksu.
Kā notiek radioamatieru sacensības?
Radioamatieru sacensībās, sākot ar vietēja mēroga un beidzot ar
starptautiskajām, var piedalīties jebkurš amatieris, neatkarīgi no viņa
pieredzes, dzīvesvietas utt., nav arī nekur jābrauc. Sacensības notiek gandrīz
katru nedēļas nogali. To laikā radioamatieri sacenšas operatoru meistarībā,
prasmē ātri nodibināt pēc iespējas vairāk savstarpēju sakaru, nekļūdīgi un
operatīvi veicot informācijas apmaiņu. Bieži radioamatieru sacensības dēvē no
angļu valodas aizgūtā vārdā - contest jeb saīsināti - test.
Sacensību būtība ir tā, ka dalībniekiem noteiktā laika posmā (no
dažām stundām līdz pat divām diennaktīm) jācenšas nodibināt maksimāli iespējamo
radiosakaru skaitu ar jebkuriem citiem dalībniekiem vai arī ar konkrētas valsts
vai teritorijas radioamatieriem - tas atkarīgs no sacensību nolikuma. Parasti
starptautiskajās sacensībās jo tālāks korespondents, jo lielāks punktu skaits
par radiosakaru. Atkarībā no dažādu sacensību nosacījumiem, iegūtie punkti var
tikt reizināti ar kādu reizinātāju, piemēram, par nodibinātiem sakariem ar
vairākām valstīm vai konkrētas valsts vairākiem rajoniem. Sacensību laikā
noraidāmā un uztveramā informācija ir minimāla, tā sastāv no korespondenta
izsaukuma signāla un kontroles numura (burtu un ciparu kombinācija).
Tas, kurš prot ātri atrast vajadzīgo korespondentu, ātri ar to
nodibināt kontaktu un precīzi, bez kļūdām noraidīt un uztvert nepieciešamo
informāciju, patur iespēju savākt vislielāko punktu skaitu. Sacensībām ir
raksturīgi, ka dalībnieki vienlaikus ir gan pretinieki, gan partneri, jo katrs
divpusējs kontakts dod noteiktu punktu daudzumu abiem korespondentiem.
Iespēja parādīt savu operatora meistarību atkarīga no
radiostacijas tehniskā aprīkojuma - efektīvām antenām, laba raidītāja un
uztvērēja - un prasmes ļoti operatīvi ar to visu rīkoties, kā arī labi
jāpārzina radioviļņu izplatīšanās īpatnības. Ļoti svarīgs faktors ir sportista
spēja mobilizēt visus spēkus un koncentrēt uzmanību sacensību norises laikā,
iecerētā mērķa sasniegšanai. Tas atkarīgs ne tikai no sportista morālās, bet
arī no fiziskās sagatavotības.
Taisnību sakot, rezultātus stipri ietekmē nevienādā radioviļņu
izplatīšanās dažādās vietās. Arī visu noteikumu ievērošana ir atkarīga no katra
dalībnieka sirdsapziņas, jo nav
iespējams veikt kādu kontroli šādu sacensību gaitā.
Dažreiz notiek arī klātienes sacensības. Tajās dalībnieki pulcējas
konkrētās vietās un izmanto līdzvērtīgu aparatūru un antenas. Šajā gadījumā
visiem ir vienādi sākuma nosacījumi visos aspektos un sacensību gaitu kontrolē
tiesneši. Parasti tas tiek organizēts reizē ar kādām populārām amatieru
sacensībām, bet uzvarētājus klātienes un neklātienes grupās nosaka atsevišķi.
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)
Jurijs BALTINS (YL2DX)
www.dx.ardi.lv